Ar likuma grozījumiem plāno mazināt alkohola patēriņu sabiedrībā19. May (2023)

Sveiks! Tu saņem šo ziņu, jo esi parakstījis/-usi kādu no iniciatīvām par alkohola tirdzniecības un lietošanas ierobežošanu. Ja esi parakstījis vairākas tematiski līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, Saeima ir konceptuāli atbalstījusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Tie paredz ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu un mārketingu, alkohola pieejamību un sniegt papildu informāciju patērētājiem par tā sastāvu un kaitīgumu, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Pārmērīga alkohola lietošana ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību un apdraud arī apkārtējās sabiedrības veselību un drošību. Latvijā 51% visu nāves gadījumu ir izskaidrojami ar riska faktoriem, kas saistīti ar uzvedību, tostarp alkohola lietošanu.

Latvijā patērētais alkohola daudzums ir liels un joprojām pārsniedz Eiropas valstu vidējo rādītāju, teikts likumprojekta anotācijā.

Lai nodrošinātu patērētāju tiesības zināt alkoholisko dzērienu uzturvērtību, sastāvdaļas, kā arī brīdinātu atsevišķas sabiedrības grupas, kurām alkoholisko dzērienu lietošana ir bīstama veselībai, plānots noteikt papildu prasības alkoholisko dzērienu marķēšanai.

Paredzēts, ka uz alkoholiskajiem dzērieniem būs jābūt izvietotam viegli pamanāmam un skaidri salasāmam papildu marķējumam un brīdinājuma piktogrammai nelietot alkoholiskos dzērienus grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli.

Plānots noteikt pārejas periodu trīs gadus pēc likuma stāšanās spēkā, lai nodrošinātu paredzētā marķējuma izmaiņas. Tos produktus, kuri ražoti un marķēti pirms normas spēkā stāšanās datuma, varēs izplatīt, līdz beidzas to krājumi, paredz likumprojekts.

Paredzēts, ka mazumtirdzniecības vietās būs jāizvieto redzams uzraksts, kas brīdina, ka alkoholisko dzērienu lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību, alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot nepilngadīgām personām, kā arī nepilngadīgie nedrīkst tos iegādāties, lietot un glabāt.

Tāpat plānots noteikt aizliegumu tirdzniecības (tai skaitā izmantojot distances līgumu) un pakalpojumu sniegšanās vietās, kurām ir vai nav izsniegta speciālā atļauja (tostarp skaistumkopšanas saloni, frizētavas, kāzu saloni, elektropreču veikali, auto piederumu veikali u.c.), piedāvāt alkoholiskos dzērienus par velti, kā dāvanu vai kompensāciju.

Likumprojekts paredz noteikt, ka azartspēļu organizēšanas vietās būs aizliegta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība to patērēšanai uz vietas pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām.

Azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāji alkoholiskos dzērienus varēs iegādāties un lietot, atrodoties tikai savrup no spēļu automātiem. Šīs normas mērķis ir nodalīt divus atkarību raisošus procesus, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts paredz noteikt aizliegumu tirgot plastmasas iepakojumos alkoholiskos dzērienus, kuru alkohola tilpuma koncentrācija pārsniedz 22 procentus un kuru tilpums nepārsniedz 0,2 litrus.

Tāpat paredzēts noteikt aizliegumu alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmai.

Alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas plānots atļaut tikai vietās, kurās tie tiek tirgoti, to ražošanas vietās vai ražotāja telpās, kā arī tīmekļa vietnēs, tiešsaistē un tiešsaistes saskarnēs, kurās norisinās alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ar distances līgumu un ir saņemta speciālā atļauja (licence).

Minētie ierobežojumi netiks attiecināti uz pašas preču zīmes vai brenda reklāmu, tā netiks ierobežota nevienā no informācijas kanāliem, norāda likumprojekta autori.

Lai mazinātu alkoholisko dzērienu popularitāti un pieprasījumu pēc tiem, kā arī, lai mazinātu alkoholisko dzērienu pārmērīgu un riskantu lietošanu iedzīvotāju vidū, likumprojekts paredz aizliegt mazumtirdzniecības vietās kopā ar alkoholisko dzērienu piedāvāt iegādāties ar atlaidi citu alkoholisko dzērienu, preci vai pakalpojumu.

Tāpat plānots aizliegt kopā ar citu preci vai pakalpojumu iegādāties ar atlaidi alkoholisko dzērienu.

Vienlaikus Saeimā konceptuāli atbalstīts arī saistītais grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tas paredz aizliegt reklamēt alkoholisko dzērienu cenas vai atlaides. Pašlaik reklāma alum un vīnam televīzijā un radio ir atļauta.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.

Avots: Saeimas Preses dienests

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 60 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Reklāmas ierobežojumi uz alkohola patēriņu tomēr atsaucas15. Jul (2019)

Nav tiesa, ka alkohola patēriņa rādītāji nemaz nav saistīti ar alkohola reklāmas ierobežojumiem. Vērtējot Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētājas Baibas Liepiņas komentāru par Veselības ministrijas (VM) plānu alkohola patēriņa mazināšanai, tā raksta TVNET.

Portāla publikācija ir veidota pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica projekta Re:Check ietvarā.

VM ir nodevusi apspriešanai alkohola patēriņa mazināšanas plānu. Tas līdz ar citiem priekšlikumiem paredz būtiski ierobežot alkohola reklāmu. LRA valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa intervijā Latvijas Radio kritizēja šo ieceri. Viņa norādīja, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam, bet tā patēriņš visu laiku ir audzis. Tas ļaujot secināt, ka reklāma tiešu ietekmi uz alkohola patēriņu neatstāj. Re:Check vērtē, ka B. Liepiņa savos izteikumos tomēr nav precīza.

"Mums alkohola reklāma televīzijā un radio ir aizliegta kopš 1998. gada. Un patēriņš stiprā alkohola pozīcijā visu laiku palielinās. Līdz ar to varam izdarīt secinājumu, ka tiešā veidā reklāma neatstāj tiešu ietekmi uz patēriņu," argumentē B. Liepiņa.

Portāls norāda, ka LRA vadītājai ir taisnība, ka stiprā alkohola reklāma elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ir aizliegta jau aptuveni 20 gadus. Radio un televīzijā, ievērojot dažādus satura nosacījumus, atļauts reklamēt alu un vīnu. VM priekšlikumi paredz pilnībā aizliegt arī šo dzērienu reklamēšanu.

Liepiņas teiktais, ka stiprā alkohola patēriņš "visu laiku pieaug" tomēr nav gluži precīzs.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) alkohola patēriņu pa dzērienu veidiem aprēķina kopš 2005. gada, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informāciju par akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Šajā laikā lielākais stiprā alkohola patēriņš vidēji uz vienu iedzīvotāju, kas vecāks par 15 gadiem, ir bijis 2007. un 2008. jeb tā sauktajos treknajos gados. Krīzes laikā tas ievērojami samazinājies, bet vēlāk atkal lēnām audzis, pirmskrīzes apjomu gan nesasniedzot.

Pēdējos pāris gados statistika atkal uzrāda strauju pieaugumu, kas daļēji varētu būt saistīts ar tā saukto alkotūrismu. Proti, SPKC datos iekļauti arī tie spirtotie dzērieni, kurus zemāku cenu dēļ Latvijā iegādājas un līdzi aizved Igaunijas, Somijas un citu valstu iedzīvotāji. Saskaņā ar VID aplēsēm, kas tapušas, aptaujājot mazumtirgotājus, Igaunijas pierobežā 2017. gadā realizēti ap 14% visa Latvijā pārdotā alkohola, neskaitot alu. Pērn – vēl vairāk. Uz to, ka Latvijas iedzīvotāju patēriņš pēdējos gados tāpēc faktiski varētu būt mazāks par datos atspoguļoto, norāda arī VM. Jāpiebilst, ka SPKC statistikā nav iekļauts nelegālā alkohola patēriņš.

B. Liepiņa, runājot par reklamēšanas aizlieguma neefektivitāti, norāda tikai uz stiprā alkohola patēriņa pieaugumu. Taču SPKC dati rāda, ka proporcionāli vairāk patēriņš audzis alum un vīnam, ko reklamēt atļauts.

B. Liepiņa sacīja, ka stiprā alkohola patēriņa pieaugums, neraugoties uz reklāmas aizliegumu, ļauj izdarīt secinājumu, ka reklāma neatstāj tiešu ietekmi uz patēriņu. Arī vēlāk viņas intervijā teiktais bija balstīts uz pieņēmumu, ka šādas ietekmes nav.

Reklāmas asociācijas vadītāja telefonsarunā ar Re:Check nevarēja minēt pētījumus, kas apstiprinātu saiknes neesamību starp reklāmu un alkohola patēriņa apjomu. Uz norādi, ka saiknes esamību min, piemēram, Pasaules Veselības organizācija (PVO) un uz pētījumiem sava plāna projektā atsaucas arī VM, Liepiņa sacīja, ka ziņojumu lasījusi, taču ar pētījumiem detalizēti nav paspējusi iepazīties. Laika trūkums arī esot ietekmējis viņas intervijā teikto. “Es tiešām domāju, ka reklāma neietekmē alkohola patēriņa apjomu,” sacīja Liepiņa, kā argumentu minot arī Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, kas aizliedz tabakas un recepšu medikamentu, bet ne alkohola reklāmu televīzijā un radio.

PVO 2018. gada ziņojumā par alkohola lietošanu un veselību pasaulē secinājusi, ka alkohola reklāmas aizliegums vai visaptveroši ierobežojumi dažāda veida medijos ir viens no trim izmaksu ziņā efektīvākajiem instrumentiem. Pārējie divi ir grādīgo dzērienu fiziskas pieejamības ierobežošana, samazinot pārdošanas laiku, kā arī alkohola cenas celšana ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu. Secinājumi balstīti uz vairāku pētījumu rezultātiem, kas norāda uz reklāmas un citu mārketinga pasākumu saikni ar alkohola patēriņu īpaši jauniešu vidū.

Attiecīgi Re:Check secina, ka B. Liepiņai ir taisnība, ka, neraugoties uz stiprā alkohola reklāmas aizliegumu, tā patēriņš gadu laikā audzis, taču ne "visu laiku" un ne vienmērīgi. Starptautiski pētījumi apstiprina alkohola reklāmu saistību ar patēriņa apmēru, un uz tiem norādījusi arī VM, kuras priekšlikums paplašināt reklāmas ierobežojumus pašlaik tiek apspriests. Liepiņa, norādot tikai uz patēriņa pieaugumu, bet neņemot vērā citus potenciāli ietekmējošus apstākļus, kā arī pētījumus, kas apstiprina reklāmas ietekmi, būtisku informāciju noklusē.

FAKTI
- Latvijā ir aizliegta stiprā alkohola reklāma televīzijā un radio, kā arī alkoholisko dzērienu vides reklāma.
- VM iepriekš vērsusies valdībā, aicinot noteikt alus un vīna reklāmu aizliegumu televīzijā un radio laika posmā no plkst. 6 līdz 22, taču priekšlikums neguva atbalstu.
- Pret reklāmu ierobežošanu līdz šim iebilduši gan alkohola ražotāji, gan raidsabiedrības, gan Latvijas Reklāmas asociācija, norādot uz lielajiem zaudējumiem nozarei un medijiem.
- VM rīcības plāna (2020-2022) projekts paredz aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā.

Avots: TVNET

AUTORS: MANA BALSS

Piedalies jaunā "Mana Balss" raidījuma "Alkohols no 21 gada vecuma" uzņemšanā RīgaTV24 12. aprīlī pl. 18:30! 11. Apr (2018)

Diskusiju raidījuma "Mana Balss" nākamajā publiskajā ierakstā aplūkosim iniciatīvu par alkohola pārdošanu cilvēkiem, kuri sasnieguši 21 gada vecumu.

Diskusijas dalībnieki:
- Moderators Māris Zanders
- Latvijas Alus darītāju asociācijas pārstāvis Pēteris Liniņš
- VSIA " Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs", Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Dr. Astrīda Stirna
- Latvijas Alkohola Nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols
- Veselības ministrijas sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa

Lai nodrošinātu vispusīgāku un informējošu diskusiju, aicināsim dažādo iesaistīto pušu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim iniciatīvu, kā arī spriedīsim par tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku un cilvēka veselību.

Nāc un piedalies diskusijā! Tiekamies jau šo ceturtdien, 18:30!

Vairāk informācijas: https://www.facebook.com/events/1693037407483113/

AUTORS: ZIŅAS MB

Latvijā alkohola patēriņš ar katru gadu palielinās!19. Jul (2017)

Veselības ministrija (VM) norāda, ka alkoholisko dzērienu lietošana ir viens no galvenajiem sabiedrības veselības riska faktoriem Latvijā. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra 2015. gada datiem reģistrētā alkohola patēriņš Latvijā ar katru gadu palielinās. Turklāt 2015. gadā alkoholu lietojušo iedzīvotāju vidū katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (21,5%) lietoja alkoholu riskantā veidā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, VM plāno un īsteno nacionālo alkoholisma ierobežošanas politiku, kā arī atbalsta jaunas iniciatīvas alkoholisko dzērienu lietošanas mazināšanai un alkoholisma izplatības ierobežošanai.

VM izteiktais atbalsts iniciatīvām par alkoholisma ierobežošanu ir labs signāls iniciatīvai! Palīdzi aktualizēt iniciatīvu un savākt nepieciešamos parakstus par to!

AUTORS: ANNIJA EMERSONE