Pārstāvis: Aivars JakobsonsPublicēta: 21. Jul (2021)

TAISNĪGI KOMPENSĒT MIKROLIEGUMU RADĪTOS ZAUDĒJUMUS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
608
Jau parakstījuši 608
9'392

Vēlos panākt, lai meža īpašniekiem tiek pilnvērtīgi kompensēti zaudējumi, ko rada mikroliegumu izveide viņu īpašumos.

Tāpēc likumdošanā ir jānosaka, ka, veidojot mikroliegumus un līdz ar to ierobežojot saimniecisko darbību mežā, tiek noteikta taisnīga atlīdzība par šiem ierobežojumiem un ka tā atbilst kokmateriālu tirgus cenai. Pašreiz noteiktā "Natura 2000" kompensāciju sistēma ir nepietiekama. Piemērs: man piederošā mežā, kuram uzlikts mikrolieguma statuss sakarā ar to, ka tur ir augs, kam šī ir vienīgā atradne Latvijā, ar 2021. gadu pēc meža apsaimniekošanas projekta datiem iespējams nocirst ap 1000 kubikmetru koksnes. Naudas izteiksmē tas būtu vairāki desmiti tūkstoši eiro. Tajā pašā laikā man kā kompensāciju par šo meža nogabalu gadā maksā dažus simtus eiro. To summu, ko es saņemtu, mežu nocērtot šodien, es kompensācijās saņemšu pēc 40-50 gadiem. Protams, ka es kā pensionārs to nepiedzīvošu.

Pēdējos gados pēc veiktās dabas vērtību revīzijas visā valsts teritorijā dabas liegumi tiek veidoti masveidā. Līdz ar to vairojas cilvēku skaits, kam reāli atņemtas tiesības rīkoties ar savu īpašumu - lasi: naudu! Šīs iniciatīvas atbalsts parādīs šo cilvēku patieso skaitu. Galvenais sabiedrības ieguvums no šāda grozījuma būs apstiprinājums, ka Latvija ir demokrātiska valsts, kurā tiek cienītas pilsoņu tiesības uz ienākumu gūšanu no sava privātīpašuma.

Iniciatīvas jaunumi

Politiķi redz iespēju mežsaimniekiem kompensēt dabas liegumu dēļ uzliktos aizliegumus17. May

Iespējas, kā mežsaimniekiem kompensēt dabas liegumu dēļ piemērotos aizliegumus, ir, tomēr par konkrētākiem priekšlikumiem un summām vēl notiek diskusijas, atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība"). Meža īpašnieki jau ilgstoši aicina pārskatīt sistēmu un palielināt kompensācijas, lai tās atbilstu meža tirgus vērtībai. Līdz ar šī gada vērienīgajiem nozares protestiem valdība uzdeva atbildīgajām ministrijām līdz 31. maijam sagatavot priekšlikumus esošās kompensāciju sistēmas pilnveidošanai, ziņo LSM portāls.

Tā kā šī ziņa sasaucas ar iniciatīvu "Taisnīgi kompensēt mikroliegumu radītos zaudējumus", aicinām tās atbalstītājus dalīties ar iniciatīvas saiti sevišķi savos sociālajos tīklos. Tas piesaistīs gan sabiedrības, gan lēmumu pieņēmēju papildus uzmanību un paredzami veicinās jums vēlamā rīcībpolitikas risinājuma pieņemšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darba grupā piektdien, 17. maijā, diskutēja, kā mežsaimniekiem pilnveidot kompensāciju sistēmu par dabas liegumiem, teikts LSM publikācijā. Šā gada martā Rīgā pie valdības nama protestos kopumā pulcējās ap 1000 dalībnieku, kuru vidū bija arī mežsaimnieki ar prasību pēc taisnīgām kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, ja viņu zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.

Patlaban šīs kompensācijas ir 50–190 eiro par hektāru gadā, kas Meža īpašnieku biedrības ieskatā nav pat 1% no reālās meža vērtības.

Tas, līdz kādai summai šo kompensāciju vajadzētu palielināt, protesta laikā neizskanēja, un arī pēc piektdienas darba grupas Bērziņa atzina, ka būs vajadzīgs lielāks finansējums, tomēr arvien vēl konkrētas summas neatklāja: "Šobrīd man negribētos atklāt detaļas, jo mēs vēl esam diskusiju procesā, bet līdz 31. maijam mums būs sagatavots informatīvais ziņojums un tad būs redzami arī visi priekšlikumi, un saskaņošanas procesā varēsim par to diskutēt. Taču kopumā mēs saskatām iespējas, kādā veidā varētu kompensēt tos aizliegumus, kas ir uzlikti īpašniekiem saistībā ar dabas aizsardzību. Protams, ne uzreiz un ne vienā gadā, bet tomēr tam būtu jānotiek."

Arī konkrēts datums, kad jaunā sistēma sāks darboties, vēl neesot iezīmēts, bet, visticamāk, tas notiks no nākamā gada.

Meža īpašnieku protesta prasībās iekļauta arī iespēja brīvprātīgi pieteikt savu mežu kā aizsargājamu dabas teritoriju, slēdzot par to līgumu ar valsti un saņemot kompensāciju. Tāpat mežsaimnieki vēlas iespēju dabas aizsardzības apgrūtinājumus arī atcelt, ja aizsargājamā suga teritorijā vairs ilgi jau nemājo.

Darba grupā piedalās arī nozare, tostarp Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks, kurš sacīja, ka patlaban virzība ir, bet par to, vai rudenī Rīgā būs atkārtotas protesta akcijas, mežsaimnieki lems pēc tā, kā šis informatīvais ziņojums virzīsies valdībā: "Diskusija bija par kompensāciju veidiem. Tur jāatzīmē, ka daļa no mūsu priekšlikumiem ir uzklausīti un informatīvajā ziņojumā tiks iekļauti.
Par mežaudzes pilnās vērtības kompensāciju un arī par zemes maiņu tiem īpašniekiem, kuri grib turpināt saimniekot, nevis saņemt naudu, par šiem ierobežojumiem vismaz informatīvajā ziņojumā šāds kompensācijas veids ir paredzēts, kas vērtējams pozitīvi. Protams, ka šī kompensācijas summa būs krietni lielāka nekā pašlaik."
VARAM dati liecina, ka aizsargājamo teritoriju "Natura 2000" tīklā no tur iekļautajiem teju pusmiljona hektāru meža zemju 155 000 hektāri ir privātie meži. Muižnieks lēsa, ka ar dažādiem ierobežojumiem kopumā aplikti apmēram 17% no kopējās privāto mežu platības Latvijā.

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 76 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS