Esam saņēmuši atbalsta vēstuli no trijām nevalstiskajām organizācijām, kas atbalsta iniciatīvas "Par 1. tipa diabēta pacientu veselības saglabāšanu" prasības. Pārpublicējam šo vēstuli šeit pilnībā. Atbalsta vēstule ManaBalss.lv iesniegtajai iniciatīvai Prasām valsts atbalstu glikozes sensoru un insulīna sūkņu iegādei 1. tipa diabēta slimniekiem! Latvijā pagājušajā gadā ir reģistrēti 5162 pacienti ar 1. tipa cukura diabētu. Starptautiskās Diabēta federācijas apkopotie dati liecina, ka Latvijā 1351 cilvēkam šī slimība ir izraisījusi priekšlaicīgu nāvi. Liela daļa sabiedrības cukura diabētu neuzlūko kā nopietnu draudu un uzskata – tā ir slimība, kad nedrīkst ēst saldumus. BET! Ja cilvēks nenodrošina sev pastāvīgu 24/7 ārstēšanu un slimības kontroli, diabēts rada invaliditāti (aklumu, nieru mazspēju, amputācijas) un izraisa nāvi. Ārstu diabēta pacients redz tikai reizi trijos mēnešos, tāpēc dzīves ilguma un darba spēju pagarināšana ir paša slimnieka ziņā. Un ar saldumu neēšanu nekas nevar tikt līdzēts. 1. tipa cukura diabēts ir autoimūna slimība, kas lielākoties sākas bērnībā un jaunībā, bet ar to var saslimt jebkurā vecumā, un tā nav saistīta ar lieko ķermeņa svaru vai neveselīgu dzīvesveidu. 1. tipa cukura diabēts nav izārstējams. Arī veselīgs dzīvesveids un vislabākās rūpes par sevi neizārstē šo slimību, bet nepietiekamas ārstēšanas rezultātā iestājas smaga invaliditāte, un, pastāvīgi neārstējoties, cilvēks nomirst. Vienīgā ārstēšanas metode ir regulāra insulīna ievadīšana. Tomēr nepareizā laikā un nepareizā devā ievadīta šī viela var cilvēku nonāvēt vai izsaukt neatgriezeniskus organisma bojājumus. Lai insulīnu ievadītu atbilstīgi organisma vajadzībām, ir jābūt ne tikai ievadīšanas ierīcei, bet ir jāzina, kāds ir cukura jeb glikozes līmenis asinīs. Šobrīd valsts daļēji apmaksā tikai cukura līmeņa manuālu mērīšanu 4–5 reizes dienā, izdarot dūrienu pirkstā. Šāda procedūra ir pazīstama turpat gadsimtu. Tā nepalīdz izvairīties no pēkšņas cukura līmeņa maiņas, ko var izraisīt, piemēram, fiziska slodze, kā rezultātā cilvēks var zaudēt samaņu. Cukura līmeņa precīzai un pastāvīgai noteikšanai 1. tipa diabēta slimniekiem pasaulē jau ilgāku laiku izmanto mūsdienīgas ierīces – nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sensorus, ko piestiprina ādai. Neliela ierīce ar zemādā ievadītu uztvērēju reģistrē cukura līmeni nepārtraukti, ziņojot par bīstamām novirzēm no normas. Tas dod iespēju arī daudz precīzāk noteikt, cik daudz insulīna ir jāinjicē. Šāda ierīce ir nepieciešama visiem 1. tipa diabēta slimniekiem, tomēr Latvijā valsts to neapmaksā, un lielākā daļa pacientu nevar to atļauties. Daudziem, tomēr ne visiem, 1. tipa cukura diabēta slimniekam nepieciešamā ierīce ir insulīna sūknis. Daļai tas ir vienīgais līdzeklis šīs slimības kontrolei, un citi ārstēšanas paņēmieni nav efektīvi. Šī nelielā, pastāvīgi ķermenim pieslēgtā ierīce sniedz iespēju ļoti precīzi dozēt insulīnu, atbilstīgi katra slimnieka organisma vajadzībām. Nepārtraukta cukura līmeņa noteikšana un insulīna sūknis palīdz 1. tipa diabēta slimniekiem izvairīties no dzīvībai bīstamām cukura līmeņa svārstībām, aizkavē cukura diabēta komplikāciju attīstību – redzes zudumu, nieru, asinsvadu un nervu bojājumus, kas izraisa invaliditāti. Abas ierīces palīdz arī ārstam, jo to uzkrātā informācija, ko cilvēks var nodot savam ārstam, palīdz precīzāk plānot ārstēšanu. Abas minētās ierīces pieder pie standarta, ikdienas 1. tipa diabēta ārstēšanas metodēm Eiropā, arī Lietuvā un Igaunijā, kur tās tiek apmaksātas no valsts budžeta. Latvijā abas tehnoloģijas ir valsts apmaksātas tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam. Minēto tehnoloģiju apmaksāšana no valsts budžeta sniegtu iespēju pagarināt gan dzīvi, gan darba mūžu, kā arī samazināt cukura diabēta radīto finansiālo slogu sabiedrībai, samazinot slimības rezultātā invaliditāti ieguvušo cilvēku skaitu. Šos Latvijas Diabēta asociācijas viedokli atbalsta arī Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām organizācija SUSTENTO un Latvijas Jauno Ārstu asociācija. Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 68 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Par valsts atbalstu mūsdienīgai, drošai diabēta kontrolei12. Dec (2023)
Iesniegta Saeimā
Pārstāvis: Gunta FreimanePublicēta: 05. Dec (2023)PAR 1. TIPA DIABĒTA PACIENTU VESELĪBAS SAGLABĀŠANU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Aicinu nodrošināt valsts atbalstu insulīna sūkņiem un nepārtrauktas glikozes monitorēšanas sistēmām 1. tipa diabēta pacientiem, kam tas ir akūti nepieciešams.
Laikā, kad izveidoju šo iniciatīvu, Saeimā otrajā lasījumā lemj par insulīna sūkņu un nepārtrauktas glikozes monitorēšanas sistēmu nodrošināšanu 18-24 gadu veciem jauniešiem. Tā ir apsveicama iniciatīva. Tomēr – kāpēc pārējie 1. tipa diabēta pacienti, pat ja to vajadzības ir apstiprinājis ārstu konsilijs, tiek diskriminēti? Mūsdienīgām veselības uzturēšanas iespējām būtu jābūt pieejamām ikvienam 1. tipa diabēta pacientam, kuram tas akūti nepieciešams – vismaz ar ārstu kosilija lēmumu, ja gadījumā valsts nevar palīdzēt visiem, lai gan tas būtu vēlams. Lietuvā un Igaunijā ikvienam 1. tipa diabēta pacientam ir pieejams insulīna sūknis un nepārtraukta glikozes monitorēšanas sistēma. Pagaidām – ja esi dzimis Latvijā un slimo ar 1. tipa diabētu, tev nav paveicies, jo tieši tāpēc tu riskē ar laiku kļūt akls, piedzīvot amputācijas, nieru mazspēju un citas komplikācijas, jo valsts tev nepieciešamo atbalstu nesniedz. Ja tiks pieņemts lēmums par atbalsta saņēmēju dalīšanu pēc vecuma – ka mūsdienīga veselības uzturēšana 1. tipa diabēta pacientam pienākas tikai līdz 24 gadiem, tas nozīmēs, ka turpināsies smagu 1. tipa diabēta pacientu diskriminācija. Jo ar katru atliktu gadu bez pieejas mūsdienīgai veselības uzturēšanai komplikācijas un veselības problēmas pieaug. Šie pacienti smagi cieš, kļūst par invalīdiem, zaudē darba spējas, kļūst akli un piedzīvo amputācijas. No tā visa varētu izvairīties, ja šiem pacientiem noturīgi būtu pieejama mūsdienīga veselības uzturēšana. 1. tipa diabēts ir smaga saslimšana; tā nozīmē katru dienu injicēt sev insulīnu un meklēt balansu starp paaugstinātu un pazeminātu cukura līmeni, ko ietekmē praktiski jebkas. Ar lēmumu par dalīšanu tikai pēc vecuma Latvijā turpinās sevišķi 1. tipa diabēta pacienšu, kuras ir vecumā virs 24 gadiem un ir grūtnieces, un viņu vēl nedzimušo bērnu diskriminācija. Latvijā bērniem līdz 18 gadiem un drīz – līdz 24 gadiem būs tiesības uz modernu veselības aprūpi. Tomēr bērniem, kuru mammas ir slimas ar diabētu un līdz ar to pašā trauslākajā attīstības posmā esot apdraudētiem no mātes diabēta ietekmes, viņiem savukārt nekāda moderna veselības aizsardzība netiek sniegta. Sakiet, ko gan var just sieviete, 1. tipa diabēta paciente, 18. novembrī, kad apkārt valda tik patriotiskas noskaņas, un šai sievietei, kas vēlas bērnu, nav finansiāli pieejams insulīna sūknis un nepārtrauktas glikozes monitorēšanas sistēma? Ir zinātniski pierādīts, ka grūtniecības laikā cukura līmenis kļūst ļoti mainīgs un grūti kontrolējams. Bērns no tā var ciest. Un arī cieš, jo jūt mātes trauksmi. Lūk, šeit ir fragments no 1. tipa diabēta pacientes stāsta. "Man pirksti bija tā sadurti, ka es vienu laiku mērīju labi ja reizi dienā, jo man jau tā bija fiziski ļoti grūti. Tad nevarēju saņemties durstīt tik bieži, jo pirksti sāpēja tā, ka pat traukus nevarēju nomazgāt vai meitai matus sapīt, kur nu vēl grīdu izmazgāt. Bieži izvēlējos labāk neēst nekā mērīt cukuru. Domāju, ka es neesmu vienīgā, kurai bija tādas sajūtas. Un kompensētie "stripi" nesedz nepieciešamo "stripu" daudzumu. Saskāros ar darba devēja nesapratni, kāpēc man tik bieži jābraukā pie ārstiem – ginekologs reizi mēnesī, un arī endokrinologs reizi mēnesī. Jutos pilnībā nesaprasta un apdalīta pilnībā no visām pusēm." Sakiet – vai tā ir jājūtas sievietei, grūtniecei Latvijā? Vēl jo vairāk – vai tas ir normāli, ka 1. tipa diabēta pacientei un grūtniecei jāpiedzīvo komas situācijas? Jo Latvijā 1. tipa diabēta pacientes bērns nav svarīgs? Atļaujos tam nepiekrist.
No šīs likumdošanas maiņas ieguvēji būs diabēta pacienti, kas spēs saglabāt savu veselību. Tas valstij ļaus izvairīties no daudz lielākām izmaksām nākotnē, kad šie cilvēki būtu krīzes situācijās un kļūtu par invalīdiem.
English
Latviski
