Sveiks! Tu saņem šo ziņu, jo esi parakstījis/-usi kādu no iniciatīvām par demogrāfijas politiku. Ja esi parakstījis vairākas tematiski līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt. Lai gan Andris Kulbergs (AS) ir Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs, viņa ieskatā Latvijas lielā prioritāte ir demogrāfija un ģimeņu politika. Par to deputāts pauž spēcīgu viedokli RīgaTV 24 sižetā, sakot, ka Latvijas "Aukstais karš, kurā zaudējam, ir [..] mūsu cilvēki". Kā šai jomā vērā ņemamu piemēru deputāts min Nīderlandi, kurā izšķirīgais lēmums par lielāku ģimeni un bērniem tiek veicināts nevis tikai ar pabalstiem, bet ar abu vecāku vienlīdzīgu stimulēšanu iekļauties darba tirgū. "Viņi var pusi nedēļas pavadīt mājās, piemēram, trīs dienas mamma, divas – tētis, vai arī tiek apmaksāta auklīte," saka A. Kulbergs. Neatkarīgi no salīdzinājumu tēlainības, ģimenes politika ir arī ManaBalss.lv autoru pastāvīga aktualitāte. Divas šādas iniciatīvas ir tikušas arī līdz Saeimai (skat. 69. un 106. punktu Mandātu komisijas mājaslapā). Abi kolektīvie iesniegumi – "Aukles līdzfinansējums arī vecākiem" un "Indeksēt vecāku pabalstu" – ceļu Saeimā sāka tās iepriekšējā sasaukumā un atrodas atšķirīgās to izskatīšanas stadijās. Tiem abiem vienojošais pirmšķietami gan ir apzīmējums "iestrēguši", jo jaunajam sasaukumam nav pienākuma viens pret vienu pārņemt iepriekšējās Saeimas dienaskārtību. Bet, kad nu plašsaziņā izskan spēcīgi izteikumi par demogrāfijas politikas primārumu, tad arī organizācija ManaBalss kopā ar šo iniciatīvu autoriem aktualizēs šo abu iniciatīvu pārņemšanas nepieciešamību Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, lai nodrošinātu to pilnvērtīgas izskatīšanas pēctecīgumu. Deputāts A. Kulbergs TV24 uzsver arī pieejamu mājokļu problēmu kā daļu no nepieciešamās ģimenes politikas. Šai sakarā savukārt izceļam divas iniciatīvas – "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu ģimenēm ar bērniem" un "Subsīdiju daudzbērnu ģimenēm arī bez aizdevuma". Apsver savu atbalstu un padalies arī ar šo ziņu! Avots: Latvijas Avīzes portāls; RīgaTV 24 Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 56 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Apmaksāta auklīte un vecāku iespējas gan strādāt, gan gādāt par bērnu – deputātam ir spēcīgi ieskati25. Jan (2023)
Iniciatīva ir iesniegta Saeimā
Pārstāvis: Sintija ŠternaPublicēta: 20. Mar (2019)AUKLES LĪDZFINANSĒJUMS ARĪ VECĀKIEM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Vēlos dot iespēju vecākiem ilgāk palikt kopā ar saviem bērniem, saņemot pašvaldības līdzfinansējumu par bērna uzraudzību, kamēr bērns gaida rindā uz pašvaldības dārziņu. Šobrīd līdzfinansējumu var saņemt, tikai algojot aukli vai sūtot bērnu privātajā dārziņā. Dosim iespēju pašām mammām un tētiem saņemt šo līdzfinansējumu!
Pašreizējā kārtība nosaka, ka vecāki nevar saņemt pašvaldības līdzfinansējumu par bērna uzraudzību. Mainīsim likumu! Attiecīgā līdzfinansējuma darba tirgus stimulēšanas mērķi iesaku papildināt ar demogrāfijas veicināšanas mērķi, dodot vienlīdzīgu izvēli starp aukli/atgriešanos darbā un palikšanu mājās pie bērniem.
Vecāki, kuru bērni pēc 1,5 gadu vecuma netiek valsts dārziņā, varēs izlemt, vai palikt mājās ar savu bērnu, vai izvēlēties bērnam aukli/bērnudārzu un atsākt darba gaitas. Eksperti iesaka bērniem līdz 3 gadu vecumam pavadīt laiku mājās kopā ar ģimeni.
Iniciatīvas jaunumi
Respektējot iniciatīvas parakstītājus, iniciatīva par aizliegumu valstij un pašvaldībām rīkot svētku uguņošanas tiek virzīta komisijai; salīdzinoši cerīgāk savu ceļu Saeimā sāk iniciatīva par aukles līdzfinansējumu arī vecākiem. Abu iniciatīvu autores Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē pamatoja viņu iniciatīvu aktualitāti un risinājumu nepieciešamību. Pēc iniciatīvas "Aukles līdzfinansējums arī vecākiem" prezentācijas komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) retoriski vien norādīja, ka viņai interesētu, kurš par to varētu teikt kaut ko pret. Par šā ierosinājuma virzības nepieciešamību plašākā demogrāfijas un ģimeņu atbalsta politikas ietvarā argumentēja arī sēdē pieaicinātais ekspertu sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" vadītājs Imants Parādnieks (NA). Šis kolektīvais iesniegums attiecīgi ir nodots balsojumam nākamajai Saeimas plenārsēdei ar ieteikumu par atbildīgo tās turpmākajā izskatīšanā noteikt Sociālo un darba lietu komisiju, vienlaikus šim darbam piesaistot arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Ar vairākiem pretargumentiem, dilemmām un pretējas starptautiskās pieredzes stāstiem savukārt tika konfrontēts kolektīvais iesniegums "Par svētkiem bez salūta". Pēc autores labi sagatavotās prezentācijas par problēmjautājumu un par starptautiskajiem un arī Latvijas piemēriem (Sigulda), kā to risināt ar atteikšanos no publiski finansētas uguņošanas, vārds tika dots pieaicinātajiem ekspertiem un komisijas deputātiem. Sēdē piedalījās un pret iniciatīvas priekšlikumu argumentēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Kalvis Kalniņš un Neatkarīgo pirotehniķu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Nutovcs. Viņi uzsvēra profesionālas, proti, labi organizētas, stingri reglamentētas un uzraudzītas uguņošanas salīdzinoši lielo drošību un minimālajiem vides kaitējumiem iepretī stihiskai un pašplūsmā atstātai uguņošanai, ko svētkos veic iedzīvotāji paši. Kā piemērs tika piesaukta Amsterdama, kas 2020. gada Jaunajā gadā atteicās no publiski finansētas un rīkotas uguņošanas. Pēc svinībām un neorganizētās uguņošanas reģistrēto traumu skaits bija pieaudzis, un šogad jau Amsterdama ir atgriezusies pie pašvaldības organizētas uguņošanas. Gadumijā no 2019. uz 2020. gadu ar uguņošanu saistīto traumu skaits Nīderlandē pieauga par 7%, un šajā gadu mijā Amsterdamā pilsētas dome ir gan atgriezusies pie organizētas uguņošanas, gan izņēmuma kārtā to atļāvusi arī individuālajiem svinētājiem. Lai gan valstī attiecīgs regulējums ir jau pieņemts, privātās uguņošanas aizliegums konkrēti Amsterdamā stāsies spēkā pēc gada, tas ir, Jaunā gada svinībās uz 2022. gadu. Nīderlandes mediji ziņo, ka šogad, kad Amsterdama atgriezās pie organizētas un no domes budžeta apmaksātas uguņošanas un citviet valstī ir stājies spēkā individuālās uguņošanas aizliegums, valstī kopumā neatliekamās palīdzības izsaukumu skaits ir krities par 30%. Pēc iniciatīvas autores un pieaicināto ekspertu uzklausīšanas Mandātu komisijas vadītāja J. Kursīte-Pakule rezumēja, ka jautājums acīmredzot ir par izšķirību starp profesionālu un neprofesionālu uguņošanu, risku analīzi šajos gadījumos, un ka jau šai aspektā ir jāvērtē arī uguņošanas regulējumi. Tāpat viņa norādīja, ka publiski rīkota uguņošana ir Eiropas pilsētu kultūras tradīcija kopš 17. gadsimta un pilsētu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Piemēram, Georgam Frīdriham Hendelim publiskai uguņošanai ir veltīts skaņdarbs "Karaliskā uguņošanas mūzika". Debatēs izskanēja atgādinājums, ka publiskai uguņošanai mūziku ir jau mūsdienās rakstījuši arī latviešu komponisti. Runājot par vides piesārņojuma argumentu, K. Kļaviņš norādīja, ka viena uguņošana rada benzīna dzinēja 400 km nobraukuma radītu izmešu ekvivalentu. Savukārt par uguņošanas izbiedēto un traumēto dzīvnieku argumentu skeptisks bija gan Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis (A/P), gan komisijas loceklis un Jaunās Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis. Paredzams, ka aicinājums aizliegt publiskā sektora finanšu izlietojumu svētku uguņošanas rīkošanā arī turpmākajā tā izskatīšanā Saeimā saskārsies ar virkni pretargumentu. Tomēr, kā norādīja komisijas loceklis Raivis Dzintars (NA), respektējot 11’525 Latvijas pilsoņu parakstus, šī iniciatīva ir nododama balsojumam plenārsēdē un padziļinātai tās izskatīšanai tālāk jau atbildīgajā komisijā. Paredzams, ka tā būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Avoti: ManaBalss, Saeima, portāli NLTimes un DutchNews Seko mums Facebook un arī Intagram!
Finansējuma prasība vecākiem par bērnu auklēšanu un ierosinājums par svētkiem bez uguņošanas virzās Saeimā04. Feb (2021)
Pēc gandrīz četru gadu pārtraukuma Saeima turpina izskatīt pilsoņu iniciatīvu ar prasību panākt, lai Latvijas bērnudārzos būtu bezmaksas bērnu ēdināšana. Tā liecina Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas 6. janvāra dienaskārtībā iekļautais punkts par 10’213 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos" tālāko virzību. Cerot panākt, lai visos Latvijas bērnudārzos tiktu nodrošināta bezmaksas ēdināšana, iniciatīvas pieteicēja Sandra Minakovska parakstu vākšanu platformā ManaBalss sāka jau 2015. gada 30. aprīlī, publikācijā norāda portāls Zemgales Ziņas. Pēc aptuveni gada un viena mēneša iniciatīvu bija parakstījuši 10’515 cilvēki, un tā tika iesniegta Saeimā, kur to sāka izskatīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Komisijas pēdējais ieraksts par iniciatīvas izskatīšanu ir 2017. gada 14. martā, kad tika saņemts informatīvais ziņojums no “Demogrāfisko lietu centra". Tajā eksperti norāda, ka kopumā iniciatīva ir atbalstāma, vienlaikus akcentējot, ka šis jautājums risināms kompleksi, primāri nodrošinot pilnīgi pieejamu pirmsskolas izglītību. Vēl 2016. gada septembrī Saeima nolēma uzdot šai Pārresoru koordinācijas centra sadarbības platformai – "Demogrāfisko lietu centrs" – izvērtēt iespēju nodrošināt bērnu bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos un līdz 2017. gada 1. martam sagatavot informatīvu ziņojumu par to parlamentam un Ministru kabinetam. 2017. gada martā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konstatēja, ka informatīvais ziņojums Saeimai un valdībai nav iesniegts, tādēļ komisija vērsās pie toreizējā Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), prasot sniegt informāciju par parlamenta lēmuma izpildes gaitu. Tagad, pēc nepilniem četriem gadiem, minētais jautājums atkal ir nonācis komisijas darba kārtībā, un sēdi trešdien, 6. janvārī, uzaicināts arī Demogrāfisko lietu centra vadītājs Imants Parādnieks (NA). Iniciatīvas atbalstītāji pirms vairākiem gadiem Saeimas komisijas sēdē norādīja, ka uz bezmaksas ēdināšanas ieviešanu bērnudārzos varētu virzīties pakāpeniski. Komisijas sēdē tolaik raisījās diskusijas par jautājumu, vai izmaiņu veikšana paredzētu segt izdevumus arī par to bērnu ēdināšanu, kas mācās privātajos bērnudārzos vai kas neapmeklē bērnudārzu. Iniciatīvas autore S. Minakovska cita starpā uzsvēra, ka bezmaksas ēdināšana jāievieš, lai samazinātu izmaksas, kas vecākiem veidojas, bērnus sūtot bērnudārzā. Iniciatīvas autore un tās atbalstītāji paredzējuši, ka ēdināšanas izdevumi tiks segti no paaugstinātā akcīzes nodokļa noteiktām preču grupām. Viņi arī norādīja, ka nepieciešamais finansējums piešķirams pakāpeniski, sākotnēji ar bezmaksas ēdināšanu nodrošinot jaunākos bērnus un bērnus, kuri nāk no daudzbērnu ģimenēm. Savukārt četru gadu laikā bezmaksas ēdināšana jānodrošina visiem bērniem, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes. Tāpat tika norādīts, ka šāds atbalsts pamudinātu vecākus ātrāk atgriezties darba tirgū un veicinātu demogrāfiskās situācijas uzlabošanos. Avots: portāls Zemgales Ziņas Papildinājums: Komisija nolēma nodot iniciatīvu tālākai virzībai Budžeta komisijai. Saziņā ar ManaBalss uz sēdi uzaicinātais Demogrāfisko lietu centra vadītājs Imants Parādnieks (NA) pauda, ka ir pozitīvi nosakņots par iniciatīvas tālāko virzību. Viņš arī interesējās par tematiski radniecīgās iniciatīvas "Aukles līdzfinansējums arī vecākiem" turpmāko gaitu, jo to Saeimai būtu vēlams skatīt kontekstā ar jautājumu par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos. Saziņā ar iniciatīvas autori ManaBalss noskaidroja, ka tā tuvākajā lakā tiks iesniegta Saeimā. Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!
Bezmaksas ēdināšana bērnudārzos atgriežas Saeimas dienaskārtībā06. Jan (2021)
Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300. Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu". Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši. ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis. Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta. Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves. Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai. Iznākumā šis jautājums ir politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām šogad ir jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai. Tiesa, pašreizējā ārkārtas situācija valstī šo procesu ir palēninājusi. Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus. Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos! Cieņā,
Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme!Aktivizējam papildus parakstu vākšanu21. Oct (2020)
ManaBalss komanda
Ielūdzam uz ManaBalss autoru un atbalstītāju vakaru! ManaBalss.lv un Free Riga aicina uz pirmo ManaBalss iniciatīvu autoru un atbalstītāju vakaru "Atbalstām vecākus lielākai Latvijai" ceturtdien, 26. septembrī, plkst. 18:30 Free Riga telpās Kalēju ielā 57 (Vecrīgā). Sarunu vakaru veido divu iniciatīvu autores ‒ Signe Groza un Sintija Šterna un ielūdz atbalstītājus un tēmas interesentus. Pārrunāsim iniciatīvas "PAR SIEVIETES TIESĪBĀM UZ 100% APMAKSĀTU ATVAĻINĀJUMU DZEMDĪBĀM" (iniciatīvas teksts ir šeit) un "AUKLES LĪDZFINANSĒJUMS ARĪ VECĀKIEM". Sarunā piedalās arī premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos, ekspertu sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" vadītājs Imants Parādnieks (NA). Kopā diskutēsim un meklēsim veidus, kā palīdzēt iniciatīvu ideju sadzirdēšanai Saeimā un kā atbalstīt to tālāko virzību jau parlamenta un valdības gaiteņos. Nesēdi malā ‒ piedalies! NB! Pasākumā var filmēt un fotografēt.Atbalstām vecākus lielākai Latvijai!20. Sep (2019)
English
Latviski
