Pārstāvis: Dmitrijs StepanovsPublicēta: 21. Nov (2019)

ATBILDĪBU DZĪVOKĻU ĪPAŠNIEKIEM PAR SMĒĶĒŠANAS AIZLIEGUMU PĀRKĀPUMIEM VIŅU DZĪVOKĻOS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
3'770
Jau parakstījuši 3'770
6'230

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās ir problēma ar kaimiņu-smēķētāju radītiem tabakas dūmiem. Kaimiņiem smēķējot, dūmi iekļūst blakus esošajos dzīvokļos un apdraud to iemītnieku veselību (tajā skaitā grūtnieču un ģimeņu ar bērniem). Diemžēl atrast kopīgu valodu ar kaimiņu-smēķētāju ne vienmēr izdodas, tāpēc atliek vien vērsties tiesībsargājošās iestādēs. Prakse liecina, ka likumos ir nepilnības, kuras ļauj smēķētājiem apiet smēķēšanas ierobežojumus un palikt nesodītiem. Ar šo iniciatīvu tiek piedāvāts grozīt likumdošanu, lai daudzdzīvokļu mājās mainītu situāciju par labu nesmēķējošām ģimenēm. Sīkāk par iniciatīvas būtību un piedāvātajām izmaiņām sk. PDF failu pielikumā.

Tiek piedāvāts pilnveidot likumdošanu sekojoši: aizliegt smēķēt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļos pie atvērtiem ārējiem logiem un paredzēt dzīvokļu īpašniekiem atbildību par smēķēšanas ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumiem viņu dzīvokļu robežās, kā arī ieviest progresīvu sodu sistēmu par atkārtotiem pārkāpumiem.

Daži no ieguvumiem: efektīvāks tiesiskais mehānisms smēķēšanas ierobežošanas kontrolei, ar smēķēšanas ierobežojumiem saistītu pārkāpumu skaita kritums daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, policijas darbinieku atslogošana no bezjēdzīgiem izsaukumiem, ēnu ekonomikas mazināšanās dzīvokļu īres tirgū u.c.

Pievienots dokuments

2019.11.09_Manabalss_iniciatīva.pdf (atvērt)

Iniciatīvas jaunumi

Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!13. Jan (2022)

Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties!

Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī.

Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti.

Projektā savu artavu var sniegt ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm.

Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem!

Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb crowdsourcing.

Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni.

Tas notiks sekojoši:

- Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā.

- Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām.

- Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā.

- Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti.

Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā" Facebook kontā!

***

Projekts CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.

AUTORS: MANA BALSS

Atskats uz iniciatīvu pēc pirmajiem parakstiem un pirmajām saņemtajām atsauksmēm23. Dec (2019)

Labdien, cien. lasītāji, pilsoņi, smēķētāji, nesmēķētāji, grūtnieces, māmiņas, tēvi, jaunatne, ģimenes un visi pārējie interesenti!

Parakstu vākšana par atbildības paredzēšanu dzīvokļu īpašniekiem par smēķēšanas aizliegumu pārkāpumiem viņu dzīvokļos ir veiksmīgi sākusies, un nu jau esam saņēmuši pirmās atsauksmes un atbalstu!

Ļaujiet stādīties priekšā. Esam jauna ģimenīte ar pusotru gadu vecu bērniņu. Dzīvojam daudzdzīvokļu mājā, kur piecos no sešiem blakus esošajiem kaimiņu dzīvokļiem regulāri smēķē uz lodžijām un pa guļamistabu logiem (ieskaitot mums nezināmas personas). Īpaši vasaras karstajā laikā smēķēšana ir tik intensīva, ka vēdināt dzīvokli nav iespējams – svaiga gaisa vietā dzīvoklis tiek piesātināts ar cigarešu dūmiem.

Jau piecus gadus, ieskaitot grūtniecības un zīdīšanas periodu, meklējam veidus, kā efektīvi atrisināt šo situāciju, bet tiktāl sasniegt rezultātu pārrunu ceļā un ar likumā iestrādātiem mehānismiem neizdodas.

Policijas izsaukumi absolūti nelīdz, jo pieķert smēķētāju pārkāpuma brīdī ar skaidri saskatāmu seju no ielas puses nav iespējams – smēķēšana notiek aiz aizkariem vai pietupoties, vai smēķē pie guļamistabas loga (ar likumu nav aizliegts). Brīdinājumi, tajā skaitā par apzinātu mūsu bērna pakļaušanu tabakas dūmu ietekmei, vajadzīgo efektu nedod.

Tāpēc, esam nolēmuši rosināt grozīt likumdošanu, lai kardināli mainītu situāciju daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās par labu nesmēķējošām ģimenēm. Iniciatīvas būtība ir uzlikt par pienākumu dzīvokļu īpašniekiem nepieļaut citu personu tiesību aizskārumu, ja tāds rodas viņu dzīvokļu robežās un minētās personas pret to pamatoti iebilst. Iniciatīvas primārais mērķis ir aizsargāt ģimenes ar bērniem to vienīgajā dzīvesvietā no kaimiņu-smēķētāju radītiem tabakas dūmiem.

Vispirms mūsu ģimene vēlas pateikties visiem tiem, kas jau ir snieguši atbalstu šai iniciatīvai ar savu parakstu! Mēs augsti novērtējam Jūsu laiku un ieguldījumu mūsu kopējo interešu un tiesību aizsardzībā.

Otrām kārtām mūsu ģimene visu iniciatīvas atbalstītāju vārdā vēlas izteikt visdziļāko cieņu visiem tiem smēķētājiem, kuri civilizēti iesaistās dialogā par iniciatīvā skatīto jautājumu. Tajā skaitā un jo īpaši tiem smēķētājiem, kuri ciena un atzīst ne tikai savas vēlmes un vajadzības, bet arī citu cilvēku (tajā skaitā arī bērnu) vēlmes un vajadzības bez jebkādām iniciatīvām, likumiem, policijas izsaukumiem, sodiem u.tml.

Iniciatīvā skatītais jautājums raisa diezgan asas diskusijas, un tas ir saprotami. Tomēr, lai visa mūsu sabiedrība kopumā spētu virzīties uz priekšu labklājības un dzīves līmeņa uzlabošanas ziņā, mums ir jābūt spējīgiem atrast sevī spēkus atzīt acīmredzamas lietas un faktus un vienoties pat par pašiem strīdīgākajiem un nepatīkamākajiem sadzīves jautājumiem. Pat ja gala vienošanās nebūs izdevīga tieši jums personīgi vai jūsu pārstāvētajai sabiedrības grupai.

Kādai tieši sabiedrības grupai un kā tieši tas ir neizdevīgi – to vēlamies izskaidrot šajā rakstā. Jo pēc pirmajām saņemtajām atsauksmēm par iniciatīvu ir skaidrs, ka iniciatīvas būtība un gars tiek būtiski pārprasti. Pieļaujam, ka virsraksts, ar kuru iniciatīva ir publicēta, ārpus konteksta vedina uz nepareizu priekšstatu par iniciatīvu.

Ar šo rakstu mēs centīsimies šos pārpratumus novērst, lai visām iesaistītām pusēm ir skaidrība par iniciatīvu, tās vēlamo lomu attiecībās starp smēķētājiem un nesmēķētājiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās un paredzēto ietekmi uz attiecīgo jomu un kontrolējošām institūcijām.

Pirms apskatīsim konkrētus pārpratumus, ir svarīgi ņemt vērā sekojošas šai diskusijai fundamentālas lietas jeb faktus:

1) Smēķēšana ir kaitīga smēķētāju un apkārtējo veselībai. Īpaši paaugstinātā riska grupā ir grūtnieces un bērni;

2) Latvijas Republikā jau šodien ar likumu ir noteikti dažādi smēķēšanas ierobežojumi, arī attiecībā uz smēķēšanu dzīvoklī, tajā skaitā dzīvokļu īpašniekiem un/vai viņu viesiem. Daži no ierobežojumiem ir netieši atrunāti "Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites" likumā, citi – "Bērnu tiesību aizsardzības" likumā u.c.;

3) Jau pašlaik ar likumu ir paredzēti naudas sodi par smēķēšanu dzīvoklī (pie noteiktiem nosacījumiem), tajā skaitā dzīvokļu īpašniekiem un/vai viņu viesiem;

4) Smēķētājus bez iepriekšēja brīdinājuma vairākumā gadījumu nesoda. Kas attiecas uz smēķēšanu dzīvoklī, tad saskaņā ar likumu brīdinājums/paziņojums par iebildumiem no kaimiņa pret smēķēšanu ir obligāts;

5) Patlaban ar likumu ir noteikts, ka cilvēka tiesības elpot tīru un labvēlīgu gaisu, kas nav piesārņots ar cigarešu dūmiem, ir prioritāras salīdzinājumā ar smēķētāju ieinteresētību smēķēt, tajā skaitā savā dzīvoklī;

6) Tāpat ar likumu ir arī noteikts, ka cilvēka tiesības uz nepaaugstinātu smēķēšanas izraisītu slimību risku ir prioritāras salīdzinājumā ar smēķētāju ieinteresētību smēķēt, tajā skaitā kaimiņa-smēķētāja ieinteresētību smēķēt savā dzīvoklī, no kura dūmi nokļūst blakus dzīvokļos, tajā skaitā tajos, kuros mitinās grūtnieces un/vai bērni;

7) Jau patlaban visām fiziskajām personām ar likumu ir noteikts pienākums aizsargāt bērnus no negatīvās sociālās vides ietekmes, tajā skaitā no smēķējošiem dzīvokļu īpašniekiem un/vai viņu viesiem, kuru smēķēšanas dūmi noplūst uz blakus esošiem dzīvokļiem, tajā skaitā uz tiem, kuros mitinās grūtnieces un/vai bērni;

8) Šī iniciatīva izvirza par mērķi tikai un vienīgi savstarpējo attiecību sakārtošanu starp smēķētājiem un nesmēķējošām ģimenēm daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Iniciatīva neattiecas uz smēķētājiem, kuri dzīvo un smēķē privātmājās vai citur, kā arī uz smēķētājiem, kuru kaimiņi pret smēķēšanu neiebilst.

Kāpēc tad ir vajadzīga šī iniciatīva, ja likums jau paredz, ka nesmēķētāju un bērnu tiesības ir prioritāras salīdzinājumā ar smēķētāja ieinteresētību smēķēt? Kāpēc nepietiek ar esošo likumdošanu un kāpēc tā ir jāuzlabo?

Iemesli ir sekojoši:

1) Vēršoties policijā pret smēķētāju, ir jāvēršas tieši pret konkrētu fizisku personu (t.i., ir jāiegūst smēķētāja personas dati). Policija spēj piemērot sodu tikai un vienīgi tajā gadījumā, ja smēķētājs-pārkāpējs ir identificējams.

Ja kaimiņa dzīvoklī smēķē nepazīstama persona, šīs personas datu iegūšana ir praktiski neiespējama (jo nedz dzīvokļa īpašnieks, nedz pats smēķētājs pašsaprotamu iemeslu dēļ tos neizpaudīs), un tādēļ - arī soda piemērošana ir neiespējama.

Policijas darbinieki, konstatējot smēķēšanu izsaukuma brīdī, nebūs spējīgi piemērot sodu arī tajā gadījumā, ja smēķētājs nevērs dzīvokļa durvis vaļā, lai stātos policijas priekšā;

2) Vēršoties policijā pret konkrētu fizisku personu, ir jāpierāda fakts, ka tieši šī konkrēta fiziskā persona un neviena cita ir veikusi minēto pārkāpumu. Par to pārliecinās vai nu pati policijas ekipāža izsaukuma brīdī (ierodoties uz notikuma vietu un konstatējot, ka smēķētājs joprojām smēķē uz lodžijas vai balkona), vai nesmēķētājam fiksējot pārkāpuma faktu patstāvīgi ar tehniskajiem līdzekļiem bez policijas klātbūtnes. Abos gadījumos smēķētāja sejai pierādījumu materiālos ir jābūt skaidri saskatāmai.

Diemžēl, lai padarītu pierādīšanu par neiespējamu, smēķētājam (dzīvokļa īpašniekam un/vai viņa viesiem) ir gana vienkārši ierīkot iestiklotajā lodžijā aizkarus un smēķēt aiz tiem, var arī smēķēt uz lodžijas/balkona pietupoties (lai nevar redzēt), vai pie balkona/lodžijas durvju ailes (fiziski neatrodoties uz balkona/lodžijas), vai jebkādā citā veidā, lai smēķētāja seja nebūtu saskatāma no dzīvokļa ārpuses;

3) Daudzdzīvokļu mājās smēķēt ir aizliegts tikai uz vienīgi uz balkoniem un lodžijām (pie nosacījuma, ja kāds no mājas iedzīvotājiem pret to pamatoti iebilst). Ja tabakas dūmi noplūst uz blakus dzīvokļiem jebkādi citādi – piemēram, caur logiem vai ventilācijas šahtām, vai caur tām pašām lodžijām un balkoniem, smēķētājam smēķējot nevis tieši uz lodžijas/balkona, bet lodžijas/balkona durvīs – tad smēķētājam atbildība nav paredzēta, kaut arī radītais gaisa piesārņojums un veselības apdraudējums kaimiņiem ir identisks;

4) Pat ja "brīnumainā kārtā" izdodas "pieķert" kaimiņu-smēķētāju smēķēšanas brīdi, un viņš ir atvēris dzīvokļa durvis policijai, un ir atzinis policijai ka ir brīdināts no kaimiņu puses par iebildumiem, paredzētais sods pārkāpējam ir mazs – līdz 15 eiro. Tas ir nesamērīgi mazs, salīdzinājumā ar apkārtējo veselības un labsajūtas riskiem, nesmēķētāja iztērēto laiku un resursiem, kā arī smēķētāja iespējām brīvi izvairīties no turpmākajiem sodiem pateicoties likuma nepilnībām.

Tāpēc šī iniciatīva ir vērsta tieši pret šo likuma nepilnību novēršanu, galvenokārt pārņemot pieredzi no citām dzīves jomām, kur līdzīgas problēmas ir jau veiksmīgi atrisinātas. Citiem vārdiem sakot, iniciatīva ir nevis par aizliegšanu smēķēt savā dzīvoklī vispār, bet par atbildības paredzēšanu dzīvokļa īpašniekam, ja konkrētajā dzīvoklī ir noticis ar smēķēšanas ierobežošanu saistīts pārkāpums (saskaņā ar spēkā esošu likumdošanu; neatkarīgi no personas) un tikušas aizskartas citu personu prioritārās tiesības.

Konkrēti problēmu risinājumi, kurus piedāvā šī iniciatīva:

1) Attiecībā pret smēķētāja-pārkāpēja fizisko personu datu iegūšanas neiespējamību.

Līdzīga problēma pastāv arī CSN kontroles jomā ar fotoradariem. Ja fotoradars fiksē auto, kurš ir pārsniedzis ātruma ierobežojumu, tad sodu piemēro auto turētājam vai īpašniekam, neatkarībā no personas, kas ar attiecīgo auto ir faktiski veikusi šo pārkāpumu. Iemesls – ar fotoradaru nav iespējams identificēt auto vadītāju, tāpēc nav arī iespējams piemērot sodu. Tādēļ atbildība par CSN pārkāpumiem iestājas attiecīgā auto turētājam vai īpašniekam, jo to personas dati ir vienmēr pieejami publiskajos reģistros.

Ar šo iniciatīvu tiek piedāvāts pārņemt šo pieredzi un attiecināt to arī uz smēķēšanas ierobežojumu kontroli daudzdzīvokļu mājās, jo dzīvokļu īpašnieku personas dati, atšķirībā no nezināmo smēķētāju datiem, ir vienmēr pieejami Zemesgrāmatā. Līdzīgi kā tiek rasts stimuls auto turētājiem/īpašniekiem neuzticēt savu auto CSN pārkāpējiem, ar iniciatīvu tiek piedāvāts nesmēķētājiem aktīvi iesaistīt dzīvokļu īpašniekus smēķēšanas aizliegumu pārkāpumu nepieļaušanā savu dzīvokļu robežās neatkarīgi no personas, kura attiecīgos pārkāpumus faktiski veic (pats dzīvokļa īpašnieks un/vai viņa ciemiņi).

Dzīvokļu īpašniekiem tiek radīts stimuls nepieļaut citu personu (kaimiņu) tiesību aizskārumu, ja šāds aizskāruma pirmsākums ir attiecīgā dzīvokļa robežās. Šāds risinājums paredzami dos jūtamu preventīvu efektu, ilgi pirms nesmēķētāji būs spiesti vērsties tiesībsargājošās iestādēs.

2) Attiecībā pret konkrētas fiziskas personas smēķēšanas fakta pierādīšanas neiespējamību.

Gadījumā, ja iniciatīva būs veiksmīga un paredzēs dzīvokļu īpašniekiem atbildību par smēķēšanas aizliegumu pārkāpumiem viņu dzīvokļu robežās izdodas, tad konkrētas fiziskās personas smēķēšanas pierādīšana kļūs neaktuāla. Tā vietā, lai nesmēķētājam būtu jāpierāda fakts par kādas konkrētas personas pārkāpumu, būs vienīgi jāpierāda fakts, ka pārkāpums notika kādā konkrētajā dzīvoklī.

Ar šiem pierādījumiem būs pietiekami, lai vērstos policijā ar iesniegumu tieši pret dzīvokļa īpašnieku. Citiem vārdiem sakot, nofilmējot jebkuru personu pārkāpjam spēkā esošu likumdošanu konkrētajā dzīvoklī, sodu paredz dzīvokļa īpašniekam, nevis personai, kura šajā dzīvoklī attiecīgo pārkāpumu ir veikusi.

3) Attiecībā pret aizliegumiem smēķēt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās tikai uz lodžijām un balkoniem.

Ar šo iniciatīvu tiek piedāvāts precizēt likumu un atrunāt, ka smēķēt ir aizliegts tajā skaitā arī pie atvērtiem ārējiem logiem, durvīm, ventilācijas šahtām vai jebkādām citām tehniskajām atverēm, caur kurām tabakas dūmi noplūst uz blakus esošajiem dzīvokļiem.

Svarīgi ir izprast, ka šis aizliegums ir spēkā tikai un vienīgi tad, ja kāds no kaimiņiem pret šādu smēķēšanu ir pamatoti iebildis. Ja kaimiņi pret smēķēšanu neiebilst, tad smēķēšana attiecīgajā dzīvoklī var turpināties, un likums pārkāpts netiks!

4) Attiecībā pret sodu nesamērīgumu.

Ar šo iniciatīvu tiek piedāvāts ieviest progresīvu sodu par atkārtotiem ar smēķēšanas ierobežošanu saistītajiem pārkāpumiem, tajā skaitā dzīvokļu īpašnieku progresīvu sodīšanu, lai arī turīgākajos smēķētājos rastu stimulu pildīt likuma prasības.

Ir svarīgi izprast, ka šī iniciatīva, lielākoties, neko jaunu attiecībā pret jau esošiem smēķēšanas ierobežojumiem nepiedāvā, izņemot dažus konkrētus uzlabojumus tieši attiecībā pret smēķēšanas aizliegumiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Iniciatīva pēc savas būtības sniedz nesmēķētājam efektīvāku tiesisku instrumentu jau esošu sev paredzētu tiesību aizsardzībai.

Papildus, ir svarīgi arī izprast, ka ar vairākumu no smēķētājiem konfliktu nemaz nav, un piedāvātās likuma normas uz tiem nebūs attiecināmas. Diemžēl starp smēķētājiem ir noteikta grupa (t.s. "agresīvie smēķētāji"), kurai dažādu iemeslu dēļ nav raksturīgi cienīt apkārtējo cilvēku (tajā skaitā bērnu) tiesības, likumus, zinātni (kas pierāda smēķēšanas spēju kaitēt apkārtējo veselībai) un sabiedrībā vispārpieņemtās uzvedības normas.

Ar šo smēķētāju grupu nav neiespējams vienoties, risināt objektīvu, racionālu, savstarpēji cienīgu dialogu, jo pats fakts par aizrādījumu tiek uztverts ar agresiju, pēc kā turpmākais objektīvais dialogs nav iespējams. Šiem smēķētājiem ir sava subjektīva patiesība, kuru apstrīdēt ar objektīviem faktiem ne vienmēr izdodas.

Tāpēc vienīgais, kā šādā situācijā aizsargāt savu un savas ģimenes veselību savā pastāvīgajā dzīvesvietā, ir vēršanās tiesībsargājošās iestādēs, kas patlaban vēlamo rezultātu nedod. Ar šo iniciatīvu tiek piedāvāts šīs nepilnības novērst, lai rezultāts beidzot ir sasniedzams.

Ņemot vērā augstāk minēto, vēlamies skaidrot sekojošus pārpratumus par šo iniciatīvu:

1) Ar šo iniciatīvu cenšas pilnībā aizliegt dzīvokļu īpašniekiem smēķēt viņu dzīvokļos.

Tā nav patiesība.

Dzīvokļu īpašniekiem nebūs aizliegts smēķēt savos dzīvokļos, ja kaimiņi pret to neiebilst. Aizliegums iestājas tikai ar brīdi, kad kāds no kaimiņiem pret smēķēšanu ir pamatoti iebildis.

Tas, kā tieši smēķētājs panāk to, ka šādu pamatotu iebildumu nav (piem. smēķējot pie aizvērtiem logiem/ventilācijas ar gaisa attīrītāju vai novadot piesārņoto gaisu prom no kaimiņu dzīvokļiem kaut kādā citā veidā), ir jautājums ārpus šīs iniciatīvas tēmas. Pašreizējās likuma normas neko tādu neatrunā. Jāpiebilst, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu smēķēt dzīvoklī jau tagad ir aizliegts, ja dūmi sasniedz grūtnieci vai bērnu, neatkarībā no tā, vai kāds ir vai nav sniedzis pamatotus iebildumus.

2) Ar šo iniciatīvu dzīvokļu īpašnieki tiks sodīti bez iepriekšēja brīdinājuma.

Tā nav patiesība.

Dzīvokļu īpašnieks tiks sodīts par smēķēšanas aizliegumu pārkāpumiem tikai un vienīgi tajos gadījumos, kad pārkāpumi turpinās arī pēc pamatotiem iebildumiem. Ja kaimiņi nav snieguši pamatotus iebildumus, tad policija izteiks brīdinājumu, un sods piemērots netiks.

3) Jau esošo likumu ir grūti piemērot. Kāda jēga no jauna?

Tā nav patiesība, ka uzlaboto likumu būs tikpat grūti piemērot.

Tieši otrādi, to būs daudz vieglāk piemērot, tajā skaitā arī bez aktīvas policijas iesaistīšanās, jo procedūra, ar kuru nesmēķētājs būs spējīgs radīt pierādījumus tiesību aizskārumiem, tiek būtiski atvieglota. Pēc nesmēķētāja iesnieguma policijai atliks vien izvērtēt pierādījumu atbilstību (par iepriekšēju brīdināšanu un turpmākajiem pārkāpumiem no attiecīgā dzīvokļa puses) un pieņemt lēmumu par soda piemērošanu dzīvokļa īpašniekam.

Vēlamies arī kliedēt/atspēkot dažus mītus/argumentus, kuri tiek pretstatīti šai iniciatīvai:

1) Savā dzīvoklī (privātīpašumā) var darīt, ko grib.

Tā nav patiesība, un likumā nekur nav paredzētas absolūtas tiesības darīt ar savu privātīpašumu jebko, kas vien ienāk prātā.

Pastāv vairākas likuma normas, kas aizliedz, piemēram, dzīvoklī glabāt bīstamas vielas. Piemēram, tādas, kas var radīt piesārņojumu, un tā radīt apkārtējiem veselības riskus, tajā skaitā saindēšanās risku kaimiņiem.

Smēķēšana ir gaisa piesārņojuma paveids. Piesmēķēts gaiss smēķētāja dzīvoklī nav smēķētāja privātīpašums, kuru drīkst izvadīt no piesmēķētā dzīvokļa uz citiem blakus esošajiem privātīpašumiem (dzīvokļiem) un tā indēt tajos dzīvojošās personas, tajā skaitā bērnus un grūtnieces.

Piesmēķēts gaiss ir piesārņots gaiss. Tas nokļūst apkārtējā vidē ārpus privātīpašuma robežām. Šo piesārņojumu rada konkrētas personas, un tas ietekmē citas konkrētas personas pret viņu pašu gribu.

2) Ja traucē dūmi, tad jāpērk sev māja un jādzīvo bez kaimiņiem.

Šāda argumentācija var tikt vērsta arī attiecībā pret pašu smēķētāju – ja nevēlas, lai kāds ierobežo iespējas smēķēt, tad ir jāpērk sev māja un jādzīvo bez kaimiņiem, lai var smēķēt bez ierobežojumiem.

Tiesa, šāda argumentācija kaut kādā ziņā mums ir saprotama, un tāda ir daudziem cilvēkiem.

Tomēr ir jāņem vērā, ka ir arī cilvēki, kā mūsu ģimene, kam ir diametrāli pretējs uzskats – ja kāds izvēlas dzīvot daudzdzīvokļu mājā, tad būtu jārēķinās ar kaimiņiem, būtu jāievēro vispārpieņemtās uzvedības normas un būtu sevi jāierobežo gadījumos, kad tiek ierobežotas apkārtējo tiesības vai traucēts apkārtējo miers.

Sabiedrību var iedalīt divās grupās pēc šo uzskatu atšķirībām, un abām grupām savā ziņā ir taisnība. Tomēr, objektīvi izvērtējot situāciju, ņemot vērā likumdošanu un valsts prioritātes veselības jomā, taisnība ir tikai vienai no grupām. Ja ir nepieciešamība pēc pilnas brīvības un uzdzīves bez ierobežojumiem, tad, mūsuprāt, smēķētājam būtu jāceļ sev privātmāja un jādzīvo atsevišķi no cilvēkiem, kam šī uzdzīve traucē.

3) Kur tad smēķēt, ja visur būs aizliegts?

Tā nav patiesība, ka "visur būs aizliegts" smēķēt.

Smēķēt nav aizliegts tiktāl, kamēr kādas citas personas prioritārās tiesības netiek aizskartas.

Citiem vārdiem sakot, tur, kur tas netraucē apkārtējiem (nav pamatotu iebildumu), kur tas neapdraud apkārtējo veselību, kur nav grūtnieču, kur nav bērnu u.tt. Vai arī speciāli ierādītās vietās.

4) Vairākumā gadījumu kaimiņi-smēķētāji ir "normāli cilvēki", un visu var sarunāt. Šīs iniciatīvas mērķa auditorija nav šie cilvēki.

Iniciatīvas piedāvātajām izmaiņām likumdošanā nebūtu jāskar smēķētāji, kuri ir "normāli cilvēki", jo pret "normāliem cilvēkiem" kaimiņi tiesībsargājošās iestādēs parasti nevēršas.

5) Cigarešu smaka, kas iekļūst blakus dzīvoklī, nekaitē, jo tai ir zema kaitīgo vielu koncentrācija.

Tas ir mīts.

Tas, ka dūmus nevar redzēt ar acīm, nenozīmē, ka kaitīgo vielu koncentrācija gaisā ir mazāka.

Diemžēl, jo sīkākas ir kaitīgo vielu daļiņas, jo kaitīgākas tās ir organismam, jo spēj iekļūt asinsritē caur plaušām un sasniegt pārējos iekšējos orgānus. Jo sīkākas ir daļiņas, jo neefektīvāki ir dabiskie organisma "filtri", kas aiztur un novērš kaitīgo vielu iekļūšanu asinsritē.

6) Ja esam tik uztraukušies par gaisa kvalitāti, kāpēc tad nerakstām iniciatīvu par auto aizliegšanu pilsētā, jo izmeši arī piesārņo gaisu, turklāt vēl vairāk nekā smēķētāji.

Mūsu ģimenei patlaban kaimiņu-smēķētāju jautājums ir daudz aktuālāks, nekā auto izmeši.

7) Nav godīgi sodīt dzīvokļa īpašnieku, ja pārkāpj kāds cits.

Tā nav patiesība.

Šī iniciatīva nerada precedentu. Kā iepriekš rakstā ir norādīts, līdzīga prakse jau pastāv CSN kontroles jomā ar fotoradariem. Tāpēc, ka nespēja pierādīt faktisko smēķēšanas ierobežojumu pārkāpēju daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā savā mērā ir līdzvērtīga nespējai pierādīt auto vadītāja personību ātruma ierobežojuma pārkāpumā brīdī, ar šo iniciatīvu tiek piedāvāts pārņemt attiecīgo praksi un attiecināt to arī uz smēķēšanas aizliegumiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.

Esam ļoti pateicīgi visiem, kas ir atraduši laiku izlasīt šo rakstu un iedziļināties problēmas būtībā. Šis raksts sniedz jums papildus informāciju informētākā lēmuma pieņemšanai.

Ļoti ceram uz Jūsu atbalstu iniciatīvai ar Jūsu parakstu!

Ar cieņu,
Stepanovu ģimene

AUTORS: MANA BALSS

Vai dzīvokļa īpašniekam jāatbild par smēķēšanas aizliegumu pārkāpumiem? Top RīgaTV 24 raidījums16. Dec (2019)

Vai jāaizliedz smēķēt pie atvērtiem logiem daudzdzīvokļu namos?

Par to diskutēsim kārtējā raidījumā "Mana Balss"!

Nāc uz ierakstu studijā otrdien, 17. decembrī, plkst. 18:45 (ierašanās no 18:30) Rīgā, Blaumaņa ielā 32! Ēterā skaties svētdien, 29. decembrī, plkst. 20.00!

Diskutēs:
Dmitrijs Stepanovs, iniciatīvas autors
Iveta Pudule, Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve, vecākā sabiedrības veselības analītiķe
Deins Millers, Rīgas pašvaldības policijas profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas galvenais inspektors
Olavs Cers, zvērināts advokāts
Diskusiju moderē: Ansis Klintsons

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās ir problēma ar kaimiņu-smēķētāju radītiem tabakas dūmiem. Diemžēl atrast kopīgu valodu ar kaimiņu-smēķētāju ne vienmēr izdodas, tāpēc atliek vien vērsties tiesībsargājošās iestādēs. Prakse liecina, ka likumos ir nepilnības, kuras ļauj smēķētājiem apiet smēķēšanas ierobežojumus un palikt nesodītiem. Ar šo iniciatīvu tiek piedāvāts grozīt likumdošanu, lai daudzdzīvokļu mājās mainītu situāciju par labu nesmēķējošām ģimenēm.

Raidījuma "Mana Balss" projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild RīgaTV 24.

AUTORS: MANA BALSS