Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 20. martā, nolēma atbalstīt kolektīvā iesnieguma "Emocionāls un praktisks atbalsts grūtniecībā, dzemdības un pēcdzemdību posmā" tālāku virzību un attiecīgu lēmuma projektu iesniegt izskatīšanai Saeimā. Sākotnējā iniciatīvas izvērtēšanā komisijā piedalījās arī iniciatīvas autore un vairāku nevalstisko organizāciju pārstāves. Mandātu komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja iniciatīvā balstītā kolektīvā iesnieguma nodošanu turpmākajai izskatīšanai gan atbildīgajai Saeimas komisijai – Sociālo un darba lietu komisijai, gan uzreiz arī valdībai. Par Mandātu komisijas priekšlikumu iniciatīvas sakarā vēl ir jābalso Saeimas plenārsēdē. Tas paredzami notiks 28. martā. Ko uzdos darīt Ministru kabinetam? Valdībai būs jāizstrādā rīcības plāns plašākam emocionālam un praktiskam atbalstam grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā topošajiem jaunajiem vecākiem. Tāpat valdībai Mandātu komisijā būs jāiesniedz progresa ziņojums par šī rīcības plāna izpildi. "Iniciatīvas autori tekstā ļoti precīzi un detalizēti aprakstījuši daudzšķautņainās problēmas, ar ko saskaras topošie un jaunie vecāki, un vēlamo atbalstu, lai mazinātu spriedzi, kas ienāk ģimenē līdz ar bērna dzimšanu. Tāpēc iniciatīva pelnījusi, lai to virzītu valdībā atbilstošas rīcībpolitikas izstrādei, vienlaikus lemjot arī par nepieciešamo finansējumu," norādīja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS). Pēc Saeimā iesniegto parakstu analīzes ir redzams, ka šo kolektīvo iesniegumu parakstījuši 10'297 pilsoņi. Proti, no iesniegtajiem "atsijāti" ir tikai 36 paraksti. Tas ļauj domāt, ka šīs iniciatīvas prasība nav mobilizējusi sevišķi daudz nepilsoņu, kuriem arī iespēja iniciatīvas parakstīt ir pieejama. Lai būtu pārliecināti, ka iesniedzamā iniciatīva tiešām ir sasniegusi leģitīmo, Saeimas kārtības rullī atrunāto parakstu skaitu, balstoties pieredzē, ManaBalss vienmēr lūdz savākt vismaz 300 papildus parakstus šādai drošībai. Iniciatīvas autore iesniegumā aicina parlamentu izvērtēt iespēju paplašināt valsts atbalstu jaunajiem vecākiem. Rosinājums ietver ieviest divas līdz trīs preventīvas konsultācijas, lai praktiski un informatīvi sagatavotos dzemdībām, kā arī sniegt plašāku atbalstu sievietēm pēc dzemdībām, tostarp valsts apmaksātas analīzes un citus izmeklējumus, fizioterapeita un psiholoģisko atbalstu. Tāpat liels atbalsts jaunajam māmiņām būtu nepārtraukts kvalificēta speciālista atbalsts dzemdību laikā un vismaz divas stundas pēc tām, norāda kolektīvā iesnieguma autore. Balsoties uz fonda "Mammamammai.eu" apkopotajiem datiem, 34% sieviešu nav informētas par sagatavošanos dzemdībām – relaksāciju, elpošanas paņēmieniem, dzemdību pozām, partnera atbalstu, savukārt 45% sieviešu nav informētas par zīdīšanu – priekšrocībām, tehniku, iespējamām grūtībām un to novēršanu. Tāpat 54% sieviešu nav informētas par vēlīno pēcdzemdību periodu, iespējamām problēmām, bet 69,7% sieviešu nav informētas par pēcdzemdību depresiju un tās profilaksi. Fonds "Mammamammai.eu" iniciatīvā aicina ieviest individuālu profesionālu sagatavošanu dzemdībām, nepārtrauktu atbalstu dzemdībās, kā arī atbalsta paketi sievietēm pēc dzemdībām un papildināt to ar preventīvā atbalsta paketi – pēc vajadzības nodrošinot fizioterapeita, psiholoģisko, emocionālais un/vai praktisko atbalstu, kā arī zīdīšanas konsultācijas. Fonda tuvākais mērķis ir pilotprojektā pēc šīs programmas atbalstīt vismaz 100 ģimenes. "Kamēr iniciatīva tiek skatīta valdībā, jau tagad meklējam mecenātus, kas mūs varētu atbalstīt. Fondam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss," papildina iniciatīvas autore Jekaterina Zilpauša. Fonda organizētajā aptaujā piedalījās 300 respondenti, tostarp 65% no tiem bija vecumā no 25 līdz 35 gadiem, savukārt 50% gadījumu grūtniecība tika novērota Rīgā. Jautājumi par pēcdzemdību depresiju kļuva aktuāli pēc Annas Jansones pazušanas kopā ar jaundzimušo, kas tika atrasts miris. Viņas vīrs publiski atzina, ka sieva ārstēja pēcdzemdību depresiju. 1989. gadā dzimusī Jansone ar pērn pasaulē nākušo meitu 2023. gada 1. novembra rītā izgāja no savas dzīves vietas Rīgā. Saņemot informāciju par mātes un meitas bezvēsts prombūtni, policija nekavējoties personas izsludināja meklēšanā un sāka plašus meklēšanas pasākumus. Tajā pašā dienā pārbaudītas adreses, kur sieviete ar bērnu varētu uzturēties, kā arī pārmeklēta apkārtne. Policisti noskaidroja, ka 1. novembra rītā sieviete ar bērnu pametusi savu dzīvesvietu ar nomas automašīnu. 2. novembrī, turpinot meklēšanas pasākumus, meža masīvā Jelgavas novadā, Valgundes pagastā policijas darbinieki atrada minēto nomas automašīnu, kuras salonā atradās miris minētais zīdainis. Valsts policija saņēmusi ekspertu atzinumu par zīdaiņa nāves iemeslu, kurā konstatēts – bērns miris 1. novembrī no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma. Vardarbības pazīmes bērnam nekonstatēja, kā arī organismā nebija ķīmisku vielu palieku. Avots: ziņu portāls "Jauns"; ManaBalss.lv Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 75 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Saeimas komisija virza tālāk iniciatīvu par atbalstu grūtniecībā, dzemdībās un pēc tām21. Mar (2024)
Iesniegta Saeimā
Pārstāvis: Fonds Mammamammai.EUPublicēta: 07. Nov (2023)EMOCIONĀLS UN PRAKTISKS ATBALSTS GRŪTNIECĪBĀ, DZEMDĪBĀS UN PĒCDZEMDĪBU POSMĀ
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Latvijā ilgstoši netiek prioritizēta sieviešu emocionālā un fiziskā labbūtība grūtniecības laikā, bet jo īpaši pēc dzemdībām. Tālāk par polemiku medijos vai žurnālistu rosinātas diskusijas netiekam, un tāda izceļas vien pēc kārtējā pētījuma vai nelaimes gadījuma publicēšanas, kas atklāj pieredzētu vardarbīgu dzemdību stāstus vai pēcdzemdību depresijas sekas. Nav sekojusi politiska rīcība, lai Saeima un valdība objektīvi izvērtētu to, vai sieviešu aprūpe šajā posmā atbilst labākajiem standartiem. 2022. gada Eurostat dati liecina, ka gandrīz katra piektā sieviete (ap 17%) dzemdībās ir cietusi no fiziskas, verbālas vai emocionālas vardarbības. Pētījums parādīja arī to, ka trešajai daļai sieviešu (33%) nav bijusi pieejama palīdzība un informācija par ieguvumiem no ekskluzīvas zīdīšanas, bet uzsāktās zīdīšanas rādītāji sešu mēnešu laikā strauji sarūk no 97% līdz 20% no jaunajām mātēm. Vairāk nekā trešdaļa jauno māmiņu ir izjutušas nepietiekamu atbalstu pēc dzemdībām. Proti, vairāk nekā 35% aptaujāto atzinušas, ka atbalsta personām būtu jāpavada vairāk laika pie jaunās māmiņas. Attiecībā uz dzemdību pēcaprūpi sievietēm, ģimenes ārsts šobrīd ir teju vienīgais speciālists, kas papildus saviem pamatpienākumiem un citiem prakses pacientiem salīdzinoši īso vizīšu laikā nodrošina jauno ģimeņu uzraudzību pēc bērna piedzimšanas. Neskatoties uz pēcdzemdību skrīninga pienākumu, faktiski šim monitoringam nav resursu. Sievietei sešas nedēļas pēc dzemdībām ir paredzēta viena vizīte pie ginekologa, kurā ir jāaptver pārāk daudzi jautājumi pārdesmit minūtēs. Šobrīd veselības aprūpē vispār netiek paredzēts, ka tiek apzināta jauno māmiņu pašsajūta, tai skaitā psihoemocionālais stāvoklis, zīdīšanas prasmes utt., kā arī vajadzība pēc palīdzības pēcdzemdību periodā. Pētījumi pierāda, ka tieši šis periods ir izdegšanas, depresijas u.c. emocionāli grūtu stāvokļu riska periods. Norādīšu uz dažiem Eiropas Savienības valstu preventīvā atbalsta paraugiem. Nīderlandē un Beļģijā jaunās māmiņas saņem astoņas speciālista mājvizītes vismaz 24 stundu kopapjomā. Speciālists ir zinošs zīdīšanas, handlinga, emocionālā stāvokļa skrīninga u.c. jautājumos. Dānijā jaunās ģimenes saņem preventīvo aprūpi un atbalstu mājās visu pirmo bērna dzīves gadu. Zviedrijā zīdīšanas konsultācijas sedz apdrošināšana, un vecmātes pirmo četru dienu laikā pēc dzemdībām veic tik daudz mājas vizīšu, cik nepieciešams.
Lai ieviestu preventīvu veselības veicināšanas programmu grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī veicinātu pozitīvu jauno ģimeņu pieredzi, kas atspogļojas arī tautas ataudzes rādītājos, fonds Mammamammai.EU aicina izvērtēt iespējas paplašināt valsts atbalstu jaunajiem vecākiem, risinājums izstrādājot šādos virzienos. 1. Ieviest divas līdz trīs preventīvas konsultācijas jaunajiem vecākiem, lai praktiski un informatīvi sagatavotos dzemdībām. 2. Ieviest plašāku atbalsta paketi sievietēm pēc dzemdībām. Uzlabota medicīniskā uzraudzība, piemēram, valsts apmaksātas analīzes un citi izmeklējumi, ko nozīmē speciālists; nodrošināts fizioterapeita un psiholoģiskais atbalsts, ppiemēram, dūla, vecmāte, psihoterapeits utt., kā arī zīdīšanas konsultācijas. 3. Nepārtraukts kvalificēta speciālista atbalsts dzemdību laikā un vismaz divas stundas pēc dzemdībām.
Ieguvumi no tā būs vairāki. 1. Pēcdzemdību emocionālo traucējumu risku profilakse. Pētījumos ir pierādīts, ka pozitīva dzemdību pieredze un savlaicīgs atbalsts pēcdzemdību laikā mazina pēcdzemdību depresijas riskus. 2. Zīdīšanas rādītāju uzlabošanās. Latvijā līdz sešu mēnešu vecumam tiek zīdīti ap 20% mazuļu; PVO vadlīniijās tie ir 50%. 3. Mazināt medicīnisko manipulāciju apjomu dzemdībās, ātrāku izrakstu no stacionāra, mazākus medicīnas budžeta izdevumus. 4. Definēts, skaidrs sadarbības modeli starp mediķiem un citiem atbalsta speciālistiem. 5. Palielināts preventīvais atbalsts ģimenēm. 6. Veicināta tautas ataudze.
Iniciatīvas jaunumi
Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300. Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu". Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši. ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis. Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta. Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves. Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai. Iznākumā šis jautājums nonāca politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām bija jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai. Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus. Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos! Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 71 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītu likumu ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!Aktivizējam papildus parakstu vākšanu18. Jan (2024)
English
Latviski
