ASV marihuānu smēķē vairāk par tabaku09. Sep (2022) Sveiks! Tu saņem šo ziņu, jo esi parakstījis/-usi kādu no iniciatīvām par marihuānas legalizāciju. Ja esi parakstījis vairākas tematiski līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt. Šovasar veiktā Gallup aptauja uzrāda, ka pirmo reizi vēsturē vairāk amerikāņu smēķē marihuānu (16%), nekā tabakas cigaretes (11%), raksta biznesa ziņu portāls Quartz. Tas ir iznākums gadiem ilgajām kampaņām pret tabakas smēķēšanu un marihuānas legalizācijai aizvien vairākās ASV pavalstīs un liecina par marihuānas industrijas nostiprināšanos iepretī tradicionāli spēcīgajai tabakas industrijai. Cita starpā tas sasaucas arī ar pāris ManaBalss.lv platformā publicētajām iniciatīvām par šo tēmu – "Medicīniskās marihuānas legalizācija" un "Marihuānas dekriminalizēšana". Cigarešu lietošana ASV ir kritusies jau kopš 1960. gadiem, kad tika publiskoti pētījumi par smēķēšanas izraisīto atkarību un saistību ar ļaundabīgajiem audzējiem. Nākamajās desmitgadēs sekoja valdības finansētas pretsmēķēšanas kampaņas, nodokļu celšana tabakas industrijai, regulējumi par smēķētāju obligātu informēšanu par riskiem utt., kas noturīgi mazināja tabakas izstrādājumu pārdošanas apjomus. Iznākumā tādi industrijas giganti, piemēram, Philip Morris, pārorientē savu biznesu uz smēķēšanas alternatīvu – vapošanu. 1970. gados ASV marihuānas lietošana pieauga, tomēr tā atkal kritās jau 1980. gadu beigās un 1990. gados vadības veiktā kara pret narkotikām laikā. Pēdējā desmitgadē daudzās ASV pavalstīs dažāda veida marihuānas lietošana tomēr ir legalizēta, un jau puse valsts iedzīvotāju aptaujās atbild, ka ir vismaz reizi to pamēģinājuši. Medicīniska marihuānas lietošana ir atļauta 19 pavalstīs, četrās no piecām ASV pakļautībā esošajām teritorijām, kā arī Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā. Marihuānas lietošana atpūtai ir legāla 19 pavalstīs, un vēl 12 pavalstīt marihuānas lietošana ir dekriminalizēta. Sabiedrības noskaņojums ir attiecīgi mainījies jau kopš 1990. gadiem, ieskaitot tā laika prezidenta publisko atzīšanos, ka arī viņš ir smēķējis marihuānu. 2011. gadā pirmo reizi par marihuānas legalizāciju iestājās jau vairāk par pusi amerikāņu, un nākamajā gadā Kolorado kļuva par pirmo pavalsti, kurā marihuāna ir legāla, raksta Quartz. Vismaz divās pavalstīs – Dienviddakotā un Merilendā – pilsoņu balsojums par marihuānas legalizāciju notiks novembrī notiekošo vidustermiņa vēlēšanu ietvarā. Pašreizējais ASV marihuānas tirgus tiek lēsts 30–40 miljardu USD apmērā. Quartz norāda, ka attiecīgo kompāniju akciju tirgū gan ir noticis kritums kopš akciju cenu pīķa 2019. gadā, jo investori lielāku vērību pievērš šīs industrijas kompāniju reālajai pelnīt spējai. Paredzams, ka ASV marihuānas industrija konsolidēsies un fokusēsies tieši uz ienesīgumu, raksta Quartz. Avots: Quartz Ja atbalsti šai ziņā minēto iniciatīvu prasības, dalies ar tām sociālajos tīklos! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
MEDICĪNISKĀS MARIHUĀNAS LEGALIZĀCIJA
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Sniegt iespēju cilvēkiem ar noteiktām medicīniskām problēmām saņemt atbilstošu medicīnu, kas jau praksē tiek izmantota vairākās pasaules valstīs (ASV, Kanāda, Izraēla, Čehija, Lielbritānija, Nīderlande, Spānija un citviet) un, kas var sniegt labumu situācijās, kad citi medikamenti nepalīdzētu. Marihuāna var būt alternatīva daudziem medikamentiem, kuru blakusefekti ir nopietnāki par šīs substances (kaņepes zieda) iespējamo kaitējumu. Galvenajam principam marihuānas izmantošanai medicīnā ir jābūt, ka sniegtais labums pārsniedz iespējamo kaitējumu.
Atļaut Latvijas Republikas pilsoņiem gūt piekļuvi medicīniskajai marihuānai pēc ģimenes ārsta vai papildus speciālistu (atkarībā no noteiktās medicīniskās problēmas) rakstiska ieteikuma, atceļot jebkādus sodus par lietošanu, glabāšanu konkrētajai personai un atļaujot audzēt līdz pat 3 stādiem personiskajiem medicīnas nolūkiem, joprojām piemērojot sodu pēc Krimināllikuma vai Latvijas Administratīvo Pārkāpumu Kodeksa par realizāciju vai nodošanu personām, kurām nav atbilstošas atļaujas. Medicīnisko atļauju izsniegtu slimībām un kaitēm (to skaitā - vēža ķīmiskā terapija, HIV/AIDS, anoreksija, skleroze, epilepsija, alkoholisms, depresija, sāpju remdēšanai utt.), kuru ārstēšanā vai remdēšanā marihuānai ir pierādīts izmantojums citu valstu praksē un medicīniskajos pētījumos, kā arī balstoties uz atļauju izsniedzošo ārstu/speciālistu vērtējumu.
Tiks sniegta atbilstoša alternatīva nopietniem slimību gadījumiem, kad citu medikamentu izmantošana varētu būt bīstama cilvēka veselībai un/vai psihei, kā arī tiktu sniegta alternatīva, kas, noteiktos gadījumos (epilepsija,multiplā skleroze), var būt efektīvāka par parastajiem ķīmiskajiem medikamentiem, kas izraisa nopietnus blakusefektus. Medicīniskās marihuānas izmantošana arī sevī ietver tādu šķirnu, koncentrātu un eļļu izmantošanu (dažu problēmu remdēšanai vai ārstēšanai), kurā ir minimāls THC vielas daudzums, tātad tai nav narkotiskas iedarbības. Tiks arī uzlabota vēža un AIDS slimnieku dzīves kvalitāte, sniedzot iespēju efektīvi atbrīvoties no ķīmiskās terapijas un AIDS izraisītajiem blakusefektiem - sliktas dūšas un vemšanas, kā arī palīdzēs ar apetītes problēmām AIDS un, līdz noteiktai robežai, anoreksijas slimniekiem. ASV un citu valstu pieredze norāda, ka šis medicīniskās marihuānas izmantojums ir ļoti efektīvs un plaši pieprasīts tā pārākuma pār tradicionālo medikamentu dēļ, kas bieži vien nav pietiekami iedarbīgi vai paši par sevi izraisa papildus problēmas.
Iniciatīvas jaunumi
Vēlreiz par medicīnisko marihuānu05. Jul (2019) Jau vairākus gadus tiek diskutēts, vai marihuānas legalizācija varētu palīdzēt ārstniecībā, vai tās legalizācija ir nepieciešama vai nē. Par diskutēsim RīgaTV 24 raidījumā "Mana Balss". Nāc uz ierakstu otrdien, 9. jūlijā, plkst. 10:15 Blaumaņa ielā 32. Diskutēs:
Raidījums TV24 ēterā būs skatāms svētdien, 14. jūlijā, plkst. 20:00. Atgādinām, ka šo svētdien, 7. jūlijā, TV24 ēterā 20:00 būs skatāms "Mana Balss" raidījums par PVN atcelšanu bērnu precēm un pakalpojumiem. Raidījums "Mana balss" ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Mana balss" saturu atbild RīgaTV 24.
- Horens Stalbe, multimākslinieks
- Ilmārs Dūrītis, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs
- Pēteris Apinis, bijušais Latvijas Ārstu biedrības prezidents
- Edgars Tavars, Latvijas Zaļā partijas priekšsēdētājs.
Saeima drīzumā varētu sākt diskusijas par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju12. Apr (2019) Tā, atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieka Jāņa Bekmaņa žurnālistiem sacīto, raksta portāls TVNET. Patlaban Administratīvo pārkāpumu kodekss par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu paredz brīdinājumu vai naudas sodu līdz 280 eiro. Savukārt Krimināllikums par šādu vielu neatļautu lietošanu, ja to izdarījusi persona, kura brīdināta par kriminālatbildību, kas draud par to neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu, paredz brīvības atņemšanu līdz trīs mēnešiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Bekmanis skaidroja, ka nākotnē kopējai valsts politikai narkomānijas problēmas risināšanai vēl vairāk jākoncentrējas uz sabiedrības veselības veicināšanu un preventīviem pasākumiem, tāpēc viens no IeM priekšlikumiem cita starpā ir nodot virsvadību par narkotiku politikas koordināciju Veselības ministrijas pārziņā. Tajā pašā laikā atbildīgo iestāžu eksperti uzskata, ka patlaban ir no jauna jāpārvērtē, vai valsts ir gatava pieņemt atbildīgus lēmumus attiecībā uz narkotiku lietošanas atbildību un sodu politiku. Patlaban Tieslietu ministrijas vadībā notiek diskusijas par to, vai kriminālatbildība par narkotiku lietošanu "dod sabiedrībai savu atturošo efektu", viņš teica. "Cik man zināms, tuvākajā laikā šīm diskusijām beidzoties, ir iecere atjaunot diskusiju parlamentā. Šajā sakarā mēs nopietni vērtējam citu valstu pieredzi, proti, vai Latvijas sistēma būs gana noturīga, lai tiktu galā ar iespējamām sekām," norādīja Bekmanis. Viņš minēja, ka vairākās ES valstīs, piemēram, Portugāle ir izšķīrušās par kriminālatbildības atcelšanu, bet vienlaikus ar šo soli valsts ir veikusi ļoti nopietnas investīcijas veselības sektorā, profilaksē un tiesībsargājošo iestāžu sektorā. Patlaban Latvijas IeM pozīcija par kriminālatbildības atcelšanu narkotiku lietotājiem ir ļoti piesardzīga, "lai neteiktu vairāk," piebilda Bekmanis. Tajā pašā laikā IeM uzskata, ka jautājums ir aktuāls, jo ministrija nevar neievērot sodu politikas izmaiņas pārējā Eiropas Savienībā. "Šis ir jautājums, kas jāvērtē, proti, vai mūsu sabiedrība ir praktiski un psiholoģiski gatava uzņemties atbildību par narkotiku lietotājiem," viņš norādīja, piebilstot, ka patlaban tiekot cerēts, ka narkotiku lietotājus izlabos cietuma sistēma. IeM pieejamā informācija gan apliecinot pretējo, proti, Latvijas cietumos ir ļoti augsts apreibinošo vielu lietošanas recidīvs. Piemēram, 2016.gadā no aptuveni 9000 notiesāto 14% notiesāti par narkotiku nelegālo apriti vai lietošanu. Tāpat Bekmanis minēja, ka Eiropā ir ļoti augsts narkotiku pārdozēšanas skaits starp bijušajiem ieslodzītajiem. "Tas par kaut ko liecina un liek aizdomāties," viņš pauda. Attiecībā uz iepriekš izskanējušām diskusijām par marihuānas atļaušanu medicīniskai lietošanai, Bekmanis norādīja, ka IeM viedoklis nav mainījies, proti, ja ir pierādījumi, ka medikaments pacientam palīdz, tad diskusijas ir iespējamas ar piebildi, ka šādas atļaujas došanā IeM un Valsts policijas galvenais mērķis būtu turpināt novērst nelegālo apriti. Tāda pati analoģija kā ar dažādiem opioīdu medikamentiem. Savukārt attiecībā uz marihuānas smēķēšanu vai augu audzēšanu it kā medicīniskos nolūkos IeM nostāja nav mainījusies un ministrija to neatbalsta. "Arī šis jautājums ir nopietni jāizdiskutē, jo kā redzams pēc pētījumiem, tad katrs ceturtais skolēns vismaz reizi ir pamēģinājis narkotikas. Visbiežāk tieši marihuānu. Jebkurā gadījumā ministrija minētajā jautājumā paļausies uz mediķu viedokli," piebilda Bekmanis. Pagājušajā gadā Latvijā konstatēts 51 marihuānas audzēšanas gadījums un kopumā izņemti 1215 aizliegtie augi. Gadu iepriekš konstatēti 49 audzēšanas gadījumi, kuros izņemti 864 augi. 2016.gadā likumsargi konstatējuši 41 audzēšanas gadījumu un kopumā izņēmuši 635 augus. Izņemtajos augos rekords bija 2013.gadā, kad izņemti 14 579 augi, taču konstatēti tikai 18 audzēšanas gadījumi. Avots: TVNET
Ir politiskā griba apsvērt medicīnisko marihuānu19. Feb (2019) Pasaules tendence ir medicīniskās marihuānas legalizēšana un regulēšana, tāpēc tas ir arī Latvijai ejamais ceļš, intervijā TVnet.lv saka veselības ministre Ilze Viņķele (A/P!). Tas sasaucas ar ManaBalss platformā virzīto iniciatīvu „Medicīniskās marihuānas legalizācija”. „Latvijas ārsti var būt vieni, kas to rosina. Bet tikpat labi to var rosināt, vienalga, iniciatīvu portālā ManaBalss.lv,” uz TVnet žurnālista Iļjas Kozina jautājumu, no kā ir jānāk iniciatīvai par medicīniskās marihuānas legalizāciju, atbild ministre. „Tas, ko es gribēju teikt, ka šī tendence pasaulē par medicīniskās marihuānas regulētu, legālu lietojumu – tā ir realitāte,” komentē I. Viņķele. „Tā ir vienkārši realitāte. Mums kaimiņos Lietuvā tūlīt arī tas būs. Es neredzu nevienu argumentu, kādēļ mēs šo nevērtētu. Vismaz izvērtēt.” Iepriekš, 2015. gadā, Saeimā jau tika iesniegta iniciatīva saistībā ar marihuānas tiesisku regulēšanu – par tās dekriminalizēšanu, bet šis priekšlikums parlamentā tika noraidīts, to neizskatot pēc būtības. Iniciatīvas pārstāvji ManaBalss ir komentējuši, ka tas ir noticis aizspriedumaini un bez pienācīgas analīzes. Līdzīgi vienkāršoti argumenti figurē arī ap iniciatīvu par medicīnisko marihuānu, tās legalizēšanu un regulēšanu. Šai tēmai pērnruden, 4. novembrī, tika veltīts arī RīgaTV 24 raidījums „Mana Balss”. Tajā klātesošie eksperti – pat marihuānas legalizācijas pretinieki – ļoti drīz vienojās, ka līdz ar sakārtotu, reglamentētu un uzraudzītu vidi medicīniskās marihuānas atļaušana Latvijā būtu visnotaļ iespējama. Raidījuma video var skatīt RīgaTV 24 arhīvā. Avots: TVnet.lv; ManaBalss.lv
ES politikā redzama atvērtība medicīniskajai marihuānai14. Feb (2019) Eiropas Parlaments (EP) ir nobalsojis par rezolūciju, aicinot Eiropas Komisiju (EK) turpināt pētījumus par medicīniskās marihuānas izmantošanu zāļu sastāvā, no Briseles ziņo TVnet.lv. Latvijā medicīniskās marihuānas legalizāciju aktualizē platformā ManaBalss kopš 2015. gada virzīta attiecīga iniciatīva. Šai tēmai pērnruden, 4. novembrī, tika veltīts arī RīgaTV 24 raidījums „Mana Balss”. Tajā klātesošie eksperti – pat marihuānas legalizācijas pretinieki – ļoti drīz vienojās, ka līdz ar sakārtotu, reglamentētu un uzraudzītu vidi medicīniskās marihuānas atļaušana Latvijā būtu visnotaļ iespējama. Viena no rezolūcijas autorēm, EP deputāte no Horvātijas Dubravka Šuica apgalvo, ka jau šobrīd ir dažādi zinātniski pētījumi, kas pierāda marihuānas sastāvā esošo aktīvo vielu pozitīvu ietekmi uz pacientiem, kas cieš no HIV/AIDS, multiplās sklerozes, dažādiem vēža veidiem un neiroloģiskām saslimšanām. Kā portālam TVNET pastāstīja Šuica, rezolūcijas pamatdoma ir harmonizēt medicīniskās marihuānas izmantošanu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. „Pirmkārt, mēs gribam definēt, kas ir medicīniskā marihuāna. Otrkārt, lai visiem pilsoņiem tai būtu līdzvērtīga pieeja. Tāpat mēs vēlamies, lai visās valstīs tiktu noteiktas vienādas diagnozes, [ko ārstē ar medicīnisko marihuānu]. Dažās valstīs ārsti var izrakstīt šādas zāles, citās ne.” Tajā pašā laikā ir precīzi jānodala medicīniskās marihuānas lietošana no šīs vielas lietošanas rekreācijas mērķiem, pārliecināta Šuica. Vienlaikus politiķe atzīmē, ka ir precīzi jādefinē termins „medicīniskā marihuāna”. Šeit, pēc viņas vārdiem, nav runa par marihuānas smēķēšanu medicīniskos nolūkos, bet gan par aktīvo vielu lietošanu zāļu sastāvā. Eiropas Parlamenta deputātu rezolūcijā par marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos tāpat ir uzsvērta nepieciešamība labot situāciju ar nepietiekamo finansējumu pētījumiem par potenciālo labumu no marihuānas izmantošanas zāļu sastāvā. Iepriekš ManaBalss platformā kopš 2012. gada tika savākts nepieciešamais atbalsts arī priekšlikumam par neliela daudzuma marihuānas jeb kanabisa audzēšanas dekriminalizāciju. 2015. gada vasarā šī iniciatīva tika iesniegta Saeimā, bet komisiju locekļi, pēc priekšlikuma autoru vārdiem, „iniciatīvu sauca par muļķībām un sliktu ideju”, neizskatot pēc būtības un noraidot. „Kāpēc šis jautājums par dekriminalizāciju ‒ un īpaši medicīniskajām vajadzībām – nav politiskajā dienaskārtībā? Vairāk vai mazāk, bet tāpēc, ka bieži vien politisko dienaskārtību veido sabiedrības noskaņojums. Politiķi spriež pēc socioloģiskajām aptaujām – ko sabiedrība domā par šo vai to jautājumu,” iepriekšminētajā TV24 raidījumā norādīja Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. Viņa vērtējumā politiķiem ir bail vēlētāju acīs izskatīties pēc tādiem, kas „atbalsta narkomānus”. „Tomēr pasaulē tendence ir pretēja, un es arī Latvijā esmu rosinājis par to diskusiju. Pirms lēmuma par vai pret ir jābūt diskusijai un objektīviem argumentiem, un ir jāskatās uz pasaules pieredzi. Nule kā par šo jautājumu pozitīvi ir lēmusi Lielbritānija un Lietuva, arī Kanāda un daudzas ASV pavalstis.” Sāpju medicīnas jeb algoloģijas vadošais eksperts Latvijā Dr. Mihails Arons raidījumā norādīja, ka virknei pacientu medicīniskā marihuāna acīmredzami ir vienīgā alternatīva. Viņš piekrita E. Tavara teiktajam, ka „ja mēs Latvijā kaut vienam cilvēkam varam ar šo mazināt sāpes un ciešanas, tad tas ir tā vērts.” Raidījuma video var skatīt TV24 arhīvā. Avots: TVnet.lv; ManaBalss.lv; xtv.lv/rigatv24
Medicīniskās marihuānas legalizēšanu apspriedīs TV ēterā29. Oct (2018) RīgaTV 24 diskusiju raidījumā "Mana Balss" nākamajā publiskajā ierakstā aplūkosim iniciatīvu „Medicīniskās marihuānas legalizācija”. Raidījuma ierakstus RīgaTV 24 studijā var apmeklēt ikviens interesents. Diskusijas dalībnieki:
Lai nodrošinātu vispusīgu un informējošu diskusiju, aicināsim dažādo iesaistīto pušu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim iniciatīvu, kā arī spriedīsim par tās ietekmi Latvijā. Diskusijas laikā arī publika varēs izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem! Nāc, klausies un izsakies diskusijā!
Raidījums "Mana balss" ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Mana balss" saturu atbild RīgaTV 24.
-Moderators Arnis Blodons
- Edgars Tavars, Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs
- Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
- Mihails Arons, algologs, anesteziologs, Latvijas sāpju izpētes biedrības prezidents
- Jānis Strazdiņš, psihiatrs, narkologs, politiķis
Tiekamies ceturtdien, 1. novembrī, plkst. 19:00 Rīgā, Blaumaņa ielā 32. Skaties raidījumu RīgaTV 24 kanālā svētdien, 4. novembrī, plkst. 19:00.