Veselības ministrijā iniciatīva ir noraidīta

Pārstāvis: Olga PetkevičaPublicēta: 02. Dec (2020)

ĻAUSIM BĒRNIEM SKOLĀ BRĪVI ELPOT
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
29'706
Jau parakstījuši 29'706

Prasām atcelt valdības lēmumu obligāti valkāt sejas maskas 1.-4. klašu skolēniem no 2021. g. 4. janvāra. Ja ministri šādu lēmumu pieņem mēnesi pirms regulējuma stāšanās spēkā, tad viņi neslēpj to, ka paši netic sevis pieņemto ierobežojumu efektivitātei.

Tāpēc prasām neīstenot valdības pieņemto lēmumu par obligātu masku valkāšanu sākumskolas skolēniem no 2021. g. 4. janvāra. Pasaules Veselības organizācija nosaka, ka bērniem no 6 līdz 11 gadu vecumam masku valkāšana var tikt rekomendēta. Turklāt, ja tā tiek īstenota, tai jānotiek pieaugušo kontrolē. Tas nozīmē, ka skolotājiem papildus būs jāseko tam, lai maskas tiek valkātas pareizi. Tas nozīmēs viņiem papildu slodzi un laika tērēšanu jau tā apgrūtinātos mācīšanas apstākļos. Kopš 2020. gada septembra bērni netiek izlaisti no klasēm starpbrīžos, tāpēc jau ir vērojams svaiga gaisa trūkums telpās, kur viņi pastāvīgi atrodas. Masku valkāšana nozīmēs, ka bērni ieelpos vēl mazāk svaiga gaisa, kas nepieciešams viņu normālai attīstībai un veselībai. Turklāt šāda ierobežojuma pieņemšana jau 2020. gada 1. decembrī dod sabiedrībai skaidru signālu: arī pēc mēneša mūsu līdz šim pieņemtie ierobežojumi nedos nekādu pienesumu vīrusa izplatības ierobežošanai. Tas ir nepieņemami, jo valdība solīja sekot situācijas dinamikai un skaitļiem, un pieņemt lēmumus par jauniem ierobežojumiem, balstoties uz tiem.

Uzklausot šo iniciatīvu, mūsu sākumskolu skolēni būs veselīgāki un brīvi ieelpos jau tā klašu telpās ierobežoto skābekli. Bērni nav lielākie slimotāji valstī, tāpēc šie ierobežojumi attiecībā uz viņiem nav samērīgi.

Iniciatīvas jaunumi

Kā iespējams atļaut strādāt nevakcinētajiem, nepasliktinot epidemioloģisko situāciju – citu valstu pieredze14. Jan (2022)

Ja esi parakstījis vairākas līdzīgas ManaBalss.lv autoru iniciatīvas par Covid-19 regulējumu tēmu, Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā par Tevis parakstītās iniciatīvas tēmu. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Ko citu valstu pieredze liecina par iespēju atļaut strādāt nevakcinētajiem, nepasliktinot epidemioloģisko situāciju? – Par šādu Latvijas sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem ļoti aktuālu tēmu NRA portālā ir publicēti ekonomista un uzņēmēja Jāņa Ošleja divi viedokļa raksti.

Iniciatīvas atbalstītāju ērtībai pārpublicējam tos šeit kopā un pilnībā.
_______________________

Šobrīd Latvijā spēkā esošais aizliegums nevakcinētajiem strādāt un mācīties ir nepareiza un neētiska pieeja sabiedrības veselībai, kas ir atceļama, tā vietā kovida risku līdzvērtīgi vai pat vairāk samazinot ar citās valstīs jau pārbaudītiem un lietotiem preventīviem pasākumiem, kuri ļauj strādāt.

Ikdienā es vadu starptautisku uzņēmumu, un manos pienākumos ietilpst pārzināt kovida likumdošanu vairāk nekā divdesmit valstīs no Zviedrijas līdz Dienvidāfrikai un no Indijas līdz ASV.

Mans darbs arī prasa komandējumus, kas man dod iespēju salīdzināt un izjust dažādas pieejas kovida pārvarēšanai, tāpēc zinu, ka, ieturot biznesa vakariņas Stokholmas restorānā vai kopā ar klientiem dziedot līdzi roka balādēm pārpildītā Tenesī štata galvaspilsētas Nešvilas mūzikas klubā, ne QR kods, ne masku lietošana netiek prasīta.

Zinot, ka vienlaikus daudzās citās valstīs, arī Latvijā, klubi ir slēgti un pat ieejai milzīgā, pustukšā, lieliski ventilētā noliktavas tipa veikalā vajag vakcinācijas sertifikātu, neviļus nāk prātā jautājums: ko Zviedrija dara, kā panāk zemāku mirstību nekā Latvijā? Vai kļūdās Tenesī štata (2021. gada decembrī vakcinēti 53% iedzīvotāju) likumdevējs, kas ir aizliedzis valsts un privātajām iestādēm pat jautāt vakcinācijas statusu, lai nekādā gadījumā nepārkāptu pilsoņu tiesības pašiem izlemt, kā ārstēt vai pasargāt savu ķermeni, vai Saeima un Latvijas tiesas, kas noteikušas, ka Latvijā bez vakcinācijas sertifikāta nevari būt pat ne likumdevējs?

Es saprotu nepieciešamību kontrolēt vīrusa izplatību – ja vien iespējams novērst tūkstošiem nāvju, tas ir jādara ar visiem spēkiem. Visās pasaules valstīs, arī Zviedrijā un Tenesī pavalstī, vakcinācija ir galvenā metode cīņai ar kovidu. Esmu vakcinēts. Vadu eksportā strādājošu uzņēmumu, kuru pārāk neapgrūtina esošie noteikumi – ārzemēs var strādāt arī bez vakcinācijas sertifikāta.

Tomēr šo rakstu es izlēmu uzrakstīt, jo jutu, ka tiek pārkāpta svarīga sarkanā līnija.

Indivīdu tiesību ievērošanā katram ir savas sarkanās līnijas. Pazīstamā domātāja Agnese Irbe dziļi uzrunājošā video, kas būtu jāredz katram, nepieņemamu sabiedrības šķirošanu un savu sarkano līniju redz, ejot gar mazajiem Pārdaugavas veikaliem, uz kuriem izstumti ir vakcīnskeptiskie.

Man sarkanā līnija ir vakcīnskeptiķu atlaišana no darba. Darbs, iespēja pelnīt un apgādāt savu ģimeni man ir fundamentālas cilvēka tiesības. Vai tiešām mēs Latvijā esam izmēģinājuši visas citas iespējas ierobežot pandēmiju, kuras tomēr ļautu strādāt?

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka visi, neatkarīgi no pārliecības un domāšanas veida, esam cilvēki. Mūsu kā sabiedrības uzdevums ir nodrošināt kopējo sabiedrības veselību, neiznīcinot tos, kas neiekļaujas.

Vai esam apsvēruši, kas notiks ar bez iztikas palikušo cilvēku ģimenēm? Labi, es saprotu, ka ir pieejami bezdarbnieku pabalsti – dažus mēnešus. Bet pēc tam? Vai mēs kā sabiedrība visu laiku maksāsim bezdarbnieka pabalstus par nestrādāšanu? Vai atlaisto vietā importēsim vakcinētus darbiniekus no citām valstīm? Vai ieteikums tiem, kuri nepiekrīt vakcinēties, ir pārcelties uz populārajām emigrācijas valstīm Zviedriju vai Angliju, kur vakcinācijas sertifikāts strādājošajiem netiek prasīts? Kādi būs mūsu valsts izdevumi, zaudējot speciālistus un reizē ar viņiem zaudējot nodokļu ieņēmumus? Reizē ar samazinātiem nodokļu ieņēmumiem par cik samazināsies medicīnai pieejamais finansējums? Cik nāvju nākotnē nesīs mazāks finansējums mediķiem? Vai nebūs tā, ka, zaudējot līdzekļus medicīnai un labākam dzīves līmenim nākotnē, mēs zaudēsim vairāk nekā šobrīd varbūt iegūstam, uz laiku atliekot saslimšanu ar kovidu – īpaši atceroties, ka kovids kļūst endēmisks un nav izskaužams. Tātad mēs nevis novēršam, bet atliekam saslimšanas. Vai atlaišana no darba ir samērīga cena par saslimšanas atlikšanu?

Es arī saprotu valdību, saprotu, ka nevaram atvēlēt daudz vairāk par 1200 intensīvās terapijas gultām kovida pacientiem, tāpēc valdība sagādāja vakcīnas visiem, tā cerot novērst pārslodzi medicīnas sistēmā. Kad vakcinācijas process nenotika pietiekami strauji, valdība noteica prasību pēc obligātās vakcinēšanās visiem strādājošajiem, cerot, ka cilvēki, spiesti izvēlēties starp darba zaudēšanu vai vakcināciju, ies sapotēties, jo kas gan ir viens dūriens pret zaudētu iztiku, un gan jau papildu aizliegums apmeklēt lielveikalus uzlabos viņu morālo stāju.

Novembrī parasti bezdarbnieku skaits nemainās, bet šogad tas pieauga uzreiz par 4,1 tūkstoti. Turklāt dati rāda, ka decembrī bezdarbnieku rindas papildina vēl tūkstoši jaunu bezdarbnieku. Tātad cilvēki izvēlas labāk zaudēt darbu nekā vakcinēties.

Skolas, kur vakcinēšanās pienākums tika noteikts jau agrāk, ir pametuši septiņi simti pedagogu, radot būtiskas problēmas skolēnu apmācībā, kas atstās sekas uz visu skolēnu mūžu. Skolas mēģina risināt pedagogu iztrūkumu, prasot skolotājiem strādāt virsstundas vai ievietojot sludinājumus, ka meklē ķīmijas skolotāju: var bez atbilstīgas izglītības, bet ar vakcinācijas sertifikātu. Kādu izglītību saņems mūsu bērni, un kāda būs viņu konkurētspēja nākotnes sabiedrībā?

Valdības cietā pieeja kombinācijā ar smago kovida rudens vilni motivēja daudzus svārstīgos vakcinēties. Tomēr nu atlikuši ir spītīgākie, un redzams, ka vakcinācijas temps ir kļuvis ļoti lēns.

Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka līdz 12. decembrim Latvijas uzņēmumos strādāja līdz 60’000 nevakcinēto.

60’000 ir aptuveni seši procenti no strādājošajiem un trīs procenti no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Cik lielu epidemioloģisko apdraudējumu radītu atļauja viņiem atgriezties darbā?

Cik liela vakcinācijas aptvere ir pietiekama, cik bīstama ir epidemioloģiskā situācija, un kādi ierobežojumi nepieciešami – atbildes uz šiem jautājumiem sniedz epidemioloģiskā modelēšana.

Valdībai gan, cik jaušams no publiskiem komentāriem, nav pašai sava epidemioloģiskā modeļa, kas ļautu izvērtēt riskus. Tā vietā valdība izmanto šogad darba gaitas sākušā ierēdņa Ņikitas Trojanska un Latvijas Universitātes fizikas doktorantūras studenta Aigara Langina no darba brīvajā laikā izstrādāto modeli, kurš, kā intervijā žurnālam "Ir" teica Ņikita Trojanskis, "nav domāts prognozēšanai, bet tikai dažādu scenāriju salīdzināšanai".

Tieši Trojanska/Langina modeļa paredzētā milzu mirstība pamudināja valdību gan ierosināt mājsēdi 2021. gada rudenī, gan būtiski pastiprināt epidemioloģiskos noteikumus, tajā skaitā liegt strādāt bez vakcinācijas sertifikāta. Modelis biedējoši paredzēja: ja neko nemainīs esošajā kovida savaldīšanas politikā, inficēto skaits pārsniegs 5000 uz miljonu, līdz ar to arī pārslogojot slimnīcas ar 6099 vienlaikus slimojošajiem. Pamatojoties uz šiem datiem, tika arī lūgta palīdzība Zviedrijai tur neizmantoto ventilatoru piegādē un veidotas jaunas pagaidu gultasvietas slimnīcās.

Ne visi bija pārliecināti par modeļa pareizību. Valdības sēdē, kur tika lemts par mājsēdes ieviešanu, finanšu ministrs Jānis Reirs jautāja Trojanskim: "Jūs mums zīmējat divreiz bēdīgāku situāciju nekā jebkurā Eiropas valstī pie smagākajām saslimšanām," saņemot pretī neticamu atbildi, ka Latvijā ir visnekontrolētākā situācija starp visām (!) valstīm.

Tomēr ministram Reiram bija taisnība. Nevienā valstī nekad saslimstība nav pārsniegusi 2000 saslimušo uz miljonu. Turklāt Latvijā tajā laikā jau bija spēkā gana daudz ierobežojošu un bremzējošu pasākumu; puse iedzīvotāju bija vakcinēti, daudzi pārslimojuši. Tāpēc jautājums drīzāk ir: kāpēc pašiem modeļa autoriem 5000 saslimušo uz miljonu nelikās ļoti savāds rezultāts?

Latvijas kaimiņiem Igaunijai un Lietuvai rudenī bija līdzīga, tikai nedaudz augstāka, vakcinācijas aptvere un līdzīgi ierobežojumi, bet mūsu kaimiņi nenoteica mājsēdi. Rezultāts – praktiski identiska vīrusa izplatības līkne, saslimstībai nepārsniedzot 1300 saslimušo uz miljonu nevienā no šīm valstīm. 22. decembra raidījumā "Kas notiek Latvijā?", atbildot uz pārmetumu, ka Igaunijā vīrusa izplatība apstājās līdzīgā līmenī bez mājsēdes un bija identiska Latvijai, Ņikita Trojanskis paskaidroja, ka Igaunijā un Latvijā esot ļoti atšķirīgi vīrusa izplatības faktori, tāpēc bez mājsēdes Latvijā būtu bijis tieši tā, kā paredzēja viņa modelis, – citiem vārdiem sakot, saslimstība būtu bijusi neticamas četras reizes lielāka.

Mans kā uzņēmuma vadītāja darbs ir paredzēt izmaiņas tirgos, tāpēc vēroju un lietoju epidemioloģiskos modeļus, salīdzinu, cik labi piepildās to prognozes.

Ļoti precīzi kovida izplatību paredz 2013. gada Nobela prēmijas laureāta, Stenforda universitātes profesora Maikla Levita kovida izplatības modelis, kas ir ikvienam brīvi pieejams lejuplādei internetā. Tajā veikta Latvijas prognoze, balstoties uz vīrusa izplatības dinamiku no vasaras līdz 20. oktobrim, tieši līdz mājsēdes sākšanās brīdim. Tas lēš, ka, ja neko nemainītu vīrusa ierobežošanas politikā (proti, bez mājsēdes), saslimstība maksimumu sasniegtu novembra vidū un būtu aptuveni 1500 gadījumu uz miljonu iedzīvotāju. Latvijā bija ap 1300 gadījumu uz miljonu, un saslimstība pīķi sasniedza nedēļu agrāk.

Profesora Levita modelis neaprēķināja iespējamo saslimušo skaitu mājsēdes gadījumā, jo tas matemātiski balstās uz pagātnes datiem. Trojanska/Langina modelis veica aprēķinus arī īpaši mājsēdei un – atkal masīvi kļūdījās, paredzot 2000 saslimšanu dienā, ja tiks ieviesta mājsēde.

Kāpēc tik milzīga atšķirība starp Trojanska prognozi – 5000 saslimšanu uz miljonu – un profesora Levita 1500 saslimšanu uz miljonu? Un kāpēc Levita modelis ir precīzs visdažādākajās valstīs?

Savas studijas es sāku statistikas specialitātē, kur ātri apguvu, ka viegli pieļaujama matemātiskā kļūda ir izdarīt ekstrapolētus secinājumus no neprecīziem sākotnējiem datiem. Lidmašīna, kas ceļā no Rīgas uz Ņujorku sākumpunktā nosaka kursu nepareizi tikai par vienu grādu, aizlidos uz Ameriku 1100 km attālumā no galamērķa.

Trojanska/Longina modeļa formulās tiek ievadīti izejas dati, kas balstās uz SPKC, RSU epidemiologu, Krīzes medicīnas centra un NMPD aptauju. Tad no šiem pieņēmumiem tiek ekstrapolēta eksponenciāla saslimstības trajektorija. Līdzīgi kā piemērā ar lidmašīnu, ja vien jaunais vīrusa celms uzvedas kaut nedaudz atšķirīgi no pieņemtā, atšķirība gala rezultātā būs milzīga – un tā nu Trojanska/Langina prognozētā saslimstība divas reizes pārsniedza jebkur citur pasaulē vēroto un bija četras reizes lielāka par Baltijas valstīs rudenī realitātē vēroto.

Kāpēc Nobela prēmijas laureāta Levita modelis saslimstību paredz tik precīzi un pareizi? Tāpēc, ka modelis nemēģina noteikt mainīgos un katra tā iespaidu uz kopējo saslimstību un tad ekstrapolēt, kas notiks, bet vienkārši matemātiski analizē konkrētā celma izaugsmes trajektoriju konkrētajā vietā, kāda tā ir.

Levits, vērojot vīrusa izplatību Hubei provincē pašā krīzes sākumā un arī daudzkārt pēc tam, pamanīja, ka vīrusa izplatības pieauguma temps vienmērīgi krītas ar sešu dienu soli. Var teikt, ka vīrusa izplatības trajektorija atgādina izšautu lodi – tās paātrinājums sākotnēji ir visstraujākais un tad pakāpeniski zūd, līdz lode apstājas. Matemātiski šādu vienādojumu apraksta Gomperca funkcija.

Novērojot vīrusa izplatības datus, Levita modelis iegūst tieši konkrētajai valstij un vīrusa celmam raksturīgo pašsabrukšanas komponentes trajektoriju. Rezultātā izdodas precīzi paredzēt vīrusa izplatības maksimumu.

Trojanska/Langina modelī vīrusa izplatība aug, līdz modeļa pieņēmumu noteikts skaits cilvēku iegūst imunitāti; tad vīrusa izplatības pieaugums apstājas. Modelis paredz sabiedrību ar vienmērīgu savstarpējo kontaktu izplatību un nestratificē pēc vecuma un uzvedības.

Tomēr sabiedrībā ir pļāpas un klusētāji, tusētāji un vientuļnieki, respektīvi, sabiedrībā ir daži cilvēki, kas kontaktējas ar citiem daudz vairāk, tāpēc saslimst pirmie un kļūst par vīrusa superizplatītājiem, ātri aiznesot vīrusu visiem un radot izplatības vilni. Vienlaikus ar saslimšanu superizplatītāji pirmie iegūst imunitāti un nu vairs vīrusu neizplata. Aplipināšanas tempa pieaugums sāk kristies līdz strauji sabrūk.

Arī 2020. gada oktobrī – brīdī, kad kovida vīruss Latvijā strauji turpināja izplatīties – saslimšanas gadījumu skaits kāpa un avīzes pārpildīja apokalipses brīdinājumi – sabrukumu vēstošā dinamika jau bija uzsākusi savu pašslāpējošo darbu. Tāpēc Levita modelis precīzi paredzēja izplatības maksimumu novembra vidū.

Trojanska modelī nav šādas komponentes, tāpēc modeļa līdzautors Aigars Langins vēl 27. oktobrī tvītoja, ka eksponenciālā izaugsmes prognoze piepildās jau 14 nedēļu pēc kārtas "aprēķinu kļūdas ietvaros", neredzot, ka vīrusa izplatība jau ir iekšēji sagrauzta, un tās izaugsmei atlikušas vien divas nedēļas.

Arī šobrīd, tuvojoties jaunajam omikrona vilnim, Trojanskis 2021. gada 5. janvāra tvītā, balstoties uz savu modeli, prognozē 4000 hospitalizētu kovida slimnieku optimistiskajā scenārijā un 6000 bāzes scenārijā, tāpēc prasa ilgstošu kontaktu samazinājumu vismaz līdz martam.

Vienlaikus Trojanskis arī iesaka visu senioru piespiedu obligāto vakcināciju, it kā mūsu vecāki nebūtu viedi, dzīves pieredzējuši cilvēki ar savu gribu un tiesībām pār savu ķermeni.

Šobrīd, Padomju Savienības sabrukuma 30. gadadienā, ir vēl jo skaidrāk jāapzinās, ka daudzas teorijas ir ļoti pārliecinošas uz papīra, bet realitātē masīvi kļūdainas. Tāpēc mēs nedrīkstam aizmirst, ka indivīda tiesībām domāt pašam kā pretsvaram valsts ierēdņu grandiozajām idejām ir ļoti svarīga nozīme.

Kovida vīruss ar mums būs vēl ilgi. Tāpēc, plānojot nākotni, Latvijas valdībai un žurnālistiem ir jāatceras, ka vīrusa nākotnes uzvedību, balstoties uz grūti novērtējamiem parametriem, ir ārkārtīgi grūti modelēt, īpaši cilvēkiem bez ilgstošas pieredzes.

Labā ziņa ir, ka, izmantojot Levita izstrādāto Gomperca pieeju un nemodelējot, bet vienkārši novērojot vīrusa izplatību, var precīzi paredzēt vīrusa trajektoriju un droši novērtēt risku slimnīcu pārslodzei.

Latvijai prognozes būtu jāveido tikai galvenajam ierobežojošajam mainīgajam kovida ārstēšanā – intensīvās terapijas palātu noslodzei ar kovida slimniekiem visās Latvijas slimnīcās, radot vienu publisku reģistru visām slimnīcām, līdzīgi, kā to jau kopš krīzes sākuma dara Zviedrija. Jāpiebilst, ka visprecīzāko prognozi Levita modelis sniedz, sekojot intensīvās terapijas palātās ievietoto, mirušo un slimnīcās ievietoto skaitam, jo šie dati ir augstākas kvalitātes par pozitīvo testu skaitu.

Pēc straujā rudens pieauguma vakcinācijas aptvere šobrīd Latvijā ir ļoti līdzīga Lietuvai, tikai par 5% mazāka nekā Zviedrijā un par 5% lielāka nekā Igaunijā. Ņemot vērā, ka kaimiņvalstis ar līdzīgu vakcinācijas aptveri nepiedzīvoja slimnīcu pārplūdi rudens vilnī, Latvijai ir nosvērtāk jāskatās uz pieejamajām politikas izvēlēm. Ja Igaunijā ar mazāku vakcinācijas aptveri nevakcinētie drīkst strādāt, ir grūti redzēt iemeslu, kādēļ Latvijā darbs būtu jāaizliedz.

Igaunija arī neplāno vēl vienu mājsēdi, kā teica Igaunijas valdības konsultatīvās zinātniskās padomes vadītāja un infektoloģe Irja Lutsāra, komentējot Latvijas rudens mājsēdi. "Ja cilvēkiem vienkārši liek palikt savās mājās, tas mazliet aizkavēs inficēšanās tempus, bet, ierobežojumiem kļūstot mazākiem, ja vīruss nekur vēl nebūs pazudis, tas atnāks atpakaļ," viņa sacīja, piebilstot – "ierobežojumi nevienu nepadarīs imūnāku", kā arī uzsvēra, ka atslēga kovida krīzes pārvarēšanai ir vakcinācija, nevis mājsēde.

Valdības politika nemainīgi grib panākt vakcinācijas aptveri 75% apmērā visiem un 80% senioriem. Mērķis ir labs, bet ļoti grūti sasniedzams. Kā redzams, daļa cilvēku nevakcinējas, pat ja zaudē darbu, bet pensionāru piespiešanai nav ne ētiska pamata, ne metodes, ja vien nevēlamies apgādāt ar ādas jakām un pistolēm ātrās palīdzības brigādes. Tāpēc jāatrod veidi pasargāt sabiedrību citos veidos un jāatceļ prasība pēc obligātās vakcinācijas strādājošajiem.

Kā rīkoties tālāk? Pirmkārt, izveidot kovida pārvarēšanas pieeju, kas ir ilgtermiņā uzturama. Otrkārt, mazināt saslimstību, pirms cilvēki nonāk slimnīcās.

Ilgtspējīga kovida politika

Valdībai vajadzētu ieklausīties sabiedrības, savu partneru – Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas – kopīgā uzstādījumā, kas tika prezentēts pēdējā notikušajā Stratēģiskās vadības grupas sanāksmē 2021. gada 2. septembrī.

Valdības partneri ieteica mainīt paradigmu cīņai ar kovidu:
- izolēt inficētos, nevis veselos,
- valdībai būt elastīgākai,
- runāt ar sabiedrību,
- mudināt uz veselīgu dzīvesveidu.

Zinātnieku, tautsaimnieku un arodbiedrību vadības iesniegtie priekšlikumi tautsaimniecības turpinātībai bija:

1. Brīvprātība

Nodrošināt vakcinācijas brīvprātības principa ievērošanu un revakcinācijas iespēju tiem, kas to vēlas. Vakcinācijas vai revakcinācijas nepieciešamību un drošību balstīt valsts apmaksātas antivielu noteikšanas rezultātos.

2. Dialogs

Krīzi var veiksmīgi pārvarēt, kopīgi sabalansējot sabiedrības, indivīda un tautsaimniecības vajadzības un pieņemot kopīgus un izsvērtus lēmumus.

3. Ekonomiskās aktivitātes stimulēšana

Līdzvērtīga dalība vakcinētajiem/pārslimojušajiem, personām ar antivielām un negatīviem testiem.

4. Elastīgums

Nodrošināt nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka publiskais un privātais sektors var pilnvērtīgi turpināt saimniecisko darbību; ļaut darba devējiem elastīgi organizēt nodarbinātību.

5. Informācija

Nodrošināt, ka ikdienas informācija par C19 izplatību Latvijā satur datus par vakcinēto, pārslimojušo, kā arī nevakcinēto attiecību inficēto, saslimušo, hospitalizēto un mirušo vidū.

6. Riska līmeņa sliekšņi

Epidemioloģiskā riska pakāpes noteikšanu balstīt hospitalizēto C19 slimnieku skaitā. Šobrīd noteiktais slieksnis – 200/100 000 iedzīvotāju – ir par zemu D+ scenārija ieviešanai.

7. Sabiedrības šķelšanās

Mazināt sabiedrības šķelšanos, polarizāciju, radikalizāciju, kā arī segregācijas riskus skolās, nodrošinot mācības klātienē.

8. Veselības aprūpes sistēmas kapacitāte

Turpināt iesāktās aktivitātes veselības aprūpes sistēmas kapacitātes celšanai gadījumā, ja/kad pieaug ar C19 hospitalizēto skaits.

9. Ģimenes ārstu loma

Stiprināt ģimenes ārstu līdzdalību vakcinācijas procesā, vairojot sabiedrības uzticību vakcinācijai un pakalpojuma pieejamībai.

2021. gada 2. septembrī Stratēģiskās vadības grupas sēdē premjerministrs K. Kariņš kopumā neiebilda nostādnēm. Premjerministra iebildes raisīja vien plāns atļaut ar negatīvu kovida testu iet uz darbu vai apmeklēt pasākumus zaļajā zonā, jo "nevakcinētie cilvēki tur nebūs drošībā". Taču pēc akadēmiķa I. Kalviņa pamatotās iebildes, ka zaļā zona, kurā visi ir vakcinēti vai pārslimojuši, ir uz šīs zemes visdrošākā vieta nevakcinētajiem, premjerministrs K. Kariņš un veselības ministrs D. Pavļuts ierosināja turpināt sarunu ekspertu lokā. Diemžēl kļūdainā modeļa izraisītā rudens panika izdzēsa sarunu. Tagad ir laiks atgriezties pie izsvērtākas pieejas.

Pirmkārt, ir svarīgi nekavējoties nodrošināt iespēju strādāt un mācīties visiem, arī nevakcinētajiem. Daudziem vakcinētajiem nevakcinētie liekas kā tādi spītīgi aušas, kurus var un vajag piespiest.

Vislabāk vakcināciju atbalstošās politiskās elites viedokli, manuprāt, izteica Jurģis Liepnieks TV 24 raidījumā "Preses klubs" 2021. gada augustā. Viņš vakcīnskeptiķus nosauca par "neadekvātiem" "idiotiem", ar kuriem "diskusijas ir bezcerīgas un bezjēdzīgas", piebilstot, ka pārliecināt ar faktiem viņus nevar, jo viņiem ir "savs faktu kopums, pētījumi, savas autoritātes un savi profesori". "Tur nekā netrūkst, lai atsistu jebkuru argumentu," sacīja J. Liepnieks. Ko darīt, ja politiķi nespēj pārliecināt ar argumentu spēku? Liepnieka priekšlikums – uzpirkt ar aifonu loteriju un vienlaikus noteikt ierobežojumus.

Tomēr šāda pieeja ir tuvredzīga. Jā, daļu var piespiest, dažus var uzpirkt. Bet atlikusī "kovidiotu" daļa nu jau arī spītības pēc vēl dziļāk nostiprinās ierakumos, kur bombardē "aitas" ar "savu autoritāšu un profesoru" publicētajiem recenzēto žurnālu pētījumiem, saņemot pretī to pašu.

Vienīgais, kas var izvest no šā strupceļa, ir skaidra pieaugušo līmeņa komunikācija no valsts puses. Proti – redzot abas puses, neslēpjot problēmas un nepārspīlējot ieguvumus, kā to ļoti sekmīgi visu krīzes laiku darīja Zviedrijas galvenais epidemiologs Anderšs Tegnels.

Diemžēl šāda godīga komunikācija šobrīd vēl arvien iztrūkst. J. Liepnieka bijušais cīņubiedrs un reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks tviterī par valdības komunikāciju teica: "Ļaudīm, īpaši tiem, kas dzīvojuši PSRS laikā, derdzas uzspiešana, šantāža, draudi un plika propaganda. Nav tā, ka viena tauta ir pilnībā gudra, otra – pilnībā stulba. Starpība ir vien cieņā un ticībā varai + metodēm, kā šī vara runā ar sabiedrību."

Vienīgais drošais, ilgtspējīgais un pareizais ceļš ir uzticēties cilvēkiem ļaut katram pašam pieņemt lēmumu, uzklausot sava ģimenes ārsta rekomendāciju.

Kritiski svarīgi, pirms mūsu bērnu izglītībai ir nodarīts būtisks kaitējums, ir nodrošināt skolotāju atgriešanos skolās, kur šobrīd trūkst septiņsimt pedagogu. Nu nevar bērnam matemātiku iemācīt nespeciālists, kura vienīgā kvalifikācija ir vakcinācijas apliecība, un apgalvot, ka testēts skolotājs nav bīstams bērniem!

Svarīgi arī sekot Ingas Vanagas Stratēģiskās vadības grupas sēdē pārstāvētajiem Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības un direktoru biedrības ierosinājumiem klasēs mācību stundu laikā skolēniem ļaut uzturēties bez maskām, maskas atstājot koplietošanas telpām, un pēc kāda skolēna saslimšanas testēt skolasbiedrus, ļaujot veselajiem turpināt mācības bez sūtīšanas karantīnā.

Kā mazināt saslimstības risku, ja vakcinēšanās aptvere stagnē?

Nevakcinētu cilvēku aktīvāka dalība darba dzīvē var palielināt kopējās saslimstības risku. Kā citas valstis panāk mazāku mirstību bez piespiedu vakcinācijas un ar sabiedrību bez kovida ierobežojumiem?

To citviet pasaulē veic, papildinot vakcināciju ar citiem saslimšanu mazinošiem pasākumiem, kas samazina saslimšanas risku vai mazina slimības smagumu, tā atsverot palielināto kontaktu radītu saslimstības slodzi. Šādus pasākumus īpaši vērš uz riska grupām.

Ņemot vērā, ka nevakcinēto darbspējīgo iedzīvotāju ir 3% no kopējā iedzīvotāju skaita, var pieņemt, ka viņu aktīvāka iesaistīšanās palielinās saslimstību par 3%.

Lai, cilvēkiem atsākot darbu, nepasliktinātos sabiedrības veselības situācija, būtu nepieciešami papildu pasākumi, kas mazinātu kopējo saslimstību vismaz par 3%.

Japāna, kuras piemēram šobrīd seko arī Latvijas Izglītības ministrija, ir sen izpratusi, ka kovids ir gaisa vīruss un pārvietojas drīzāk kā dūmi, tāpēc īpaši efektīva kovida profilakses metode ir vēdināšana. Es priecājos, ka skolās būs CO2 mērītāji. Bet kāpēc tik ilgi bija jāgaida un kur ir valdības iniciatīva un rīcība nodrošināt tos sabiedriskajā transportā, uzņēmumos, sporta klubos, dievnamos, veikalos un citviet?

Daudzi uzņēmēji, arī es, esam apgādājuši visas uzņēmumu telpas ar CO2 mērītājiem, kas, nosakot gaisa svaiguma normu, ļauj radīt drošu darba vidi. Japānas pieredze rāda, ka kovida izplatības riska samazinājums, nodrošinot no kovida tīru gaisu, ir ļoti spēcīgs, un šis pasākums vien atsvērtu ar uzviju nevakcinēto pielaišanu pie darba un mācībām.

Lai arī Zviedrija piedzīvoja augstāku kovida mirstības vilni krīzes sākumā, kopējā mirstība no kovida kopš pandēmijas sākuma jau ir zemāka nekā Latvijā. Zviedrija to ir panākusi, neatlaidīgi koncentrējot visus spēkus riska grupu aizsardzībai.

Zviedrijas piemērs rāda, ka, ja riska grupas ir pasargātas, tad pārējie var dzīvot brīvi, ar minimāliem ierobežojumiem, neatkarīgi no vakcinācijas statusa. Arī Latvijas dati liecina, ka slimnīcās nonāk tieši riska grupas, īpaši cilvēki virs 65. Tāpēc arī mums ir noteikti visiem spēkiem jāturpina koncentrēties uz riska grupu vakcināciju un cita veida pasargāšanu, jācenšas skaidrāk tiem parādīt ieguvumus un riskus.

Daži saka, ka Latvija nevarētu atļauties Zviedrijas pieeju, jo mūsu medicīnas sistēma ir vājāka. Ņemot vērā, ka slimnīcās nonāk tieši riska grupas, to īpaša pasargāšana taču ir visefektīvākā metode veselības sistēmas pārslodzes novēršanai. Tāpēc Zviedrijas pieeja ir īpaši piemērota Latvijai!

Objektīvi salīdzinot Latvijas un Zviedrijas veselības sistēmas, ir redzams, ka Latvijā ir teju trīs reizes vairāk slimnīcas gultu uz miljonu iedzīvotāju nekā Zviedrijā, gandrīz divreiz vairāk intensīvās terapijas gultu, nedaudz mazāk ārstu, bet divreiz mazāk māsiņu. Mums ir trīs reizes vairāk gultu, bet tās apkalpo divas reizes mazāks, tāpēc pārguris un izdedzis, medicīnas personāls. Latvija līdz šim stiprināja spēju pārvarēt kovida krīzi, būvējot dārgas intensīvās terapijas gultas, bet māsiņu algas turot zemas. Dati saka – pirmām kārtām vajag pacelt algas jaunākajam medicīniskajam personālam un palielināt tā skaitu!

Kovida testēšanai iesaku pārņemt Kipras pieredzi, kur pie katras aptiekas par pieciem eiro var veikt valsts sertificētu kovida ātro testu un saņemt sertifikātu, kas ļauj apmeklēt lielveikalus, restorānus un darbavietas. Tas nodrošina labu balansu starp epidemioloģisko drošību un cilvēku vajadzībām.

Jā, ātrie kovida testi ir nedaudz neprecīzāki, bet atbilde ir saņemama uzreiz. Tas nozīmē, ka kopumā ātro testu lietošana no epidemioloģiskā riska mazināšanas viedokļa sniedz labākus rezultātus nekā PCR testi, kur bieži cilvēks vēl dienu gaida rezultātus un staigā apkārt, neapzināti izplatīdams vīrusu, vai, Latvijas gadījumā, gaida dienām garās rindās, lai vispār tiktu notestēts dažās laboratorijās. Ņemot vērā omikrona straujo izplatības tempu, jājautā gan, vai masu testēšanai vispār vairs ir jēga.

Florida ir izveidojusi ambulatoras monoklonālo antivielu klīnikas visiem riska grupu pacientiem, gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem, lai maksimāli censtos agrīni apslāpēt saslimšanu un novērst pacientu nonākšanu slimnīcā. Gubernators Rons de Santis nesen ziņoja televīzijas intervijā, ka kopš plašas monoklonālo antivielu ambulatoro klīniku izveides mirstība no kovida Floridā ir būtiski kritusies. Jāņem vērā, ka Floridā vispār nav nekādu kovida ierobežojumu, netiek lietoti nedz vakcinācijas sertifikāti, nedz maskas.

Vācija jau ir nopirkusi un janvārī saņems miljons dozu jaunajām, efektīvajām, ASV Zāļu aģentūras FDA apstiprinātajām "Pfizer" kovida zālēm riska grupu slimniekiem "Paxlovid".

Zviedrijā un daudzās citās valstīs notiek esošo zāļu pielāgošanas pētījumi, daudzi ar ļoti labām sekmēm, piemēram, "Fluvoxamine" Es zinu, ka Latvijā ir vesela zāļu trešās kārtas klīnisko pētījumu nozare. Vai mēs to izmantojam, lai pārbaudītu Latvijas apstākļos cerīgus kovida ārstēšanas kandidātus, īpaši, ja tās ir zināmas, jau citiem mērķiem lietotas zāles bez būtiskām blaknēm?

Florida aktīvi veicina veselīgu dzīvesveidu un agrīnu ambulatoro ārstēšanu, tajā skaitā publicējot štata veselības pārvaldes ieteiktus ambulatoras ārstēšanas un kovida novēršanas protokolus ģimenes ārstu uzraudzībā, kuri ietver vakcināciju plus pētījumu stadijā esošās pielāgotās zāles – "Fluvoxamine", "Budenoside", monoklonālās antivielas un veselīgu uzturu, aktivitātes, C un D vitamīna, cinka un kvercetīna lietošanu. Kur ir Latvijas ārstu izstrādāti protokoli agrīnai ambulatorai kovida ārstēšanai Latvijas apstākļos?

Kovids ir nesalīdzināmi bīstamāks cilvēkiem ar lieko svaru. Kāpēc neredz skaidru un spēcīgu valdības komunikāciju, kas iedrošinātu vismaz dažiem saņemties un beidzot nomest svaru ar diētas un aktīvu kustību palīdzību? Ja ne sirds un asinsvadu slimību mirstības dēļ, tad vismaz lai samazinātu risku nosmakt kovida palātā!

Valdībai ir vienkārši un efektīgi ieviest komandantstundu un aizliegt nevakcinētajiem strādāt. Lielas pūles neprasoša darbība ir veikta, visi noelšas, un neviens nevar neko pārmest.

Viss cits prasa veltīt vairāk darba un izdomas. Tomēr vai tad mēs esam ievēlējuši mūsu valdību slinkot? Pirms liegt iespējas strādāt un mācīties nevakcinētajiem, vai esam izsmēluši citas iespējas mazināt sabiedrības risku?

Latvijas Zinātņu akadēmija, uzņēmēju, skolotāju organizācijas un arodbiedrības ir izveidojušas labu plānu tālākai kovida krīzes vadībai. Kāpēc valdība to ignorē? Kāpēc valdība neseko citviet redzamai aktīvai valdību rīcībai, kas reizē mazina saslimstību un atļauj cilvēkiem dzīvot?

Mēs visi esam cilvēki – kā vakcinētie, tā nevakcinētie. Visiem ir ģimenes, bērni un vecāki, par kuriem ir jārūpējas. Epidemioloģiskā drošība ir svarīga, tomēr tā ir jānodrošina tā, lai netiktu atņemta iztika un cieņa.

Cīņa ar kovidu ir svarīga, tomēr zāles nedrīkst būt sliktākas par slimību. Mūsu pašu līdzpilsoņu izstumšana uz Zviedriju samazinās nodokļu ieņēmumus, palielinās izmaksas bezdarbnieku uzturēšanai un neļaus mums atvēlēt resursus medicīnai nākotnē. Kovida krīze ir jāpārvar tā, lai, izglābjot dažus šobrīd, mēs nezaudētu vēl vairāk dzīvību nākotnē.

Mums nav nepieciešama vēl viena mājsēde, kas izmaksā ap 200 miljonus mēnesī neieņemtos nodokļos un aizņemtā naudā, lai uzturētu nestrādājošos, bet aktīva rīcība pēc būtības, ilgtspējīgi samazinot risku smagi saslimst.

Tagad ir laiks atļaut nevakcinētajiem mācīties un strādāt. Ja kavēsimies, zaudēsim savus līdzpilsoņus un nodokļu ieņēmumus medicīnas uzturēšanai nākotnē. Tātad – zaudēsim dzīvības.

Avots: NRA portāls

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Mērķis masku neobligātuma rosināšanai sākumskolā – zem 270 jaunu saslimšanas gadījumu dienā14. Apr (2021)

Masku valkāšana 1.-4. klašu skolēniem nerada apdraudējumu veselībai un kopā ar citiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem pasargā no saslimšanas un tālākas Covid-19 vīrusa izplatīšanās.

Tā secinājuši veselības nozares eksperti, atkārtoti izvērtējot masku lietošanas nepieciešamību izglītības iestādēs, ziņo "Delfi".

Valdība otrdien, 13. aprīlī, lēma negrozīt jau iepriekš pieņemto lēmumu, jo Covid-19 izplatība Latvijā joprojām saglabājas augsta un masku valkāšana skolās ir nepieciešamība, lai novērstu vīrusa izplatīšanos, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā.

Masku lietošanas nepieciešamība 1.-4. klašu skolēniem atkārtoti izvērtēta pēc 10'129 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot".

Analizējot epidemioloģisko situāciju Latvijā pirms un pēc attālināto mācību ieviešanas, ir secināts, ka tieši izglītības iestādes ir biežākais inficēšanās avots ar Covid-19, jo saslimstība samazinājās līdz ar attālināto mācību ieviešanu.

Ņemot vērā, ka bērni lielākoties ir infekcijas pārnēsātāji kam nav simptomu, sejas masku nēsāšana, atsākot klātienes mācības, ir nepieciešama, lai novērstu Covid-19 infekcijas izplatīšanos ne tikai skolēnu, bet arī skolotāju un plašāk – vecāku, ģimeņu un citu sabiedrības locekļu vidū.

Veselības ministrija uzsver, ka skolēnu un skolotāju tuvais kontakts mācību procesā (stundas, starpbrīži u.c.) rada paaugstinātu vīrusa pārnešanas un inficēšanās risku. Izglītības iestādes darbinieki, inficējoties no skolēniem, var apdraudēt gan kolēģu, gan ģimenes locekļu veselību.

Pasaules Veselības Organizācija (PVO) Covid-19 pandēmijas apstākļos atbalsta prasību 6-11 gadus veciem bērniem skolā valkāt sejas masku, kas ir daļa no visaptverošiem profilakses un kontroles pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai. SPKC epidemiologi uzsver, ka tikai kompleksa piesardzības pasākumu īstenošana – fiziskā distancēšanās, sejas masku valkāšana, higiēnas prasību ievērošana, telpu regulāra vēdināšana, darbinieku laboratoriskais skrīnings – ļauj cerēt, ka situāciju izglītības iestādēs un valstī kopumā izdosies stabilizēt.

Analizējot citu Eiropas Savienības valstu pieredzi Covid-19 izplatības ierobežošanā, sejas masku valkāšana skolēniem ir obligāta 72% valstu, un vairāk nekā pusē no tām maskas sāk lietot no sešu gadu vai pat agrāka vecuma. Sejas maskas, ieejot skolas telpās, 11 valstīs jāvalkā no 1. klases. No tām masku valkāšana skolās arī mācību procesa laikā vecuma posmā no sešiem gadiem ir obligāta Čehijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Rumānijā, Luksemburgā, Grieķijā (no 4 gadu vecuma) un Latvijā.

Tā, piemēram, Francijā pienākums lietot sejas maskas skolās, tostarp mācību procesa laikā, pastāv visās vecuma grupās. Taču Francija "otrā viļņa" periodā nav veikusi nekādus klātienes izglītības ierobežojumus nevienai vecuma grupai. Līdz ar to sejas masku nēsāšanai ir būtisks pamatojums – izglītības procesa visaptveroša nepārtrauktība ārkārtas pasākumu laikā.

Vērtējot epidemioloģisko situāciju valstī, šobrīd Latvija joprojām atrodas augsta riska Covid-19 izplatības posmā, un epidemioloģiskā situācija ir ļoti nestabila. Nepietiekamas epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanas gadījumā, kā arī straujāk izplatoties jaunajam koronavīrusa paveidam, kas ir ievērojami lipīgāks, var strauji pieaugt Covid-19 saslimstība.

Lai varētu runāt par epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kas vienlaikus ļautu salīdzinoši droši mazināt valstī noteiktos drošības pasākumus, 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājam jābūt mazākam par 200 Covid-19 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju (12. aprīļa rādītājs ir 346,5) jeb ne vairāk kā 270 jaunatklātu gadījumu dienā. Ja šie rādītāji būtiski samazinātos, tad masku valkāšanas lietderība bērniem būtu jāpārskata, un viens no pirmajiem pasākumiem būtu masku valkāšanas atcelšana bērniem līdz 11 gadiem, skaidro Veselības ministrijā.

Jānorāda, ka šis ir jau otrais kolektīvais iesniegums ar to pašu prasību. Iniciatīva ar no jauna savāktajiem vairāk nekā 10'000 parakstiem 2021. gada 1. februārī Saeimā tika iesniegta atkārtoti. Pašlaik platformā ManaBalss kopumā par to ir vairāk par 29 tūkstošiem parakstu.

Dažkārt ManaBalss saņem mūsu kopienas dalībnieku jautājumu – "vai gan tā ir demokrātija, kurā neņem vērā desmit vai 20 tūkstošus un vairāk parakstu"? Atbilde ir – jā, šī pilnīgi noteikti ir demokrātija.

Pirmām kārtās šī ir demokrātija, jo paraksti ne vien tika savākti, kas arī ir demokrātijas iezīme, bet arī to atbalstītais jautājums ir izskatīts visaugstākajā politiskajā un ekspertu līmenī – turklāt izskatīts divreiz.

Otrām kārtām demokrātija ļoti bieži nozīmē arī argumentēta "nē" saņemšanu un politisku izvēli lēmumu pieņēmēju pusē. Demokrātijā zināms vilšanās apjoms ir garantēts. Tomēr, protams, tam ir jānotiek samērīgi. Demokrātija labi darbojas tad, ja vairumu būtiskāko vēlmju savā valstī tautai izdodas īstenot.

Kolektīvie iesniegumi ir tikai viens veids, kā tautas griba tiek darīta zināma un nonāk lēmumu pieņēmēju dienaskārtībā. Kopš 2011. gada 36 ManaBalss.lv autoru iniciatīvas no 65 Saeimā un ministrijās izskatītajām ir panākušas savu un mainījušas likumdošanu. Šis 55% digitālās līdzdalības efektivitātes rādītājs ir unikāli augsts visā pasaulē.

Tāpēc ne tikai nav šaubu par Latvijas demokrātijas efektivitāti, bet mēs kā valsts un sabiedrība tieši digitālās līdzdalības jomā esam arī paraugs pārējai pasaulei.

Noslēgumā vēl neliels uzsvars uz konkrēto gadījumu. Cita starpā iniciatīva "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" ir panākusi ļoti skaidru izpildvaras saziņu ar sabiedrību – kamēr jaunie saslimšanas gadījumi nebūs zem 270 dienā, masku valkāšanas atcelšana bērniem līdz 11 gadiem netiks apspriesta. Lūk, skaidrs mērķis, kura sasniegšanai ir vērts mobilizēties tiem, kuri ir iestājušies par iniciatīvas prasību.

Avots: Delfi; ManaBalss.lv

Abonē ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Jautājumā par maskām sākumskolā ministrija nepiekāpjas07. Apr (2021)

Pēc ManaBalss kopienas dalībnieku vairākkārtējiem lūgumiem noskaidrot statusu iniciatīvai par masku lietojuma obligātuma atcelšanu sākumskolās, esam saņēmuši atbildi no Veselības ministrijas, ka valdības sākotnējais lēmums par sejas masku valkāšanu sākumskolā netiek grozīts.

Līdz ar to secinām, ka arī atkārtotais kolektīvais iesniegums "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" valdībā ir noraidīts.

Ļoti lielu atbalstu strauji guvusī prasība pirmoreiz Saeimā tika izskatīta pērnā gada 21. decembrī. To bija parakstījuši 17'322 pilsoņi, un, respektējot šo atbalstu, Saeima gan sākotnējā izskatīšanā, gan vēlāk plenārsēdē bija praktiski vienisprātis par tās nodošanu Ministru kabinetam (MK) un par attiecīgā lēmuma atkārtotu izvērtēšanu jau pašā valdībā. Šā gada 12. janvārī savu agrāko lēmumu par masku lietošanu skolās MK atstāja spēkā.

Tā kā šī iniciatīva starplaikā turpināja gūt jaunu atbalstu, tās autore dažas dienas pēc noraidījuma aicināja sabiedrību turpināt parakstīties, un jau 1. februārī tā pati prasība – neīstenot valdības pieņemto lēmumu par obligātu masku valkāšanu sākumskolas skolēniem – ar 10'129 pilsoņu parakstiem tika iesniegta Saeimā.

4. martā Saeima sēdē atstiprināja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmumprojektu nodot attiecīgo iesniegumu tālāk MK, un valdība uzdeva Veselības ministrijai (VM) līdz 25. martam sagatavot atzinumu par šo jautājumu.

Vairākkārt interesējoties par šo jautājumu Saeimā, MK un VM, formālu VM atzinumu "saganīt" ManaBalss komandai neizdevās, tomēr esam saņēmuši VM pārstāvja komentāru, ka ministrija ir sagatavojusi viedokli, kāpēc masku lietošana sākumskolā ir nepieciešama, balstoties uz epidemioloģiskajiem riskiem.

"Gan epidemiologi, gan veselības jomas eksperti norādīja uz sejas maskas valkāšanas drošumu 1.-4. klases bērniem. Līdz ar ko, pamatojoties uz Covid-19 izplatības augstajiem rādītājiem Latvijā un uzsverot sejas masku valkāšanas drošumu un nozīmību nekontrolētas vīrusa izplatības ierobežošanai, iepriekš pieņemtais valdības lēmums par sejas masku valkāšanu sākumskolā netika grozīts," ziņo VM.

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Saeima atkārtoti uzdod valdībai vērtēt prasību lietot sejas maskas sākumskolā04. Mar (2021)

Saeima ceturtdien, 4. martā, atkārtoti uzdeva Ministru kabinetam vērtēt prasību 1.-4. klašu skolēniem mācību laikā lietot mutes un deguna aizsegus.

Ar Saeimas lēmumu valdībai plānots uzdot atkārtoti izvērtēt, vai situācija epidemioloģiskajā jomā kopš šī gada 12. janvāra, kad jaunāko klašu skolēniem atstāta spēkā iepriekš noteiktā prasība par mutes un deguna aizsega lietošanu mācību procesa laikā un ārpus tā, nav mainījusies un vai šī prasība izglītojamiem 1.-4. klasē nebūtu atceļama.

Lēmuma projektu sagatavojusi Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, ņemot vērā Saeimā vēlreiz iesniegto kolektīvo iesniegumu "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot", ko parakstījuši 10 129 pilsoņi.

Jānorāda, ka šī iniciatīva ar starplaikā pēc pirmās iesniegšanas klāt nākušajiem parakstiem Saeimā ir iesniegta atkārtoti. Iepriekš Ministru kabinets lēma atstāt spēkā savu līdzšinējo lēmumu par sejas masku lietošanu sākumskolā.

Avots: Saeimas Preses dienests

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Seko mums Facebook un arī Intagram!

AUTORS: MANA BALSS

Masku obligātuma jautājums sākumskolās atkal būs Saeimas dienaskārtībā02. Feb (2021)

Februāra pirmajā dienā Saeimā ir atkārtoti iesniegta vairāk nekā 10’000 iedzīvotāju parakstīta prasība valdībai pārskatīt masku valkāšanas obligātumu sākumskolās.

Pēc pirmā kolektīvā iesnieguma "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot", ko Saeima saņēma un izskatīja decembrī, šā gada 12. janvārī Ministru kabinets nolēma atstāt spēkā savu lēmumu par masku lietošanu sākumskolās.

Tomēr tautas atbalsts aicinājumam pārskatīt šo lēmumu kopš pirmā iesnieguma ir noturīgi liels, tāpēc iniciatīvas autore praktiski šo pašu prasību, tikai jau attiecinātu uz visu Covid-19 pandēmijas laiku, ir iesniegusi parlamentā atkārtoti.

Iesniegumā autore argumentē, ka Eiropas Slimību un profilakses un kontroles centrs (ECDC) nerekomendē masku lietošanu sākumskolā, ņemot vērā reālos apstākļus, ka bērni nespēj lietot masku pareizi ilgstošā laika periodā. 23. decembrī ECDC publiskoja tehnisko ziņojumu "COVID-19 izplatība bērnu vidū un izglītības iestāžu nozīme slimības pārnesē", no kura secināms, ka obligāta masku lietošana skolās kā preventīvs pasākums pārsvarā tiek piemērota bērniem tikai no 12 gadu vecuma un vecākiem.

Ziņojumā arī secināts, ka skolu slēgšana ir galējs lēmums. To pieņemot, ir jārēķinās, ka iegūtais labums būs mazāks par negatīvajām sekām – kaitējumu bērnu fiziskajai un mentālajai veselībai, izglītības kvalitātei un ekonomiskai un sociālai situācijai kopumā. Latvijas "ekspertu aizmāršība liekas vismaz savāda, ņemot vērā, ka Latvijas Slimību un profilakses centrs ir sadarbības partneris ECDC, un tā ir autoritatīvākā organizācija Eiropas aizsardzībā pret infekcijas slimībām," iesniegumā Saeimai polemizē iniciatīvas autore.

Savā izvērtējumā Latvijas Veselības ministrija raksta, ka "līdzīgi nosacījumi lietot mutes un deguna aizsegus sabiedriskās vietās bērniem no 6 gadu vecuma ir ieviesti arī, piemēram, Slovēnijā, Luksemburgā, Polijā, Ungārijā, Islandē un Lietuvā. Somijā ir pienākums nēsāt sejas maskas no septiņu gadu vecuma, Maltā ir pienākums lietot sejas maskas no 4 gadu vecuma". Iepazīstoties ar nosaukto valstu praksi, iniciatīvas autore ir secinājusi, ka vārdi "līdzīgi", "pienākums" un "sabiedriskās vietās" nebūt nenozīmē obligātu prasību 1.–4.klasē atrasties mācību stundās klasē maskās visas dienas garumā, kā to paredz Latvijas valdības lēmums.

Valdības lēmuma pieņemšanas brīdī izvērtējumā pieminētajās parauga valstīs ar līdzīgiem nosacījumiem bija spēkā šādi nosacījumi:

Slovēnija: 2020. gada 5. oktobrī Slovēnijas valdība, pamatojoties uz Nacionālā veselības institūta priekšlikumu, pieņēma lēmumu, ka pamatskolā un vidusskolā skolēniem nav jāvalkā maskas, kad viņi atrodas savās klasēs un sporta nodarbībās. Masku lietošana attiecas uz skolas koplietošanas telpām un sabiedrisko transportu. Maskas mācību stundās bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, nav jālieto.

Luksemburga: 2021. gada 11. janvārī Luksemburgas Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā publiskotajā informācijā norādīts, ka maskas bērniem, kas vecāki par sešiem gadiem, obligāti lietojamas sabiedriskajā un skolas transportā, pārvietojoties pa skolu vai klasi. Atrodoties savās sēdvietā – skolas solā, lietot masku vai nē, ir izvēles jautājums. Masku lietošanai skolas pagalmā kā pamatskolā, tā vidusskolā ir tikai ieteikuma raksturs.

Somija: 2021. 11. janvārī Somijas Veselības un labklājības institūts publiskoja rekomendāciju (tā nav ne prasība, ne pienākums) par masku valkāšanu no 12 gadu vecuma vispārizglītojošās skolās, pamatojoties uz PVO rekomendācijām.

Īslande: Skolas 2021. gada 3.–31. janvārī bija karantīnā. 2020. gada 3. novembrī stājās spēkā aktuālie noteikumi par ierobežojošiem pasākumiem skolās. Pamatojoties uz valsts galvenā epidemiologa ieteikumiem, tajos noteikts, ka bērniem, kas dzimuši 2011. gadā vai vēlāk, ka maskas nav jāvalkā vispār. Maskas skolā nav jāvalkā 1.–4.klases bērniem. Viņiem nav jāievēro arī divu metru distance ne mācībās, ne interešu izglītībā un brīvā laika nodarbībās. Bērniem no 5. Līdz 10. klasei un šo klašu personālam maskas jāvalkā, ja nav iespējams ievērot divu metru distanci.

Malta: Masku vai vizieru obligāta valkāšana skolās noteikta vecumā no 11 gadiem. Jaunākiem bērniem maskas vai vizieri jāvalkā, tikai atrodoties koplietošanas telpās vai transportā.

Polija: Nacionālās Izglītības ministrijas un Valsts Sanitārās inspekcijas vadlīnijas skolām un izglītības iestādēm nosaka, ka maskas klasēs nav jāvalkā. 2021. gada 18. janvārī mācības atsāka 1.–3.klašu skolēni, ņemot vērā apsvērumu, ka kaitējums, kas tiek nodarīts bērnu attīstībai neesot skolā ir lielāks nekā potenciālais ieguvums no ierobežojošā pasākuma.

Ungārija: Ungārijā Covid-19 pandēmijas laikā nav tikušas slēgtas izglītības iestādes bērniem vecumā līdz 14 gadiem. Masku nēsāšana 1.–3.klasē skolās nav obligāta.

Lietuva: Lietuvā bērniem ne sākumskolā, ne pamatskolā maskas nav jāvalkā. Tās lieto tikai tās personas, tai skaitā bērni, kuri nav šīs mācību iestādes izglītojamie. Arī Lietuvas valdība 2020. gada novembrī bija pieņēmusi lēmumu par masku lietošanu skolā, bet dažu dienu laikā sabiedrības pieprasījuma dēļ savu lēmumu atsauca.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, kolektīvā iesnieguma sākotnējai izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ir jānotiek ne vēlāk kā mēnesi pēc iesnieguma saņemšanas parlamentā. Pirmais iesniegums par šo tēmu komisijā tika izskatīts 13 dienas pēc tā iesniegšanas.

Seko mums Facebook un arī Intagram!

AUTORS: MANA BALSS

Autore atjauno parakstu vākšanu jautājumā par masku obligātumu sākumskolā15. Jan (2021)

Ņemot vērā sabiedrības lielo interesi, tiek atjaunota parakstu vākšana jautājumā par masku obligātumu sākumskolā.

Šādu lēmumu iniciatīvas "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" autore ir pieņēmusi pēc saziņas ar ManaBalss un secinājuma, ka jau pēc šīs iniciatīvas iesniegšanas Saeimā sabiedrības atbalsts tai ir ievērojami turpinājies.

Pēc tam, kad 3. decembrī 17’322 Latvijas pilsoņu parakstītā iniciatīva tika iesniegta Saeimā, aizvien tika saņemti ļoti daudzi paraksti tās atbalstam, gandrīz sasniedzot nākamo 10’000 parakstu slieksni, kas likumā ir noteikts kolektīvā iesnieguma statusam.

Iniciatīvas autore vēlas izmantot šo faktu un panākt arī klāt nākušo balsu uzklausīšanu un politiķu atbildi tām. Tāpēc autore plāno savākt vēl vismaz 765 jaunus parakstus jau esošajai iniciatīvai un prasībai atcelt valdības lēmumu obligāti valkāt sejas maskas 1.-4. klašu skolēniem.

Savācamo parakstu skaits ir aplēsts pēc iepriekšējā iesnieguma statistikas. Proti, pēc parakstu analīzes iedzīvotāju reģistrā no iepriekš iesniegtajiem 18’119 parakstiem likumam atbilstīgi bija 17’322 jeb atbirums bija 4.4%. Jānorāda, ka Saeimas kārtības rullis nosaka sekojošo: kolektīvo iesniegumu var parakstīt Latvijas pilsoņi vecumā virs 16 gadiem.

Attiecīgās iniciatīvas gadījumā pirmšķietami ir tikuši līdzdalībai mobilizēti arī daudzi Latvijas nepilsoņi, tāpēc parakstu "atbirums" ir nedaudz lielāks nekā parasti – 4.4%.

Ņemot vērā šo atskaites punktu, atkārtotai iniciatīvas iesniegšanai Saeimā būtu lietderīgi nodrošināties ar 10'450 jaunu parakstu slieksni jeb 765 jauniem parakstiem pie jau esošās iniciatīvas.

Tas nozīmē, ka esošajai iniciatīvai ir jāsasniedz 28'569 parakstu rādītājs. Un tad to varētu jau paredzami droši iesniegt atkārtoti.

Šādam atkārtotam identiskas iniciatīvas iesniegumam Saeimā ir jau precedents. 2019. gada oktobrī ar jaunpienākušajiem parakstiem tika atkārtoti iesniegta iniciatīva "Par nekustāmā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam". Iznākumā šī iniciatīva no sava iepriekšējā statusa, ko varētu formulēt kā "iestrēgusi varas gaiteņos", ir ieguvusi ievērojamu virzību – tā visnotaļ ir uzskatāma par politikas veidošanas dienaskārtības aktuālu un pastāvīgi uzturētu jautājumu.

Jānorāda, ka pēc iepriekšējā iniciatīvas iesnieguma Saeima 21. decembrī deva uzdevumu Ministru kabinetam vēlreiz izvērtēt valdības lēmumu par masku valkāšanas obligātumu sākumskolās. Jau šā gada 12. janvārī Ministru kabinets savu lēmumu atstāja spēkā.

Ja Tu atbalsti iniciatīvu "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot", dalies ar to sociālajos tīklos!

AUTORS: MANA BALSS

Saeima uzdod valdībai atkārtoti vērtēt prasību lietot sejas maskas sākumskolā21. Dec (2020)

Saeima pirmdien, 21.decembrī, uzdeva Ministru kabinetam atkārtoti izvērtēt prasību 1.-4. klašu skolēniem mācību procesa laikā un ārpus tā lietot mutes un deguna aizsegus.

Saeimas lēmumā teikts, ka, balstoties uz ekspertu viedokli, ir izvērtējams attiecīgās vecuma grupas saslimstības īpatsvars un ietekme uz slimības izplatību, ietekme uz izglītības procesu, kā arī ierobežojuma samērīgums un iespaids uz sabiedrības atbalstu vīrusa ierobežošanas pasākumu kopumam.

Debates par šo jautājumu, kurās plenārsēdē piedalījās 16 deputāti, un sekojošais lēmums ir saistībā ar ManaBalss autores iniciatīvu "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot", kuru līdz iesniegšanai Saeimā bija parakstījuši 17’322 Latvijas pilsoņi.

Lēmums tika pieņemts ar 90 deputātu atbalstu un vienam atturoties.

Kolektīvajā iesniegumā tā autori aicina neīstenot valdības pieņemto lēmumu par obligātu masku valkāšanu sākumskolas skolēniem, tostarp uzsverot, ka skolotājiem paredzama papildu slodze, sekojot pareizai masku lietošanai.  
 
Saeimas Preses dienests

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Par maskām sākumskolās valdībai būs jālemj vēlreiz16. Dec (2020)

Attālināti klātesot iniciatīvas "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" autorei, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti trešdien atbalstīja ierosinājumu uzdot Ministru kabinetam atkārtoti izvērtēt ieceri no jaunā gada pirmo četru klašu skolēniem likt valkāt sejas maskas stundu laikā.

Tāpat komisijas deputāti nolēma, ka lūgs 17. decembrī sasaukt ārkārtas Saeimas sēdi, lai lemtu par šī jautājuma tālāku virzību, ziņo Delfi.

Iniciatīvas autore pēc komisijas sēdes savā Facebook kontā komentē, ka arī masku jautājumā sākumskolās ir jāvadās pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles (JV) principa, ka nav jēgas ieviest noteikumus, kurus nevarēs izpildīt. Proti, ka šai gadījumā skolotāji nespēs izkontrolēt masku pareizu valkāšanu visiem klases skolēniem. Autores vērtējumā masku dēļ paredzami kritīsies arī pedagoģiskā kvalitāte stundās, jo tās ievērojami apgrūtinās komunikāciju.

Tāpat viņa norāda, ka Eiropas valstu prakse par maskām skolās atšķiras. To lietojums, piemēram, Lietuvā, nav valsti paglābis no sevišķi sliktajiem Covid-19 saslimstības rādītājiem. Tāpēc Latvijā ir jāvadās tikai pēc pašu apsvērumiem.

Autore arī izteica pateicību vairākiem sēdē klātesošajiem deputātiem par sapratni un Latvijas skolu psihologu sertifikācijas komisijas loceklei Andai Suharevskai – par sniegto ekspertes ieskatu, kā tieši maskas jaunāko klašu skolēniem traucē mācīties.

Avots: ManaBalss; Delfi

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

AUTORS: MANA BALSS

Pilnvērtīgam ieskatam ņemsim vērā visas puses!10. Dec (2020)

Laikā, kad vīrusa izplatība ir būtiski palielinājusies, masku nēsāšana bērniem ir ļoti svarīga tālākai Covid-19 slimības izplatības ierobežošanai, uzsver Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārsti.

Šis komentārs ir saistībā ar ManaBalss autores strauju atbalstu guvušo iniciatīvu "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot". Ārstu bažas ir, ka sabiedrībā izplatās nepamatoti, maldu ziņās balstīti aizspriedumi. Lai gan pašas iniciatīvas sakarā šādas bažas nešķiet pamatotas, tomēr vēršam platformas ManaBalss kopienas uzmanību uz mediķu norādījumiem par masku valkāšanas nepieciešamību pandēmijas apstākļos. Būsim atbildīgi!

Norādām, ka saskaņā ar ManaBalss iniciatīvu kvalitātes kritērijiem publicētajiem priekšlikumiem ir jābūt balstītiem pārbaudāmos faktos. Konkrētās iniciatīvas gadījumā ManaBalss komanda pārliecinājās, ka autores piesauktā Pasaules Veselības organizācijas rekomendācija un citi apsvērumi tādi ir. Tāpēc diskusija par masku valkāšanas obligātumu un šāda regulējuma samērīguma izvērtēšana ir leģitīma.

Tai pašā laikā, kā uzsver BKUS ārsti, pati masku nēsāšana nerada negatīvas sekas valkātāju veselībai. Pat pretēji – masku valkāšana pasargā ne tikai no Covid-19, bet arī no citiem slimību ierosinātājiem un alergēniem.

Šo nostāju skaidro BKUS virsārste Renāte Snipe. "Maskas droši var nēsāt visi Latvijas iedzīvotāji; arī bērni. Mums visiem ir jāsaprot, ka pareiza sejas masku nēsāšana ikvienā vietā, kur atrodas vairāk nekā viens cilvēks, būtiski samazina risku inficēties. Turklāt cilvēki ar hroniskām saslimšanām tā savu veselību var pasargāt arī no citām saslimšanām. Protams, mūsu sabiedrībā ir pavisam mazi bērni un cilvēki, kas objektīvu iemeslu dēļ nespēj kontrolēt savu uzvedību, tādēļ valdība ir pieļāvusi izņēmumus. Taču arī mazie bērni ļoti kopē pieaugušos, un, ja ģimenē masku nēsāšanu pieņem kā neatņemamu šī brīža dzīves sastāvdaļu, arī bērni jau no ļoti agra vecuma to pieņems."

"Kaut arī bērni ar Covid-19 slimo daudz vieglāk nekā pieaugušie, viņi var būt tā izplatīšanas avots, tāpēc, pieaugot saslimstības rādītājiem valstī, ir jāizturas ar sapratni pret drošības pasākumiem. Distancēšanās un masku valkāšana ir, lai mūs visus pasargātu, nevis ierobežotu mūsu brīvību. Jā, iespējams, bērnam sākumā var būt kāds diskomforts vai var likties, ka tas ir neērti, bet pie tā ātri pierod un tas vairs netraucē."

"Jo ātrāk visi atbildīgi izturēsies pret drošības pasākumiem – nepulcēsies, pareizi lietos sejas maskas, jo straujāk mazināsies infekcijas izplatība, un bērnu atkal varēs staigāt bez maskas."

"Stāsti, ka maskas ir kaitīgas, ir viltus ziņas (NB! Iniciatīvas autore no neapgalvo. – ManaBalss piezīme.), un šādu informāciju tiražēt tālāk ir necieņa pret ikvienu, kurš ar savu atbildīgo rīcību dara visu, lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos. Kā piemēru es varu minēt faktu, kuru zina visi – ķirurgi un anesteziologi operāciju zālē, kur viņi pavada garas stundas, maskās strādā jau gandrīz simts gadus. Šajā laikā viņiem nepārtraukti ir jākoncentrējas un jāpieņem atbildīgi lēmumi, jo no tā ir atkarīga pacienta dzīvība. Ja maskas viņiem radītu hronisku hipoksiju, kā apgalvo viltus ziņu izplatītāji - kā viņi spētu kvalitatīvi veikt savus pienākumus? Un neviens nebūtu gatavs strādāt šajās profesijās, jo kurš gan izvēlētos profesiju, kurā ik dienu tik ļoti ir apdraudēta veselība?"

"Bērni, kuri slimo ar onkoloģiskām saslimšanām un saņem ķīmijterapiju, periodos, kad viņu imunitāte ir ļoti nomākta, gan paši, gan vecāki nēsā maskas, lai bērniņu pasargātu no dažādām infekcijām, un nekad vecāki pret to nav iebilduši vai izteikuši apgalvojumus, ka mediķi rada risku viņu veselībai. Tad kāpēc veselo bērni vecāki saredz apdraudējumu?"

"Mēs mudinām mācīt bērniem, kā pareizi uzlikt un noņemt masku, kā pareizi to valkāt tā, lai ir nosegta mute un deguns, un regulāri mainīt, jo tiklīdz maska ir palikusi mitra, tā kļūst mazāk gaisa caurlaidīga," mudina R. Snipe. "Savu pacientu vidū redzu, ka, ja vecāki paši atbildīgi izturas pret masku valkāšanu, jau vismaz no piecu gadu vecuma arī bērni to labprāt dara."

"Tā ir paradumu maiņa, bet, ja vēlamies, lai infekcijas izplatība apstātos, ir jāsaprot, ka katram jāsāk ar sevi, savu ģimeni – daudz laika jāpavada ārā svaigā gaisā, ar draugiem jākomunicē, izmantojot attālinātas komunikācijas iespējas, un, ja jāuzturas telpās kopā ar vēl kādu, kas nav ģimenes loceklis, tad visiem ir pareizi jānēsā maskas."

Avots: BKUS

AUTORS: MANA BALSS

Mazāk kā diennakts laikā iniciatīvu par sejas masku neprasīšanu sākumskolās gūst nebijuši lielu atbalstu (Papildināts)03. Dec (2020)

ManaBalss platformā publicētā iniciatīva "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" mazāk nekā 20 stundu laikā kopš tās publicēšanas ir savākusi vairāk nekā 18 tūkstošu parakstītāju atbalstu.

Platformas ManaBalss darba deviņos gados šis ir ātrākais temps, kādā iniciatīva ir guvusi tik pārliecinošu atbalstu.

Šorīt, 3. decembrī, iniciatīvas autore to ir iesniegusi Saeimā.

Iniciatīvas prasība ir atcelt valdības lēmumu obligāti valkāt sejas maskas 1.-4. klašu skolēniem no 2021. g. 4. janvāra. "Ja ministri šādu lēmumu pieņem mēnesi pirms regulējuma stāšanās spēkā, tad viņi neslēpj to, ka paši netic sevis pieņemto ierobežojumu efektivitātei," cita starpā argumentē iniciatīvas autore.

Pasaules Veselības organizācija nosaka, ka bērniem no 6 līdz 11 gadu vecumam masku valkāšana var tikt rekomendēta, norāda autore. Ja tas tiek īstenots, tam ir jānotiek pieaugušo kontrolē. "Tas nozīmē, ka skolotājiem papildus būs jāseko tam, lai maskas tiek valkātas pareizi. Tas nozīmēs viņiem papildu slodzi un laika tērēšanu jau tā apgrūtinātos mācīšanas apstākļos. Kopš 2020. gada septembra bērni netiek izlaisti no klasēm starpbrīžos, tāpēc jau ir vērojams svaiga gaisa trūkums telpās, kur viņi pastāvīgi atrodas."

(Papildināts ar pēdējo rindkopu.)
Valdībai, iespējams, būs jāpārskata savs lēmums, ka līdz ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu sākumskolēniem skolā stundu laikā, gan ārpus skolas būs jānēsā maskas, intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" 3. decembrī sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Iniciatīva ar šādu prasību ManaBalss platformā pirmās diennakts laikā ir savākusi jau 20 tūkstošus parakstu, tā ir iesniegta Saeimā, un iedzīvotāju atbalsts šai prasībai turpina augt.

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS