Neilgi pirms Jāņiem, 20. jūnijā, Briselē ir panākta vienošanās par Eiropas Savienības (ES) 14. sankciju pakotni. Latvija šajā sankciju kārtā ir sasniegusi mērķi panākt Latvijas valdības virzīto mangāna rūdas eksporta un tranzīta uz Krieviju pilnīgu aizliegumu, LSM atreferē Ministru prezidentes Evikas Siliņas sacīto. Līdz ar to ir izpildīta arī iniciatīvas "Par mangāna rūdas kā izejvielas iekļaušanu sankciju sarakstā", lai gan – neatkarīgi no pašas šīs iniciatīvas, kas Latvijas pozīcijas un ES lēmuma veidošanas un pieņemšanas laikā aizvien bija parakstu vākšanas procesā. Iniciatīvas autore Linda Ozola gan pieņem, ka iniciatīva noteikti ir palīdzējusi izdarīt sabiedrības spiedienu, lai Latvijas nostāja kopējā ES lēmumā būtu tieši tik stipra, kāda tā bija un ir. Jebkurā gadījumā – autores vārdā sakām paldies ikvienam/-ai, kas iniciatīvu parakstīja! Panāktā vienošanās ir stājusies spēkā pirmdien, 24. jūnijā, līdz ar jaunās sankciju pakotnes pieņemšanu ES padomē. Starp jaunajiem ierobežojumiem ir tādu preču eksports, kas jo īpaši veicina Krievijas rūpniecības spēju stiprināšanu (piemēram, ķīmiskās vielas, tostarp mangāna rūda un retzemju elementi, plastmasa, rakšanas iekārtas, displeji un elektroiekārtas), kā arī jauns ierobežojums hēlija importam no Krievijas, kas ir būtisks režīma ieņēmumu avots, teikts ES Padomes mājaslapā. Praktiski tas nozīmē, ka nedaudz vairāk kā pēc mēneša mangāna rūdas tranzīts vai eksports no ES, tai skaitā caur Latviju, vairs nebūs iespējams. "Daudzi neticēja, ka mums to izdosies panākt, bet šobrīd ir tāda vienošanās. Un jau šobrīd de facto tie pārvadātāji, uzņēmēji, kas zināja, ka mēs esam iesnieguši šīs sankcijas, ir lielākoties apturējuši mangāna rūdas tranzītu, bet, protams, šis lēmums noteikti to apstādinās pilnībā. Absolūtais aizliegums ir mēneša laikā no lēmuma juridiskās pieņemšanas," intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" teica premjere E. Siliņa. Latvijas pārstāvji arī turpina darbu pie tā, lai līdzīgas sankcijas, kādas jau šobrīd ieviestas pret Krieviju, tuvākā nākotnē varētu attiecināt arī uz Baltkrieviju, papildināja E. Siliņa. Tas palīdzētu gādāt par to, lai Maskava, izmantojot Minsku, neapietu tai uzliktos ierobežojumus. "Protams, ES un mūsu acīs tās ir divas dažādas valstis, taču mēs ļoti labi kā Latvija un Baltijas valstis zinām, ka būtībā Krievija izmanto Baltkrievijas teritoriju savā labā. Un mums būtu ļoti svarīgi, kā šī sankciju apiešana caur Baltkrieviju tiek mazināta. Un par to mēs noteikti diskutēsim arī turpmākajā periodā," viņa sacīja. Jaunajā sankciju pakotnē ir iekļauti papildu ierobežojumi Krievijas sašķidrinātajai dabasgāzei (LNG). Šī ir pirmā reize, kad ES ir vienojusies noteikt sankcijas pret Krievijas gāzi – pret ienesīgajiem sašķidrinātās dabasgāzes pārvadājumiem. Tātad ES ostām būs aizliegts ļaut lielajiem Krievijas tankkuģiem pārkrauties Eiropā. Krievija izmanto Arktikas ledlaužus, kas transportē savas kravas no Jamalas sašķidrinātās gāzes termināļa uz siltāka ūdens ostām Eiropā un tur pārkrauj uz mazākiem kuģiem, kas dodas uz trešajām valstīm. Taču sankcijās nav pilnīgs aizliegums Eiropai pašai iepirkt Krievijas sašķidrināto dabasgāzi (to, piemēram, pērk Spānija, Francija un Beļģija), kuras piegāde uz Eiropu ir pieaugusi kopš 2022. gada, jo dalībvalstis tā cenšas aizstāt cauruļvadu gāzes piegādes, ko Maskava pārtrauca. Sankcijas bloķēs finansējumu Krievijas plānotajiem Arktikas un Baltijas LNG termināļiem. Sankcijas ietver arī pasākumus, lai ierobežotu Krievijas tā dēvēto naftas tankkuģu "ēnu floti". Šie kuģi darbojas bez Rietumu apdrošināšanas un saskaņā ar trešās valsts reģistrāciju, lai izvairītos no Rietumu sankcijām pret jēlnaftas tirdzniecību, kas pārsniedz noteiktu cenu. Par šo – nu jau 14. sankciju kārtu ‒ vajadzēja vienoties jau jūnija vidū, bet bija asa pretestība no Vācijas un Ungārijas par dažādām paketes daļām, raksta LSM. Vācija uztraucās par ietekmi uz mazajiem uzņēmumiem. Vēl notiek strīdi par to, ka identiskas sankcijas jānosaka arī pret Baltkrieviju, caur kuru Krievija apiet sankcijas – te iebilst Vācija un Francija, baidoties, ka tie ietekmēs luksusa preču pārdošanu. ES valstu amatpersonas vairāk nekā mēnesi apsprieda šo paketi, kas ietver aizliegumu sūtīt Krievijas LNG caur ES ostām un plānu noteikt ES operatoru atbildību par sankciju pārkāpumiem, kurus izdarījuši to meitasuzņēmumi vai partneri trešajās valstīs. Saskaņā ar šo sankciju paketi ES arī aizliegtu apmeklēt savas ostas kuģiem, kas veicinājuši Krievijas militārās darbības. Tas varētu ietvert tādu preču transportēšanu, kas nodrošina ievērojamus ienākumus Krievijai, aizsardzības un drošības jomā izmantojamu preču vai tehnoloģiju transportēšanu, vai degvielas transportēšanu ārpus G7 cenu ierobežojuma sistēmas. Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 77 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Eiropas Savienība pilnībā aizliedz mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju25. Jun (2024)
Prasība ir izpildīta neatkarīgi no iniciatīvas
Pārstāvis: Linda OzolaPublicēta: 20. Mar (2024)PAR MANGĀNA RŪDAS KĀ IZEJVIELAS IEKĻAUŠANU SANKCIJU SARAKSTĀ
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Atklātībā nonākusi informācija par dažādu valstu kuģu ienākšanu Latvijas ostās, kuri tranzīta ceļā piegādā mangāna rūdu Krievijai. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm. Mangāns (Mn) ir dabā samērā bieži sastopams elements, kas ir ciets, sudrabaini balts metāls ar kušanas temperatūru 1244 °C (2271 °F). Mangāns ir būtiska tērauda ražošanas procesa sastāvdaļa, jo tas uzlabo noteiktas īpašības, kuras tēraudam pašam nepiemīt. Piemēram, mangāns ļauj izvairīties no virsmas plaisāšanas augstās temperatūrās, jo tam piemīt nozīmīga īpašība – spēja apvienoties ar sēru (nevēlamu elementu tēraudā), un tam ir spēcīga deoksidācija. Tāpat mangāns palīdz novērst koroziju, padara tēraudu izturīgāku pret nodilumu, kā arī palielina cietēšanas pakāpi. Galvenie mangāna rūdas ražotāji ir Dienvidāfrika, Austrālija, Brazīlija, Gabona un Gana, bet mangānu iegūst vairāk nekā 30 valstīs. Lielāko daļu mangāna rūdas Krievija importē no Dienvidāfrikas Republikas, Gabonas, Brazīlijas un Kotdivuāras. Dažādu iemeslu dēļ kuģi nedodas tieši uz Krievijas ostām, tādēļ kravas ar mangānu ir jāpārkrauj vilcienos, kas dodas uz Krieviju. Atklātībā nākusī informācija liecina, ka no diviem miljoniem tonnu mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda, pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu, kas tranzītā caur Latviju nonāk Čeļabinskā – Krievijas vienā no lielākajiem militārās ražotnes centriem. Tāpēc šīs iniciatīvas mērķis ir pārtraukt mangāna rūdas tranzītu cauri Latvijas teritorijai, jo šī izejviela Krievijā tiek izmantota ieroču, bruņutehnikas komplektējošo daļu ražošanai un to tālākai pielietošanai karā pret Ukrainu.
Mēs uzskatām, ka Latvijas Republikai ne tikai steidzami ir jāaizliedz mangāna rūdas tranzīts ar galamērķi Krievijā, bet jāpārskata un kritiski jāizvērtē visa tranzīta plūsma Krievijas un Baltkrievijas virzienā. Tāpēc aicinām mangāna rūdu iekļaut sankcionēto izejvielu sarakstā atbilstīgi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam, kur 3. pantā par nacionālo sankciju noteikšanu ir teikts, ka Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz ārlietu ministra vai Nacionālās drošības padomes priekšlikumu var noteikt nacionālās sankcijas, lai sasniegtu leģitīmu mērķi, piemēram – panākt mieru vai novērst starptautiskos noziegumus vai cilvēktiesību pārkāpumus ārpus Latvijas teritorijas.
Atbalstot šo iniciatīvu, sabiedrība sniegs turpinošu atbalstu Ukrainai cīņā par neatkarību ar teroristisko Krieviju, radīs tai šķēršļus ieroču apgādē karā pret Ukrainu, kā arī kavēs bruņojuma ražošanu, kas kādu dienu var tikt vērsts pret pašu Latviju.
Iniciatīvas jaunumi
"Kad sapratu ko no mangāna rūdas ražo, radās jautājums – kāpēc tā piegādes Krievijai vēl nav apturētas?", TV24 raidījuma "Preses klubs" saka uzņēmuma "Falcon Sapphire" līdzdibinātājs Kristofers Tjunītis. Diskutējot par mangāna rūdas kā izejvielas iekļaušanu sankciju sarakstā, K. Tjunītis atzīst, ka ir painteresējies par mangāna rūdas pielietošanu, raidījuma saturu artreferē NRA portāls. Uzņēmējs godīgi atzīst, ka nepretendē uz pilnīgi precīzu faktu atspoguļošanu, bet atsaucas uz lasīto. "Ar 67 tonnām, kas bija izkrautas, var saražot 44 000 raķetes, kas ir 10–60 kilogramus smagas, un 200 raķetes, kas ir 500 kilogramus smagas," pastāsta Tjunītis, vēl piebilstot, ka mangāna rūda tiek pielietota arī bruņutehnikas un lidmašīnu ražošanā. "Mangāna rūda kopā ar tēraudu padara to izturīgāku, cietāku, izturīgāku pret karstumu, tieši tas, kas ir vajadzīgs kara tehnikai," uzsver uzņēmējs. Ja atbalsti šo iniciatīvu, tad ne vien paraksti to, bet dalies ar tās saiti sociālajos tīklos! Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 75 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!Uzņēmējs: Kad sapratu, ko ražo no mangāna rūdas, paliku bāls27. Mar (2024)
"Rezultāts būs." Tā sarunā ar TV3 par mangāna rūdas tranzīta uz Krieviju aizliegumu Latvijā sola premjere Evika Siliņa (JV). Pilsoņu iniciatīva "Par mangāna rūdas kā izejvielas iekļaušanu sankciju sarakstā" pirmajā diennaktī pēc publicēšanas guva gandrīz 2000 parakstītāju atbalstu. Tai paredzami nonākot Saeimā pēc likumā noteiktā 10'000 parakstu sliekšņa sasniegšanas politiskā diskusija par sankcionētās tirdzniecības klāstu paredzami tiks paplašināta. Krievijas mašinēriju varēsim apstādināt tad, ja varēsim sasniegt rezultātu, ka tiešām visas Eiropas valstis sapratīs, ka tā rūda nav vienkārši kaut kāds ķīmiskais savienojums, kas ir vajadzīgs lauku apstrādei, bet ir izmantojams militārajai industrijai, sarunā ar TV3 saka premjere. "Mēs gribam, lai šī viela [Krievijā] nenonāk ne caur Poliju, ne caur Lietuvu, ne caur kādu Eiropas valsti. Lai krievi nevar ražot tankus un vēl kaut ko, kur viņi šo konkrēto vielu izmanto." Attiecīgi Latvijas paredzamais mērķis šai jautājumā būs vienoties Eiropas mērogā par precēm, kuras mēs Krievijai nepiegādājam, un pilsoņu iniciatīva procesā jau ir veicinošs faktors un paredzami būs tāda vēl vairāk. Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 75 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!Rezultāts būs – premjere par mangāna rūdu un ne tikai21. Mar (2024)
English
Latviski
