Saeima ir izdarījusi grozījumus Darba likumā

Pārstāvis: Andrejs MožajevsPublicēta: 01. Mar (2014)

PAR DARBU JAUNIEŠIEM BEZ KRIEVU VALODAS PRASMĒM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
7'420
Jau parakstījuši 7'420
2'580

Jaunieši, kas dzimuši pēc 1991.gada arvien mazāk zina krievu valodu, un ir vērojama tendence, ka cilvēki, kas izglītību ieguvuši pēc PSRS sabrukuma, nepārvalda šo valodu - it īpaši ārpus Rīgas, kas sastāda 2/3 Latvijas iedzīvotājus. Šie jaunieši saskaras ar grūtībām krievu valodas nezināšanas dēļ, jo potenciālais darba devējs pārsvarā izvēlas kandidātus ar krievu valodas zināšanām. Saskaņā ar LR Satversmes 1.nodaļas 4.pantu Latvijā ir viena oficiālā valsts valoda - latviešu. 1991.gadā Latvija atguva neatkarību no PSRS. Latvijā palika ievērojams skaits mazākumtautību. 1997.gadā 22% krievvalodīgo atzina, ka kaut ko pateikt latviski gandrīz nespēj, bet pēdējo aptauju rezultāti rāda, ka vairs tikai 7% krievvalodīgo gandrīz nemaz nepārzina latviešu valodu (LR ĀM dati). Iniciatīvas mērķis ir integrēt Latvijas jauniešus darba tirgū, līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas Latvijas Darba Likumā. Iniciatīva ir PAR cilvēku tiesībām zināt vairākas valodas un brīvi tajās sazināties. Iniciatīva atbalsta multietnisko Latvijas tautu, taču iniciatīva iestājas pret sociālo atstumtību īpaši jauniešu vidū sakarā ar lielākās mazākumtautības valodas nezināšanu, no kuras izriet arī ārkārtīgi lielais jauniešu bezdarbs Latvijā.

Darba Likums 10.nodaļa 32.pants (2.1) "Darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai."Ir nepieciešams skaidrot likumā ietvertā jēdziena „pamatoti nepieciešams” saturu, nosakot kritērijus šī jēdziena piemērošanai.Ir nepamatoti uzskatīt, ka konkrēti krievu valoda, ņemot vērā iepriekšminēto statistiku, ir obligāts priekšnosacījums, lai iegūtu darbu Latvijas Republikā un pildītu uzticētos darba pienākumus. Pašlaik svešvalodu prasmi darba devēji izvirza automātiski, nepadomājot, vai tas patiešām ir vajadzīgs. Diskriminācijas definīcija ietilpst arī valoda.

Sabiedrība iegūst: Jauniešu, kuri sasnieguši darbspējīgu vecumu, integrācija darba tirgū; tiešie nodokļu ieņēmumi Valsts Kasē.

Iniciatīvas parakstītāji 7'420

Iniciatīvas jaunumi

Uzvara iniciatīvai – svešvalodu prasmi bez iemesla prasīt nevarēs!01. Nov

Turpmāk darba devēji saviem darbiniekiem nevarēs prasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos, pēc izšķirīgā balsojuma parlamentā ziņo Saeimas preses dienests.

Kopš 2014. gada platformā ManaBalss.lv virzītā iniciatīva šogad septembrī tika iesniegta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Tā bija spējusi savākt atbalstītāju 7254 parakstus – mazāk par noteikto desmit tūkstošu atbalstītāju slieksni, virs kura Saeimai iniciatīvu izskatīt ir pienākums. Attiecīgi jāvērtē, ka ar šo likumdevēji, pārņemot iniciatīvu, ir izrādījuši arī savu politisko gribu. Likuma redakcijā tai ir arī plašāks formulējums, jo iniciatīvas autors to bija izteicis kā «Par darbu jauniešiem bez krievu valodas prasmēm».
Trešajā galīgajā lasījumā 1. novembrī Saeimā pieņemtie grozījumi Darba likumā paredz, ka darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos.
Uz jautājumu, vai Saeimā iesniegtajai iniciatīvai "Par darbu jauniešiem bez krievu valodas prasmēm" ir bijusi ietekme Darba likuma grozījumu tapšanā, 12. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atbild: "Protams. Iniciatīvas vienmēr ir ļoti lietderīgas, jo tās tiek diskutētas Saeimā, par tām diskutē deputāti, un sabiedrība arī iesaistās. Saeima strādā gan ar e-pastiem, gan telefona zvaniem, gan arī ar iesniegtajām iniciatīvām. Man grūti pateikt, kā tas būs 13. Saeimā, bet iepriekšējā tieši tā bija. Lai jums izdodas, ka tas tā turpinātos!"
Likums tagad paredz: ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai uz valodas pamata, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodas prasmi, vai arī to, ka noteiktas valodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.
Kā norādīts grozījumu anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu valodas – zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.
Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, norāda likumprojekta autori.
Avots: Saeimas preses dienests
(Papildināts ar Aijas Barčas komentāru.)

AUTORS: MANA BALSS

Piedalies jaunā "Mana Balss" raidījuma "Jauniešu diskriminācija darba tirgū" uzņemšanā RīgaTV24 5. aprīlī pl. 18:30!04. Apr

Diskusiju raidījuma "Mana Balss" nākamajā publiskajā ierakstā aplūkosim kontroversiālo tēmu - jauniešu diskriminācija darba tirgū, pieprasot krievu valodas zināšanas.

Diskusijas dalībnieki:
- Māris Zanders, moderators
- Edvīns Šnore, Saeimas deputāts (VL-TB/LNNK).
- Vitālijs Orlovs, Saeimas deputāts (Saskaņa)
- Ingrīda Bērziņa, Valsts valodas centru pārstāvēs Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece
- Andris Alksnis, LDDK jurists un darba tiesību eksperts.

Šobrīd Latvijas darba tirgū daudzi jaunieši tiek diskriminēti, tiem pieprasot krievu valodas zināšanas, lai arī valsts valoda ir latviešu un tikai 7% krievvalodīgo vispār nepārvalda latviešu valodu. Šobrīd iniciatīvu portālā ManaBalss.lv ir tiek vākti paraksti, lai novērstu šādu diskrimināciju. Iniciatīva, kas šobrīd jau ir savākusi 6925 parakstus, aicina Darba Likuma 10.nodaļas 32.pantā (2.1) "Darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.” veikt izmaiņas - nepieciešams skaidrot likumā ietvertā jēdziena „pamatoti nepieciešams” saturu, nosakot kritērijus šī jēdziena piemērošanai.

Lai nodrošinātu vispusīgāku un informējošu diskusiju aicināsim dažado iesaistīto pušu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim šo jautājumu no dažādām pusēm, kā arī spriedīsim par šobrīdējo situāciju Latvijā. Diskusijas laikā arī publika varēs izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem!

Nāc un piedalies diskusijā! Tiekamies jau šo ceturtdien, 18:30!

Vairāk informācijas: https://ej.uz/kmsm

AUTORS: ZIņAS MB