Pārstāvis: Jānis VintersPublicēta: 07. Apr

IEROBEŽOT PARĀDU PIEDZĪŠANU ĀRKĀRTAS STĀVOKĻA LAIKĀ
Iniciatīva tiks iesniegta LR Ministru prezidenta birojā

1'000
979
Jau parakstījuši 979
21

Ir jāveic parādu piedziņas un kredītmaksājumu regulējums Covid-19 ārkārtas stāvokļa periodā. Patlaban iedzīvotāji ir parādā 290 miljonus eiro nebanku kreditētājiem vien. Atkarībā no aizdevuma termiņa, šiem kredītiem gada procentu likme ir līdz 56%. Tas ļauj pieņemt, ka daļa no krīzes amortizēšanai plānotajiem divi miljardiem aizies ātros kredītu apmaksai. Ir nepieciešams, ka ekonomikas sildīšanas nauda tiešām tiek iedzīvotājiem, nevis aizplūst no Latvijas ekonomikas caur kredītiestāžu akcionāriem un parādu piedzinējiem.

Ir jāveic izmaiņas likumos, lai uz ārkārtas stāvokļa laiku ieviestu kredītbrīvdienas Latvijā veiktajiem aizdevumiem, kā arī ierobežojumus tiesu izpildītājiem, lai nauda, kas ir domāta darbu zaudējušo un dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem, nenokļūst piedzinēju rokās, bet gan tiek tiešām iepludināta Latvijas ekonomikā.

Ieguvums būs tajā, ka krīzes laika atbalstam netiks prasīta nauda ''pa tiešo'' - no valsts kases, un cilvēkiem, kam sāks trūkt nauda izdzīvošanai, nebūs jāuztraucas par kredītiestāžu darbībām. Tiem, kas maksā kredītus godīgi, šā ārkārtas stāvokļa laikā būs iespēja uzelpot.

Iniciatīvas parakstītāji 979

Iniciatīvas jaunumi

Parādu atlikšana uz laiku varētu būt īstermiņa risinājums12. May

Svarīgi ir saprast, ka kredītbrīvdienu piešķiršanas gadījumā netiek atlikti visi kredītmaksājumi, bet gan tikai kredītu pamatsummas maksājumi. Tā komentārā speciāli ManaBalss norāda PricewaterhouseCoopers eksperti.

Komentāru par iniciatīvu "Ierobežot parādu piedzīšanu ārkārtas stāvokļa laikā" sniedz PwC biznesa konsultāciju nodaļas vadītāja Ilona Skribiņa un ZAB PwC Legal vecākais jurists Ričards Freimanis.

Salīdzinoši ātrāka aizdevuma saņemšanas iespēja un vienkāršāki nosacījumi (piemēram, bieži vien netiek prasīta ķīla), ir viena no nebanku kredītu priekšrocībām attiecībā pret banku aizdevumiem, kas padara šos aizdevumus pievilcīgākus aizņēmējiem. Par šīm priekšrocībām kredītņēmēji ir gatavi maksāt augstāku cenu jeb augstāku procentu likmi. Turklāt bieži vien nebanku aizdevumus izmanto tās personas, kam bankas atsaka aizdevumus vai kam ir sabojāta kredītvēsture. Pēc būtības šiem aizdevumiem ir paaugstināts kredītirisks.

Diemžēl Latvijā nebanku aizņēmēju vidū bieži vien ir sociāli visneaizsargātākā sabiedrības daļa, kas šīs ārkārtējās situācijas laikā varētu būt zaudējusi darbu vai saņem dīkstāves pabalstus. Zaudējot ienākumu avotu, cilvēki cenšas pēc iespējas samazināt savus izdevumus, taču aizņēmējiem būtu rūpīgi jāpārdomā kredītbrīvdienu izmantošanas iespēja un jāaprēķina ikmēneša izdevumi gan kredītbrīvdienu izmantošanas, gan to neizmantošanas gadījumos.

Svarīgi ir saprast, ka kredītbrīvdienu piešķiršanas gadījumā netiek atlikti visi kredītmaksājumi, bet gan tikai kredītu pamatsummas maksājumi. Kredītu procenti aizņēmējiem ir jāsedz tāpat. Vienlaikus ir jāapzinās, ka kredītbrīvdienu piešķiršanas gadījumā aizdevuma termiņš netiek pagarināts un tādējādi pēc kredītbrīvdienu beigām ikmēneša maksājums pieaugs.

Papildus norādāms, ka parāda piedziņa parasti notiek gadījumos, kad neizpildīto saistību izpildes termiņš jau ir iestājies. Pieņemot, ka parāds nav nodrošināts, kreditoram ir tiesības veikt ārpustiesas parādu piedziņas darbības, ievērojot Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu, vai izmantot tiesvedības procesu. Tādējādi kreditors potenciāli var iegūt izpildu dokumentu pret parādnieku, kuru nodot piedziņai zvērinātam tiesu izpildītājam.

Kamēr kreditors nav ieguvis nolēmumu ar izpildu dokumenta spēku, tikmēr kreditoram (kā piedzinējam) ir tiesības veikt piedziņas darbības, kas noteiktas iepriekš minētajā Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā un Civillikumā. Proti, rakstiski un mutiski pārliecināt parādnieku par tā pienākumu izpildīt saistības pret kreditoru, vienoties ar parādnieku par parāda pakāpenisku samaksu ilgākā termiņā, kā arī ievietot parādnieku kopējā parādnieku datu bāzē, kas var kaitēt parādnieka kredītvēsturei.

Tas atsevišķos gadījumos ir efektīvs rīks, izņemot situācijas, kad parādnieka kredītvēsture jau tā ir sabojāta un parādnieks pārskatāmā nākotnē nav plānojis ņemt jaunus kredītus vai līzingus. Piemēram, iegādāties līzingā kādu kustamu mantu vai pat uzņemties hipotēkāro kredītu mājokļa iegādei.

Secināms, ka bez izpildu dokumenta vai bez paša parādnieka labprātīgas piekrišanas, kreditoram ir ierobežotas iespējas vērst piedziņu uz parādnieka mantu vai naudas līdzekļiem.

Ņemot vērā minēto, kredītu jūgā nonākušo personu parādu atlikšana uz laiku varētu būt īstermiņa risinājums, kas ārkārtējā stāvokļa laikā varētu atvieglot kredītņēmēju finansiālo situāciju, tomēr kopumā īstermiņa parādu piedziņas atlikšana neatrisina problēmu pēc būtības. Pieņemot grozījumus, būtu padziļināti jāizvērtē arī citas sekas, kas var rasties tautsaimniecībai kopumā, kā arī uz parādu piedziņas atlikšanas laiku būtu jāaptur arī normatīvajos aktos noteiktais noilguma termiņa tecējums.

Avots: PwC Latvia, speciāli ManaBalss

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīvas teksts par nebanku kredītu brīvdienām ir ticis rediģēts21. Apr

Vēršam iniciatīvas parakstītāju, ManaBalss kopienas un mediju uzmanību uz to, ka ir veiktas korekcijas iniciatīvas “Ierobežot parādu piedzīšanu ārkārtas stāvokļa laikā” tekstā, kas gan neietekmē tās būtību un jēgu.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) Gints Āboltiņš vēstulē ManaBalss ir norādījis, ka sākotnējā iniciatīvas tekstā paustais, ka “iedzīvotāji ir parādā 800 miljonus “ātrajiem” kredītiem” nav patiess un ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati uzrāda ko citu.

Saziņā ar iniciatīvas autoru ir veiktas attiecīgas korekcijas iniciatīvas tekstā, un ir norādīts patiesais Latvijas iedzīvotāju parāda apjoms nebanku kreditētājiem saskaņā ar 2019. gada pirmā pusgada datiem – 290 miljoni eiro. Tāpat ir koriģēta norāde par procentu likmēm – tās nav “90%+”, kā bija minēts tekstā sākotnēji. Kā norādīts aktuālajā tekstā, atkarībā no nebanku aizdevuma termiņa, gada procentu likme ir maksimums līdz 56%.

Iniciatīvas būtība un jēga, kā arī prasības leģitīmums paliek spēkā. 290 miljonu parādu ietvarā, piemēram, distances kredītu portfeļa apjoms Latvijas nebanku kreditētājiem ir 159 miljoni eiro jeb absolūtais vēsturiskais maksimums, raksta iniciatīvas autors, norādot, ka tikai zem 30% aizņēmumu ņēmēju spēj tos atdot bez pagarināšanas un kavējumiem.

“Ir vēl milzīga, bet nezināma, summa kas ir cedētas citām kompānijām un neparādās statistikā,” raksta iniciatīvas autors. “Pēc Zvērināto tiesu izpildītāju statistikas (49 ailīte šeit: 2019. gada I pusgada statistikas pārskats par nolēmumu izpildi civillietās) piedziņā ir 400 miljonu vērtas izpildlietas (tās nav par uzturlīdzekļu piedziņu vai pārkāpumiem). Kā redzams, milzīga daļa naudas no diviem miljardiem ekonomikas sildīšanai paredzētās naudas aizies tieši pie piedzinējiem un uz ārzemēm. Mēs jau 13 gadus maksājam par 2007. gada kļūdām. Neļausim tam atkārtoties!”

Jebkurā gadījumā – atvainojamies par pieļauto neuzmanību. Šis tiešām ir izņēmuma gadījums, kad pirms iniciatīvas publicēšanas nav notikusi pienācīga faktu pārbaude. Kā vēstulē norāda arī LAFPA, ManaBalss ir publiski izvirzīti iniciatīvu kvalitātes kritēriji, kas ir saistoši kā eventuālajiem autoriem, tā pašai platformai.

Esam pateicīgi par šādu LAFPA vērību. Aicinām arī plašāko sabiedrību uzturēt mūsu kopējo diskusiju un publiskoto ideju telpu maksimāli korektu un labi informētu. ManaBalss kvalitātes kritēriji ir viens no Latvijas digitālās līdzdalības globālā veiksmes stāsta stūrakmeņiem un instruments kvalitatīvai, korektai un tāpēc arī tik sekmīgai sabiedrības iesaistei, kas turpina darīt Latviju vēl labāku.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS