Pārstāvis: Denis MeļehovsPublicēta: 13. May

PAR ČETRU DIENU UN 32 STUNDU DARBA NEDĒĻU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
9'369
Jau parakstījuši 9'369
631

Aicinu samazināt patlaban noteikto darba nedēļu (piecas dienas, 40 stundas) uz četrām dienām un 32 stundām.

Tas ir izdarāms, mainot Darba likuma 131. pantu.

Palielinot brīvo laiku, darbinieku apmierinātības un radošuma līmenis pieaugs, nesamazinot darba efektivitāti. Būs vairāk brīvā laika arī turpinošām mācībām un personīgajai pilnveidei, kam arī būs pozitīvs ekonomiskais efekts. Šī ir jau starptautiska prakse individuālās kompānijās un publiskās diskusijas tēma (skat. https://www.bbc.com/worklife/article/20220322-the-realities-of-the-four-day-workweek). Lai gan Saeima līdzīgu priekšlikumu 2020. gada rudenī noraidīja, uzskatu par nepieciešamu šo jautājumu uzturēt politikas veidošanas dienaskārtībā.

Iniciatīvas jaunumi

Īsāka darba nedēļa Latvijā aizvien ir aktuāla06. Jun

Maija vidū publicētā iniciatīva par īsāku darba nedēļu visai strauji gūst parakstītāju atsaucību, un tai uzmanību pievērš arī mediji.

Iniciatīvas autora prasība par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu praktiski uztur spēkā Saeimā 2019. gadā jau iesniegto un vēlāk noraidīto identisko priekšlikumu (šeit 42. punkts).

Pēc pirmās iniciatīvas iesniegšanas Saeima lēma to vērtēt Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomā. Padomes sēdē 2020. gada novembrī tika nolemts šo kolektīvo iesniegumu neatbalstīt.

Jaunajā iniciatīvā tās autors argumentē, ka "lai gan Saeima līdzīgu priekšlikumu 2020. gada rudenī noraidīja, uzskatu par nepieciešamu šo jautājumu uzturēt politikas veidošanas dienaskārtībā."

Juridiski ir pieļaujams, ka arī viena un tā pati prasība kā kolektīvais iesniegums parlamentam tiek iesniegta vairākkārt, ja vien to atkārtoti paraksta vismaz desmit tūkstoši Latvijas pilsoņu vecumā virs 16 gadiem.

Šādi precedenti ManaBalss.lv platformas darbā ir vairāki. Tiesa, atkārtotu iniciatīvu akcijās parakstītāju aktivitāte mēdz ievērojami kristies, kas acīmredzot norāda arī uz šo ideju atbalstītāju skepsi, vai attiecīgais risinājums galu galā "aizies". Uzskatāmākais piemērs tam ir 2012. gadā sāktā un 2015. Saeimā iesniegtā un arī noraidītā (šeit 9. punkts) prasība par marihuānas dekriminalizāciju. Atkārtotajam aicinājumam par šo pašu tēmu ar saviem parakstiem ir atsaukušies salīdzinoši nedaudzi atbalstītāji.

Tomēr ir arī pretēji gadījumi, piemēram, prasībai par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas tieši atkārtotā iesnieguma dēļ atgriezās politiskajā dienaskārtībā. Līdz ar to šis jūtīgais jautājums ir arī ievērojami pavirzījies uz priekšu "politikas veidošanas gaiteņos" un ir guvis arī noteiktu politisko spēku, kurš to virza. Tieši šis aspekts – noteikta politiskā spēka vai šādu spēku alianses atbalsts – ir ļoti būtisks ikvienas iniciatīvas eventuālam sekmīgumam.

Runājot par īsāku darba nedēļu, jau iepriekšējās diskusijas karstumā 2019. gada rudenī LETA ziņoja, ka Odsherredas pašvaldība Dānijā togad ir pārgājusi uz četru dienu darba nedēļu, dodot piektdienu brīvu saviem 300 darbiniekiem.

Tiesa, šai gadījumā tika noteikts, ka pārējās četras dienas pašvaldības darbinieki strādās ilgāk par ierasto darba laiku. Dānijā tā ir pirmā pašvaldība, kas spērusi šādu soli.

Šī izmaiņa pašvaldības darbībā ir ieviesta uz trīs gadu pārbaudes laiku. Pērn, proti, pēc šā pilotprojekta diviem gadiem, Odsherredas pašvaldības vadītājs Reuters komentēja, ka "cilvēki bija fantastiski sajūsmināti par brīvo piektdienu. Trīs brīvas dienas, kurās nav jāstrādā, izdara kaut ko psiholoģiski un dod papildus enerģiju tām četrām darbadienām."

Dānijas pašvaldības pilotprojekts beidzas šogad, bet jau pērn pašvaldības vadītājs Reuters komentēja, ka pēc tā beigām nav plāna atgriezties pie "normālās" darba nedēļas, proti, piecām darba dienām.

Sevišķi Covid-19 ierobežojumi ir veicinājuši saīsināto darba nedēļu pilotprojektus arī citās valstīs. Piemēram, Spānijas Telefonica ir ieviesusi četru dienu darba nedēļu 10% savu darbinieku un plāno šo loku no sākotnējiem 15’000 dalībnieku paplašināt vēl tālāk.

Šādi eksperimenti notiek arī Vācijā, Jaunzēlandē un Japānā.

Avoti: TV3; Delfi; LETA; Reuters; ManaBalss.lv

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS