Ietves un braucamrīki: likuma klātbūtni nejūt22. Jul (2024)

Slimnīcās palielinās pacientu skaits ar smagām traumā, kas gūtas, pārvietojoties ar velosipēdiem un elektroskūteriem, ziņo portāls "Jauns".

Portāla publikācija ir saistīta ar pilsoņu iniciatīvu "Ietves bez transporta" un šai problēmai pievērsto sabiedrības un veselības aprūpes speciālistu uzmanību.

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā 2024. gada jūnijā palielinājies smagas traumas guvušo pacientu skaits – salīdzinājumā ar analogu periodu 2023. gadā šādu pacientu skaits Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā pieaudzis par 13%.

Īpaši satraucoša tendence mediķu skatījumā ir traumas, kas gūtas, pārvietojoties ar velosipēdu un elektroskūteri. Austrumu slimnīcas ārsti uzsver: no smagākajām traumām bija iespējams izvairīties, lietojot aizsargekipējumu – ķiveres, roku un kāju aizsargus.

Attiecīgi – pilsētvidē un diemžēl arī slimnīcās ir acīmredzams, ka esošā likumdošana par drošu braukšanu ar mikromobilitātes rīkiem netiek ne ievērota, ne iedzīvināta. Lai tam pievērstu arī Saeimas uzmanību un no jauna izvērtētu, vai kaut kas tomēr nav grozāms arī likumdošanā, iniciatīva "Ietves bez transporta" turpina vākts sabiedrības atbalstu.

Pēc iniciatīvas publicēšanas esam saņēmuši uzmanīgāka ManaBalss.lv dalībnieka komentāru, ka iniciatīvas prasītais likumdošanā – Ceļu satiksmes noteikumos – it kā jau ir ierakstīts. Proti, ka elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai.

Pilsētā gan plaši ir vērojamas no likumā rakstītā atšķirīgas ainas. Un jebkurā gadījumā gluži aizlieguma braukt pa ietvi, ja blakus ir velojosla attiecīgajā virzienā, likumā arī nav. Tāpēc iniciatīvas kampaņa ir visnotaļ spēkā, un tās nākamais mērķis ir savākt parakstus un ierosināt diskusiju Saeimā, lai ar likuma grozījumiem vai bez tiem – kā no tas tiks atrasts par labu esam –, bet atbrīvotu ietves no dažāda veida braucamajiem, ja un kad nu apstākļi to ļauj.

Ja Tu atbalsti šo iniciatīvu, tad ne vien paraksti to, bet arī DALIES AR TĀS SAITI SOCIĀLAJOS TĪKLOS!

Pagaidām diemžēl ir tā, ka 2024. gada jūnijā Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā (NMPUK) neatliekamo palīdzību saņēmis 6391 pacients, no tiem 3951 pacients jeb gandrīz 62% pēc ārstu konsultācijām, izmeklēšanas un ārstēšanas ir izrakstīts ambulatori, bet ap 38% bija jāturpina ārstēšanās stacionārā, raksta portāls "Jauns". Pacientu skaita pieaugums ir vērojams visos profilos, bet īpaši satraucoša tendence ir traumas guvušo pacientu skaita pieaugums.

Kopējais pacientu skaits pirmajā vasaras mēnesī, salīdzinot ar 2023. gada jūniju, ir palielinājies par 11,5%, bet traumu guvušo skaits – pat par 13%. Katru dienu traumpunktā pēc palīdzības vēršas vismaz 40 pacientu ar dažādām traumām, kuriem palīdzību sniedz traumatologi, ķirurgi, neiroķirurgi un mikroķirurgi kopā ar ārstu palīgiem un atbalsta personālu.

"Jūnijā NMPUK tika nogādātas 53 ceļu satiksmes negadījumos cietušās personas ar vairāku ķermeņa apvidu ievainojumiem, kuriem bija nepieciešama multidisciplināra ārstu komandas palīdzība, 13 no viņiem bija dzīvībai kritiskā stāvoklī, kas prasīja tūlītēju dzīvībai svarīgu funkciju uzturēšanu un ķirurģisku iejaukšanos. Gandrīz visas traumas bija novēršamas, īpaši tās, kur cietušās personas guva ievainojumus, pārvietojoties ar divriteni vai elektroskūteri. Ātrums, ar kuru pārvietojas riteņbraucēji vai skūteristi, salīdzinot ar automobiļiem un motocikliem, ir relatīvi neliels, bet gūtās traumas bieži vien ir daudz smagākas. Parasti, krītot no divriteņa vai elektroskūtera, cietušie traumē galvu, gūstot galvaskausa un sejas kaulu lūzumus, galvas smadzeņu ievainojumus, kā arī ekstremitāšu lūzumus un iekšējo orgānu traumas. Šo traumu ārstēšana un rehabilitācija ir ilgstoša, bet paliekošas sekas ir neprognozējamas," skaidro NMPUK vadītājs Aleksejs Višņakovs.

Tāpēc Austrumu slimnīcas mediķi uzsver: no smagām traumām šajās situācijās varēja izvairīties, lietojot aizsargekipējumu – ķiveres, roku un kāju aizsargus – , taču tas bieži netiek darīts cerībā uz veiksmi.

Turklāt aptuveni 25% no visiem traumu guvušiem pacientiem nelaimes gadījuma brīdī bijuši alkohola reibumā.

2024. gada jūnijā katru nedēļu vismaz divi trīs pacienti, kas guvuši traumas, izmantojot velosipēdus vai elektroskūterus, bet nelietojot aizsargekipējumu, nonāk Austrumu slimnīcas reanimācijā. "Aizsargķivere nepasargā no avārijas, bet pasargā no smagākām sekām un mazina to negatīvāko iespējamību. Tā ir tā lielā atšķirība," skaidro Austrumu slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītājs Roberts Stašinskis.

Savukārt Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, Dr. med, asociētais profesors Kaspars Auslands, kurš ikdienā ārstē velosipēdu un elektroskrejriteņu pacientus, norāda, ka visbiežāk šie pacienti ir guvuši tieši galvaskausa traumas, kas ārsta ieskatā ir visbīstamākās cilvēka dzīvībai un turpmākajai dzīves kvalitātei.

"Jāņem vērā, ka šie cilvēki ir gados jauni un darbspējīgā vecumā, un ir ārkārtīgi bēdīgi, ka par dzīvības un veselības vērtību mēdzam aizdomāties tikai pēc tam, kad ir noticis negadījums. Līdz tam ir neapdomīga vai pārdroša rīcība, vai arī paļaušanās, ka "ar mani nekas slikts taču nenotiks" vai arguments — "kāpēc man būtu jāliek galvā ķivere, kas sabojās matu sakārtojumu". Ir jānovērtē ilgtermiņa ieguvumi, rūpējoties par savu veselību ikdienā, un jādzīvo apzināti. Nav jāatsakās no izaicinājumiem savā dzīvē, bet tie nekad nevar tikt sasniegti, rīkojoties pārgalvīgi un vienlaikus ignorējot drošības ieteikumus un veselo saprātu. Domājam ar galvu un sargājam to, uzvelkot ķiveri pirms brauciena ar velosipēdu vai elektroskūteri."

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 77 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS