Jomas profesionāļi ir par mūzikas novirziena saglabāšanu skolās un meklē starptautisku atbalstu pirms 6 gadiem

Arī mūzikas skolotāju asociācija piebalso iniciatīvas prasībai saglabāt valsts apmaksātu mūzikas novirzienu skolās. (Iniciatīvu skatīt šeit.)

“Latvijas Vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociācijas (LVIIMSA) valdes vārdā apstiprinu, ka mēs neatbalstām šo IZM iniciatīvu un piekrītam, ka, ja šīs autorprogrammas (novirziena programmas) netiks apmaksātas no valsts budžeta, tām arī nebūs iespējama valsts uzraudzība un virzība uz attīstību.” Tā, jautāta pēc komentāra par IZM plānu no 2020. gada 1. septembra vairs neapmaksāt autorprogrammas skolās no valsts budžeta, ManaBalss.lv raksta Rīgas Starptautiskās skolas mūzikas skolotāja un LVIIMSA valdes locekle Rūta Kanteruka.

Viņa norāda, ka Eiropas Mūzikas skolotāju asociācijas (EAS) valde gatavo vēstuli LR IZM, kurā ieteiks nemainīt esošo modeli.

“Es personīgi esmu nupat atgriezusies no 27. EAS/ISME reģionālās konferences Malmē, Zviedrijā, (15.-18. maijs). Kā dalībnieki tur piedalījās arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Mūzikas skolotāju katedras mācībspēki – I. Nelsone, I. Vilde, L. Batņa, E. Vītols, kas manis teikto var apstiprināt,” raksta R. Kanteruka.

“Kolēģi no visas Eiropas, kas 2018. gadā piedalījās 26. EAS konferencē Latvijā, Jelgavā (precīzāk – Jelgavas 4.vidusskolā, kas ir viena no šīm apdraudētajām skolām), vienbalsīgi atzina Latvijas mūzikas izglītības augsto profesionālo līmeni, apbrīnoja koru sniegumu un mūsu mūzikas izglītības kvalitāti.”

“Nav noslēpums, ka daudzās Eiropas valstīs mūziku skolās māca vispārējo priekšmetu skolotāji, mūzikas stundu skaits ir ļoti samazināts vai tās nenotiek vispār!” Latvijas iegājušos priekšrocību raksturo R. Kanteruka.

Viņa uzskaita konkrētus piemērus:
- Portugālē mūzika skolās ir tikai 5. un 6. klasē – viena stunda nedēļā, ko māca klases audzinātājs, nevis profesionāli sagatavots mūzikas skolotājs; pārējās klasēs mūzikas nav vispār;
- Francijā mūziku skolās māca klases audzinātājs, kas ir izgājis 20 stundu apmācību, nevis profesionāli sagatavots mūzikas skolotājs;
- Kiprā mūziku skolās māca klases audzinātājs – līdz 8. klasei divas stundas nedēļā, 9. un 10. klasē – vienu stundu nedēļā;
- Melnkalnē mūzika skolās ir līdz 7. klasei viena stunda nedēļā; sākot ar 8. klasi – izvēles priekšmets, bet tikai ģimnāzijās. Citās skolās mūzikas stundu nav;
- Šveicē mūziku skolās māca klases audzinātājs, nevis profesionāli sagatavots mūzikas skolotājs;
- Ukrainā mūzika ir apvienota ar mākslu - viena stunda nedēļā, bet vidusskolas klasēs mūzika apvienota ar kultūru;
- Slovākijā ir viena mūzikas stunda nedēļā;
- Slovēnijā tiek rīkota Mūzikas olimpiāde, un ir eksāmens mūzikā;
- Čehijā mūzika ir apvienota ar mākslu;
- Horvātijā no 1. līdz 8. klasei ir viena mūzikas stunda nedēļā, ko māca profesionāli sagatavoti mūzikas skolotāji;
- Lietuvā līdz 4. klasei ir divas mūzikas stundas nedēļā, no 5. līdz 10. klasei – viena mūzikas stunda nedēļā, vidusskolā – izvēles priekšmets, ko māca profesionāli sagatavoti mūzikas skolotāji;
- Igaunijā mūzika ir obligāta no 1. līdz 3. klasei ar divām mūzikas stundām nedēļā; no 4. līdz 12. klasei ir viena stunda nedēļā. Kopš 2019. gada mūziku skolās māca arī nespeciālisti, bet proporcija ir neliela – 95% ir profesionāli sagatavoti mūzikas skolotāji, 5% – klašu audzinātāji.

“Kā redzat, līdz šim mums ir izdevies nosargāt mūzikas stundas Latvijā – gan stundu skaitu, gan faktu, ka mūziku Latvijā var mācīt tikai profesionāli sagatavots mūzikas skolotājs, lai gan ir bijuši centieni to mainīt,” raksta R. Kanteruka. “Mūzikas novirziena skolas manā izpratnē ir ideāls vispārējās izglītības modelis.”

Noslēgumā viņa piebilst, ka LVIIMSA rīko Latvijas Mūzikas olimpiādi, kurā piedalās skolēni no visas Latvijas, taču mūzikas novirzienu skolu dalībnieki ļoti bieži ir laureātu vidū, uz pārliecinoši pārstāv Latviju arī starptautiskās mūzikas olimpiādēs.

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!