Pārstāvis: Regīna DeičmanePublicēta: 09. Apr

MEŽOTNES PILIJ JĀKĻŪST PAR RUNDĀLES PILS FILIĀLI
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
3'146
Jau parakstījuši 3'146
6'854

Vai mums, Latvijas cilvēkiem, rūp un ir vajadzīga mūsu vienīgā klasicisma pērle Zemgales sirdī – Mežotnes pils –, kas ir restaurēta par nodokļu maksātāju naudu un daudzus gadus ir bijis iecienīts tūrisma galamērķis? Vai mums ir tiesības izraut veselu vēstures posmu no Zemgales sirds un atdot pili nezināma likteņa varā? Mežotnes pils ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, ar savu vēsturisku, zinātnisku, māksliniecisku un kultūras vērtību, kuras pieejamība un saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas interesēm. Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas apsaimnieko Mežotnes pili, apgalvo, ka tā nav vajadzīga ne valsts, ne pašvaldības iestādēm. Andris Vārna (VNĪ) norāda, ka nomnieku zemas intereses gadījumā pils tiks novērtēta un virzīta uz pārdošanu (https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/29.03.2024-mezotnes-pilij-draud-pardosana.a548543).

«Ja mums jāuzņemas uz saviem pleciem vēl viens objekts, tad mēs diemžēl to nevaram atļauties. Bet ja tiek pārskatīts finansēšanas modelis, un šādam plānam nāktu līdzi arī finansējums, Rundāles pils būtu ieinteresēta Mežotnes pili ņemt savā paspārnē kā filiāli,» uzsver Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse. Kā gaismu tuneļa galā viņa min valstiska līmeņa plāna izstrādi, ko darīt ar nozīmīgiem kultūras mantojuma objektiem. Tā rezultātā tie tiktu atzīti par tādiem (kultūras mantojuma objektiem), nevis par traucēkli, no kura ir jātiek vaļā. Pils ēka ir labā stāvoklī un piemērota muzeja ekspozīcijas atvēršanai. Kultūras ministrija (KM) teorētiski atzīst šādu iespēju, taču noraida finansējuma esamību šim projektam. Pēc KM aplēsēm, pils apsaimniekošanas izmaksas ir aptuveni 100'000 EUR gadā. Ekspozīcijas izveidošanai un muzeja atvēršanai nepieciešami vēl aptuveni 200'000 EUR. Kopējais finansējums gadā nepieciešams 300'000 EUR. Aicinām valsts līmenī izsvērt Mežotnes pils pārdošanu un attīstīt Lauras Lūses ieteikto priekšlikumu pārskatīt finansēšanas modeli un rast finansējumu un virzīt Mežotnes pili par Rundāles pils filiāli!

Jebkurš kultūras mantojums ir jāuztver arī kā ekonomiska vērtība. Tā saglabāšana veicina arī ekonomikas attīstību. Un Mežotnes pils komplekss ir klasicisma pērle Zemgales sirdī, tā ir vēsturiska daļa no kultūrvēsturisku ēku kompleksa un daudzus gadus ir bijis iecienīts tūrisma galamērķis. Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma vistiešāk uztveramā daļa ar vislielāko potenciālu tūrisma attīstības un izglītības veicināšanai. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālas nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova norāda: «Tādu piļu mums ir maz, kuras ir saglabājušās ar lielu autentiskuma pieskaņu un ar tādu dzimtu vēsturi, kā Līvenu dzimtai. Nav tā, ka mums uz katra stūra mētājas pa vienai Mežotnes pilij, izvēloties vienu pārdot ārzemniekiem, vienā sarīkot viesības un trešo atstāt muzejam. Ja mēs to esam nosaukuši par savas valsts kultūras vērtību, tad arī valstij ir pienācīgi jāpiedalās šajā procesā.»

Iniciatīvas jaunumi

"Bauskas Dzīve" aktualizē Mežotnes pils iniciatīvu26. Aug

Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas apsaimnieko Mežotnes pili, apgalvo, ka tā nav vajadzīga ne valsts, ne pašvaldības iestādēm. ManaBalss.lv iniciatīvas autore un vairāk nekā 3000 iniciatīvas parakstītāju četros mēnešos ir citās domās.

Iniciatīvu aktualizē arī reģionālais medijs "Bauskas Dzīve", atgādinot VNĪ nostāju, ka nomnieku zemas intereses gadījumā pils tiks novērtēta un virzīta uz pārdošanu.

"Ja mums jāuzņemas uz saviem pleciem vēl viens objekts, tad mēs diemžēl to nevaram atļauties. Bet ja tiek pārskatīts finansēšanas modelis, un šādam plānam nāktu līdzi arī finansējums, Rundāles pils būtu ieinteresēta Mežotnes pili ņemt savā paspārnē kā filiāli," uzsver Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

Kā gaismu tuneļa galā viņa min valstiska līmeņa plāna izstrādi, ko darīt ar nozīmīgiem kultūras mantojuma objektiem. Tā rezultātā tie tiktu atzīti par tādiem (kultūras mantojuma objektiem), nevis par traucēkli, no kura ir jātiek vaļā. Pils ēka ir labā stāvoklī un piemērota muzeja ekspozīcijas atvēršanai.

Kultūras ministrija (KM) teorētiski atzīst šādu iespēju, taču noraida finansējuma esamību šim projektam. Pēc KM aplēsēm, pils apsaimniekošanas izmaksas ir aptuveni 100 000 EUR gadā. Ekspozīcijas izveidošanai un muzeja atvēršanai nepieciešami vēl aptuveni 200 000 EUR. Kopējais finansējums gadā nepieciešams 300 000 EUR. Aicinām valsts līmenī izsvērt Mežotnes pils pārdošanu un attīstīt Lauras Lūses ieteikto priekšlikumu pārskatīt finansēšanas modeli un rast finansējumu un virzīt Mežotnes pili par Rundāles pils filiāli.

Jebkurš kultūras mantojums ir jāuztver arī kā ekonomiska vērtība. Tā saglabāšana veicina arī ekonomikas attīstību. Un Mežotnes pils komplekss ir klasicisma pērle Zemgales sirdī, tā ir vēsturiska daļa no kultūrvēsturisku ēku kompleksa un daudzus gadus ir bijis iecienīts tūrisma galamērķis, raksta "Bauskas Dzīve". Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma vistiešāk uztveramā daļa ar vislielāko potenciālu tūrisma attīstības un izglītības veicināšanai.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālas nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova norāda: "Tādu piļu mums ir maz, kuras ir saglabājušās ar lielu autentiskuma pieskaņu un ar tādu dzimtu vēsturi, kā Līvenu dzimtai. Nav tā, ka mums uz katra stūra mētājas pa vienai Mežotnes pilij, izvēloties vienu pārdot ārzemniekiem, vienā sarīkot viesības un trešo atstāt muzejam. Ja mēs to esam nosaukuši par savas valsts kultūras vērtību, tad arī valstij ir pienācīgi jāpiedalās šajā procesā."

Ja atbalsti šo iniciatīvu, tad ne vien paraksti to, bet arī DALIES AR INICIATĪVAS SAITI sociālajos tīklos!

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 78 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Arī Bauskas novada pašvaldība aicina parakstīties par iniciatīvu16. Apr

Arī Bauskas novada pašvaldība aicina parakstīties par iniciatīvu "Mežotnes pilij jākļūst par Rundāles pils filiāli", teikts pašvaldības Facebook vietnē.

Savukārt LSM vietnē ir skatāms Latvijas Televīzijas sižets par prasību Mežotnes pili paturēt valsts īpašumā, tur ierīkojot muzeju.

Ja Tu atbalsti šo iniciatīvu, tad ne vien paraksti to, bet dalies ar tās saiti sociālajos tīklos!

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 76 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS