Pieminekļu aizsardzības priekšlikums ir iesniegts Saeimā; tikmēr komisija sāk skatīt priekšlikumu par Uzvaras pieminekļa demontāžu pirms 6 gadiem

Ap un par Uzvaras pieminekli Rīgā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā un pie Apmeklētāju un informācijas centra otrdien, 2. aprīlī, bija ievērojama ažiotāža.

Tās fokusā – divas pretējas iniciatīvas: par pieminekļa demontāžu un par tā iekļaušanu aizsargājamu pieminekļu sarakstā.

Komisijas sēdē iniciatīvas „Uzvaras pieminekļa demontāža” autors Uģis Polis piesauca ne vien daudzu Latvijas iedzīvotāju nepatiku pret pieminekli kā okupācijas un pārestību simbolu, bet arī Polijas piemēru, ka līdzīgu pieminekļu demontāžai starptautiski līgumi nav bijuši šķērslis. Līdzīgas PSRS laiku pieminekļu demontāžas ir notikušas arī Ukrainā.

Arī Latvijā ir daži gadījumi, kad PSRS laika pieminekļi, ieskaitot 2. pasaules kara pieminekļus, ir tikuši demontēti pēc 1994. gada Latvijas un Krievijas starpvalstu līguma. Tā 1995. gadā notika ar Imanta Sudmaļa pieminekli Liepājā, 1997. gadā – ar pieminekli „Jelgavas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” un 2016. gadā – ar pieminekli PSRS jūrniekiem Limbažos.

Sēdē pārsvarā izskanēja viedokļi pret Uzvaras pieminekļa demontāžu. Artuss Kaimiņš (KPV LV) rosināja drīzāk to pārdēvēt par padomju okupācijas memoriālu, tomēr nekādā gadījumā ne spridzināt vai demontēt. Deputāts uzsvēra, ka viņa paša ģimenē ir cietušie no padomju represijām, tomēr pret vēsturi un tās simboliem ir jāattiecas uzmanīgi, un pieminekļa uzspridzināšana, kas bija viens no iniciatīvas autora ieteiktajiem variantiem, paredzami izraisītu asu Krievijas reakciju – neatkarīgi no tā, kā tiek traktēts 1994. gada līgums.

Deputāts arī pieļāva, ka pieminekļa pārdēvēšana par padomju okupācijas memoriālu morāli apgrūtinātu pie tā notiekošās ikgadējās 9. maija svinības ar neiztrūkstošo alkohola klātbūtni, kas ir papildus nepatikas iemesls pret pašu pieminekli daudziem iedzīvotājiem.

Pēc diskusijām komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) summēja, ka iniciatīvas izskatīšanas un tālākās virzības „ceļam ir jābūt civilizētam”. Tika nolemts uz nākamo komisijas sēdi par Uzvaras pieminekļa demontāžas kolektīvo iesniegumu – ar kādu ieteikumu un kurai Saeimas komisijai to tālāk virzīt - aicināt Ārlietu ministriju, Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, Rīgas domes Pieminekļu padomi, Okupācijas muzeju un Latvijas Politiski represēto apvienību.

No Saskaņas frakcijas deputātiem izskanēja priekšlikums aicināt arī 2. pasaules kara veterānu pārstāvi, tomēr komisija pret iespēju saaicināt pārstāvjus gluži no visām iespējamajām tranšejām bija noraidoša.

Tūdaļ pēc attiecīgās iniciatīvas izskatīšanas komisijā turpat netālu Informācijas centrā otrdien, 2. aprīlī, tika iesniegta Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas iniciētais kolektīvais iesniegums „Par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību”. Tajā tiek prasīts izstrādāt likumu par pieminekļu un memoriālo būvju aizsardzību un iekļaut tajā sadaļu par pieminekļu nacisma apkarotājiem saglabāšanu.

Autore žurnālistiem pirms priekšlikuma iesniegšanas neslēpa, ka tieši savāktais atbalsts iniciatīvai ‘Uzvaras pieminekļa demontāža” ir viņu mudinājis uz būtībā pretējas iniciatīvas ierosināšanu. Jānorāda, ka T. Ždanokas ierosinājums likumā noteikto desmit tūkstošu parakstītāju atbalstu savāca trijās dienās, un iesniegšanas Saeimā brīdī tā atbalstītāju skaits pārsniedza 20 tūkstošus. Pretējā iniciatīva, kuru pagaidām izskata Mandātu komisija, kopš 2017. gada septembra ir savākusi virs 11 tūkstošiem atbalstītāju.

Uz klātesošo mediju jautājumu par viņas attieksmi pret ieteikumu Uzvaras pieminekli pārdēvēt T. Ždanoka atbildēja noliedzoši. Pēc ManaBalss novērojumiem Mandātu komisijas vispārējā attieksme drīzāk bija par labu šādam risinājumam. Blakus tam tika ieteikts Pieminekli papildināt ar informatīviem materiāliem par padomju okupāciju, un Andris Skride (A/P!) ieteica pieminekļa kompleksa pazemes telpās izveidot tematisku interaktīvu ekspozīciju, kas cita starpā būtu arī jauns un par Latvijas vēsturi informējošs tūrisma objekts.

Avots: ManaBalss.lv

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!