Iniciatīva ir iesniegta adresātam

Pārstāvis: Jānis VintersPublicēta: 07. Apr (2020)

IEROBEŽOT PARĀDU PIEDZĪŠANU ĀRKĀRTAS STĀVOKĻA LAIKĀ
Iniciatīva tiks iesniegta LR Ministru prezidenta birojā

1'000
1'096
Jau parakstījuši 1'096

Ir jāveic parādu piedziņas un kredītmaksājumu regulējums Covid-19 ārkārtas stāvokļa periodā. Patlaban iedzīvotāji ir parādā 290 miljonus eiro nebanku kreditētājiem vien. Atkarībā no aizdevuma termiņa, šiem kredītiem gada procentu likme ir līdz 56%. Tas ļauj pieņemt, ka daļa no krīzes amortizēšanai plānotajiem divi miljardiem aizies ātros kredītu apmaksai. Ir nepieciešams, ka ekonomikas sildīšanas nauda tiešām tiek iedzīvotājiem, nevis aizplūst no Latvijas ekonomikas caur kredītiestāžu akcionāriem un parādu piedzinējiem.

Ir jāveic izmaiņas likumos, lai uz ārkārtas stāvokļa laiku ieviestu kredītbrīvdienas Latvijā veiktajiem aizdevumiem, kā arī ierobežojumus tiesu izpildītājiem, lai nauda, kas ir domāta darbu zaudējušo un dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem, nenokļūst piedzinēju rokās, bet gan tiek tiešām iepludināta Latvijas ekonomikā.

Ieguvums būs tajā, ka krīzes laika atbalstam netiks prasīta nauda ''pa tiešo'' - no valsts kases, un cilvēkiem, kam sāks trūkt nauda izdzīvošanai, nebūs jāuztraucas par kredītiestāžu darbībām. Tiem, kas maksā kredītus godīgi, šā ārkārtas stāvokļa laikā būs iespēja uzelpot.

Iniciatīvas parakstītāji 1'096

Iniciatīvas jaunumi

Aizturēts patēriņš un investīcijas. Mēs esam sarāvušies.05. Oct (2020)

Pandēmijas izraisītās krīzes dēļ Latvijā ir par kaimiņvalstīm vairāk aizturēts patēriņš un investīcijas – tā intervijā Latvijas Radio norāda nesen par Latvijas Bankas padomes locekli ievēlētais Andris Vilks.

Viņa vērtējumā tas ir iepriekšējās krīzes gados radušās sevišķās piesardzības dēļ.

Tas ir "nosēdies mūsu atmiņās tik dziļi, ka tagad Latvijā ir dziļāka krīze nekā Lietuvā un Igaunijā," sacīja kādreizējais finanšu ministrs (2010-2014).

Komentējot valsts rīcību, lai atbalstītu uzņēmējus Covid-19 krīzē, A. Vilks vērtē, ka virziens ir pareizs, tomēr nav pareizi atbalsta apmēri. "Mēs redzējām Latvijas Bankas pēdējā pētījumā, ka Latvija ir salīdzinoši mazāku daļu no pieejamās naudas novirzījusi uzņēmējiem un iedzīvotājiem, pārvarot krīzes sekas. Varēja būt lielākas programmas, apjomi. Vismaz reiz divi to summu varētu pareizināt."

Piesardzība viņa vērtējumā līdz šim ir bijusi pārāk liela. "Mēs esam piesardzīgāki pret potenciālajiem tēriņiem. Mums liekas, ka kaut kur kaut ko noblēdīs vairāk."

Viņa skatījumā, lai Latvijai pilnībā atkoptos no pandēmijas izraisītā krituma, būs nepieciešami apmēram divi gadi.

Avots: LSM

Apsver savu atbalstu šīm Covid-19 krīzes risinājumu iniciatīvām!

Dalies sociālajos tīklos ar iniciatīvām, kuras atbalsti!

IEROBEŽOT PARĀDU PIEDZĪŠANU ĀRKĀRTAS STĀVOKĻA LAIKĀ
VIENLĪDZĪGU ATBALSTU ARĪ PUBLISKAJĀ SEKTORĀ
VIENREIZĒJS MAKSĀJUMS IEDZĪVOTĀJIEM PATĒRIŅA UZTURĒŠANAI
PAR VIENLĪDZĪGU ATBALSTU VISIEM STUDĒJOŠAJIEM COVID-19 IETEKMĒ

Apsver savu atbalstu arī šīm ekonomikas un biznesa tēmu iniciatīvām!

PAR VIENKĀRŠOTU MAZĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS NODOKĻU REŽĪMU
PAR NODOKĻU IZMAIŅU ATLIKŠANU LĪDZ 2022. GADAM
PAR UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBU, IEROBEŽOJOT PAŠVALDĪBAS DEPUTĀTUS
ĻAUSIM MAZAJAM BIZNESAM IZAUGT
VIENKĀRŠOTA EDS MAZAJAM BIZNESAM, PAŠNODARBINĀTAJIEM UN IK
ATCELT IIN AVANSA MAKSĀJUMUS KOMERSANTIEM UN PAŠNODARBINĀTAJIEM

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Parādu atlikšana uz laiku varētu būt īstermiņa risinājums12. May (2020)

Svarīgi ir saprast, ka kredītbrīvdienu piešķiršanas gadījumā netiek atlikti visi kredītmaksājumi, bet gan tikai kredītu pamatsummas maksājumi. Tā komentārā speciāli ManaBalss norāda PricewaterhouseCoopers eksperti.

Komentāru par iniciatīvu "Ierobežot parādu piedzīšanu ārkārtas stāvokļa laikā" sniedz PwC biznesa konsultāciju nodaļas vadītāja Ilona Skribiņa un ZAB PwC Legal vecākais jurists Ričards Freimanis.

Salīdzinoši ātrāka aizdevuma saņemšanas iespēja un vienkāršāki nosacījumi (piemēram, bieži vien netiek prasīta ķīla), ir viena no nebanku kredītu priekšrocībām attiecībā pret banku aizdevumiem, kas padara šos aizdevumus pievilcīgākus aizņēmējiem. Par šīm priekšrocībām kredītņēmēji ir gatavi maksāt augstāku cenu jeb augstāku procentu likmi. Turklāt bieži vien nebanku aizdevumus izmanto tās personas, kam bankas atsaka aizdevumus vai kam ir sabojāta kredītvēsture. Pēc būtības šiem aizdevumiem ir paaugstināts kredītirisks.

Diemžēl Latvijā nebanku aizņēmēju vidū bieži vien ir sociāli visneaizsargātākā sabiedrības daļa, kas šīs ārkārtējās situācijas laikā varētu būt zaudējusi darbu vai saņem dīkstāves pabalstus. Zaudējot ienākumu avotu, cilvēki cenšas pēc iespējas samazināt savus izdevumus, taču aizņēmējiem būtu rūpīgi jāpārdomā kredītbrīvdienu izmantošanas iespēja un jāaprēķina ikmēneša izdevumi gan kredītbrīvdienu izmantošanas, gan to neizmantošanas gadījumos.

Svarīgi ir saprast, ka kredītbrīvdienu piešķiršanas gadījumā netiek atlikti visi kredītmaksājumi, bet gan tikai kredītu pamatsummas maksājumi. Kredītu procenti aizņēmējiem ir jāsedz tāpat. Vienlaikus ir jāapzinās, ka kredītbrīvdienu piešķiršanas gadījumā aizdevuma termiņš netiek pagarināts un tādējādi pēc kredītbrīvdienu beigām ikmēneša maksājums pieaugs.

Papildus norādāms, ka parāda piedziņa parasti notiek gadījumos, kad neizpildīto saistību izpildes termiņš jau ir iestājies. Pieņemot, ka parāds nav nodrošināts, kreditoram ir tiesības veikt ārpustiesas parādu piedziņas darbības, ievērojot Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu, vai izmantot tiesvedības procesu. Tādējādi kreditors potenciāli var iegūt izpildu dokumentu pret parādnieku, kuru nodot piedziņai zvērinātam tiesu izpildītājam.

Kamēr kreditors nav ieguvis nolēmumu ar izpildu dokumenta spēku, tikmēr kreditoram (kā piedzinējam) ir tiesības veikt piedziņas darbības, kas noteiktas iepriekš minētajā Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā un Civillikumā. Proti, rakstiski un mutiski pārliecināt parādnieku par tā pienākumu izpildīt saistības pret kreditoru, vienoties ar parādnieku par parāda pakāpenisku samaksu ilgākā termiņā, kā arī ievietot parādnieku kopējā parādnieku datu bāzē, kas var kaitēt parādnieka kredītvēsturei.

Tas atsevišķos gadījumos ir efektīvs rīks, izņemot situācijas, kad parādnieka kredītvēsture jau tā ir sabojāta un parādnieks pārskatāmā nākotnē nav plānojis ņemt jaunus kredītus vai līzingus. Piemēram, iegādāties līzingā kādu kustamu mantu vai pat uzņemties hipotēkāro kredītu mājokļa iegādei.

Secināms, ka bez izpildu dokumenta vai bez paša parādnieka labprātīgas piekrišanas, kreditoram ir ierobežotas iespējas vērst piedziņu uz parādnieka mantu vai naudas līdzekļiem.

Ņemot vērā minēto, kredītu jūgā nonākušo personu parādu atlikšana uz laiku varētu būt īstermiņa risinājums, kas ārkārtējā stāvokļa laikā varētu atvieglot kredītņēmēju finansiālo situāciju, tomēr kopumā īstermiņa parādu piedziņas atlikšana neatrisina problēmu pēc būtības. Pieņemot grozījumus, būtu padziļināti jāizvērtē arī citas sekas, kas var rasties tautsaimniecībai kopumā, kā arī uz parādu piedziņas atlikšanas laiku būtu jāaptur arī normatīvajos aktos noteiktais noilguma termiņa tecējums.

Avots: PwC Latvia, speciāli ManaBalss

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīvas teksts par nebanku kredītu brīvdienām ir ticis rediģēts21. Apr (2020)

Vēršam iniciatīvas parakstītāju, ManaBalss kopienas un mediju uzmanību uz to, ka ir veiktas korekcijas iniciatīvas “Ierobežot parādu piedzīšanu ārkārtas stāvokļa laikā” tekstā, kas gan neietekmē tās būtību un jēgu.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) Gints Āboltiņš vēstulē ManaBalss ir norādījis, ka sākotnējā iniciatīvas tekstā paustais, ka “iedzīvotāji ir parādā 800 miljonus “ātrajiem” kredītiem” nav patiess un ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati uzrāda ko citu.

Saziņā ar iniciatīvas autoru ir veiktas attiecīgas korekcijas iniciatīvas tekstā, un ir norādīts patiesais Latvijas iedzīvotāju parāda apjoms nebanku kreditētājiem saskaņā ar 2019. gada pirmā pusgada datiem – 290 miljoni eiro. Tāpat ir koriģēta norāde par procentu likmēm – tās nav “90%+”, kā bija minēts tekstā sākotnēji. Kā norādīts aktuālajā tekstā, atkarībā no nebanku aizdevuma termiņa, gada procentu likme ir maksimums līdz 56%.

Iniciatīvas būtība un jēga, kā arī prasības leģitīmums paliek spēkā. 290 miljonu parādu ietvarā, piemēram, distances kredītu portfeļa apjoms Latvijas nebanku kreditētājiem ir 159 miljoni eiro jeb absolūtais vēsturiskais maksimums, raksta iniciatīvas autors, norādot, ka tikai zem 30% aizņēmumu ņēmēju spēj tos atdot bez pagarināšanas un kavējumiem.

“Ir vēl milzīga, bet nezināma, summa kas ir cedētas citām kompānijām un neparādās statistikā,” raksta iniciatīvas autors. “Pēc Zvērināto tiesu izpildītāju statistikas (49 ailīte šeit: 2019. gada I pusgada statistikas pārskats par nolēmumu izpildi civillietās) piedziņā ir 400 miljonu vērtas izpildlietas (tās nav par uzturlīdzekļu piedziņu vai pārkāpumiem). Kā redzams, milzīga daļa naudas no diviem miljardiem ekonomikas sildīšanai paredzētās naudas aizies tieši pie piedzinējiem un uz ārzemēm. Mēs jau 13 gadus maksājam par 2007. gada kļūdām. Neļausim tam atkārtoties!”

Jebkurā gadījumā – atvainojamies par pieļauto neuzmanību. Šis tiešām ir izņēmuma gadījums, kad pirms iniciatīvas publicēšanas nav notikusi pienācīga faktu pārbaude. Kā vēstulē norāda arī LAFPA, ManaBalss ir publiski izvirzīti iniciatīvu kvalitātes kritēriji, kas ir saistoši kā eventuālajiem autoriem, tā pašai platformai.

Esam pateicīgi par šādu LAFPA vērību. Aicinām arī plašāko sabiedrību uzturēt mūsu kopējo diskusiju un publiskoto ideju telpu maksimāli korektu un labi informētu. ManaBalss kvalitātes kritēriji ir viens no Latvijas digitālās līdzdalības globālā veiksmes stāsta stūrakmeņiem un instruments kvalitatīvai, korektai un tāpēc arī tik sekmīgai sabiedrības iesaistei, kas turpina darīt Latviju vēl labāku.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS