Māris Zanders: Trīs tēzes par argumentu kvalitāti debatēs pirms 7 gadiem
Dažas piezīmes pēc 8.martā notikušās diskusiju platformas “Mana balss” un RīgaTv24 kopīgā projekta ietvaros. Diskusijas tēma – iniciatīva “Par sievietes tiesībām pašai lemt par savu reproduktīvo veselību”. (Skaties diskusiju šeit!)
Pirmā. Abas puses aktīvi kā argumentus lieto zinātniskus pētījumus, kas savukārt it kā apstiprina pretējus pieņēmumus. Kā tas var būt? Skaidrs, ka pētījumi tiek izvēlēti, lai tie atbalstītu kādu viedokli, tomēr nedomāju, ka pretējās puses apzināti manipulē ar informāciju. Problēma ir tā, ka jo īpaši jomās, kas saistās ar jaunām metodēm medicīnā, mulsinoši atšķirīgi pētījumu rezultāti ir bieži sastopami. Starp iemesliem – fokusa grupu salīdzinoši nelieli izmēri, salīdzinoši viendabīgs (tātad nereprezentatīvs) sastāvs, nepietiekoši ilgs termiņš patiešām kvalitatīviem atzinumiem. Tāda diemžēl ir realitāte, ko savukārt veicina dažādi faktori, piemēram, vēlme (nepieciešamība) jaunās metodes sākt masveidā lietot maksimāli ātri. Pieļauju, ka vidējā un ilgtermiņā lielākie zaudētāji te būs paši zinātnieki (uzticamības efekta mazināšanās), tomēr šoreiz, kā saka, ne par to ir stāsts. No mūsu skatu punkta stāsts ir par to, ka atsaukšanās uz zinātniskiem pētījumiem debatēs par daudziem jautājumiem (sākot no cilvēka veselības, beidzot ar ekoloģiju vai sociālo tīklu ietekmi), šos argumentus izsverot, jāvērtē piesardzīgi.
Otrā. Politisko lēmumu pieņēmējiem ir jārēķinās, ka viņu ieskatā “tehniski” jautājumi var tikt konceptualizēti indivīda brīvību jautājumu statusā. Tas nav nedz labi, nedz slikti, tā vienkārši ir. Piemēram, nav pamata apšaubīt, ka Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājam Romualdam Ražukam un arī citām amatpersonām karstie strīdi par “olšūnām” nav īsti saprotami, jo viņu fokusā primāri ir normatīvais regulējums. Savukārt daudzi indivīda tiesību aizstāvji apzināti vai neapzināti domā noteiktas Rietumu intelektuālās tradīcijas (Mišels Fuko, Alens Badjū u.c.) ietvaros, kas saka, ka pret valsts mēģinājumiem kaut ko regulēt a priori ir jāizturas ar zināmu piesardzību, jo “tehnisks jautājums” var izvērsties par posmu plašākā indivīda brīvību samazināšanas mēģinājumā. Citiem vārdiem sakot, mēs te saskaramies ar saturiski atšķirīgiem domāšanas veidiem, tādēļ strīdu tonis, kas var likties pārspīlēti sakāpināts, zināmā mērā ir neizbēgams.
Trešā. Šāda veida debatēs ir jācenšas izvairīties no, ja tā drīkst teikt, iebraukšanas neceļos. Viens uzstādījums saka: ja indivīds tik kategoriski pieprasa sev eksluzīvas tiesības rīkoties ar savu ķermeni, tad šīs tiesības pieprasa arī lielāku atbildību. Vulgarizējot: tad neprasiet vēlāk citu nodokļu maksātāju finansētu atbalstu. Tas ir diezgan bieži dzirdams arguments, ja runa ir, piemēram, par vēl stingrāku dažādu atkarības izraisošu vielu ierobežošanu. Zināma loģika ir. Savukārt problēma ir tā, ka, šādu loģiku attīstot, mēs varam nonākt pie kopējā labuma jēdziena pilnīgas dekonstrukcijas. Teiksim – ja valsts apmaiņā pret manām eksluzīvām tiesībām rīkoties ar savu ķermeni draud atteikties sniegt man medicīnisku palīdzību (pat ja tā nepieciešama mana paša kļūdainas rīcības rezultātā), tad savukārt es varu pavēstīt, ka negrasos šo valsti (demokrātisko iekārtu utt.) vajadzības gadījumā aizstāvēt, jo nejūtos vainīgs par citu rīcību un vispār “ja jau katrs par sevi, tad katrs par sevi”. Diez vai šāds iznākums ir vēlams, tādēļ, lai cik kaitinoša var likties pretējā puse, lai cik abstrakts var šķist jēdziens “kopīgais labums”, vēlams par to tomēr neaizmirst.
Raksta autors: Māris Zanders
Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!
Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!
_______________________________________
Lūgums no ManaBalss komandas:
Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.
Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.
Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.
Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!