Levita ideja ieviest iedzīvotāju padomes daudzviet dzīvē nav īstenojusies27. May (2024)

Jau vairāk kā gadu ir spēkā bijušā prezidenta Egila Levita pašvaldību likumā ieviestā ideja par zemākā līmeņa iedzīvotāju padomēm. Ideja radās, jo administratīvi teritoriālās reformas rezultātā lielajos novados pašvaldībām zuda saikne ar iedzīvotājiem tālākos nostūros.

Tomēr gada laikā tikai 9 no 43 novadiem ir bijusi interese par iedzīvotāju padomju izveidošanu, vērtē TV3 šai tēmai veltītā sižetā.

Šī ziņa sasaucas ar iniciatīvu "Par iedzīvotāju padomēm Madonas novadā". Aicinām šīs iniciatīvas atbalstītājus ne vien to parakstīt, bet arī DALĪTIES AR INICIATĪVAS SAITI tālāk. Jo tā ziņa par iniciatīvu izplatās un sasniedz interesentus.

Administratīvi teritoriālās reformas uzdevums bija izveidot lielus un ekonomiski dzīvotspējīgus novadus, atgādina TV3. Reformas blakusefekts savukārt bija lēmumu pieņēmēju attālināšanās no iedzīvotājiem.

Interese par vēsturiskās kultūrtelpas saglabāšanu un stiprināšanu Egilam Levitam bija radusies jau izstrādājot Latviešu vēsturisko zemju likumu, tāpēc tieši viņš uzstāja, ka Pašvaldību likums jāpapildina ar īpašu normu par vietējo iedzīvotāju padomju izveidošanu.

"Šī ideja radās, jo es lasīju sākotnējā likuma projektā, ka vietējā līmenī nebūs nekādas demokrātiskas pārstāvniecības un man tas no paša sākuma, tikko kā es to izlasīju, likās, ka tas ir demokrātijas ierobežojums. Jo demokrātija ir vairākās pakāpēs – ir vietējais līmenis, ir lielāks administratīvai līmenis – mums tie lielie novadi un nacionālais līmenis, un apakšējais līmenis nebija vispār paredzēts, nu man liekās, ka tā bija liela kļūda šajā reformā, tāpēc es vairākkārt iestājos, par to, lai arī vietējais līmenis būtu demokrātiski pārstāvēts," saka bijušais Valsts prezidents Egils Levits.

Pēc E. Levita prasības Saeima Pašvaldību likumā iestrādāja 58. pantu, kas noteica, ka pašvaldības var veidot brīvprātīgas, vēlētas iedzīvotāju padomes. Mazais vārdiņš "var" padomju veidošanu neuzliek par obligātu, taču prezidenta ideja ir bijusi citādāka.

"Un tur, likumā, ir rakstīts, ka VAR izveidot šādas padomes, par to lemj attiecīgā pašvaldības dome, bet savā komentārā es biju rakstījis un pamatojis, ka IR jāizveido šīs padomes," saka E. Levits.

No 9 novadiem, kas izstrādājuši nolikumus, padomes darbojas sešos- Bauskas, Siguldas, Saldus, Balvu, Preiļu un Smiltenes novadā. Kuldīgas, Talsu un Dobeles novads ar to vēl strādā.

Siguldas novadā iedzīvotāju padome darbojas apmēram pusgadu. Padome ievēlēta digitāli, izmantojot “eSiguldietis” sistēmu. Digitālo vēlēšanu ziņā Sigulda ir līderi. Sarežģītākais ir bijis uzaicināt iedzīvotājus kandidēt vēlēšanās un izlemt ko padomes darīs. Tagad savas padomes ir astoņām kopienām. Tās kalpo kā starpnieki starp iedzīvotājiem un Siguldas novada domi.

Siguldas novada priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais norāda: "Man liekas, ka tā iedzīvotāju padome tāda svarīga lieta, visu laiku ir bijis tāds process un vēl joprojām ir process kurā mēs mācāmies, ja tā var teikt, šis ir tāds pirmais sasaukums, pirmā sadarbība, līdz ar to mācāmies procesā. Mums ir bijušas jau pirmās reizes, mums ir bijuša vairākas reizes kur mēs tiekamies – pašvaldība ar padomēm, tad ir bijušas atsevišķas tikšanās reizes ar padomi un pašvaldības vadību – individuālā tādā līmenī runājot nevis tādas kopīgās problēmas, kas ir visām padomēm, bet konkrētajai un lielākā daļa iedzīvotāju padomju ir aizvadījušas savas pirmās tikšanās reizes ar savām kopienām, mūsu regulējums – tas ko kopā runājām, paredz to, ka viņiem ir jātaisa šīs te regulārās tikšanās reizes ar savu kopienu. Tad arī to mēs publicējam mājaslapā, "Facebook" kontā, pašvaldības, visu pārējo. Ka katram iedzīvotājam tiešām ir iespēja zināt, aprunāties, satikties ar savu iedzīvotāju padomi."

Kuldīgas novads vēl ir procesā. Jūnijā notiks pirmās padomju vēlēšanas. Tas ir jau otrais piegājiens, jo pirmajā nepieteicās pietiekami kandidātu. Arī tagad vēlēšanas notiks tikai 5 no 20 pagastiem. Ar likumu un saistošajiem noteikumiem ir par maz, lai iedzīvotāji saprastu vietējo padomju nozīmi. Vajadzīgs izskaidrošanas un aģitēšanas darbs.

"Mēs bijām izsludinājuši vienu reizi šo kandidātu pieteikšanos, bet sapratām ka bija salīdzinoši maza atsaucība un līdz ar to mēs pagarinājām šo pieteikšanos. Nu viņa ir noslēgusies pagājušajā nedēļā, noslēgusies pieteikšanās, mēs redzam ka piecos pagastos ir sasniegts šis nepieciešamais locekļu skaits," saka Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska.

Madonas novada deputāti lēmuši, ka vēlētas iedzīvotāju padomes neveidos. Iedzīvotājiem neesot intereses. Novadā darbojas iedzīvotāju biedrības un ar to pietiekot. Platformā ManaBalss.lv iesniegtā iniciatīva par iedzīvotāju padomju izveidošanu Madonas novadā gada laikā no 300 nepieciešamajiem parakstiem savākusi tikai 115.

Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēle saka: "Tad ir, protams, diskusija notikušas ar kolēģiem kā citur vedās un kā tur tas notiek, un tas bēdīgākais ir tas, ka iedzīvotāju pašu aktivitāte pašvaldībās, kur ir šīs padomes mēģinātas veidot un ir izveidotas ir vietas, kur ir labāka aktivitāte, bet lielāko tiesu aktivitāte ir ļoti zema, un viens iedzīvotājs sevi izvirza un divi atnāk uz vēlēšanām un nobalso. Nu, manā skatījumā to ir grūti saukt par konkrētās teritorijas pārstāvniecību."

Vēlētu padomju vietā Madona izvēlējusies veidot iedzīvotāju konsultatīvās padomes. To ļauj pašvaldību likuma 53. pants.

Konsultatīvās padomes daudzviet Latvijā darbojās vēl pirms Pašvaldību likuma pieņemšanas. Padomēs var iesaistīties visi, kas vēlās un tās konsultē domi un pagastu pārvaldniekus par iedzīvotāju interesēm. Tāda darbojas Engures pagastā. Padomē ir cilvēki no katra ciema, un tā iesaka novada padomei, kā labiekārtot novada vidi.

Engures pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Liene Rieksta norāda: "Manuprāt, mēs esam tāds labs instruments, kas palīdz izskaidrot cilvēkiem, kas varbūt nav tik tuvi tam visam un kam nav tās izpratnes. Mēs zinām, juridiskus dokumentus lasīt ir ļoti grūti, kas nav juristi, vai ne."

"Mūsu filosofija bija to veidot pilnīgi brīvprātīgi, aicinot vienkārši cilvēkus, kas ir gatavi veltīt mazliet sava laika un dalīties ar savām idejām par to, ko varētu darīt savādāk. Nākt kopā, tikties nosacīti regulāri – piedāvāt pašvaldībai savas idejas, izteikt priekšlikumus arī kritiku, protams, jo nu ir pasaule tāda, kurā daudz kas nav kārtībā un protams cilvēki to izmanto un novērtē," saka Ropažu novada deputāts Haralds Burkovskis.

Idejas autors E. Levits uzskata, ka iedzīvotāji neizmanto visas iespējas. Vēlētajām padomēm ir lielāks svars, un tās var vairāk ietekmēt novada attīstību.

"Attiecīgās divu veidu padomes – vēlētās padomes un konsultatīvās padomes, tām ir cita leģitimitāte un tām ir cita loma. Respektīvi konsultatīvās padomes, tur tiešām ir aktīvisti, kas ir izpētījuši kaut kādu jautājumu un iestājās par vienu vai otru risinājumu, respektīvi, tas ir tā kā – ekspertu forums, savukārt vēlētās padomes ir iedzīvotāju reprezentācija – pārstāvniecība. Es domāju, ka pat ja viena daļa cilvēku būs gan vienā, gan otrā padomē – tas varbūt pat nāktu par labu. Bet es teiktu, ka tās funkcijas ir citas," saka E. Levits.

34 novados par iedzīvotāju padomju veidošanu nav vēl sākuši domāt. Pašvaldībām pārāk sarežģīti izstrādāt padomju nolikumus un vēlēšanu kārtību. Vissarežģītākais ir noteikt pienākumu un atbildības apjomu iedzīvotāju padomēm. Vēlētās pašvaldības saskata konkurenci vēlētās iedzīvotāju padomēs, tāpēc izturas pret tām ar piesardzību.

"Providus" pētniece Līga Stafecka norāda: "Bija neizpratne, kāds tad ir tas savstarpējais lomu sadalījums un arī, ko šīs iedzīvotāju padomes varēs ietekmēt, varbūt tāda zināma piesardzība, bailes justies apdraudētiem, bija argumenti arī par to, ka to var izmantot dažādiem politiskiem mērķiem, teiksim politiskās opozīcijas forma, ka teiksim, tie, kas nav izturējuši vēlēšanu sietu un tie kas nav ievēlēti domē, ka tie var izmantot šo platformu, lai, teiksim, ietekmētu vai kritizētu ļoti izteikti pašvaldību, kas protams tāds risks pastāv, bet tā ir, tie arī ir mūsu iedzīvotāji – vienalga kādi ir tie politiskie uzskati. Protams, ka tā kritika, vai pat drošības jautājums pierobežā – izskanēja kā viens no argumentiem, vienmēr mēs katram instrumentam varam atrast stiprās – vājās puses, man drīzāk tas svarīgākais jautājums ir, ka, ja nav iedzīvotāju padomes, kas tad ir cits formāts kā tad šie pagasti vienā lielākā novadā, kā viņu intereses – kā cilvēki var savas intereses pārstāvēt un aizstāvēt un vai viņas kāds regulāri uzklausa – patiešām uzklausa."

Reģionālās attīstības ministrija iedzīvotāju padomju veidošanu ietekmēt nevar, tāpēc arī daudz par to neinteresējas. Iedzīvotājiem pašiem aktīvi jāiesaistās un jāpieprasa pašvaldībām likumā garantētās iespējas.

"Bet, ja pašvaldībām nav izstrādāti uz šo brīdi nolikumi, tad tas nav labi; tur mēs kā ministrija noteikti varam aicināt un pievērst uzmanību vairāk. Mēs no savas puses varam aktivizēt pašvaldības un uzrunāt, un aicināt veidot – kamēr tas nav obligāti, tad mums nav īsti instrumentu lai piespiestu pašvaldības šīs padomes veidot, uzrunāt mēs varam," komentē VARAM ministre Inga Bērziņa.

No 2025. gada visām pašvaldībām būs jāsāk ieviest līdzdalības fonds, kurš paredz, ka iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt savas projektu idejas un saņemt finansējumu to realizācijai. Ministrijas ieskatā, tieši iedzīvotāju padomēm varētu būt noteicošais tonis projektu izvērtēšanā.

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 76 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS