Iniciatīvas publicēšana platformā ManaBalss.lv ir ļoti svarīgs solis vēlamā sasniegšanai, tomēr ‒ tikai pirmais solis. Tāpēc mēs ļoti novērtējam iniciatīvu autoru aktivitāti, sākot jau ar parakstu vākšanas kampaņu. Šādam nolūkam iniciatīvas "Par arodbiedrību tiesībām slēgt koplīgumus un koplīgumu attiecināšanu uz arodbiedrības biedriem" autors Egils Baldzēns ir izveidojis šeit skatāmo video ar izvērstu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības aicinājumu parakstīties un skaidrojumu par lietas būtību. Arī no atbalstītāju puses iniciatīvas parakstīšana ir būtisks solis, tomēr ‒ vēl ne viss, ko lietas labā var darīt. Lai ziņa par iniciatīvu sasniegtu iespējami vairāk interesentu, aicinām atbalstītājus ar šīs iniciatīvas saiti dalīties savos sociālajos tīklos! Jo pat cilvēki ar līdzīgām interesēm ikdienā informāciju iegūst sev ierastā, visai nemainīgā vidē jeb infoburbuļos. Tas nav ne labi, ne slikti; tā vienkārši ir. Kaut nedaudz, bet šīs vides savā starpā tomēr pārklājas, tāpēc ir lietderīgi par Tev tiešām svarīgo padalīties ar draugiem, sekotājiem un domubiedriem. Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 76 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Iniciatīvas atbalstītājiem: dalieties ar iniciatīvas autora aicinājumu!pirms nedēļas
Pārstāvis: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībaPublicēta: 01. MarPAR ARODBIEDRĪBU TIESĪBĀM SLĒGT KOPLĪGUMUS UN KOPLĪGUMU ATTIECINĀŠANU UZ ARODBIEDRĪBAS BIEDRIEM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Šobrīd Darba likuma 18. pantā ir noteikts, ka darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā. Savukārt Darba likuma 20. panta pirmā daļa paredz, ka koplīguma noteikumi attiecas uz visiem darbiniekiem, kas tiek nodarbināti pie attiecīgā darba devēja vai attiecīgajā viņa uzņēmumā, ja darba koplīgumā nav noteikts citādi. Darba koplīgumu uzņēmumā parasti slēdz darbinieku arodbiedrība. Darba koplīguma noslēgšana ir ilgstošs, smags un sarežģīts process, kas prasa ne tikai specifiskas zināšanas, laiku un enerģiju no arodbiedrību puses pārrunu vadībā, bet arī nereti var novest pie darba devēja rīcības pret arodbiedrības biedriem, kuri veic koplīguma pārrunas. Pašreizējā likuma redakcija ir netaisnīga, jo veicina to, ka uzņēmuma darbinieki var nepiedalīties arodbiedrību darbā, neatbalstīt arodbiedrību ar biedru naudu, bet saņemt tos pašus labumus, kurus saņem arodbiedrības biedri, kuri iegulda savas finanses, laiku un enerģiju arodbiedrības darbā un koplīguma pārrunās. Šāda prakse demotivē darbiniekus stāties arodbiedrībās. Piemēram, Lietuvas Augstākā tiesa 2020. gada spriedumā (skat. šeit https://eela.eelc-updates.com/summary/eelc-2021-0031) uzsver, ka koplīgums, kas nosaka atšķirīgu tiesisko regulējumu arodbiedrības biedriem, kuri parakstīja līgumu nav diskriminējošs attiecībā pret citiem darbiniekiem. Savukārt direktīvas (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā 3. panta 3. apakšpunkts paredz, ka "koplīguma sarunas ir visas sarunas, kas norit saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem un praksi starp darba devēju, [..] no vienas puses, un vienu vai vairākām arodbiedrībām, no otras puses, [..]". Proti, Eiropas likumdevējs specifiski uzsver, ka koplīgumspēja pieder tieši arodbiedrībām, savukārt citi darbinieku pārstāvības modeļi prioritāri pastāv citu funkciju pildīšanai, piemēram, informēšanai un konsultēšanai. Jāuzsver, ka arodbiedrībai kā darbinieku pārstāvības modelim ir lielas priekšrocības koplīgumu pārrunu veikšanā. Arodbiedrība, salīdzinājumā ar ievēlētiem darbinieku pārstāvjiem, ir juridiska persona, kurai ir pienākums darboties atbilstīgi un ievērot Latvijas tiesību aktus, tās darbībai ir noteiktas caurspīdīguma prasības, piemēram, pieņemt statūtus, pārvaldes institūcijas, reģistrēties, iesniegt gada pārskatu u.tml. Tieši arodbiedrībai ir plašākas zināšanu un vairāk resursu, kas koplīgumu pārrunas un noslēgto koplīgumu padara kvalitatīvāku un nodrošina līdzsvaru starp darba devēja un darbinieku interesēm.
Tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ierosina grozīt: 1. Darba likuma 18. pantu, paredzot, ka darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība. 2. Darba likuma 20. pantu, paredzot, ka darba koplīguma noteikumi attiecas uz darba devēja darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības, kura parakstīja darba koplīgumu, biedri, ja darba koplīgumā nav noteikts citādi.
Cita starpā ar šīm pārmaiņām efektīvi tiks ieviestas Direktīvas par adekvātu minimālo algu ES prasības. Šī direktīva Latvijai ir jāpārņem līdz šā gada beigām. Direktīvas 4. pants paredz, ka, lai palielinātu koplīguma sarunu tvērumu un veicinātu to, ka tiek īstenotas tiesības uz koplīguma pārrunām, dalībvalstis, iesaistot sociālos partnerus, veicina sociālo partneru spēju veidošanu un stiprina to iesaistīšanos koplīguma sarunās un mudina sociālos partnerus uz līdzvērtīgiem pamatiem iesaistīties konstruktīvā dialogā. Šo pārmaiņu rezultātā darbinieki būs motivēti stāties arodbiedrībās, jo zinās, ka viņu veiktās iemaksas un ieguldītie resursi arodbiedrību darbā tiks mērķtiecīgi izmantoti darba koplīgumu slēgšanā. Līdz ar to darbinieki vairāk īstenos Latvijas Republikas Satversmē noteiktās biedrošanās tiesības un aktīvāk iesaistīsies savu interešu un sociālekonomisko jautājumu risināšanā.
English
Latviski
