Pārstāvis: Krusts MārtiņšPublicēta: 06. Apr

VIENREIZĒJS MAKSĀJUMS IEDZĪVOTĀJIEM PATĒRIŅA UZTURĒŠANAI
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
2'897
Jau parakstījuši 2'897
7'103

Potenciāla pirktspējas samazināšanās saistībā ar Covid-19 pandēmiju apdraud Latvijas ekonomiku. Finanšu krīzes sākas tieši ar patēriņa kritumu. Latvijas gadījumā situāciju īpaši smagu padara apstāklis, ka iedzīvotājiem ir izteikti zemi uzkrājumi un "drošības spilvens". Tāpēc nekavējoties ir jāiepludina ekonomikā nauda tieši patēriņā, lai novērstu krīzi pašā tās iedīglī.

Steidzami ir jāveic vienreizēji maksājumi katram Latvijas iedzīvotājam, kurš sasniedzis 14 gadu vecumu. Tas būs tā dēvētās "helikoptera naudas" (helicopter money) mehānisms. Pirmais maksājums 100 eiro apmērā jāizmaksā nekavējoties, un turpmākie maksājumi ir jāveic atkarībā no krīzes gaitas.

Šie krīzes maksājumi mīkstinās dzīves līmeņa krišanos un ekonomikas bremzēšanos tieši patēriņa jomā, kas ir fundamentāla ekonomikas darboties spējai. Ir pozitīvi novērtējams, ka Latvijai ir pieejami lieli ES finanšu fondi. Apmierinoši vērtējams, ka valdība iepludina naudu piedāvājumā, proti, uzņēmumos, kuri piedāvā preces un pakalpojumus un var saņemt dīkstāves pabalstu un citus finanšu instrumentus. Tāpēc būtu ļoti pozitīvi, ja tiktu iepludināta nauda arī pieprasījuma sadaļā, kas ir līdzīgi būtisks ietekmes mehānisms. Šie mehānismi slikti darbojas, ja tas nenotiek komplektā – gan piedāvājuma, gan pieprasījuma jeb patēriņa stimulācija. Daļa no šiem mehānismiem ir šauri tēmēta un neaptver visu ekonomisko sistēmu.

Iniciatīvas parakstītāji 2'897

Iniciatīvas jaunumi

Bezdarba līmenis aktualizē krīzi kompensējošos pretpasākumuspirms 29 dienām

Latvijā šogad maija beigās reģistrētā bezdarba līmenis sasniedzis 8,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,4 % vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

Ekonomikas sabremzēšanās un sociālekonomiskie riski aktualizē arī ManaBalss autoru piedāvātos risinājumus – gan ilgtermiņa risinājumu "Garantētā pamatienākuma ieviešana Latvijas iedzīvotājiem", gan tādu īstermiņa stimulu kā "Vienreizējs maksājums iedzīvotājiem patēriņa uzturēšanai".

Ja Tu atbalsti šo iniciatīvu virzītos priekšlikumus, dalies ar tiem ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos!

2020. gada maija beigās NVA bija reģistrēti kopumā 76’440 bezdarbnieku, kas ir par 3523 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 72’917 bezdarbnieki.

Tostarp visstraujāk reģistrētā bezdarba līmenis gan maijā, gan arī šā gada pirmajos piecos mēnešos kopumā palielinājies Rīgā un Rīgas reģionā.
Maijā Rīgā un arī Rīgas reģionā reģistrētā bezdarba līmenis palielinājies par 0,5 %, kamēr salīdzinājumā ar 2019. gada beigām Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis audzis par 2,7 %, bet Rīgas reģionā – par 2,5 %.

Vienlaikus Rīgā un Rīgas reģionā joprojām ir zemākais bezdarba līmenis starp Latvijas reģioniem. NVA dati liecina, ka Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis šogad maija beigās bija 6,7%, bet Rīgas reģionā – 6,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Augstākais reģistrētā bezdarba līmenis maija beigās joprojām bija Latgales reģionā – 15,7%, kas ir par 0,4 % vairāk nekā pirms mēneša, kā arī par 1,9 % vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis maijā palielinājies par 0,3 %, mēneša beigās veidojot attiecīgi 8,9%, 8% un 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Salīdzinājumā ar 2019.gada beigām Kurzemē un Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis palielinājies par 1,7 %, bet Vidzemē – par 2,1 %.

2019. gada beigās Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, bet šogad aprīļa beigās – 8%.

Avots: TVNET

AUTORS: MANA BALSS

TV raidījums "Mana Balss" - arī arhīvā03. Jun

Nepaguvi noskatīties RīgaTV 24 raidījumu "Mana Balss" tiešraidē? Skaties to arhīvā!

Pašlaik ir sākta jau ceturtā raidījumu sezona. Šai RīgaTV 24 arhīva vietnē Tu vari skatīties arī iepriekšējo sezonu ierakstus. Protams, sākot ar šīs sezonas pirmo raidījumu par Tevis atbalstīto iniciatīvu - "Vienreizējs maksājums iedzīvotājiem patēriņa uzturēšanai".

Tā kā esi ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes nodrošināšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Pēdējam piemērs ir RīgaTV 24 raidījums nu jau ceturtajā sezonā, kā arī pastāvīgais ManaBalss iniciatīvu atspoguļojums Latvijas medijos. Noturīga interese par šo Latvijas unikālo sasniegumu ir arī ārvalstu medijos un starptautiskās institūcijās.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa. Ļauj tam skanēt arī turpmāk - iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos un rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

ManaBalss.lv komanda

AUTORS: MANA BALSS

Ēterā – helikoptera nauda26. May

RīgaTV 24 sāk raidījuma "Mana Balss" 4. sezonu. Skaties raidījumu svētdienu vakaros!

Pirmā šīs sezonas diskusija – par "helikoptera" naudu.

Svētdien, 31. maijā, plkst. 20:00 RīgaTV 24 ēterā skaties diskusiju par iniciatīvu "Vienreizējs maksājums iedzīvotājiem patēriņa uzturēšanai".

Potenciāla pirktspējas samazināšanās saistībā ar Covid-19 pandēmiju apdraud Latvijas ekonomiku. Finanšu krīzes sākas tieši ar patēriņa kritumu. Tāpēc steidzami ir jāveic vienreizēji maksājumi katram Latvijas iedzīvotājam, kurš sasniedzis 14 gadu vecumu. – Tā argumentē iniciatīvas "Vienreizējs maksājums iedzīvotājiem patēriņa uzturēšanai" autors. Pirmais maksājums 100 eiro apmērā jāizmaksā nekavējoties, un turpmākie maksājumi ir jāveic atkarībā no krīzes gaitas.

Kā domā Tu? Skaties, vērtē un apsver savu atbalstu iniciatīvai!

Diskusijā piedalīsies:

Juris Jansons, Tiesībsargs

Gatis Eglītis, Saeimas deputāts (JKP), Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis

Mārtiņš Krusts, ekonomists, iniciatīvas autors

AUTORS: MANA BALSS

“Helikoptera nauda” ir jāīsteno steigšus21. Apr

Atsaucoties uz plašsaziņas vēstījumiem, tā savu iniciatīvu “Vienreizējs maksājums iedzīvotājiem patēriņa uzturēšanai” aktualizē tās autors.

Viņš norāda, ka jau pašā Covid-19 sākumā Singapūras ekonomisti “helikoptera naudas” maksājumus “izsita cauri” valdībai ļoti īsā laikā. Tieši lēmuma pieņemšanas ātrums šīs rīcībpolitikas sekmīgumam ir no svara.

“Herlikoptera nauda” ir vienreizējas naudas izmaksa visiem attiecīgās valsts iedzīvotājiem. Šī rīcība tiek vērtēta kā viens no monetārās politikas mehānismiem, kurš stimulē patēriņu, un tas ir izmantojams īpaši smagas recesijas vai deflācijas draudu gadījumā.

“Herlikoptera naudas” stimulētais patēriņš parūpējas, ka uzņēmumi, kuri saskārušies ar pirktspējas kritumu, nebankrotē un neatlaiž darbiniekus, ka ekonomika nesāk sašaurināties, un šis rīks prasa ļoti strauju īstenošanu, lai mīkstinātu krīzes sekas, pirms tās ir radušās.

Tieši tāpēc Singapūras, ASV un Japānas ekonomisti šo priekšlikumu novērtēja kā tādu, kurš dos rezultātu un kurš ir jāievieš steigšus. Latvijas piemērā šis gadījums prasa absolūtu steidzamību, jo Latvijai tiek prognozēta deflācija. Pēc Darba devēju konfederācijas datiem Latvijā ap 90% uzņēmumu saskaras ar sabiedrības pirktspējas problēmām, un mehānisma izmantošanu vēl pašsaprotamāku un steidzamāku padara Statistikas pārvaldes dati. Tie uzsver, ka Latvijā iekrājumi ap 30% iedzīvotāju pietiek vienam mēnesim, un vēl 40% – trim mēnešiem.

Jautājumu par “helikoptera naudu” un to, kā šī ekonomiskā teorija redz naudas plūsmu, kā arī noraidot pārmetumus, ka tas rada sociālo noslāņotību, iniciatīvas autors ir diskutējis arī RīgaTV 24 “Preses klubā” kopā ar politiķi Vilni Ķirsi (JV).

Šajā sižetā, sākot ar 9:00 minūti, iniciatīvas autors izstāsta, kā ekonomikā veidojas pieprasījums un kā šis mehānisms to stimulē.

AUTORS: MANA BALSS