Saeimas un valdības dienaskārtībā tiek atjaunots jau gadiem "iestrēgušais" jautājums par finansējumu Latvijas ceļu uzturēšanai. Kolektīvais iesniegums "Par ceļiem bez bedrēm", ko platformā ManaBalss parakstīja 10'435 Latvijas pilsoņi, Saeimā nonāca jau 2015. gada novembrī. Tas prasa ikgadējo transporta nodevu pievienot degvielas cenai, un akcīzes nodokli novirzīt ceļu remontam un uzturēšanai. Šī valsts budžeta plānošanai sāpīgā tēma kopš tā laika arī pēc politiķu iniciatīvas ir apspriesta vairākkārt (skat. šeit 12. punktā). Par ceļu uzturēšanas politikai veltīto un "iestrēgušo" iniciatīvu atgriešanu politiskajā dienaskārtībā ManaBalss ir īpaši tikusies ar satiksmes ministru. Līdz šim šķita, ka šie jautājumi ir "iestrēguši" itin bezcerīgi, tomēr Saeima tos ir atkal atjaunojusi savā un izrietoši – arī valdības dienaskārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, izskatot iesniegumu "Par ceļiem bez bedrēm", sēdes vadītājs norādīja, ka "šis jautājums ir ar tā saucamo garo bārdu", kā arī izteica pārmetumu Finanšu ministrijai (FM), ka tā uz sēdi nav deleģējusi ekspertu, kurš varētu pilnvērtīgi komentēt šā jautājuma statusu. Komisijas deputāti atbalstīja lēmumu FM nosūtīt "mīļu vēstulīti" par pilnvērtīgu nepiedalīšanos sēdē, lai gan par to jau laikus tika izziņots. Klātesošais FM pārstāvis solīja, ka ministrijas komentārs tiks sniegts rakstiski. Komisijas sēdē bija acīmredzamas politiskās domstarpības starp nozarēm – par budžetu atbildīgo FM un par ceļu politiku atbildīgo Satiksmes ministriju (SM). Tā Krišjānis Feldmans (JKP), kura partijas biedrs ir satiksmes ministrs, norādīja, ka jautājums "intuitīvi visiem ir skaidrs" – ceļu nozare budžetā apdalīta. Viņa vērtējumā SM ir spiesta pat atsaukties uz Covid-19, lai panāktu ceļu uzturēšanai nepieciešamo finansējumu. Izrietoši parlaments FM prasīs arī komentēt jautājumu par degvielas akcīzes korektu pārdali un datus par to, cik liela akcīzes daļa tiek iezīmēta tieši ceļu uzturēšanai. Tāpat tiks prasīts, kādi ir FM apsvērumi nodalīt transportlīdzekļa nodokli no ceļu uzturēšanai novirzāmajiem izdevumiem un paņemt no šā gada pamatbudžeta 50 miljonus eiro nost no ceļiem domātā finansējuma. Pagaidām tika nolemts iniciatīvas turpmāko izskatīšanu virzīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, šim uzdevumam pieslēdzot arī FM un SM. Apspriešanas turpmākajā gaitā tāpat vajadzētu noskaidroties datiem, "kas interesē arī sabiedrību", piemetināja. K. Feldmans. Jānorāda, ka pirms diviem gadiem, kad iepriekšējās ceļu politikas iniciatīvas bija acīmredzami "iestrēgušas varas gaiteņos", ManaBalss tika publicēta iniciatīva "Nekavējoties aktivizēt kolektīvos iesniegumus par autoceļu politiku!", kas aizvien vāc balsotāju atbalstu. Šī iniciatīva tai skaitā prasa dienaskārtībā atjaunot arī kolektīvo iesniegumu "Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas vai Lietuvas parauga", ko Saeima ar gandrīz 22 tūkstošiem Latvijas pilsoņu parakstu saņēma 2016. gada oktobrī. Kopš tā laika pilsoņu ticība par iespēju ietekmēt ceļu politiku ir acīmredzami kritusies, un aicinājums šos jautājumus atjaunot dienaskārtībā negūst lielu sabiedrības atsaucību. Pašreizējā Saeimas iniciatīva tomēr dod cerību, ka tas ir iespējams un ka tas notiks. Tāpēc aicinām apsvērt atbalstu iniciatīvai "Nekavējoties aktivizēt kolektīvos iesniegumus par autoceļu politiku!" un veicināt šo jautājumu izskatīšanu. Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme! Seko mums Facebook un arī Intagram!
"Mīļa vēstulīte" un politiskais kašķītis par ceļiem24. Feb (2021)
Nacionālā trīspusējās sadarbības padome un Satiksmes ministrijas izveidotā ekspertu darba grupa nav atbalstījusi šo iniciatīvu (26.04.2017.)
Pārstāvis: Ģirts LapškalnsPublicēta: 24. Jan (2016)ATCELT PASTĀVOŠO CEĻA NODOKĻA IEKASĒŠANAS MODELI, IEVIEST PĒC IGAUNIJAS PARAUGA.
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Atcelt esošo ceļa nodokli autotransportam, izveidot tā iekasēšanu ar reālo degvielas patēriņu pēc Igaunijas vai Lietuvas parauga. Pēc atcelšanas dzēst esošos ceļa nodokļa parādus autotransportam, ja tādi ir iekrāti dēļ tā, ka iedzīvotājiem šis nodoklis esot nepanesams slogs.
Igaunijā un Lietuvā ceļa nodokli iekasē ar katru reāli nopirkto un patērēto degvielas litru. Latvijā to iekasē nesamērīgi lielā apmērā, neiedziļinoties vai mašīna, pēc nodokļa apmaksas, brauc vai stāv veselu gadu. Pluss degviela Igaunijā ir lētāka nekā Latvijā, lai arī tajā jau esot ieskaitīts ceļa nodoklis. Piemēram, ceļa nodoklis Latvijā ir 80 euro, kas ir 8000 centi. Ja Igaunijā liek 1 centu pie litra, Latvijas piemērā, automašīnai ar 8 litru patēriņu gadā jāveic 100000 km nobraukums, kas lielākai daļai privātā autotransporta īpašnieku esot fiziski nereāli. Ja nodoklis esot 160 euro, gadā jānobrauc 200000 km. Absolūti nereāli! Pēc CSDD datiem, vidējais privātā autransporta nobraukums esot 10000-20000 km. Igaunijā ceļa segums ir labākā stāvoklī, kas nozīmē, ka Latvijas iekasēšanas modelis pēc autotransporta masas ir aplams.
Sabiedrības ieguvums būs, ka tā ekonomēs savu naudu, spēs braukt ar mašīnām, kuras šobrīd stāv dīkstāvē. Spēs pirkt jaunas mašīnas. Tiks veicināta valsts ekonomika. Patreiz daudziem ceļa nodokļa slogs ir grūti panesams, cilvēki neizmanto privāto transportu tik daudz un bieži, cik gribētu. Igaunijā ģimenē vidēji ir 2-3 mašīnas. Katram ģimenes loceklim.
Iniciatīvas jaunumi
Autoceļu finansēšanai satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Atsaucoties uz ministra teikto LTV raidījumā "Rīta Panorāma", tā raksta TVNET. "Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai," raidījumā teica T. Linkaits. "Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgāku sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus." Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka šis jautājums vēl tiks apspriests kopā ar iecerēto nodokļu sistēmas reformu. Akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai par 1000 litriem Latvijā no 2018. gada 1. janvāra ir 372 eiro, bet no 2020. gada to plānots palielināt līdz 414 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Avots: TVNET
Autoceļu finansēšanai pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai22. Jul (2019)
Lai panāktu konkrētu un skaidru atbildi par sabiedrības plaši atbalstītajām ceļu politikas iniciatīvām, kas varas gaiteņos ir iestrēgušas kopš pagājušās Saeimas un valdības, ManaBalss tikās ar satiksmes ministru Tāli Linkaiti. Ministrs tika iepazīstināts ar itin plašu loku no ManaBalss platformā publicētajām iniciatīvām, kas attiecas uz ceļu politiku vai arī ir šai jomai tuvu stāvošas. Divas no tām – "Par ceļiem bez bedrēm" un "Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga" kopumā ir guvušas 36 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju parakstus. Ministra vispārīgā vērtējumā ManaBalss autoru priekšlikumi ir dalāmi trijās grupās. Viena grupa ir iniciatīvas, kas prasa valsts budžeta līdzekļus. "Ja tie ir mazi budžeta līdzekļi, tad tādus parasti var vēl atrast. Savukārt iniciatīva atjaunot Autoceļu fondu nozīmē iedot autoceļiem četrus miljardus, un nekā tāda nekad nebūs. Tāpēc tādas prasības ir bezjēdzīgas." "To es pēdējos mēnešos arī komunicēju – ka mēs neesam alķīmiķi. Mēs nevaram pārvērst ūdeni vīnā un kādu solījumus – naudā," saka T. Linkaits. "Tāpēc par iniciatīvām, kas prasa Autoceļu fonda atjaunošanu, varu pateikt tieši – tas nenotiks." Otra iniciatīvu grupa ministra vērtējumā ir priekšlikumi, kas ir tapuši tiešā vai netiešā lobiju ietekmē. "Mūsu pašu Jaunā konservatīvā partija (JKP) pie tā aktīvi piestrādāja – pie azartspēļu zāļu aizliegšanas iniciatīvas. Protams, tas ManaBalss platformā bija skaidri deklarēts un caurspīdīgi redzams." Cits variants ir politisko un nozaru lobiju radītie informācijas burbuļi, un cilvēki, kas tajos atrodas un no tiem ietekmējas, raksta iniciatīvas arī ManaBalss, pārstāvot it kā savu viedokli, tomēr fonā tam ir lobiju formējošā ietekme. Trešā grupa ministra vērtējumā "ir tās racionālās iniciatīvas, kuras neprasa tik daudz līdzekļus, cik paskatīties uz kādu jautājumu no cita aspekta. Tie var būt agrāk neizpētīti jautājumi, vai tādi, kas nelikās svarīgi." Pozitīvais piemērs šai trešajā grupā ir atļauja izmantot pilsētās sabiedriskā transporta joslas motobraucējiem. Šo iniciatīvu pārņēma un virzīja ministra pārstāvētā JKP, un "no pirmā augusta šim noteikumam ir jābūt spēkā". Vēl par ceļu satiksmi ir bijis ierosinājums vadītāju apliecībās iekļaut kredītkaršu funkciju. "Mēs to izskatījām un secinājām, ka tam nav īsti pamata. Vadītāju apliecības jau tā neaizņem daudz vietas, un pavisam drīz tās autobraucējiem Latvijas teritorijā vispār nebūs vajadzīgas, jo mēs pārejam uz e-vidi. Pietiks ar jebkuru personu apliecinošo dokumentu, jo dati par jūsu tiesībām vadīt autotransportu jau būs vienotajā datu bāzē." Līdzīgs gadījums, kas pirmajā brīdī šķita laba doma, ir jautājums par labo pagriezienu pie sarkanās gaismas. "Tomēr pēc iedziļināšanās mēs secinājām, ka tas ir novecojis modelis, un ka lietuvieši, kas tiek piesaukti par piemēru, arī no tā jau 2020. gadā atteiksies." Jāpiebilst, ka šis ir labs piemērs diskusijai, kad RīgaTV 24 raidījumā par šo tēmu bija klāt arī iniciatīvas autors, kurš izšķīrās savu iniciatīvu tomēr paturēt spēkā – lai par to notiktu ne vien ekspertu, bet politiska diskusija. "Mēs to Tautsaimniecības komisijā arī izdiskutējām," saka T. Linkaits, "un secinājām – tiešām, ekspertiem ir taisnība. Tāpēc nevar teikt, ka šīs iniciatīvas paliktu karājamies gaisā; sevišķi tās, kas ar desmit tūkstošiem parakstu ir iesniegtas Saeimā." Jautāts par ceļu nodokļa novirzīšanu tieši autoceļiem, ministrs komentē, ka tas arī ir informācijas burbulis, ko ir uztur ceļu būvnieku lobijs. "Gadiem ilgi viņi ir mērķtiecīgi strādājuši pie mediju stāsta, ka, lūk, ir nauda, jo ir jau akcīzes nodoklis. Un – ja mēs visu akcīzes nodokli novirzītu ceļiem, tad ceļi tiktu sakārtoti. Tomēr pirmām kārtām tā nebūtu, un otrām kārtām – degvielas akcīzes nodoklis līdzīgi citām akcīzēm aiziet arī izglītībai, veselībai un kultūrai. Nevienā valstī degvielas akcīzes nodoklis nav iezīmēts specifiski un tikai ceļiem. Tad kur nu vēl Latvijas situācijā, kad mums budžets ir tik liels, cik nu tas ir." Ministrs izteica gandarījumu, ka nesenā ceļu konferencē kolēģi gan no Saeimas, gan valdības ir piekrituši, ka cerēt uz pēkšņu naudas uzrašanos "no kaut kurienes", lai to iedalītu ceļiem, ir nereāli. "Tā nenotiks. Fiziski vienkārši šādas naudas nekur nav," saka T. Linkaits. Viņa vērtējumā līdz ar nodokļu reformu ieņēmumi valstī ir samazinājušies, un iepriekšējās koalīcijas un sociālo partneru starpā ir arī vienošanās par nodokļu politikas nemainīšanu tuvākajos gados. "Mēs drīz vien būsim ES valsts ar vismazākajiem nodokļu ieņēmumiem no IKP. Nākamajā gadā tiek solīti 28%. Šajā kontekstā pateikt, ka pēkšņi varētu uzrasties nauda ceļu sakārtošanai, ir cilvēku mānīšana. Kamēr es esmu jauns politiķis, es varu atļauties stāstīt šo dusmīgo stāstu - ka naudas nav un nebūs. Bet tāda ir realitāte." Skaidrojot ministrijas attieksmi pret priekšlikumu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli (TEN) iekļaut degvielas cenā, T. Linkaits no vienas puses atsaucās uz ES praksi – nekur, izņemot Igauniju, Lietuvu un Poliju, TEN netiek iekļauts degvielas cenā, bet gan iekasēts kā atsevišķs nodoklis. Ja TEN tiktu iekļauts degvielas cenās, tad neiekasētā nodokļa kompensēšanai tas nozīmētu akcīzes nodokļa pieaugumu – 2020. gadā par 8,2 eirocentiem (ar PVN), bet 2021. gadā par 8,5 eirocentiem degvielas litrā. No otras puses saskaņā ar ministrijas veikto analīzi šādai politikas maiņai ir arī vairāki citi pretargumenti. Pirmkārt, saskaņā ar attiecīgo ES direktīvu kravas automobiļiem, to piekabēm un puspiekabēm TEN būtu jāsaglabā jebkurā gadījumā. Otrkārt, atceļot TEN, zustu pašreizējās priekšrocības – atbrīvojumi un atvieglojumi noteiktām sociālajām grupām: invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm, ko kompensēt vairs nebūtu iespējams. Treškārt, līdz ar TEN pārnesi uz akcīzes nodokli tas radītu sadārdzinājumu operatīvo dienestu transporta izmaksās. Ceturtkārt, izmaksas augtu arī citos transporta veidos – sabiedriskajā transportā, starptautiskajā autobusu satiksmē, dzelzceļa transportā un tranzīta nozarē, ietekmējot šo jomu konkurētspēju. Tas savukārt varētu samazināt legālo degvielas patēriņu, sekmēt tās nelegālo apriti un mazināt akcīzes nodoklī prognozēto pārceļamo TEN daļu. Tikšanās noslēgumā ministrs apsolīja panākt oficiālus lēmumus par abām ceļu jomas sasāpējušajām un gadiem ilgi iestrēgušajām iniciatīvām ‒ "Par ceļiem bez bedrēm" un "Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga". Autors: ManaBalss.lv Ministrs par Autoceļu fonda atjaunošanu: "Tas nenotiks"!12. Apr (2019)
Saeimai ir obligāti un nekavējoties jāpārņem savā dienaskārtībā un aktīvi un bez ierunām jāturpina virzīt iepriekšējos Saeimā un valdības gaiteņos pazudušos kolektīvos iesniegumus par autoceļu politiku. Šāds uzstādījums ir Ata Blūmfelda ierosinātajai iniciatīvai platformā ManaBalss. Lai gan pasaules mērogā Latvija ir iezīmīga ar fenomenāli augstu sekmīgo kolektīvo iesniegumu skaits, kas pēc iesniegšanas Saeimā ir pārtapuši likumdošanas aktos, virkne pilsoņu atbalstīto iniciatīvu ir palikušas bez konkrēta lēmuma. Tās nav ne principiāli pieņemtas, lai tiktu iestrādātas likumdošanā, ne noraidītas. Citiem vārdiem sakot, tās jau gadiem ilgi ir „iestrēgušas gaiteņos” bez konkrētas atbildes. 13. Saeimai sākot darbu, ManaBalss vērsa deputātu uzmanību uz desmit šādām iniciatīvām. Līdz ar autoceļu kvalitātes un uzturēšanas problēmas aktualizēšanos, pēdējā laikā pilsoņu uzmanība ir fokusējusies arī uz šo jautājumu. Tā jūrmalnieks Vilmārs Āboliņš Saeimas frakcijām nesen ir nosūtījis aicinājumu vērst sevišķu uzmanību uz sasāpējušo un „koridoros pazudušo” ceļu nodokļa un ceļu kvalitātes problēmu un abu kolektīvo iesniegumu piedāvātajiem risinājumiem. Un tagad A. Blūmfelds par šīm pašām iniciatīvām ir ierosinājis parakstu vākšanu, lai 13. Saeimai liktu par pienākumu pārņemt savā aktīvā dienaskārtībā kolektīvos iesniegumus „ATCELT PASTĀVOŠO CEĻA NODOKĻA IEKASĒŠANAS MODELI, IEVIEST PĒC IGAUNIJAS PARAUGA” un „PAR CEĻIEM BEZ BEDRĒM”. Tās abas ir jau 2015. un 2016. gadā iesniegtas un izskatītas Saeimā, kā arī tikušas nodotas tālākajam vērtējumam Ministru kabinetā. Autors argumentē, ka kopumā 32354 pilsoņu parakstītās prasības nedrīkst tikt ignorētas un „paslaucītas zem paklāja“ ar pāris Finanšu ministrijas izvērtējumiem. Tām ir jāatgriežas aktīvā politiskajā dienaskārtībā un jāsaņem principiāls lēmums – vai nu tās tiek īstenotas, vai noraidītas. Arī ManaBalss komanda aicina agrāko iniciatīvu „ATCELT PASTĀVOŠO CEĻA NODOKĻA IEKASĒŠANAS MODELI, IEVIEST PĒC IGAUNIJAS PARAUGA” un „PAR CEĻIEM BEZ BEDRĒM” atbalstītājus ar saviem parakstiem apliecināt, ka jūsu balsis likumdevējiem un valsts pārvaldei ir jāņem vērā. Par iniciatīvu NEKAVĒJOTIES AKTIVIZĒT KOLEKTĪVOS IESNIEGUMUS PAR AUTOCEĻU POLITIKU! balso šeit! Avots: ManaBalss.lvNedrīkst ignorēt pilsoņu kolektīvos iesniegumus04. Mar (2019)
Lēno tiesvedību dēļ apdrošinātāji naudu par apskādētajām mašīnām no pašvaldībām regresa kārtībā nepiedzen, bet gan sedz no kopējā apdrošināšanas „katla”, ziņo TV3 un TVnet.lv. Attiecīgi pašvaldības, sevišķi Rīga, nesatraucas par masveida tiesu darbiem. Jādomā, ka šī ir daļa no skaidrojuma par ceļu drausmīgo stāvokli. Karstākais jautājums gan aizvien ir ManaBalss.lv iniciatīvu autoru uzstādītā problēma, kas ar veseliem diviem kolektīvajiem iesniegumiem aizvien tiek uzturēta spēkā Saeimā – mainīt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas kārtību un atjaunot īpašu Autoceļu fondu, kurā šis finansējums nonāk. Īpaši Rīgas sliktais ielu stāvoklis pēdējās nedēļās ir kļuvis par vienu no visvairāk diskutētajiem tematiem. Facebook grupās, kas vieno autobraucējus un transporta tēmas interesentus, ir desmitiem ierakstu ar fotogrāfijām par nesen notikušiem negadījumiem ar pārsistām autoriepām un bojājumiem un pieredzes stāstiem. Kā noskaidrojusi TV3, lēnās tiesvedības dēļ apdrošinātāji tomēr neuzdrošinās pieprasīt no Rīgas pašvaldības naudu par bedrēs sagandētajām automašīnām, un spēkratu remontu izmaksas tiek segtas faktiski no kopējā autobraucēju apmaksātā apdrošināšanas “katla”. Tieslietu ministrs sola tiesu nozares efektivitāti un darbības ātrumu celt, tomēr sistēmas savešana kārtībā prasīs laiku. Tikmēr sūdzības tiesā pret Rīgas domi lielākoties ir principa jautājumos, ko atļaujas samērā nedaudzi cietušie, kas ir ar mieru atļauties ilgstošu tiesvedību, beigās finansiālā kompensācijā atgūstot mazāk par visā procesā ieguldītajām pūlēm. Ceļu neapmierinošā kvalitāte un apšaubāmais veids, kā ceļu uzturēšana tiek finansēta, ir bijis iemesls veselām divām plašu atbalstu guvušām iniciatīvām platformā ManaBalss – „ATCELT PASTĀVOŠO CEĻA NODOKĻA IEKASĒŠANAS MODELI, IEVIEST PĒC IGAUNIJAS PARAUGA” un „PAR CEĻIEM BEZ BEDRĒM”. Tās abas ir jau 2015. un 2016. gadā iesniegtas un izskatītas Saeimā, kā arī tikušas nodotas tālākajam vērtējumam Ministru kabinetā. Faktiski šo iesniegumu uzstādītajām tēmām un risinājumiem aizvien būtu jābūt arī jaunās Saeimas un valdības dienaskārtībā. Starp citām „pūrā” palikušajām iesniegtajām iniciatīvām arī uz šīm pērnruden katram jaunievēlētajam deputātam adresētā vēstulē vērsa arī platformas ManaBalss komanda. Nesen esam saņēmuši vēstules kopiju no ManaBalss atbalstītāja Vilmāra Āboliņa Jūrmalā. Viņš Saeimas frakcijām ir nosūtījis aicinājumu vērst sevišķu uzmanību uz sasāpējušo un „koridoros pazudušo” ceļu nodokļa un ceļu kvalitātes problēmu un abu kolektīvo iesniegumu piedāvātajiem risinājumiem. ManaBalss komanda pievienojas V. Āboliņa aicinājumam Saeimas frakcijām par abu šo iesniegumu aktīvu uzturēšanu Saeimas un valdības darbakārtībā un konkrētiem lēmumiem. Jānorāda, ka ManaBalss nelobē nevienu mūsu platformā un tālāk Saeimā virzītu likumdošanas grozījumu, bet tikai to objektīvu, skaidru un efektīvu izskatīšanu valsts un pašvaldību iestādēs. Avots: TVnet.lv; ManaBalss.lvCeļu kvalitāti ietekmē arī lēnās tiesas14. Feb (2019)
ManaBalss.lv, domājot par sabiedrības līdzdalību un pilsoņu iespējām mainīt likumdošanu Latvijā, piedalīsies Sarunu festivālā “LAMPA”, kur mēs rīkosim pasākumu “ManaBalss.lv iniciatīvu autoru pieredzes stāsti”. Skatītājiem būs iespējams dzirdēt dažādus iniciatīvu autoru stāstus gan par iniciatīvu attīstības gaitu, gan par to, kāda ir veiksmes formula, lai iniciatīva kļūtu par likumprojektu Saeimā, kā arī citi ieteikumi, kā uzlabot politiku Latvijā. Pasākumā piedalīsies: -Kristaps Kaugurs (Iniciatīvas "Par dzīvi bez C hepatīta!" autors)
Pasākums norisināsies 30.jūnijā plkst. 10:00-11:30, Darbnīcu teltī, Cēsu pils parkā. Ieeja festivālā ir bezmaksas. Gaidīsim visus interesentus!ManaBalss piedalīsies Sarunu festivālā “LAMPA”, kur mēs rīkosim pasākumu “ManaBalss.lv iniciatīvu autoru pieredzes stāsti”!18. Jun (2018)
-Katrīna Krīgere (Iniciatīvas "Par kažokzvēru aizsardzību" pārstāve)
-Estris Hiršsons (Iniciatīvas "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam" līdzautors)
-Ģirts Lapškalns (Iniciatīvas "Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga" pārstāvis)
-Katrīna Kaktiņa (Iniciatīvas "Par sievietes tiesībām lemt par savu ķermeni" līdzautore)
-Pauls Raudseps (Iniciatīvas "Likvidēsim iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties" pārstāvis)
-Imants Breidaks (ManaBalss.lv vadītājs)
Šobrīd Saeima gaida iniciatīvas par iespēju transportalīdzekļu ekspluatācijas nodokli pievienot benzīna cenai izvērtējumu no Finanšu ministrijas (FM). Pirms oficiālas atbildes saņemšanas, portāls ManaBalss.lv saņēmis aptuvenu FM skaidrojumu, ka visdrīzāk iniciatīva netiks atbalstīta, jo tās ieviešanai esot vairāki šķēršļi. Iniciatīvas autors Ģirts Lapšakalns tomēr uzskata, ka visi FM minētie šķēršļi ir atrisināmi! FM nostājai tiek minēti vairāki argumenti. Pirmkārt, straujš akcīzes nodokļa likmes palielinājums. Otrkārt, Transporta līdzekļu ekspluatācijas nodoklis (TEN) būtu jāsaglabā kravas automobiļiem, jo to nosaka ES direktīvas. Palielinot akcīzes nodokli, sadārdzināšoties arī kravu pārvadājumu pašizmaksa, kurā degvielas izmaksas sastāda ap 1/3 no visām izmaksām. Treškārt, atceļot TEN, zudīs atvieglojumi atsevišķām sociālajām grupām – invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm, jo tām pieaugs izmaksas par degvielu. Tāpat arī pieaugšot transporta izmantošanas izmaksas operatīvajiem dienestiem par transportlīdzekļiem, jo tiem šobrīd tiek piemērots atbrīvojums no TEN. Tie ir tikai daži no argumentiem, kuri pēc FM ieskata, ir būtiski, lai saglabātu līdzšinējo TEN iekasēšanas modeli.
ManaBalss.lv saņēmusi arī dažu Saeimas deputātu, kuri ir arī Mandātu komisijas locekļi, viedoklus par iniciatīvu. Inga Bite (LRA): “Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāti jau 2015.gadā iesniedza priekšlikumus TEN nodokļa atcelšanai. Saeima tos visus noraidīja. Saskaņā ar LRA veiktajiem aprēķiniem, akcīzes pieaugums benzīnam būtu 0.02 EUR un dīzeļdegvielai 0.05 EUR par litru. Jau toreiz tika salīdzināts akcīzes nodokļa apmērs Baltijas valstīs un konstatēts, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā akcīzes nodoklis benzīnam ir augstāks kā Latvijā, Igaunijā tas ir būtiski augstāks arī dīzeļdegvielai, taču degvielas cenas būtiski neatšķiras. Tas dod pamatu uzskatīt, ka arī gadījumā, ja akcīzes nodoklis Latvijā sasniegtu kaimiņvalstu līmeni, konkurences ietekmē vismaz daļu sadārdzinājuma uzņemtos degvielas tirgotāji un cenas paliktu izlīdzinātas.
Ainars Latkovskis, (Vienotība): "FM ir nākusi klajā ar priekšlikumu par vērienīgām izmaiņām nodokļu politikā, kas paredz samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi līdz 20%. Vienlaikus FM apsver veidus kā kompensēt iespējamos zaudējumus valsts budžetā. Kā viena no iespējām tiek izskatīta arī akcīzes nodokļa palielināšana degvielai. TEN pievienošana degvielas cenai līdz ar iespējamo FM ierosinājumu mainīt akcīzes nodokli ievērojami palielinās degvielas cenas, radot negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī degvielas kontrabandas uzplaukumu."
Šobrīd Saeima gaida iniciatīvas par iespēju transporta līdzekļu ekspluatācijas nodevu pievienot benzīna cenai izvērtējumu no FM. To uzdots sagatavot Nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.- 2021.gadam izstrādes darba grupai. Tā kā Saeima lēmumu par iniciatīvas izvērtēšanu nosūtījusi ministrijai 9.martā, tad tuvākajās dienās būtu jāsaņem izvērtējuma rezultāti. Tiklīdz Saeima būs saņēmusi FM izvērtējumu par iniciatīvu, sniegsim informāciju!
Finanšu ministrija saredz šķēršļus transportlīdzekļa nodokļa pievienošanai benzīna cenai, bet risinājumus nepiedāvā!13. Apr (2017)
Iniciatīvas iesniedzēju pārstāvis Ģirts Lapškalns šobrīd gaidīs oficiālo FM atbildi Saeimai. Jo tikai tad būs iespējams argumentēti reaģēt uz konkrētiem faktiem.
Vēlos arī vērst uzmanību uz to, ka 2015.gada sākumā, kad pirmo reizi tika izteikti šie priekšlikumi, degvielas cenas bija būtiski zemākas un, salīdzinot ar šodienu, iespējamais sadārdzinājums bija sociāli būtiski mazāk jūtīgs.”
Andris Siliņš, (ZZS): “Latvijas pensionāru federācija atbalsta viedokli, ka transporta nodoklis jāpievieno degvielas cenai. Manuprāt problēmas, kas rodas ar lielajiem autopārvadātājiem, pašvaldību transportu, dzelzceļa transportu, elektronikas laikmetā atrisināt nav grūti. Uzskatu, ka degvielas cenu akcīzes nodokļa palielināšana ietekmē visai nedaudz, jo tirgus ekonomikas apstākļos galvenais cenu regulators ir tirgus pieprasījums un piedāvājums”.
Saeima šodien nolēma nodot izvērtēšanai Finanšu ministrijā (FM) iedzīvotāju iniciatīvu par ceļa nodokļa iekasēšanas modeļa maiņu. Kolektīvais iesniegums tiek nodots FM, lai tās izveidotā Nodokļu politikas pamatnostādņu darba grupa to izvērtētu. Iepriekš šādu lēmumu atbalstīja arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Jautājumā par transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa piemērošanu Saeima pagājušā gada martā, izskatot līdzīgu iniciatīvu par ceļiem bez bedrēm, uzdeva Ministru kabinetam izvērtēt ceļa nodokļa izmantošanas efektivitāti un Saeimā iesniegt informatīvo ziņojumu par iespējām veikt izmaiņas līdzšinējā regulējumā. Ziņas avots: nra.lv Diskusijas ministrijās par abām iniciatīvām vēl turpinās un iniciatīvu autori aktīvi iesaistās sarunās ar atbildīgajām ministrijām. Sekosim līdzi jaunumiem! Saeima nobalso par iniciatīvas tālāku nodošanu FM vērtēšanai09. Mar (2017)
Šonedēļ Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā skatīja iniciatīvu ATCELT PASTĀVOŠO CEĻA NODOKĻA IEKASĒŠANAS MODELI, IEVIEST PĒC IGAUNIJAS PARAUGA un sēdē piedalījās Satiksmes ministrija(SM), Finanšu ministrijas, kā arī biedrības “Latvijas degvielas tirgotāju asociācija” pārstāvji. Atgādinām, ka jau iepriekš Saeimā tika iesniegta iniciatīva PAR CEĻIEM, BEZ BEDRĒM, kas saturiski ir ļoti līdzīga, arī pieprasot mainīt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, to pievienojot degvielas cenai. Lai gan abu ministriju pārstāvji uz ideju raugās pozitīvi, vēljoprojām darba grupās notiek diskusijas par to, kā atrisināt problēmas, ar ko iniciatīvas ieviešanas rezultātā nākotos saskarties. No tām galvenās - kā nodrošināt pašlaik spēkā esošos atvieglojumus (piemēram, daudzbērnu ģimenēm), ko darīt ar komerctransportu un kā nelikt maksāt smagajām u.c. mašīnām nodokli divreiz? SM apgalvo, ka politiskā līmenī iniciatīvai atbalsts ir, darba grupās vēl tiks meklēti risinājumi un darbs pie iniciatīvas virzības tiks turpināts. SM neizslēdz iespēju, ka 2-3 gadu laikā būs pieņemts lēmums, kad pakāpensiki no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa varētu atteikties. Iniciatīvas pārstāvis, Ģirts Lapškalns, norāda: "Redzam, ka šobrīd Satiksmes ministrija nav pret iniciatīvas ideju, bet tā arī nav gatava to uzreiz ieviest! Mums jāuzmanās, lai nenonākam situācijā, kad laba ideja atkal tiek norakta, kamēr tā ar laiku zaudēs savu aktualitāti! Sarunas darba grupās notiek un Satiksmes ministrija ieklausījusies iniciatīvas atbalstītājos ir. Pašlaik esam iesaistīti arī diskusijās par iniciatīvas problēmjautājumiem." Lai uzzinātu vairāk par nozares ekspertu viedokļiem, lasi šeit: http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/138E446658D6C35AC225809F0038B22A?OpenDocument&prevCat=Diskusijas par Transportlīdzeļa ekspluatācijas nodokļa pievienošanu degvielas cenai Saeimā turpinās!12. Jan (2017)
Skaties LTV1 Panorāmas sižetu par divām iniciatīvām PAR CEĻIEM BEZ BEDRĒM un ATCELT PASTĀVOŠO CEĻA NODOKĻA IEKASĒŠANAS MODELI, IEVIEST PĒC IGAUNIJAS PARAUGA, kas prasa transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli pievienot benzīna cenai. ĪSUMĀ: - Lai gan atbildīgās ministrijas sola par iniciatīvas ideju runāt ar tās autoriem, pagaidām tās noskaņotas skeptiski;
Drīzumā plānota Saeimas komisijas sēde, kurā iniciatīvas pārstāvji iestāsies par iniciatīvas ideju. Notiek cītīga gatavošanās, vācot dažādus datus par un ap reālo situāciju Latvijā un citās valstīs, kas palīdzēs aizstāvēt iniciatīvu komisijas sēdē ar ekspertiem un dažādu institūciju pārstāvjiem. Iniciatīvas autori arī plāno tikties ar atbildīgajām personām Satiksmes ministrijā, lai sabiedrības balss ministrijas gaiteņos tiktu sadzirdēta! Nesen Saeimā saņemts arī Satiksmes ministrijas lūgums pagarināt izvērtējuma iesniegšanas datumu līdz 1. decembrim. Izvērtējumā jābūt iekļautam vērtējumam par iespējām izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai ceļu lietotāju maksātie nodokļi un nodevas tiktu izlietoti ceļu un tiltu remontiem un to uzturēšanai labā tehniskā stāvoklī, kā arī lai nodokļu maksājumu apjoms ceļu lietotājam atbilstu ceļa lietošanas intensitātei. Satiksmes ministra uzsāka darbu pie izvērtējuma izstrādes jau aprīlī, izveidojot Ekspertu darba grupu ceļu veiktspējas nodrošināšanai. Tā strādājusi pie esošā ceļu sakārtošanas modeļa analīzes un stabila, prognozējama un ilgtspējīga ceļu finansējuma modeļa izstrādes. Līdz šim notikušas 6 ekspertu darba grupu sanāksmes. Diemžēl, iniciatīvas pārstāvji uz nevienu no šīm sanāksmēm netika uzaicināti. Ministrijas skeptiskas par nodokļa iekļaušanu benzīna cenā, iniciatīvas pārstāvji turpinās cīnīties!02. Nov (2016)
- Satiksmes ministrs Uldis Augulis iniciatīvas piedāvājumu, pievienot transportlīdzekļa nodokli degvielas cenai (tiešā veidā), uzskata par neiespējamu;
- Finanšu ministrija: atsakoties no ikgadējā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, valsts zaudētu 80 miljonus eiro - par tik lielu summu nāktos arī samazināt budžeta izdevumus;
Lai pievērstu Saeimas un Satiksmes ministrijas uzmanību milzīgajai sabiedrības neapmierinātībai ar pašreizējo nodokļu sloga situāciju autovadītājiem, iniciatīvas “Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga” pārstāvji un Manabalss.lv iesnieguši Saeimā rekordiniciatīvu, ar kopumā savāktiem 22 850 parakstiem. Šī šogad ir otrā iniciatīva, kas pieprasa izmaiņas auto nodokļos. Balstoties uz līdzīgu iniciatīvu “Par ceļiem bez bedrēm”, kas tika iesniegta Saeimā 2015.gada nogalē, pavasarī Saeima jau uzdeva Ministru Kabinetam, konkrēti Satiksmes ministrijai, līdz 1. septembrim izstrādāt informatīvu ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai īstenotu principus, ka ceļu lietotāju maksātie nodokļi un nodevas tiek izlietoti ceļu un tiltu remontiem un to uzturēšanai labā tehniskā stāvoklī, kā arī lai nodokļu maksājumu apjoms ceļu lietotājam atbilstu ceļa lietošanas intensitātei. Satiksmes ministrija līdz šim nav šādu izvērtējumu izstrādājusi, kā arī nav informējusi sabiedrību par iemesliem, kādēļ “ceļa iniciatīvas” izvērtēšana ir iekavējusies par diviem mēnešiem. Iniciatīvas pārstāvji “Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga” nolēma iesniegt iniciatīvu, lai norādītu uz milzīgo sabiedrības neapmierinātu ar pašreizējo situāciju un aicinātu atbildīgās iestādes nekavēt “ceļa nodokļa” iniciatīvas izvērtēšanu, kā arī aicināt uz dialogu arī sabiedrības pārstāvjus.
INICIATĪVA IESNIEGTA SAEIMĀ!20. Oct (2016)
Steidzami meklējam jaunu pārstāvi iniciatīvai ATCELT PASTĀVOŠO CEĻA NODOKĻA IEKASĒŠANAS MODELI, IEVIEST PĒC IGAUNIJAS PARAUGA, kas varētu rītdien kopā ar mums iesniegt to Saeimā! Diemžēl, pašreizējais pārstāvis uz aicinājumu iniciatīvu publicēt nav atsaucies. Pati iesniegšana prasīs vien 5 minūtes, savukārt pēc dažām nedēļam jaunajam pārstāvim, kopā ar mums, būs jāaiziet uz Saeimas Mandātu komisijas sēdi, lai izstāstītu iniciatīvas ideju komisijas deputātiem. Esam nolēmuši šādi rīkoties, jo jau kopš septembra sākuma Ministru Kabinets nav iesniedzis Saeimas prasīto izvērtējumu par saturiski ļoti līdzīgo iniciatīvu PAR CEĻIEM BEZ BEDRĒM, kas pieprasīja ikgadējo transporta nodevu pievienot degvielas cenai līdzīgi kā tas ir kaimiņvalstīs un akcīzes nodokli novirzīt ceļu remontam un uzlabošanai. Iniciatīvas atkārtota iesniegšana varētu uzlikt papildus spiedienu atbildīgajām personām, kā arī problēmu pacelt publisko diskusiju līmenī! Lūgums steidzami atsaukties, rakstot uz [email protected]!STEIDZAMI meklējam jaunu pārstāvi iniciatīvai18. Oct (2016)
Lasi rakstu šeit: LETA via http://www.tvnet.lv/auto/par_un_ap/603419-sm_saks_vertet_iniciativu_par_celu_nodokla_iekasesanas_modela_mainu Satiksmes ministrija (SM) šomēnes sāks vērtēt iniciatīvu par ceļu nodokļa iekasēšanas modeļa maiņu, kas paredz nodokli iekļaut degvielas cenā, tā apmēru sasaistot ar nobraukumu, pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). Augulis pret ieceri bija visai pozitīvi noskaņots, atzīstot, ka tās ieviešana padarītu sistēmu saprotamāku, tomēr šajā jautājumā ir daudz dažādu interešu, kuras ir jāpārrunā un jāsamēro, tāpēc ir izveidota darba grupa, kas šomēnes sāks darbu. Politiķis solīja, ka ceļu jautājums viņam būs prioritāte un viņš neatkāpšoties no valdības rīcības plāna punktiem par ilgtspējīgu ceļu finansēšanu. Viņš atzina, ka šis ir finanšu ietilpīgs jautājums, taču šādus jautājumus nevarot vienkārši neskatīt, bet gan tie būtu «jāliek kādā atsevišķā mapē», kuru skatīt kopā ar budžetu.
SM sāks vērtēt iniciatīvu par ceļu nodokļa iekasēšanas modeļa maiņu11. Apr (2016)
Skaties infografiku šeit: http://blogs.manabalss.lv Iniciatīva “Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga” ir savākusi vairāk nekā 20 000 parakstu. Mēs zinām, ka tieši pašlaik Saeima ir uzdevusi Ministru kabinetam veikt Baltijas valstīs par ceļu lietošanu maksājamo nodokļu un nodevu apjoma un tiesiskā regulējuma salīdzinošo izvērtējumu, kā arī sagatavot un līdz 2016. gada 1. septembrim iesniegt Saeimai informatīvu ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus normatīvajos aktos. Ja MK godprātīgi izpildīs Saeimas uzdevumu, tiks sasniegts mērķis, kāpēc tapa iniciatīva. Uzskatām, ka pašlaik nav racionāli iesniegt mūsu iniciatīvu Saeimā, jo visticamāk, ka tādā gadījumā Saeima paziņos, ka jau ir pieņēmusi lēmumu, kas atbalsta iniciatīvu. Tāpēc esam izvēlējušies citu taktiku – mēs uzmanīgi sekosim līdzi tam, vai ceļu nodoklis tiks iekļauts maksā par degvielu. Ja tas nenotiks, mēs, protams, nekavējoties iesniegsim iniciatīvu Saeimā, lai jautājums tiktu skatīts atkārtoti.ManaBalss.lv skaidro! Sabiedrība panāk, ka Saeima strādā pie ceļa nodokļa iniciatīvā - Kas tālāk?07. Mar (2016)
English
Latviski
