Iniciatīva ir iesniegta Saeimā

Pārstāvis: Sarma ZvirbulePublicēta: 02. Dec (2020)

BARGĀKUS SODUS PAR CIETSIRDĪGU IZTURĒŠANOS PRET DZĪVNIEKIEM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
16'619
Jau parakstījuši 16'619

Vēlos mainīt Dzīvnieku aizsardzības likuma 59. pantu - "Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrdesmit līdz septiņsimt naudas soda vienībām, nosakot dzīvnieku turēšanas tiesību aizliegumu uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā". Vēlos, lai sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem ir ievērojami lielāki - sākot no 1000 eiro un lai sodītai personai vairs nebūtu iespējas turēt nekādus dzīvniekus pēc pārkāpuma veikšanas.

Ja cilvēks ir pārkāpis šo likumu, ir jāizveido sistēma - reģistrs, kurā tas uzrādās. Šai sistēmai ir jābūt pieejamai visām dzīvnieku patversmēm, dzīvnieku audzētājiem un, iespējams, arī plašākai sabiedrībai. Ja sodāmajai personai ir vēl citi dzīvnieki, tie ir jāatsavina likuma noteiktajā kārtībā. Šis cilvēks ir jāievieto sistēmā nekavējoties, lai neapdraudētu citu dzīvnieku veselību un dzīvību. Tāpat lūdzu izvērtēt iespēju efektīvākai dzīvnieku labturības kontrolei tieši kontroles funkciju nošķir no Pārtikas un veterinārā dienesta un to deleģēt sabiedriskajiem inspektoriem, t.i., dzīvnieku aizsardzības organizācijām.

Tā mainīsies sabiedrības attieksme pret dzīvniekiem. Iedzīvotāji sapratīs, ka dzīvnieks nav priekšmets, un katrai cilvēku darbībai pret dzīvu radību ir sekas. Jo atbildīgāki cilvēki kļūs pret dzīvniekiem, jo atbildīgāki kļūs šo cilvēku bērni. Bērni ņem piemēru no saviem vecākiem un, ja viņi redzēs, ka vecāku attieksme pret dzīvnieku ir laba, tie nekad slikti neizturēsies arī pret saviem dzīvniekiem. Ilgtermiņā tas atvieglos darbu patversmēm, jo patversmes zinās, kādās rokās viņi atdod savus dzīvniekus. Arī paši cilvēki kļūs atbildīgāki, tāpēc patversmēs nonāks mazāk dzīvnieku, un mazāk dzīvnieku tiks atdoti atpakaļ. Jo, apzinoties soda lielumu, cilvēks padomās divreiz, pirms nopirks vai adoptēs dzīvnieku. Latvija vienmēr ir centusies būt tuvāk Eiropai. Apvienotajā Karalistē par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem sods var sasniegt 20'000 mārciņas, dzīvnieku turēšanas aizliegumu uz mūžu un pat cietumsodu. Austrijā Dzīvnieku Aizsardzības likums paredz, ka cilvēkam pret dzīvnieku ir jāaizturas ar tādu pašu uzmanību, kā pret cilvēku, un pārkāpumi pret dzīvniekiem ir kriminālnoziegumi, kas ir sodāmi ar cietumsodu. Šādu piemēru ir daudz, un Latvijai ir beidzot jābūt vienā līmenī ar Eiropu un jāizbeidz dzīvnieku mocības!

Iniciatīvas jaunumi

Latvijā ir vairāk par 180 tūkstošiem suņu. Vai to turēšanas noteikumiem nevajadzētu pievērsties nopietnāk?07. Jun

Sveiks! Tu saņem šo ziņu, jo esi parakstījis/-usi kādu no iniciatīvām par dzīvnieku labturību. Ja esi parakstījis vairākas tematiski līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Latvijā, īpaši privātmājās un lauku apvidos, ļoti daudz suņu pie ķēdes pavada visu mūžu. Ļoti iespējams, ka šī situācija var mainīties līdz ar Saeimā izskatāmo ManaBalss.lv iniciatīvu, šim jautājumam veltītā publikācijā analizē ziņu portāls "Jauns".

Šā gada februārī Saeimā nonākušais kolektīvais iesniegums "Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus" maijā ir guvis tālāku virzību un ir nodots tālākai izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (šeit 102. punkts).

ManaBalss.lv parakstu vākšana par iniciatīvu bija uzsākta jau 2012. gadā, taču sākotnēji ar to īsti neveicās, un līdz nepieciešamajiem 10’000 parakstu aizvien pietrūka. Situācija mainījās līdz ar iniciatīvas atjaunoto publicitāti, ko šā gada sākumā nodrošināja tās pārņēmēji – biedrība "Animal Rights Association".

Tiesības uz pastaigu pusstundu dienā

Kā paraugs šai iniciatīvai aprakstā minēts Austrijas Dzīvnieku aizsardzības likums, kurā aizliegta jebkāda suņu piesiešana pat uz laiku. Šādi likumi ir arī vairākās citās valstīs.

Kaut gan pašreizējie Ministru kabineta noteikumi paredz suņu obligātu atsiešanu vismaz uz 30 minūtēm katru dienu un ķēdei jābūt vismaz trīs metrus garai, ir skaidrs, ka to ievērošanu neviens nekontrolē.

Kontroles iestāžu redzeslokā šādi pārkāpumi nonāk tikai pēc līdzcietīgu aculiecinieku ziņojumiem, tāpēc nereti ir gadījumi, kad suņi ir jau novārdzināti, un viņu veselība ir cietusi.

Situācija par labu grozījumiem ir mainījusies, kad iniciatīvas aicinājumu februāra sākumā pārņēma, nepieciešamos papildus parakstus tai ieguva un pašu iniciatīvu Saeimā iesniedza "Animal Rights Association" jeb Dzīvnieku tiesību asociācija. Visai īsā laikā, jau 17. februārī, parakstītāju skaits sasniedza 11,5 tūkstošus. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārbaudes 276 paraksti atsijāti kā nederīgi, taču iesniegšanai Saeimā ar to pilnīgi pietika.

Deputāti ir sākotnēji atbalsta

Uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sākotnējo sēdi bija uzaicināts liels ar dzīvnieku turēšanu saistīto organizāciju amatpersonu skaits gan no Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta, gan vairākām sabiedriskajām organizācijām.

Saeimas deputāts, veterinārārsts Ilmārs Dūrītis, atbalstot šo iniciatīvu, klāsta, ka suņi, kuri ilgu laiku turēti pie ķēdes, pilnībā nespēj socializēties un to var redzēt veterinārās palīdzības sniegšanas laikā, jo šādi dzīvnieki ir visai agresīvi. Neretas ir arī situācijas, kad suņi pie ķēdes sevi satraumē vai pat aiziet bojā.

Tāpat deputāti nonāca pie secinājuma, ka pilsētā un laukos suņu turēšanas principi ir visai atšķirīgi, jo pilsētās dzīvnieki tiek uztverti kā cilvēka draugi, bet laukos pārsvarā no viņiem gaida īpašuma sargāšanu.

Iniciatīvas pārstāve Jeļena Rumjanceva norāda, ka dzīvnieks tomēr ir ģimenes draugs, nevis manta, un turēt suni pie ķēdes signalizācijas vietā nav pareizi.

Kaut arī komisija nolēma šo iniciatīvu nodot izvērtēšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, tomēr skaidrs, ka vēl gaidāmas spraigas diskusijas. Iniciatīvas autori ir paredzējuši, ka pilsētas suņu brīvlaišana varētu notikt straujāk, bet laukos būtu paredzams pārejas laiks, tomēr šāds likuma grozījums saistīts ar gana lieliem izdevumiem.

Ļoti daudzi suņi sevišķi meklēšanās laikā mēdz doties visai garos un ilgos klejojumos, un jebkurā gadījumā viņu pārvietošanās brīvība būs jāierobežo. To var izdarīt, tikai ierīkojot speciālas turēšanas vietas – voljērus – vai iežogojot visu piemājas teritoriju, bet tas prasīs līdzekļus.

Kāda ir situācija

Pēc Mājas dzīvnieku reģistrā atrodamajiem datiem, šobrīd Latvijā oficiāli reģistrēti aptuveni 181 000 suņu, taču patiesais skaits ir daudz lielāks, jo laukos ne visi bezšķirnes suņu īpašnieki apzinīgi ievēro likuma prasības.

Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Meistere informē ka pārkāpumu skaits dzīvnieku labturības pārkāpumu jomā ir visi augsts.

"Dienesta pārstāvji paši nestaigā un nepārbauda dzīvnieku turēšanas apstākļus, bet gan reaģē uz saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. 2020. gadā veiktas 1953 pārbaudes, un 348 gadījumos pārkāpumi ir arī konstatēti. Gadu iepriekš notika 735 pārbaudes, un 400 reižu sūdzības izrādījās pamatotas. Atsevišķas statistikas par pārkāpumu būtību nav, bet pārsvarā tie ir saistīti ar vakcinācijas neveikšanu un nereģistrēšanu. Protams, ir arī labturības noteikumu pārkāpšana."

Izrādās, vajadzības gadījumā ir visai viegli noteikt, vai suņa īpašnieks veic noteikumos paredzētās ikdienas pastaigas – to uzreiz var redzēt pēc dzīvnieka uzvedības, atbrīvojot viņu no ķēdes un uzliekot pastaigas pavadu.

Sarežģīta kontrole

Veterinārārste Lita Konopore uzskata, ka speciāli likuma grozījumi Saeimā nemaz nebūtu nepieciešami, jo to dažu nedēļu laikā varētu atrisināt Zemkopības ministrija, labojot attiecīgos valdības noteikumus.

"Kā veterinārārste es esmu ar abām rokām par, taču jāskatās, vai sabiedrība tam ir gatava – gribu apgalvot, ka lauku apvidos tā noteikti nav. Un tad ir jautājums, vai atbildīgās organizācijas ir gatavas iet un kontrolēt, kas notiek pēc tam. Kā būs, ja pēc soda saņemšanas potenciāli agresīvo suņu īpašnieki izšķirsies par problēmas likvidēšanu, un labi, ja tādā gadījumā viņi tiks nogādāti dzīvnieku patversmē, nevis līdz pazīstamam medniekam vai tuvākajai ūdenstilpei. Šie visi apstākļi ir noteikti jāizvērtē. Arī patversmēm šādus pie ķēdes turētus suņus adopcijai nodot būs diezgan neiespējama misija," brīdina Konopore.

Ar aizliegumu vien nepietiks

Līdzīgs viedoklis ir arī Valsts meža dienestam, jo klaiņojoši suņi nodara postu arī savvaļas dzīvniekiem. Dienesta pārstāve Vineta Vilcāne saka: "Ņemot vērā, ka klaiņojoši mājdzīvnieki medību platībās apdraud savvaļas dzīvniekus, VMD atbalsta risinājumus, kas ierobežo šādu dzīvnieku brīvu pārvietošanos mežā bez cilvēka klātbūtnes. Savukārt tiesību normas bez atbilstošas uzraudzības ir deklaratīva rakstura un nesasniegtu vēlamo mērķi. Labāks efekts sasniedzams, izglītojot sabiedrību, nevis vienkārši aizliedzot kādas darbības."

Tiesa gan, savvaļas dzīvnieku bojāejas gadījumos informācija par vainīgajiem netiek apkopota, jo to noteikšanai būtu jāveic DNS testi, kas nav lietderīgi. Tikmēr VMD rīcībā esošie pēdējo gadu dati par savvaļas dzīvnieku uzbrukšanas gadījumiem mājlopiem liecina – no 67 gadījumiem, kad DNS paraugi ievākti, piecos gadījumos vainojami suņi.

Pie ķēdes turēti suņi var būt bīstami

Tikai dažos pēdējos gados vien pieredzēti vairāki gadījumi, kad pie ķēdes turēti vai no tās uz laiku palaisti suņi kļuvuši par plēsoņām.

Piemēram, 2019. gadā Kurzemē no sava suņa uzbrukuma cieta kāda pensijas vecuma kundze, kurai bija pamatīgi saplosītas abas rokas. Ja tuvumā nebūtu citu cilvēku, šis gadījums varēja beigties arī traģiski.

2020. gada augustā Ventspils novada Vārves pagasta zemnieku saimniecībā "Daces" trīs suņi uzbruka aitu ganāmpulkam. Desmit aitas bija nokostas, vēl apmēram tikpat ievainotas. Saimniecības īpašnieks stāstīja, ka visiem trim suņiem ap kaklu bijušas kaklasiksnas, kas liecina, ka pa dienu dzīvnieki, visticamāk, kādā mājā tiek turēti pie ķēdes, bet vakarā palaisti brīvsolī.

No šiem pašiem suņiem cieta arī vairākas citas apkārtējās saimniecības. Aizdomas par to, kam suņi pieder, vietējiem bija, taču pieķert "nozieguma vietā" dzīvniekus tā arī neizdevās.

2012. gadā gandrīz vienlaikus ar iniciatīvas iesniegšanas laiku pieci suņi Šampēterī līdz nāvei saplosīja sētnieci. Arī toreiz bija aizdomas, ka tie nav klejojoši dzīvnieki, bet izmantoti apsardzē un izbēguši no iežogotas teritorijas.

Avots: portāls "Jauns"

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!13. Jan

Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties!

Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī.

Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti.

Projektā savu artavu var sniegt ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm.

Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem!

Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb crowdsourcing.

Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni.

Tas notiks sekojoši:

- Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā.

- Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām.

- Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā.

- Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti.

Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā" Facebook kontā!

***

Projekts CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.

AUTORS: MANA BALSS

Spraigas diskusijas Saeimā par vēl divām sabiedrības iniciatīvām04. Mar (2021)

Vai cietsirdība pret mājdzīvniekiem tiešām ir tas pats, kas dzīvnieku labturības pārkāpums? Un vai Latvijas medicīna spēs nodrošināt aprūpi un cilvēka cienīgu mūža izskaņu neārstējamiem pacientiem ar lielām ciešanām, ja pat valstīs ar augstāku labklājību un attīstītāku veselības aprūpi ir atļauta eitanāzija?

Šie divi ManaBalss autoru iniciatīvu raisītie jautājumi šonedēļ tika izskatīti Saeimas komisijās, un depates par tiem bija spraigas. Iesniegšanas brīdī Saeimā platformā ManaBalss šīs iniciatīvas bija atbalstījuši attiecīgi 11'158 un 10'505 Latvijas pilsoņi.

Runa nav par tantīti

Kolektīvais iesniegums "Bargākus sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem" tika izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Iniciatīvas autore attālinātās sēdes sazvanā norādīja, ka sabiedrības atbalstu šis priekšlikums savāca piecu (!) dienu laikā, un līdz tā izskatīšanas dienai parakstu skaits ir kāpis līdz 14'000.

Sēdē izvērtās diskusija sevišķi starp Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvi un dzīvnieku tiesību aktīvistiem. ZM nostāja ir, ka likumā atrunāts augstāks soda naudas slieksnis – 1000 eiro – par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku ierobežos varas iestāžu, piemēram, tiesu, nepieciešamo rīcības brīvību atšķirīgos izskatāmajos gadījumos. Proti, ir jāņem vērā, ka reizēm faktiskā cietsirdība nav bijusi tīša, bet, piemēram, tantīte gados sala spelgonī suni laukā ir vienkārši aizmirsusi.

Tāpēc ZM nostāja ir jau pērn daudzkārt paaugstinātos sodus atstāt nemainīgus, kā arī iespējamās cietsirdības pret dzīvniekiem gadījumu izskatīšanu atstāt Pārtikas un veterinārā dienesta ziņā, nevis paralēli deleģēt arī pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem. Šo nostāju atbalstīja arī daļa politiķu – komisijas locekļu.

Pret argumentu, ka cietsirdība kaut kādos apstākļos var būt attaisnojama, oponēja nodibinājuma "Dzīvnieku policija" valdes locekle Daina Ločmele. Gan viņa, gan vairāki attālinātajā sēdē pieaicinātie dalībnieki, piemēram, iniciatīvas pārstāve Sarma Zvirbule un biedrības "Ķepu – ķepā" vadītāja Gundega Bidere, šim pretargumentam piekrita.

Iznākumā arī daļa politiķu piekrita, ka šis kolektīvais iesniegums ir aktualizējis jautājumu par cietsirdības un dzīvnieku labturības skaidru izšķīrumu. Tāpēc tas ir jau sīkāk analizējams un eventuālie likumdošanas grozījumi ir jāpēta Vides un klimata apakškomisijā. Attiecīgi šī apakškomisija ar kolektīvo iesniegumu "Bargāki sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem" strādās jau tālāk.

Politiskajā diskusijā – arī smagā eitanāzijas tēma

Savukārt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā šonedēļ sāka skatīt kolektīvo iesniegumu "Par labu nāvi – eitanāzijas legalizēšana".

Šī smagā tēma nesen ir aktualizēta arī medijos, iniciatīvas atbalstam tuvojoties Saeimas kārtības rullī noteiktajam slieksnim. Tagad, kad tās izskatīšana parlamentā ir sākusies, viedokļus gan par, gan pret eitanāzijas legalizāciju ir savā sižetā ieskicējusi LTV "Panorāma".

Komisijas loceklis Andris Skride (A/P) apliecināja, ka arī viņa kā ārsta praksē ir redzamas indikācijas – iniciatīvas uzstādītā vajadzība pastāv. Viņš piekrita iniciatīvas autoram, ka ir jāizšķir pasīvā eitanāzija jeb ārstniecības pārtraukšana bezcerīgos gadījumos un aktīvā eitanāzija. Politiķis ierosināja, ka ir jāsāk ar to, kur ir mazākā pretestība – ar pasīvās eitanāzijas sakārtošanu likumdošanā.

Grozījumus par pasīvo eitanāziju Pacientu tiesību likumā A. Skride jau ir sagatavojis, un šonedēļ tie tiek nodoti skatīšanai tālāk komisijās. Praktiski tas nozīmēs tiesisku regulējumu gadījumiem, kad neglābjami slims pacients lūdz neturpināt viņa vai viņas dzīvības uzturēšanu ar mākslīgiem līdzekļiem, piemēram, mākslīgo elpināšanu.

Iniciatīvas iesniegums tomēr ir praktiski par aktīvo eitanāziju, kurai arī ir divi varianti – ka galēji smagi slimam pacientam nāvējošā līdzekļa ievadīšanā asistē ārsts, vai arī ka pacients/-e to speciālista uzraudzībā izdara pats.

"Noraidīt šo mēs nevaram. Diskusijas par šo ir jāturpina. Man ir bijusi saskarsme ar daudziem pacientiem, kuri tiešām šādu vēlmi ir paši izteikuši," norādīja A. Skride.

Sēdē tika arī norādīts, ka neatkarīgi no valsts veselības aprūpes sistēmas kvalitātes arī augstākas labklājības valstīs par Latviju eitanāzijas izvēle tomēr ir atzīta par nepieciešamu un leģitīmu.

Diskusijas iznākumā šī iniciatīva paredzami tiks nodota Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu un Sociālo un darba lietu komisijai. Tomēr pirms tam tās apspriešana ar jauniem pieaicinātajiem ekspertiem turpināsies vēl Mandātu komisijā nākamajā vai aiznākamajā nedēļā.

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Seko mums Facebook un arī Intagram!

AUTORS: MANA BALSS

Virza uzlabojumus likumdošanā, lai uzlabotu izturēšanos pret dzīvniekiem 20. Jan (2021)

Iniciatīva "Bargākus sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem" ir izskatīta Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, un paredzami tā tiks iekļauta nākamajā attālinātajā ārkārtas sēdē.

Trešdien, 20. janvārī, itin izvērstā komisijas sēdē ar 25 dalībniekiem deputāti un ierēdņi konstatēja nepilnības esošajos regulējumos un praksē un vienojās virzīt grozījumus, lai uzlabotu izturēšanos pret mājdzīvniekiem. Sēdē aktīvi piedalījās arī iniciatīvas autore un uzaicinātie dzīvnieku tiesību aktīvisti.

Ir paredzams, ka ar iniciatīvas aktualizētajiem problēmjautājumiem turpmāk strādās Juridiskā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija kopā ar jau izskatāmajiem Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem.

AUTORS: MANA BALSS