Pārstāvis: Inga Akmentiņa-SmildziņaPublicēta: 17. Nov (2022)

ATBALSTA SISTĒMAS UN PAKALPOJUMU IZVEIDE BĒRNIEM AGRĪNĀ VECUMĀ
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
1'260
Jau parakstījuši 1'260
8'740

Aptuveni piektā daļa Latvijas bērnu sastopas ar dažādām attīstības grūtībām, riskiem un vajadzībām, kad ir nepieciešams profesionāls speciālistu atbalsts. Atbalstu savlaicīgi nenodrošinot, samazinās bērna izredzes dzīvē – gan pozitīva attīstība, gan pilnvērtīga integrācija sabiedrībā. Pasaules pieredze liecina, ka, iespējami agri atpazīstot bērnu attīstības grūtības vai dažādus šķēršļus, kas saistīti ar veselību, kognitīvo attīstību, psihoemocionālo stāvokli, ģimenes vai sociālās vides ietekmi, ar speciālistu palīdzību un agrīnu valsts mērķtiecīgi organizētu un finansētu atbalstu, var sekmīgi mazināt vai pat novērst riskus, tādējādi pozitīvā virzienā mainot bērna attīstības trajektoriju un nodrošinot labākus sasniegumus dzīvē. Eiropas dati liecina, ka šāds atbalsts var būt nepieciešams no 16% līdz pat 25% bērnu. Aprēķini liecina, ka darbs ar seku novēršanu izmaksā pat 14 reizes vairāk nekā ieguldījumi problēmu savlaicīgā risināšanā un agrīnā preventīvā atbalstā. Diemžēl Latvijā, atšķirībā no attīstītajām Eiropas un pasaules valstīm, vēl aizvien nav izstrādāta vienota nacionālā līmeņa sistēma, kā koordinēti organizēt un sniegt palīdzību bērniem un viņu vecākiem sarežģītās ar bērnu attīstības grūtībām saistītās situācijās. Ko tas nozīmē?

Agrīns preventīvs atbalsts ģimenēm un bērniem vecumā līdz desmit gadiem, kas jau sen ir pieejams citās pasaules valstīs, ir pamats tam, lai arī Latvija rīkotos un savlaicīgi pamanītu un novērstu riskus bērnu veselīgai izaugsmei. Mērķēts un savlaicīgs atbalsts sniedz iespēju bērnam dzīvot pilnvērtīgāk – veicina bērnu sociālo iekļaušanos, uzlabo sasniegumus skolā un turpmāk dzīvē, un dod ieguldījumu ilgtspējīgas Latvijas nākotnes veidošanā. Kamēr jautājumi, kas saistīti ar Latvijas visu bērnu agrīnu normālu un veselīgu attīstību netiek identificēti kā problēmjautājumi un netiek mērķtiecīgi izvirzīti kā valsts un pašvaldību aktuālās dienaskārtības jautājumi, vairumā gadījumu tie var novest pie smagām sekām bērnam, ģimenei un visai sabiedrībai, izpaužoties gan kā kognitīvās un personības attīstības nepietiekamības, gan arī kā smagi uzvedības traucējumi ar vardarbību pret citiem vai sevi, kā autiskā spektra traucējumi vai dažādas smagas psiholoģiskās saslimšanas.

Arī Latvijā rūpes par visu bērnu attīstības potenciāla nodrošināšanu ir jāpaceļ valsts mērķtiecīgas un sistēmiski organizētas rīcībpolitikas līmenī. Beidzot ir jānosaka konkrēts politiskās atbildības modelis un konkrēta politiska amatpersona, kuras tiešais pienākums ir veidot starpnozariski vienoti koordinētu un valsts finansētu Latvijas agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu un tās pakalpojumu grozu bērniem un vecākiem atbalsta īstenošanai visos Latvijas reģionos. Tikai šāda valstiska agrīnās bērnības politikas pieeja pavērs iespēju arī pašiem mazākajiem bērniem saņemt nepieciešamo atbalstu, lai viņi spētu attīstīties un augt veselīgi un kļūt par Latvijas labāku nākotni. Bērnu nākotne ir mūsu, pieaugušo, rokās. Paraksties par vienotas agrīnā atbalsta pakalpojumu sistēmas bērniem un ģimenēm izveidi, kas visaptveroši integrētu gan primārā veselības aprūpē, gan izglītības vidē, gan arī sabiedrībā balstītus multiprofesionālus pakalpojumus!