Pārstāvis: NĒ Publicēta: pirms 8 mēnešiem

PAR DROŠU ATTĀLUMU NO ATKRITUMU DEDZINĀŠANAS RŪPNĪCĀM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
12'207
Jau parakstījuši 12'207

Droša attāluma noteikšana no atkritumu dedzināšanas (koģenerācijas/reģenerācijas) rūpnīcām ir būtisks sabiedrības veselības un vides aizsardzības jautājums. Tas saistās ar kancerogēnu vielu izplatības un vides piesārņojuma novēršanu, pasargājot sabiedrības veselību ilgtermiņā. Lai to risinātu, ir nepieciešams apzināt un attiecīgā likumdošanā noteikt atkritumu dedzināšanas (koģenerācijas/reģenerācijas) rūpnīcām drošu attālumu no apdzīvotajām vietām. Tam ir jābūt noteiktam un skaidram, pirms šādus projektus vispār sāk apspriest. Pašlaik diemžēl tā nav – ir nenoteiktība dažādu projektu mēģinājumos no reizes uz reizi un ļoti necaurredzama, sasteigta un praktiski pusslepena procedūra, kā šādi izvērtējumi notiek. Arī to komunikācija sabiedrībai ir katastrofālā līmenī. Tas ir nepiedodams formālisms un paviršība tik nopietnā jautājumā. Vērtējot drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām, pētījumu dati liecina, ka piecu kilometru rādiusā saslimstība ar onkoloģiskajām slimībām ir ievērojami augstāka (skat. šeit https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0160412012002279).

Tāpēc aicinu ar likumdošanu noteikt, ka, izbūvējot atkritumu dedzināšanas (koģenerācijas/reģenerācijas) rūpnīcas, tai skaitā jebkādas ar atkritumu dedzināšanu saistītas iekārtas ar enerģijas ieguves funkciju, ir jānodrošina šādu iekārtu izvietošana drošā attālumā no apdzīvotām un publiskām vietām. Un noteikt, ka drošs attālums ir vismaz pieci kilometri no apdzīvotām vietām, kurās dzīvo vismaz 1000 iedzīvotāju.

Tikai likumā atrunāts, noteikts minimālais attālums no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām līdz tuvākajām apdzīvotajām vietām nodrošinās skaidrus vides aizsardzības un sabiedrības veselības standartus šai jomā.

Iniciatīvas jaunumi

Reģenerācijas stacijas figurē gan investīciju plānos, gan politiskajā diskursāpirms 6 mēnešiem

Trešdien, 22. maijā, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā notiks kolektīvā iesnieguma "Par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām" sākotnējā izvērtēšana. Uz sēdi ir uzaicināta arī iniciatīvas autore, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis, Veselības ministrijas pārstāvis un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis. Vienlaikus LSM portālā ir lasāma ziņa par kompānijas "Gren" plānu Latvijā investēt 200 miljonus eiro reģenerācijas stacijā siltuma ražošanai no atkritumiem. Ziemeļeiropas enerģētikas uzņēmums "Gren" plāno Latvijā investēt vairāk nekā 200 miljonus eiro un Aconē, Salaspils novadā, būvēt reģenerācijas staciju. Paredzams, ka jaunā reģenerācijas stacija darbību uzsāks 2029. gadā, informēja uzņēmuma pārstāve Guntra Matisa. "Eiropā pašlaik darbojas vairāk kā 500 reģenerācijas stacijas, kas nodrošina konkurētspējīgu enerģijas cenu lietotājiem un samazina poligonos apglabājamo atkritumu apjomu. Latvija ir viena no pēdējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur šāds risinājums netiek izmantots. "Gren" pieredze Ziemeļeiropā, tostarp Baltijā, palīdzēs realizēt šāda mēroga projektu," norādīja "Gren" vadītājs Ilka Nīranens. "Konkurētspējīga siltumenerģija ir nepieciešama Rīgā, savukārt mūsu resursi būs atkritumi, kas šobrīd pēc šķirošanas nonāk Latvijas atkritumu poligonos. Reģenerācijas projekta plānošanai, projektēšanai, realizēšanai un ekspluatācijai izmatosim mūsu labāko pieredzi no Lietuvas, kur līdzīga koģenerācijas stacija Klaipēdā sekmīgi darbojas jau 11 gadus," skaidroja "Gren" darbības vadītājs Latvijā Andris Vanags. "Jaunā reģenerācijas stacija stiprinās enerģētisko neatkarību un drošību, kā arī nodrošinās atkritumu atlikumu novirzīšanu no poligoniem. Projekta realizācijas ietvaros tiks veiktas investīcijas valsts ekonomikā, veidota tīrāka vide un izveidota infrastruktūra tālākai attīstībai," uzsvēra A. Vanags. Atbilstoši projekta iecerēm, jaunā reģenerācijas stacija enerģijas ieguvei izmantos šķirotus, pārstrādei nepiemērotus nebīstamos sadzīves un rūpnieciskos atkritumus, kas citādi nonāktu atkritumu poligonā. Tāpat tiks izmantoti koksnes atlikumi un zemas kvalitātes biomasa. Kurināmā piegādes veiks vietējie uzņēmēji slēgta tipa automašīnās, un to izkraušana notiks slēgtā, drošā, kontrolētā telpā, novēršot putekļu un aromātu nonākšanu apkārtējā vidē. Gadā paredzēts izmantot 150 līdz 200 tūkstošus tonnu kurināmā. Reģenerācijas stacijas siltuma jauda plānota 50–70 MW, savukārt elektriskā jauda plānota 15–20 MW. Reģenerācijas stacija tiks būvēta tā, lai jebkādas smakas neizplūstu ārpus tās. Ar īpašu dūmgāzu attīrīšanas sistēmu tiks veikta ražošanas procesā radušos dūmgāzu attīrīšana, nodrošinot būtiski mazākus emisiju apjomus, nekā to pieļauj spēkā esošie normatīvie akti. Reģenerācijas stacija tiks aprīkota ar nepārtraukto emisiju monitoringa sistēmu, nodrošinot pastāvīgu kontroli un caurskatāmu darbības rādītāju pieejamību sabiedrībai un kontrolējošajām iestādēm, norādīja uzņēmumā. Pēc "Gren" pārstāvju teiktā, reģenerācija jāattīsta roku rokā ar efektīvu atkritumu samazināšanu, atkārtotu izmantošanu un šķirošanas sistēmām gan industriāliem, gan mājsaimniecību atkritumiem. Atkritumu pārvēršana enerģijā papildina efektīvas atkritumu daudzuma samazināšanas, atkārtotas izmantošanas un otrreizējās pārstrādes sistēmas rūpniecības un mājsaimniecību atkritumu plūsmās. Šobrīd "Gren" strādā Latvijā, Igaunijā, Somijā, Lietuvā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē. Uzņēmumam esot ambiciozi izaugsmes plāni paplašināt savu uzņēmējdarbību, aktīvi meklējot jaunus efektīvus risinājumus un izaugsmes iespējas ārpus saviem esošajiem uzņēmumiem Ziemeļeiropā. "Gren" ir daļa no "Partners Group", kas ir viens no lielākajiem privātajiem tirgus investoriem. "Partners Group" investīcijas kopš 1996. gada veido 210 miljardus ASV dolāru. Attiecīgi var spriest, ka politiskā diskusija par atkritumu reģenerācijas rūpnīcu regulējumu un eventuālo ražotņu attālumu no apdzīvotajām vietām ir aktualizēta pašā laikā, ja ne pat ar nokavēšanos. Bet, kā zināms – labāk vēlāk, nekā nekad. Paldies ikkatram iniciatīvas atbalstītājam/-ai!



Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 76 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS