Pārstāvis: Mārtiņš DrungilsPublicēta: 07. Feb (2023)

PAR AKCĪZES NODOKĻA ATCELŠANU KAFIJAI
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
3'566
Jau parakstījuši 3'566
6'434

Kāpēc Latvijā kafija maksā dārgāk, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu? Tāpēc, ka kafijai ir piemērots akcīzes nodoklis. Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kuras likumdošana paredz akcīzes nodokli par kafiju. Šis nodoklis tradicionāli ir piemērots precēm, kuras ir kaitīgas cilvēkam un apkārtējai videi, un tas palielina kafijas gala cenu par 1.42 eiro/kg. Iznākumā valsts prasīto akcīzes nodokli maksā kafijas gala patērētajs – šā dzēriena baudītājs, to patērējot gan mājās, gan sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Kafijas kaitīgums galvenokārt tiek pamatots ar faktu, ka Pasaules veselības organizācija (PVO) 1991. gadā kafiju klasificēja 2B grupā, kas norāda, ka šīs vielas var būt "iespējami kancerogēnas cilvēkiem". Taču PVO un Starptautiskā vēža pētniecības aģentūra (IARC) 2016. gada 15. jūnijā preses relīzē (https://www.iarc.who.int/wp-content/uploads/2018/07/pr244_E.pdf) atzina, ka "rūpīgi pārskatot vairāk nekā 1000 pētījumu, tika konstatēts, ka nav pietiekami pārliecinošu pētījumu, kas pierādītu kafijas iespējamo kancerogēno iedarbību uz cilvēkiem". Līdz ar to kafija no 2016. gada iedalās 3. grupā, kas norāda, ka šīs vielas "neklasificējas, kā kancerogēnas" (https://monographs.iarc.who.int/list-of-classifications). Vienīgi tika atrasti pētījumi, kas norāda, ka ļoti karstu dzērienu (virs 65 °C) lietošana var izraisīt barības vada vēzi. Taču tas attiecas uz visiem karstajiem dzērieniem. Tieši pretēji, ar laiku ar vien vairāk tiek pierādīts, ka mērens kafijas patēriņš var uzlabot cilvēka veselību (https://www.mayoclinicproceedings.org/article/S0025-61961400103-7/fulltext). Piemēram, European Prospective Investigation into Cancer and Nutrition (EPIC) kohorta pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 521'300 dalībnieki no desmit Eiropas valstīm, norādīja, ka lielāks kafijas patēriņš tiek asociēts ar mazāku mirstības risku (https://www.iarc.who.int/news-events/coffee-drinking-and-mortality-in-10-european-countries-a-multinational-cohort-study/). Kafija tiek uzskatīta arī par vienu no galvenajiem polifenolu avotiem austrumeiropiešu uzturā (https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/26081647/). Kafijas labvēlīgā ietekme uz cilvēka veselību galvenokārt tiek pamatota uz to daudzveidīgo bioloģiski aktīvo komponentu klāstu (vairāk par 2000 savienojumu, ieskaitot polifenolu savienojumus). Apstiprināti arī ir pētījuma dati, ka austrumeiropiešu vidū kafijas patēriņš tiek sasaistīts ar samazinātu mirstības risku (https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27411779/).

Tāpēc ierosinu atcelt akcīzi kafijai, tā izlīdzinot konkurenci vismaz Baltijas mērogā un atvieglojot gala patērātāja izdevumu slogu.

Atceļot akcīzi kafijai, primāri iegūs gala patērētājs, izlīdzinot sadārdzinājumu salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm. Kā arī tiks noņemti lieki birokrātiski slogi gan esošajiem kafijas biznesā iesaistītajiem, gan jauniem uzņēmumiem.

Iniciatīvas jaunumi

Akcīzes nodokļa piemērošana kafijai Latvijā: vai pienācis laiks izmaiņām?pirms 26 dienām

Ar šādu uzvedinošu jautājumu "Delfi Bizness" aktualizē Latvijā šad un tad politikas veidošanas diskusijās uzvirmojošo tēmu. Par to pamazām atbalstu vāc arī iniciatīva "Par akcīzes nodokļa atcelšanu kafijai".

Ja atbalsti šo iniciatīvu, tad ne vien paraksti to, bet arī DALIES AR TĀS SAITI sociālajos tīklos!

Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kur kafijai tiek piemērots akcīzes nodoklis, raksta "Delfi Bizness". Nozarē viedokļi par šādā nodokļa nepieciešamību atšķiras – daži to vēlas atcelt, citi – samazināt.

2023. gadā ES Tiesa veica Akcīzes nodokļa direktīvas interpretāciju, kurā izklāstīti nosacījumi, ar kādiem valstis var iekasēt akcīzes nodokli. Balstoties uz spriedumu, vietējiem kafijas tirgotājiem ir pamats vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu uzsākt pret Latviju pārkāpuma procedūru. Finanšu ministrija gan tam nepiekrīt.

Tādas akcīzes preces kā alkohols, tabakas un naftas izstrādājumi Eiropas Savienības ir saskaņotas, tomēr valstīm ir tiesības noteikt nodokli arī citām precēm.

Latvijā likums par akcīzes nodokli stājās spēkā pirms 20 gadiem ‒ 2004. gada 1. maijā. Toreiz akcīzes preču sarakstā iekļāva arī kafiju un likme bija 50 santīmi par kilogramu. Skaidrojot, kāpēc tika pieņemts tāds lēmums, Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktora vietniece Jolanta Krastiņa "Delfi Bizness" saka, ka tas tika veikts fiskālu iemeslu dēļ. "Bija nepieciešams rast papildu finansējumu budžetā," pamato J. Krastiņa.

Kopš tā laika likme kafijai ir mainīta divas reizes – 2009. gadā, kad to dubultoja līdz vienam latam, un 2014. gadā, kad Latvija pievienojās eirozonai un viens lats konvertējās uz 1,42 eiro. J. Krastiņa saka, ka šis nodoklis joprojām nes ienākumus.

Kafijas akcīzes nodoklis ir arī Vācijā, Beļģijā, Dānijā, Rumānijā un Horvātijā. Un lielāka kafijas akcīzes nodokļa likme nekā Latvijā ir tikai Vācijā – 2,19 eiro par kilogramu grauzdētās kafijas un 4,78 eiro par kilogramu šķīstošās kafijas.

Nodokli vēlas atcelt

"Delfi Bizness" publikācijā atsaucas uz ManaBalss.lv autora iniciatīvu, kas ir publicēta pirms pusotra gada. Ik pa laikam Finanšu ministrijas uzmanība tiek vērsta uz to, lai nodokli atceltu, saka J. Krastiņa, tomēr pašreiz nav reālas politiskas vēlmes to darīt. "Jo mēs saprotam, ka līdz ko no kaut kā atsakās, ir jāmeklē līdzsvarojošs finansējuma pasākums."

Arī nozarē viedokļi nesakrīt. Andris Petkēvičs kafijas nozarē strādā jau vairāk nekā 20 gadus, bet savu grauzdētavu "Andrito Coffee" vada 13 gadus. "Delfi Bizness" jautāts, kā nodoklis ir ietekmējis viņa uzņēmumu, saka: "Es vienkārši esmu ar to rēķinājies no paša sākuma. Tas tiek pievienots kafijas izmaksās un gala patērētājam par to ir jāsamaksā."

Viņš norāda, ka akcīzes nodoklis sadārdzina lēto kafiju. "Procentuāli tas sadārdzina daudz, bet summa tāpat nepaliek pārlieku lieka," saka A. Petkēvičs. "Savukārt dārgas kafijas akcīzes nodokļa likme procentuāli maz ietekmē."

Sakārtots tirgus

A. Petkēvičs nav no tiem, kas uzskata, akcīze kafijai būtu vispār jāatceļ. "Es varu teikt par sevi, es to nodokli respektēju, akceptēju, jo tas sakārto tirgu. Ja kāds grib startēt kafijas nozarē, viņam ar to jārēķinās. Tā starp citu nevar atvest uz Latviju kafiju un pārdot."

Tomēr viņš vēlētos, lai nodokli samazinātu, jo tas ir viens no augstākajiem Eiropā. Viņaprāt, tas, iespējams, mudinātu negodprātīgos tirgotājus reģistrēt savu darbību un maksāt nodokļus.

"Narvesen" un "Caffeine" veikalu ķēžu īpašnieka "Reitan Convenience Latvia" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena savukārt komentē, ka akcīze kafijai būtiski neietekmē produkta cenu, bet samazina peļņu. ""Caffeine" darbojās visās trīs Baltijas valstīs, un tas ir tiesa, ka tikai Latvijā kafijai, kā arī kafijas ekstraktiem, esencēm, koncentrātiem un izstrādājumiem, kas radīti uz kafijas vai šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu pamata, tiek piemērots akcīzes nodoklis. Saprotams, ka akcīzes nodokļa piemērošana būtiski sadārdzina gala produktu, tomēr jāatzīmē, ka tirgotājam, nosakot produkta pārdošanas cenu, jāņem vērā arī patērētāju pirktspēja. Tas ir kritērijs, ko ņem vērā arī "Caffeine". Līdz ar to, salīdzinot kafijas un tās produktu cenas mūsu kafejnīcās visā Baltijā, cenas Latvijā nav būtiski augstākas. Taisnības labad gan jāsaka, ka šāds biznesa lēmums atsaucas uz uzņēmuma peļņu – no visām trim valstīm "Caffeine" Latvijā ir visaugstākā produkta pašizmaksa, kas ietekmē uzņēmuma peļņu."

Latvijai – risks tiesāties

2023. gadā ES Tiesa veica Akcīzes nodokļa direktīvas interpretāciju, kurā izklāstīti nosacījumi, ar kādiem valstis var iekasēt akcīzes nodokli. "Sorainen" partneris, zvērināts advokāts Jānis Taukačs savā viedokļrakstā norāda, ka mūsu likuma neatbilstība šim spriedumam jau būtu pamats dot šo jautājumu vērtēt Eiropas Komisijai.

Viens no nosacījumiem ir tas, ka šādi nodokļi ir iekasējami īpašos nolūkos. Visiem nodokļiem ir budžeta papildināšanas mērķis, tomēr ar to vien nepietiek nodokļa ieviešanas pamatotībai.

Akcīzes nodokli var ieviest, ja tas ietekmē nodokļa maksātāju uzvedību veidā, kas ļautu īstenot norādīto īpašo nolūku. "Piemēram, par korekta nolūka esamību varētu spriest, ja apliek ar akcīzi attiecīgās preces, lai atturētu no to patēriņa, ja būtu šāds ar pētījumiem pamatots nolūks fiksēts nodokļa ieviešanas brīdī," norāda J. Taukačs. Ne fiksēta nolūka, ne pētījuma toreiz nebija.

Viņaprāt, nozares uzņēmējiem, it sevišķi, ņemot vērā jauno ES Tiesas judikatūru, ir pamats vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu uzsākt pret Latviju pārkāpuma procedūru. "Nemaz nerunāsim par to, ka šādas ES anomālijas rezultātā ir daudz bezakcīzes kafijas piegādes Latvijā," saka J. Taukačs.

Finanšu ministrija nesaskata pretrunas, jo dalībvalstīm ir tiesības arī pašiem noteikt akcīzes preces. Nav arī bijušas sarunas ar Eiropas Komisiju. "Ir gadījumi, kad viņi uzdod mums jautājumus, kā Latvija rīkojas vienā vai otrā situācijā. Kafija nekad nav bijusi starp šiem jautājumiem, ka būtu kaut kāds aizdomu pamats vai kādas problēmas," saka J. Krastiņa.

Kafija no bagāžnieka

Bezakcīzes kafijas tirdzniecību Latvijā min arī A. Petkēvičs. "No tās pašas Polijas vai Vācijas, kafija tiek atvesta lielā apjomā un no bagāžnieka pārdota, nereģistrējot nekādu darbības veidu," saka uzņēmējs. Ar pirkstu uz kādu parādīt viņš nevar, bet viņam ir informācija par to, ka tā notiek.

Viņš norāda, ka Valsts ieņēmumu dienestam nav ne vēlmes, ne resursa, lai ar to tiktu galā. "Neesmu pēdējos desmit gados dzirdējis, ka būtu atrasta un konfiscēta bezakcīzes kafija," saka Petkēvičs: "Viņi parasti prasa no tiem, kas savu darbību uzrāda."

Turklāt akcīzes preču tirgotājiem preču uzskaites un atskaites joprojām jāveido papīra formātā. "Tur es gribētu, lai tas tiktu digitalizēts, jo tas būtu daudz vienkāršāk un ātrāk," piedāvā A. Petkēvičs.

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 77 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS