Mobinga un bosinga problēmu aktualizē gan starptautiski, gan Latvijā06. Dec (2022)

Pēdējā pusgada laikā Tiesībsarga birojs ir novērojis, ka pieaug iesniegumu skaits, kuros ziņo par mobingu un bosingu darba vietā, raksta LSM. Par uzmākšanos un vardarbību darba vietā ziņojumi saņemti reti. Valsts darba inspekcijā arī ir pieaugums sūdzību skaitā par mobingu un bosingu.

Šī ziņa sasaucas ar nesen publicēto iniciatīvu "Mobingam darbā nav vietas", kas atsaucas arī uz pasaules praksi šīs problēmas risināšanā.

Starptautiskā Darba organizācija pavisam nesen – 5. decembrī – publicēja ziņojumu, lai sniegtu priekšstatu par vardarbības un uzmākšanās apmēru darba vietā. Tostarp ir izcelti tās dažādie veidi un ir norādīts uz faktoriem, kas var traucēt cilvēkiem ziņot vai runāt par to.

Organizācija norāda, ka ar šo problēmu visā pasaulē saskaras miljoniem strādājošo. Visbiežāk fiziskus un verbālus uzbrukumus piedzīvo viesmīlības, sabiedriskās ēdināšanas, mazumtirdzniecības un veselības aprūpes nozarē strādājošie.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes apkopotās informācijas pērn Latvijā darba vidē no seksuālas vardarbības un uzmākšanās cietuši 11% sieviešu un 5% vīriešu. Tiesībsarga birojs šādus iesniegumus saņem reti. Kā LSM skaidro biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību vecākā juriste Elīna Ūsiņa – nereti upuri šo vardarbības formu neatpazīst vai kautrējas par to ziņot.

"Tā bieži vien ir klusā vardarbība, ko sabiedrībā neuzzina. Tikai tad, ja kāds cilvēks atrod drosmi, uzdrīkstēšanos par to runāt, mēs par to uzzinām," norāda E. Ūsiņa.

Tiesībsarga birojs pēdējā pusgada laikā saņem arvien vairāk iesniegumus par mobingu un bosingu darba vidē. E. Ūsiņa skaidro, ka ziņojumu skaita pieaugumu veicinājusi sabiedrības izglītotība šajā jautājumā.

Valsts darba inspekcija savukārt komentē, ka sūdzības par mobingu saņem gan no privātiem, gan pašvaldības uzņēmumiem un valsts iestādēm. Emocionālo vardarbību inspekcija uzskaita kā nevienlīdzīgu attieksmi darba vietā.

Šogad saņemtas 36 šādas sūdzības, no kurām deviņas izceltas kā mobings vai emocionāla ietekmēšana. Savukārt pērn tika saņemtas 44 sūdzības. No tām vien četras par mobingu.

LSM uzrunātā Manabalss.lv iniciatīvas autore, kas sākusi parakstu vākšanu par mobinga aizliegšanu darba vietās, aicina ar likumu aizliegt emocionālu un psiholoģisku varmācību un ietekmēšanu darbā, kā arī noteikt sūdzību mehānismus pašās darbavietās un tālākās instancēs, kā arī sodus par mobingu darbavietās un profesionālo pienākumu pildīšanā. Autore LSM pastāstīja, ka, šobrīd studējot sociālo darbu, uzzinājusi daudz vairāk par šo problemātiku.

"Mēs palasījām, ka ārzemēs, arī citās Eiropas valstīs jau ir kaut kas regulēts stingrāk. Pie mums tā nav. Cilvēki baidās ziņot. Baidās pazaudēt savu vietu. Tiešām notiek trakas lietas. Kad mēs sākam dziļāk rakties, mēs uzzinām, ka, jā, cilvēks iet uz darbu un nezina, ko viņam liks darīt, viņš dara visu ko. Man kolēģe piemetina, ka tur – darba vietā – viena cilvēka mobinga dēļ trīs cilvēki aizgāja no darba; tiešām ļoti spēcīgi cilvēki, kas varēja strādāt, bet viņi aizgāja, tāpēc, ka viņi nevarēja izturēt to mobingu."

Tiesībsarga biroja viedoklis gan ir tāds, ka jau spēkā esošais tiesiskais regulējums ir pietiekams. "Jā, mēs atzīstam, ka nav vienas atzītas mobinga vai bosinga definīcijas, un nav arī šobrīd viena konkrēta likuma, kas to regulētu – kas sniegtu tādu ideālu algoritmu mobinga identifikācijai un novēršanai," LSM komentē E. Ūsiņa. "Mēs vēršam uzmanību uz to, ka katra mobinga, bosinga situācija ar ko cilvēki saskaras, ir absolūti unikāla. Nav identisku situāciju. Ja kādā likumā būs stingra definīcija, jo lielāka būs mobinga un bosinga satura un tvēruma konkrētība, jo vairāk sašaurināsies to gadījumu loks, kas varētu tikt atzīti par atbilstošiem šai normai."

Kamēr iniciatīva vēl vāc sabiedrības atbalstu pirms šīs problēmas aktualizācijas parlamenta līmenī, ar mobingu var cīnīties, aizejot no darba vai risinot problēmu, par to ziņojot vispirms darba vietā, raksta LSM. Ja tas nelīdz, var vērsties arī Tiesībsarga birojā. Tad birojs prasīs skaidrojumus no iespējamā pāridarītāja. Viņam ir jāsniedz pierādījumi, ka nav vērsis mobingu pret kolēģi. Savukārt no cietušā netiek sagaidīti kādi konkrēti pierādījumi. Pietiek vien ar situācijas aprakstu. Vēl var ziņot arī Valsts darba inspekcijai.

Avots: LSM; ManaBalss.lv

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 56 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS