Pirms diviem gadiem Līgo dienā Saeimā nonāca iniciatīva par operetes teātra atjaunošanu Latvijā – par jau spēkā esošā, aktīvā un sabiedriskā kārtā uzturētā teātra iekļaušanu valsts budžetā. Iniciatīvas iesniegšana bija sarežģīta, jo tikai daļa parakstu bija savākti digitāli platformā ManaBalss.lv. Lielākā daļa parakstu bija uz papīra, un iniciatīvas virzītāji tos savāca ilgstošas atbalsta kampaņas laikā. Diemžēl ļoti liela daļa uz papīra savākto parakstu, kad tie tika digitalizēti Saeimā un pēc tam analizēti PMLP iedzīvotāju reģistrā, izrādījās nederīgi. Proti, kritiski liela daļa no atbalstītāju rakstiski atstātajiem personas datiem bija kļūdaini vai nepilnīgi. Iznākumā parakstu skaits bija zem Saeimas kārtības rullī noteiktajiem 10'000, un iniciatīvu Saeimas darba kārtībā iekļaut nevarēja. Tomēr paralēli iesniegšanai iniciatīvas autore un tās virzītāji bija jau proaktīvi panākuši politisko ieklausīšanos un pretimnākšanu. Ogres novada pašvaldība strādā pie Operetes teātrim nepieciešamo telpu sagatavošanas un nodrošināšanas Ogrē. Pēc ilgāka laika, kad esam ļāvuši notikumiem attīstīties, ManaBalss.lv sazinājās ar iniciatīvas autori par starplaikā reāli notikušo un par šīs iniciatīvas statusu. Mūsu secinājums ir, ka ar visām problēmām, sarežģītību un peripetijām iniciatīva ir atzīstama par sekmīgu. Lai gan iniciatīvas juridiskais statuss bija tāds, ka oficiāli to parlaments nevarēja izskatīt, Latvijas Operetes fonda valdes priekšsēdētāja Agija Ozoliņa-Kozlovska saziņā ar ManaBalss.lv komentē, ka tomēr arī Saeimas politiķi šai Operetes fonda veiktajā pilsoniskā lobija procesā ir bijuši saprotoši un pretimnākoši. Iznākumā operetes atjaunošanas un uzturēšanas vajadzībām Kultūras ministrijas budžetā ir piešķirti 200'000 eiro. Taču Kultūras ministrija šos naudas līdzekļus ir novirzījusi jaunai mērķprogrammai – "Atbalsts muzikālā teātra žanra attīstībai". Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 56 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
"Operetes iniciatīvu" ar tās sarežģīto statusu autore vērtē kā sekmīgu23. Nov (2022)
Iniciatīva ir sekmīga!
Pārstāvis: Agija Ozoliņa-KozlovskaPublicēta: 20. Mar (2018)ATJAUNOSIM OPERETES TEĀTRI LATVIJĀ!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
1995. gadā slēdza Rīgas muzikālo teātri jeb Operetes teātri Latvijā. Kopš tā laika Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, vienīgā Eiropas valsts, kur nav sava Operetes teātra, tādējādi, nostādot sevi tādā kā Baltijas provinces lomā. Operete ir viens no pasaules klasiskās kultūras segmentiem, kas nav Latvijā pārstāvēts, kultūras eksportprece. Demokrātisks, pozitīvas ievirzes muzikālā teātra žanrs plašam skatītāju lokam ar dažādām kultūras prasībām un vēlmēm. Sevi cienošā kultūras valstī ir jābūt pilnam mākslas spektram, lai skatītājam ir izvēles iespēja. Šajā ziņā jābūt valstiskai domāšanai. Ir neloģiski, ka, valsts iegulda solistu – vokālistu izglītībā, bet viņi aizbrauc prom no Latvijas vai maina profesiju, jo nav šeit vajadzīgi. Operetes teātrim patlaban ir ļoti spēcīgs mākslinieciskais potenciāls, kas netiek pilnvērtīgi izmantots valsts labā un skatītāju interesēs. Latvijas Operetes fonds ir izveidojis saturisko pamatu profesionāla teātra ilgtspējīgai darbībai – Operetes teātra kolektīvu ar vairāk nekā 120 profesionāļiem, tostarp, solistiem, kori, dejotājiem, orķestri, tehnisko, radošo, administratīvo komandu. Mūsu tehniskie darbinieki ir spējīgi ražot dekorācijas un rekvizītus paši, ja vien būtu darbnīca. Speciālisti var nodrošināt Operetes studijas darbu jauno talantu skološanai, jo ir pedagogi ar vajadzīgo profesionālo kvalifikāciju. Ir izrāžu repertuārs. Pilnvērtīgi iestudētas operetes: Niko Dostāla Klīvija, Franča Lehāra Jautrā atraitne, Paula Abrahama Balle Savojā. Muzikālas izrādes bērniem: Karlsons un Paukojam un šmaukojam. Ir noorganizēti divi starptautiski Operetes festivāli Ikšķilē – 2015. un 2017. gadā, kas paredzami kā tradīcija. Katra gada nogalē, notiek Operetes Jaungada Koncerti ar svētku sajūtu radošo Johana Štrausa mūziku, dažādas koncertprogrammas. Piecu gadu darbības laikā esam pierādījuši, ka Operetes teātris Latvijā ir nepieciešams, publikas gaidīts un spējīgs pastāvēt. Patlaban Operetes un muzikālā teātra projekti tiek realizēti, galvenokārt, ar entuziastu un ziedotāju atbalstu un nelieliem Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes projektu konkursu piešķīrumiem, kas ir neregulārs un nepietiekošs pamats profesionāla teātra ilgtspējīgai, regulārai darbībai. Šāda apjoma teātra pastāvēšanai nepieciešams valsts finansiāls atbalsts, bāzes dotācija un savas telpas, mājvieta, kur plānot ilgtermiņa darbu, mākslinieku profesionālo izaugsmi un repertuāra attīstību.
Mēs esam paveikuši „mājasdarbu” – izveidojuši pamatu un pierādījuši ilgtspēju, bet Operetes teātra ilgtermiņa darbības nodrošināšanai ir nepieciešams valsts atbalsts – struktūras, bāzes finansējums vismaz 200 000 eur gadā no valsts budžeta līdzekļiem. Pārējo mēs varam nopelnīt vai piesaistīt līdzfinansējuma veidā. (Šobrīd valsts dotācijas teātriem ir 800 000 – 7 500 000 eur gadā)
Bāzes finansējums nodrošinās administrācijas, orķestra, kora, solistu, tehniskās un mākslinieciskās komandas ikdienas regulāru darbu un kvalitātes, un profesionālās meistarības izaugsmi. Tas, savukārt, skatītājam nodrošinās regulāri jaunus un kvalitatīvus iestudējumus. Rīga, Latvija iegūs spēcīgu un kvalitatīvu māksliniecisko vienību plašai un daudzveidīgai skatītāju auditorijai, kā arī kvalitatīvu kultūras eksportpreci. Vienlaikus, tiks nodrošinātas aptuveni 70 jaunas darbavietas un 2 operešu jauniestudējumi, 4 koncertprogrammas, 1 iestudējums bērniem un 1 Starptautiskais Operetes festivāls gadā.
Iniciatīvas jaunumi
Līgo dienā uz Saeimu ir aizsūtīts Operetes fonda kolektīvais iesniegums "Atjaunosim operetes teātri Latvijā". Iesniegšanas brīdis netika izvēlēts simboliski, lai sakristu ar dziesmoto datumu, bet gan saskaņā ar autoru vēlmi šo jautājumu virzīt tālāk pēc iespējas drīzāk, kad ir jau panākta vienošanās par Operetes teātra būvniecību Ogrē. Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) 16. jūnijā ar Latvijas Operetes fonda valdes priekšsēdētāju Agiju Ozoliņu-Kozlovsku un Ogres Mūzikas skolas direktoru Atvaru Lakstīgalu, apsprieda Operetes teātra būvniecību Ogrē, kas būtu vienīgā šāda žanra kultūras iestāde Latvijā, raksta portāls OgreNET. "Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav šāda teātra. Noteikti var rast izskaidrojumu, kāpēc savulaik likvidēts Operetes teātris, bet šobrīd nobriedusi situācija, ka sabiedrība vēlas šī teātra atdzimšanu," sarunā teica E. Helmanis. "Saeima ir nobalsojusi, ka Ogre kļūs par valstspilsētu, un tas ir tikai likumsakarīgi, ka šeit varētu atrasties valsts nozīmes kultūras iestāde. Šim nolūkam mums ir ideāla vieta – bijusī Ogres Tautas nama ēka, kas tapusi par tautas saziedotiem līdzekļiem. Tagad tā atkal tiktu atdota tautai. Mēs esam apņēmības pilni īstenot šo ideju." Pie labvēlīgiem nosacījumiem Operetes teātris Ogrē varētu vērt durvis aptuveni pēc pieciem gadiem. 2021. gada budžetā paredzēts ieplānot līdzekļus ēkas atpirkšanai no privātīpašnieka un projektēšanas darbiem. Projekts varētu tapt gada laikā. Projekta izstrāde notiks par pašvaldības līdzekļiem, bet tā īstenošanai tiks piesaistīts valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums. Operetes teātris jau gadiem strādā uz tajā iesaistīto entuziasma un neatlaidības pamata, piesaistot ziedojumus un nelielus Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes projektu konkursu piešķīrumus. Septiņos gados tā izrādes un koncertus ir apmeklējuši vairāk nekā 100’000 skatītāju, norāda Operetes fonda priekšsēdētāja A. Ozoliņa- Kozlovska. Lielu popularitāti ir ieguvis arī Starptautiskais Operetes festivāls, kas ik pēc pāris gadiem notiek Ikšķilē. Ogres mērs jūnija vidus tikšanās laikā norādīja, ka ir savlaicīgi jādomā par nākamā Operetes teātra saturu. Lielā mērā par to arī ir Saeimā iesniegtā iniciatīva – par nepieciešamo 200’000 eiro gadā bāzes finansējumu, lai nodrošinātu orķestra, kora, solistu, tehniskās un mākslinieciskās komandas un administrācijas ikdienas darbu un kvalitātes, un profesionālās meistarības izaugsmi. Tuvākajā laikā sadarbībā ar Kultūras ministriju ir plānots sagatavot atsevišķas izrādes un parādīt publikai, lai sabiedrību pieradinātu pie tā, ka Ogrē ir Operetes teātris. Avots: OgreNET; ManaBalss Tā kā esi ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk - iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme! ManaBalss.lv komandaOperetes teātra iniciatīva ir iesniegta Saeimā25. Jun (2020)
Operetes teātris jau ilgu laiku Latvijā darbojas tikai entuziasma balstīts un aktīvi cenšas gan noturēt savu vietu Latvijas kultūras telpā, gan pierādīt šā teātra idejas dzīvotspēju un līdz ar to – regulāra valsts atbalsta lietderīgumu. Šim mērķim Latvijas Operetes fonds vāc atbalstu arī platformā ManaBalss ar iniciatīvu "Atjaunosim operetes teātri Latvijā". 10. februārī Kultūras ministrijā notika tikšanās, kuras laikā kultūras ministrs Nauris Puntulis kopā ar Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Egilu Helmani apsvēra iespējamo Operetes teātra izveidi Ogres Tautas namā, raksta specializētais portāls "Kroders". Arī Ogres mērs norāda uz Operetes fonda citkārt izmantoto argumentu, ka Latvija ir vienīgā valsts gan Baltijā, gan Eiropā, kurā nav sava operetes teātra. "Tautas nama ēku noteikti var pārbūvēt un pielāgot Operetes teātra vajadzībām," tikšanās laikā teicis E. Helmanis. "Ir jādomā arī par pievedceļu un stāvlaukumu izbūvi. Šāds projekts būtu realizējams, ja tam piesaistītu privāto investoru, valsts, tas ir, Kultūras ministrijas, un pašvaldības līdzekļus. Ja mēs spētu izveidot šādu sadarbības modeli, sasniegtu vairākus būtiskus mērķus – atjaunotu kultūras eksportpreci un vienu no pasaules klasiskās kultūras segmentiem, kas Latvijā nav pārstāvēts, bagātinātu novada un Latvijas kultūras dzīvi, izglītotu sabiedrību, visbeidzot atjaunotu ogrēniešiem svarīgu ēku, piešķirot tai jaunas funkcijas, sakārtotu šo pilsētas rajonu." Sarunas laikā ar kultūras ministru secināts, ka tālākai jautājuma virzībai nepieciešams veikt aprēķinus, cik liels finansējums būtu nepieciešams šādas ieceres īstenošanai. Avots: portāls "Kroders"Operete varētu gūt pajumti Ogrē13. Feb (2020)
Kas jādara, lai atjaunotu Operetes teātri Latvijā? Vai visu izšķir finanšu trūkums? Kur rast finansējumu? Par to diskutēsim @RīgaTV 24 kārtējā raidījumā "Mana Balss". Nāc uz ierakstu studijā otrdien, 1. oktobrī, plkst. 18:45 (ierašanās no 18:30) Rīgā, Blaumaņa ielā 32! Ēterā skaties svētdien, 6. oktobrī, plkst. 20.00! Diskutēs:
1995. gadā slēdza Rīgas Muzikālo teātri jeb Operetes teātri. Kopš tā laika Latvija ir vienīgā Baltijas valsts un vienīgā Eiropas valsts, kurā nav sava Operetes teātra. Vai tāpēc esam Baltijas province? Raidījuma "Mana Balss" projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild RīgaTV 24.Diskusijas par Operetes teātra atjaunošanu – nāc un piedalies raidījuma veidošanā kopā ar Raimondu Paulu!29. Sep (2019)
Raimonds Pauls, komponists
Agija Ozoliņa-Kozlovska, iniciatīvas autore, Latvijas operetes fonda valdes priekšsēdētāja
Uldis Zariņš, KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos
Iveta Benhena-Bēkena, 13. Saeimas deputāte (KPV LV), Budžeta un finanšu komisijas locekle
Diskusiju moderē: Ansis Klintsons
Jau vairāk nekā 9 tūkstoši cilvēku nobalsojuši PAR Operetes un muzikālā teātra atjaunošanu Latvijā. Par Operetes un muzikālā teātra atjaunošanu gan uz izdrukātajām lapām, gan portālā ManaBalss kopumā ir nobalsojuši jau vairāk nekā deviņi tūkstoši! Tas nozīmē, ka tikai tūkstotis parakstu un balsojumu vēl ir nepieciešami, lai būtu savāktas 10’000 balsis, kas ir pietiekami, lai iniciatīvu iesniegtu Latvijas Republikas Saeimā. 1995. gadā slēdza Rīgas Muzikālo teātri jeb Operetes teātri Latvijā. Kopš tā laika Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, vienīgā Eiropas valsts, kur nav sava Operetes jeb Muzikālā teātra, nostādot sevi tādā kā Baltijas provinces lomā. Operete ir viens no pasaules klasiskās kultūras segmentiem, kas nav Latvijā pārstāvēts ‒ tā ir kultūras eksportprece. Demokrātisks, pozitīvas ievirzes muzikālā teātra žanrs plašam skatītāju lokam ar dažādām kultūras prasībām un vēlmēm. Sevi cienošā kultūras valstī ir jābūt pilnam mākslas spektram, lai skatītājam ir izvēles iespēja. Šajā ziņā jābūt valstiskai domāšanai. Nav loģiski, ka valsts iegulda solistu – vokālistu ‒ izglītībā, bet viņi aizbrauc prom no Latvijas vai maina profesiju, jo nav šeit vajadzīgi. Operetes un muzikālajam teātrim patlaban ir ļoti spēcīgs mākslinieciskais potenciāls – jauni, talantīgi mākslinieki, kas netiek pilnvērtīgi nodarbināti valsts labā un skatītāju interesēs. Latvijas Operetes fonds ir izveidojis saturisko pamatu profesionāla teātra ilgtspējīgai darbībai – teātra kolektīvu ar vairāk nekā 120 profesionāļiem, tostarp solistiem, kori, dejotājiem, orķestri, tehnisko, radošo, administratīvo komandu. Mūsu tehniskie darbinieki ir spējīgi ražot dekorācijas un rekvizītus paši, ja vien būtu darbnīca. Speciālisti var nodrošināt Operetes studijas darbu jauno talantu skološanai, jo ir pedagogi ar vajadzīgo profesionālo kvalifikāciju. Ir arī izrāžu repertuārs. Pilnvērtīgi iestudētas operetes ir šādas: Niko Dostāla "Klīvija", Franča Lehāra "Jautrā atraitne", Paula Abrahama "Balle Savojā", Imres Kalmāna "Silva" un "Čardaša karaliene". Ir arī šādas muzikālas izrādes bērniem: "Karlsons" un "Paukojam un šmaukojam". Ir noorganizēti trīs starptautiski Operetes festivāli Ikšķilē – 2015., 2017. un 2019. gadā, kas tiek veidoti kā jauna tradīcija. Katra gada nogalē, notiek Operetes Jaungada koncerti ar svētku sajūtu radošo Johana Štrausa mūziku un dažādas daudzveidīgas koncertprogrammas. Sešu gadu darbības laikā esam pierādījuši, ka Operetes un muzikālais teātris Latvijā ir nepieciešams, publikas gaidīts un spējīgs pastāvēt. Patlaban teātra projekti tiek realizēti, galvenokārt, ar entuziastu un ziedotāju atbalstu un nelieliem Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes projektu konkursu piešķīrumiem, kas ir neregulārs un nepietiekošs pamats profesionāla teātra ilgtspējīgai, regulārai darbībai. Šāda apjoma teātra pastāvēšanai nepieciešams valsts finansiāls atbalsts, bāzes dotācija un savas telpas, mājvieta, kur plānot un nodrošināt ilgtermiņa darbu, mākslinieku profesionālo izaugsmi un repertuāra attīstību. Mēs esam paveikuši "mājasdarbu" – izveidojuši pamatu un pierādījuši ilgtspēju, tomēr Operetes un muzikālā teātra ilgtermiņa darbības nodrošināšanai ir nepieciešams valsts atbalsts – struktūras, bāzes finansējums vismaz 200’000 eiro gadā no valsts budžeta līdzekļiem un telpas. Pārējo mēs varam nopelnīt vai piesaistīt līdzfinansējuma veidā. Šobrīd valsts dotācijas teātriem ir līdz pat 8,6 miljoniem eiro gadā, Operetes un muzikālajam teātrim – nulle eiro gadā! Bāzes finansējums nodrošinās administrācijas, orķestra, kora, solistu, tehniskās un mākslinieciskās komandas ikdienas regulāru darbu, kvalitātes, un profesionālās meistarības izaugsmi. Tas, savukārt, skatītājam nodrošinās regulāri jaunus un interesantus, pilnvērtīgus iestudējumus. Rīga, Latvija iegūs spēcīgu un kvalitatīvu māksliniecisko vienību plašai un daudzveidīgai skatītāju auditorijai, kā arī kvalitatīvu kultūras eksportpreci. Vienlaikus gadā tiks nodrošinātas aptuveni 70 jaunas darbavietas un tuvu pie 100 izrādēm un koncertiem, t.i., divi operešu jauniestudējumi, četras koncertprogrammas, viens jauniestudējums bērniem un viens Starptautiskais Operetes festivāls gadā. Atbalstiet ar kultūru un kvalitatīvu atpūtu piesātinātu Latviju! Balso par iniciatīvu portālā ManaBalss vai pa pastu ar aizpildītu veidlapu (veidlapu var izdrukāt šeit). Agija Ozoliņa-Kozlovska, Operetes teātra valdes priekšsēdētājaOperetes atbalsta iniciatīvas autori aicina: savācam vēl tūkstoti nepieciešamo parakstu!04. Sep (2019)
Operetes teātris aicina operetes un muzikālā teātra žanra cienītājus parakstīt Latvijas Operetes fonda/Operetes un muzikālā teātra biedrības iniciatīvas vēstuli LR Saeimai par operetes žanra un teātra nepieciešamību, kas aicina valdību atbalstīt Operetes teātri ar 200 000 eiro lielu dotāciju gadā, kā arī domāt par akūti nepieciešamo mājvietu teātrim. Ar savu parakstu šo iniciatīvu patlaban atbalstījuši jau vairāk nekā 8 000 Latvijas pilsoņu! Lielākā daļa parakstu ir iesniegti Operetes teātra izrāžu vietās, kur izrāžu skatītāji pārliecinās par mākslinieku ieguldīto darbu, izrāžu un koncertu kvalitāti, kā arī, protams, operetes žanra aizraujošo un pozitīvo stāstu. No 1945. gada līdz 1995. gadam Valsts Rīgas muzikālais teātris bija viens no skatītāju iemīļotākajiem teātriem, kur iestudēja gan pasaules klasikas zelta fonda operetes, gan latviešu komponistu oriģināldarbus. 1995. gadā skatītāju iemīļotais Rīgas Muzikālais teātris (Operetes teātris) tika slēgts un darbu zaudēja ap 300 cilvēku. Kopš tā laika operetes žanra pastāvēšana Latvijā ir apdraudēta un Latvija ir vienīgā Baltijas un Eiropas valsts, kur nav sava Operetes jeb Muzikālā teātra, nostādot sevi tādā kā kultūras provinces lomā. Nevalstiskā organizācija – nodibinājums Latvijas operetes fonds kopš tās dibināšanas 2013. gadā profesionāli un mērķtiecīgi attīsta operetes žanru. Ir izveidots profesionāls Operetes teātra mākslinieciskais, radošais, tehniskais un administratīvais kolektīvs ar vairāk nekā 120 dalībniekiem. Izrāžu iestudējumos piedalās ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē labi zināmi un atzīti mākslinieki: solisti, mūziķi, dejotāji, koristi, diriģenti, režisori, horeogrāfi, scenogrāfi, kostīmu mākslinieki, gaismu mākslinieki – diriģenti: Atvars Lakstīgala, Normunds Vaicis, Guntars Bernāts, režisori: Juris Jonelis, Valdis Lūriņš, Jānis Kaijaks, Gundars Silakaktiņš, horeogrāfi: Ieva Kemlere, Alberts Kivlenieks u.c., kā arī skatītāju iemīļoti solisti: Sonora Vaice, Ingus Pētersons, Anta Jankovska, Ilona Bagele, Marlēna Keine, Nauris Indzeris, Miervaldis Jenčs, Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis, Emīls Kivlenieks un daudzi citi. Pilnvērtīgi iestudētas četras operetes, divi mūzikli bērniem, divas mūzikas un dejas izrādes, vairāk nekā divdesmit divas operešu mūzikas koncertprogrammas. Notikušas vairāk kā 90 operešu un mūziklu izrādes, vairāk nekā 60 koncerti visā Latvijā, dibināts Starptautiskais Operetes festivāls (Ikšķilē notikuši divi festivāli). Tiek attīstība starptautiska sadarbība un sadarbības projekti ar mūziķiem un kolektīviem no Itālijas, Francijas, Polijas, Zviedrijas, Rumānijas, Austrijas, Japānas, Serbijas, Grieķijas, Brazīlijas, Krievijas, Lietuvas. Latvijas operetes fonda/Operetes teātra rīkotās operešu izrādes līdz šim apmeklējuši vairāk nekā 60 000 skatītāju. Jau sešas sezonas Operetes teātra projekti tiek realizēti, galvenokārt, ar entuziastu un ziedotāju atbalstu, privātām iespējām un nelieliem Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes projektu konkursu piešķīrumiem, kas ir neregulārs un nepietiekošs pamats profesionāla teātra ilgtspējīgai, regulārai darbībai. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu profesionālā Operetes un muzikālā teātra darbību, ir nepieciešamas ne tikai atbilstošas telpas izrādēm, mēģinājumiem, dekorāciju un kostīmu uzglabāšanai, biroja darbībai, bet arī bāzes finansējums izrāžu un koncertu organizēšanai, kā arī radošā un tehniskā personāla darbības nodrošināšanai. Operetes teātrim ir akūti nepieciešama mājvieta. Šobrīd teātrim nav savu telpu, izrādes notiek dažādās koncertzālēs visā Latvijā. Latvijā vairs nav iespējams apgūt operetes mākslu, pagaidām tā apgūstama vienīgi mūsu mēģinājumu procesa ietvaros vai ārpus Latvijas. Šī iemesla dēļ sākam darbu pie augstskolas līmeņa akadēmiskās mācību programmas, ar Muzikālā teātra aktiera specializāciju, veidošanas. Tas dos profesionālu akadēmisko pamatu jaunajiem māksliniekiem augt, attīstīties un realizēties tieši operetes un muzikālā teātra solista kvalitātē Latvijā. Operete apvieno gan mūziku, gan kustību, gan aktiermākslu, tādēļ augsta līmeņa mākslinieciskā snieguma nodrošināšana prasa visu šo prasmju augstvērtīgu sintēzi visā radošajā kolektīvā.
Operetes teātris – tās ir darba vietas Latvijai piederīgiem māksliniekiem, tostarp, tiem, kas emigrējuši. Profesionāls Operetes teātris – tā ir Latvijas kultūras eksportprece, briljants, kas var pārsteigt Eiropu. Operetes teātris ir pozitīvs stāsts, skaista, viegli uztverama mūzika un vispārcilvēciskas vērtības visplašākajai auditorijai ar visdažādākajām kultūras izpratnēm un prasībām, šarmanta pasaules klasikas pērle.
Informācijai:
Operetes atbalsta iniciatīvas iesniegšanai Saeimā nepieciešamas vēl 2000 balsis11. Apr (2019)
Kultūras ministrijas kultūrpolitikas plānošanas dokumentā Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam „Radošā Latvija” „Mūzikas nozares stratēģija” nozares analīzes sadaļā kā draudi mūzikas nozarei 3.8. punktā norādīts: „atsevišķu mūzikas žanru izzušana no mūzikas dzīves kopainas (baroka mūzika, muzikālais teātris)…”, kas norāda, ka kultūrpolitikas veidotājiem Latvijā ir izpratne par šo mūzikas žanra izzušanu Latvijā un apdraudēto situāciju kopumā.
Balsot par šo iniciatīvu ir iespējams tiešsaistē – šai pašā mājaslapas sadaļā, Operetes teātra izrāžu norises vietās, Operetes teātra birojā Vaļņu ielā 9-5 (ieeja no Zirgu ielas 1, iepriekš nepieciešams piezvanīt pa tālruni 25123145 vai 25123143), vai arī izdrukājot paraksta veidlapu, kas pieejama Operetes teātra mājaslapā, un nosūtot pa pastu uz Operetes teātra biroju.
[email protected]
English
Latviski
