Pārstāvis: Irina GraudiņaPublicēta: 19. Jan

LATVIJAS LAUKU SKOLĀM – BŪT!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
8'170
Jau parakstījuši 8'170
1'830

Ar šo iniciatīvu vēlamies panākt, lai Saeima pievērš uzmanību tam, vai 21.11.2023. Ministru kabinetā zināšanai pieņemtais (skat. 66. § sēdes protokolā https://www.vestnesis.lv/op/2023/228.21) Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā" (https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/document_versions/79661ed7-c426-435f-a623-994e405e7b14/download), kas paredz skolēnu skaita prasības skolās, ir sagatavots atbilstīgi Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā lauku iedzīvotāju, interesēm un vai tas nav pieņemts vienpusīgi, neizprotot reālo situāciju valstī. Uzņemamies vērtēt, ka šis ziņojums valdībā nav pienācīgi apspriests. Tomēr, pamatojoties uz šo ziņojumu, ir plānots slēgt vai reorganizēt ap 60 lauku skolu dažādos Latvijas reģionos. Runa šeit ir par valsts mēroga problēmu, tāpēc lūdzu Saeimas iejaukšanos, bet piemēram norādīšu, ka pašreizējais lēmums par skolas slēgšanu Kuldīgas novadā vien skar vairākas skolas, ieskaitot Z. A. Meierovica Kabiles pamatskolu.

Kabiles pagasts robežojas ar trīs novadiem, un izsenis skolēni no tiem ir apmeklējuši Kabiles skolu, jo tā ir tuvākā skola. Kabilē skola nepārtraukti ir darbojusies jau kopš 1784. (!) gada. Tagadējā skolas ēka ir uzcelta 1858. gadā, un tā ir bijis izglītības centrs ne tikai kabilniekiem, bet arī tuvākajiem Tukuma un Saldus novada pagastiem. Tomēr Kuldīgas novada pašvaldība, kura pieņem gala lēmumu par skolas slēgšanu vai reorganizāciju, nerēķinās ne ar sava novada, ne kaimiņu novadu bērnu pamattiesībām un interesēm, situāciju neizprotot un skolu vēlas slēgt. Šādi rīkoties pašvaldībai uzspiežot Izglītības un zinātnes ministrijas jaunie noteikumi, kuru leģitimitāte ir diskutabla. Kā norādīts, MK tos ir "pieņēmis zināšanai". Uzskatām, ka starp slēgšanai paredzētajām skolām tomēr nav liekama vienlīdzības zīme, un katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli. Jāizskata arī iespēja pamatskolas pārveidot par sākumskolām.

Uzskatām, ka mums katram ir savi pienākumi: skolēniem jāmācās, vecākiem jārūpējas par saviem bērniem, bet ierēdņiem un politiķiem – jāsakārto likumdošana, lai bērni varētu mācīties sev piemērotākajā skolā. Ir vispārzināms fakts, ka valstī samazinās dzimstība, un tas visvairāk skar lauku iedzīvotājus. Tāpat nenoliedzam, ka pēc IZM noteikumiem, lai cik diskutabli tie būtu, bērnu skaits mūsu skolā neatbilst tur uzstādītajiem parametriem. Tomēr neuzskatām, ka trūkstošo bērnu skaits ir tik būtisks, ka skolu likvidēšana ir vienīgais veids, kā risināt valsts un pašvaldības finansiālās problēmas uz lauku skolu likvidācijas rēķina, neizprotot konkrēto situāciju. Jāņem arī vērā, ka bērnu skaits skolās ir mainīgs, un vietām tas uzrāda, kaut nelielas, tomēr pieauguma tendences. Šāda rīcība vienlaikus iznīcina ne tikai skolas, bet arī pagastus, liekot cilvēkiem doties prom no lauku reģioniem. Saglabājot dzīvotspējīgu skolu, mēs saglabāsim dzīvotspējīgu, radošu un pašpietiekamu kopienu.