Iniciatīva atbalstīta!

Pārstāvis: Jānis VeidePublicēta: 13. May (2014)

PAR ATKLĀTU BALSOJUMU VALSTS PREZIDENTA VĒLĒŠANĀS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
11'546
Jau parakstījuši 11'546

Patlaban Satversmes 36.pants nosaka: "Valsts Prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu". Aicinām mainīt pastāvošo regulējumu no aizklātām vēlēšanām uz atklātām!

Ierosinam izteikt Satversmes 36.pantu šādā redakcijā:"Valsts Prezidentu ievēlē atklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu".

Balsojums par Valsts Prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā. Visi pārējie balsojumi par likumprojektiem, lēmumiem un par amatpersonām – Saeimas priekšsēdētāju, Ministru Prezidentu, Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesnešiem, Valsts kontrolieri, Latvijas Bankas prezidentu, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un vēl citām amatpersonām – ir atklāti. Mudināsim deputātus būt konsekventiem un atklāti balsot arī par Valsts Prezidentu. Atklāts balsojums izbeigtu neveselīgo ažiotāžu, kas izceļas pēc Valsts Prezidenta vēlēšanām, kad daži deputāti maldina presi un vēlētājus par savu izvēli, līdz ar to metot ēnu uz visiem deputātiem. Pēdējās vēlēšanas nebija izņēmums.Valsts Prezidenta vēlēšanām jābūt atklātām un caurspīdīgām, lai vēlētājiem būtu iespējams uzzināt, kā viņu vēlēti deputāti ir balsojuši un kas nes atbildību par rezultātu. Tās ir vēlētāju tiesības! Lūdzu, atbalstiet ierosinājumu!

Iniciatīvas parakstītāji 11'546

Iniciatīvas jaunumi

Pēc ManaBalss.lv sekmīgās iniciatīvas Saeima ķeras pie darba18. Oct

Līdz ar Valsts prezidenta izsludinātajiem Satversmes grozījumiem par prezidenta atklātu ievēlēšanu, Saeimas deputāti ķersies pie Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma grozīšanas, raksta LSM. Saeimas un Valsts prezidenta lēmumi seko sabiedrisko iniciatīvu platformā ManaBalss.lv virzītajai iniciatīvai „Par atklātu balsojumu valsts prezidenta vēlēšanās”, kas savāca virs 11,5 tūkstošiem atbalstītāju parakstu.
Izsludinātais grozījums nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima, atklāti balsojot. Savukārt likuma esošā redakcijā ir noteikts, ka Valsts prezidentu ievēl, balsojot aizklāti, kas tad arī ir jāmaina.
Lai novērstu pretrunu starp Satversmes 36. pantu un Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma 8. pantu, grozījums paredz izslēgt balsošanas veidu, jo tas ir noteikts Satversmes 36. pantā. Grozījumam būs jāstājas spēkā vienlaikus ar grozījumu Satversmes 36. pantā – 2019. gada 1. janvārī.
12. Saeimas pēdējā sēdē pirms vēlēšanām tika nolemts, ka turpmāk Valsts prezidentu vēlēs atklāti. Diskusijas par iespējamām izmaiņām Valsts prezidenta vēlēšanu procedūrā ilga aptuveni septiņus gadus.
Līdz šim Valsts prezidents bija vienīgā amatpersona, kuru Saeima ievēlēja aizklātā balsojumā. Līdz ar Satversmes grozījumiem nepieciešami grozījumi arī Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā un Saeimas kārtības rullī.
Prezidents grozījumus izsludināja 16. oktobrī. Lasīt tālāk...

AUTORS: MANA BALSS

Vēl viena uzvara pilsoņiem! Turpmāk Valsts prezidentu ievēlēs atklāti!05. Oct

"Par" grozījumiem Satversmē balsoja 85 deputāti, trīs parlamentārieši balsoja "pret". "Pret" bija trīs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti: Jānis Vucāns, Līga Kozlovska un Valdis Kalnozols.

Iniciatīvas autors Jānis Veide: “Saeima, pieņemot grozījumus, ir spērusi soli tuvāk sabiedrībai. Grozījumi liks skaidrot un pamatot savu izdarīto izvēli visai sabiedrībai, kas nodrošina, ka tiks ievēlēts labākais no kandidātiem, nevis kādas partijas vai personu grupas izbīdīta marionete. Paldies ManaBalss par atbalstu, kopā mēs to paveicām!”

AUTORS: ZIņAS MB

Solis uz priekšu! Saeima otrajā lasījumā atbalsta likumprojektu par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā!20. Sep

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā parlamenta balsojumā.

Šobrīd Satversmē ir noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Lai veicinātu sabiedrības lielāku uzticēšanos Saeimai, nepieciešams nodrošināt darba procesa caurskatāmību. Balsojums par Valsts prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā, likumprojekta autori atzīmē tā anotācijā.

Valsts konstitūcija nosaka, ka Saeima Satversmi var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Lai likums stātos spēkā, tas Saeimai jāatbalsta vēl trešajā lasījumā.

Ziņas avots: Saeima.lv

Lai gan oficiāli šos grozījumus ir iesniegusi viena no partijām, iniciatīvas autori atzīst, ka šajā gadījumā nav svarīgi kā idejas pieņemšana tiek virzīta - galvenais, lai tā tiktu pieņemta. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka grozījumi par atklāti vēlētu prezidentu tiek apturēti un mums ir jādara viss, lai tas nenotiktu. "

AUTORS: ZIņAS MB

Iniciatīva par atklātu balsojumu Valsts Prezidenta vēlēšanās ir apstiprināta 1.lasījumā06. Sep

“Paldies sabiedrībai – vairāk kā 11 tūkstošiem, kuri parakstīja iniciatīvu portālā Manabalss.lv. Šodienas balsojums pirmajā lasījumā parādīja, ka sabiedrības viedoklim un prasībām ir jēga – tas ir nostrādājis. Vismaz pirms vēlēšanām deputāti ir ieklausījušies sabiedrības viedoklī.
Prezidents ir vienīgā amatpersona, kuru Saeima aizvien ievēlē aizklātā balsojumā, laiks to mainīt!” Jānis Veide

2017.gadā iniciatīvas “Par atklātu balsojumu Valsts Prezidenta vēlēšanās ” autors Jānis Veide iesniedza savu iniciatīvu Saeimā.
Šodien Saeimas 1.lasījumā izskatīja jautājumu par atklātu balsojumu Valsts Prezidenta vēlēšanās.
Saeimas sēde noslēdzās ar 82 balsīm “par” un 1 balsi “pret”.

Lai iniciatīva tiktu pieņemta, to deputātiem būs jāatbalsta vēl 3. balsojumā. Seko līdzi jaunumiem!

AUTORS: ZIņAS MB

Iniciatīva virzās uz priekšu: Juridiskā komisija pirmajam lasījumam Saeimā virza likumprojektu par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā!17. Jul

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.jūlijā, lēma virzīt izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā.

Šobrīd Satversmē ir noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Lai veicinātu sabiedrības lielāku uzticēšanos Saeimai, nepieciešams nodrošināt darba procesa caurskatāmību. Balsojums par Valsts prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā, likumprojekta autori atzīmē tā anotācijā.

Iepriekš pēc Juridiskās komisijas lēmuma tika izveidota darba grupa, kas turpināja padziļinātu diskusiju par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās, kā arī citiem priekšlikumiem, kurus, noslēdzot darbu, rosināja darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai.

Valsts konstitūcija nosaka, ka Saeima Satversmi var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Lai likums stātos spēkā, tas vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.

Ziņas avots: Saeimas Preses dienests

AUTORS: ZIņAS MB

Saeimas komisija atbalsta Satversmes grozījumus atklātai Valsts prezidenta vēlēšanai!13. Jun

Saeimas Juridiskā komisija otrdien nolēma pirmajam lasījumam atbalstīt likumprojektu par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā. "Par" to balsoja pieci tautas kalpi, bet "pret" bija trīs parlamenta deputāti. "Par" likumprojektu komisijas sēdē balsoja Nacionālās apvienības (NA) deputāti Gaidis Bērziņš un Ritvars Jansons, "Vienotības" deputāti Andrejs Judins un Inese Lībiņa-Egnere, un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāte Inga Bite. Savukārt "pret" likumprojektu bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti Gundars Daudze un Guntis Kalniņš, kā arī Gunārs Kūtris, kurš vēl pavisam nesen iestājies ZZS. Partijas "Saskaņa" deputāti Aleksandrs Jakimovs un Jūlija Stepaņenko uz komisijas sēdi nebija ieradušies.

Par komisijas lēmumu tiks informēts Saeimas prezidijs, kam deputāti lūgs arī šai pašai komisijai tālāk nodot informāciju par jautājuma izskatīšanas rezultātu citās komisijās. Pēc tam Juridiskā komisija lems par tālāko likumprojekta virzību.

Edvards Smiltēns (LRA) komisijai uzsvēra, ka būtībā šie grozījumi ir "ārkārtīgi vienkārši, iespējams, vienkāršākie Saeimas vēsturē", jo nepieciešams vienā vārdā grozīt vien divus burtus. Deputāts uzsvēra, ka jautājums par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā ir gadiem ilgi diskutēts jautājums, un sabiedrība sagaida risinājumu. Viņaprāt, sabiedrība grib zināt, kā balsojuši viņu priekšstāvji, kā tiek realizēta tautas griba.

Deputāts atgādināja, ka iniciatīvu portālā "manabalss.lv" bija savākti vairāk kā 11 tūkstošu parakstu par šo jautājumu un jau iepriekš Saeima pozitīvi novērtējusi šādu priekšlikumu.

"Tas ir Saeimas goda jautājums, jo nākamgad ap šo laiku tiks ievēlēts Latvijas simtgades prezidents. Šobrīd iespējams pieņemt šādu lēmumu, jo atvērusies šaura un terminēta iespēja. Vairākums Saeimā ir atzinuši, ka gatavi atbalstīt atklātu prezidenta ievēlēšanu. Šis logs aizvērsies uzreiz pēc vēlēšanām," pauda deputāts. Viņš arī norādīja, ka, lai nemānītu sabiedrību, ka visi atbalsta šādus grozījumus, nepieciešams uzreiz vienoties par precīzu ceļu, kā virzīties uz priekšu šo izmaiņu pieņemšanai.

Saeimas Juridiskais birojs, novērtējot likumprojektu, secinājis, ka tas ir politiskās izšķiršanās jautājums. Biroja pārstāvis komisijā sacīja, ka, atbalstot šādus grozījumus, nepieciešami arī grozījumu Prezidenta ieviešanas likumā.

"Vienotības" deputāte Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka viņas pārstāvētā partija vienmēr šādu priekšlikumu ir atbalstījusi, turklāt pie publiskotajām "oligarhu sarunām" bija ļoti labi redzams, ka "andele ap prezidenta amatu ir ieaugusi mūsu politiskajā kultūrā". To izskaust, deputātes ieskatā, būtu iespējams vien ar atklātu balsojumu, un pie atklāta balsojuma deputātiem būšot vēl lielāka atbildība par savu lēmumu.

Judins sacīja, ka, protams, var diskutēt par "labākiem un ģeniālākiem priekšlikumiem", taču var saprast, ka nekas labāks tāpat pieņemts netiks. "Tāpēc jābalso par šo priekšlikumu, jo to reāli var pieņemt, un tas var uzlabot politisko vidi. Lielāka atklātība būs par labu," savu redzējumu skaidroja deputāts.

Jansons uzsvēra, ka "mēraukla ir vēlētājs". "Ja vēlētājs redz, kā deputāts nobalsojis, tad var redzēt, kā pildījis vēlētāja gribu. Aizklātā balsojumā deputāts neatbild savam vēlētājam, un vēlētājs nevar prasīt atskaiti no deputāta," sacīja Jansons.

Komsijas vadītājs Bērziņš, uzsvēra, ka viņa pārstāvētā partija atbalsta atklātu prezidenta ievēlēšanas kārtību, bet nepiekrīt, ka iespēju laiks pēc vēlēšanām zudīs. "Manuprāt, tieši pretēji. Var atrisināt virkni jautājumu par citiem grozījumiem Satversmē, bet kopumā atbalsts no NA puses tam ir," sacīja komisijas vadītājs.

Skeptiskāk pret Satversmes grozījumiem attiecās ZZS deputāti. Piemēram, deputāts Kūtris sacīja, ka ir pret šiem grozījumiem, jo tā esot "acu aizmālēšana". 70% iedzīvotāju gribot tautas vēlētu prezidentu, kas būtu demokrātisks princips, bet aizklātam un atklātam balsojumam ir viens un tāds pats rezultāts. Kūtris sacīja, ka atklāts balsojums būtu partiju politiskā sarunāšana, nevis brīvs balsojums kādam tam būtu jābūt.

Arī Daudze sacīja, ka savas domas mainījis neesot. "Atklāts balsojums ir stipri tālu no demokrātijas," viņš norādīja, piebilstot, ka tas ir "nonsenss". Viņu neapmierināja arī likumprojekta iesniedzēju pamatojums, ko Daudze nodēvēja par "populisma kalngalu", saistot šo priekšlikumu ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Kolēģim piebiedrojās arī Kalniņš, kurš norādīja, ka viņam aizklāti balsojot ir lielākas iespējas paust savu patieso viedokli.

Dalies ar jaunumiem un seko līdzi iniciatīvas attīstībai!

Ziņas avots: delfi.lv

AUTORS: ZIņAS MB

Saeimas Juridiskā komisija atbalsta pilsoņu parakstīto iniciatīvu Valsts prezidentu vēlēt atklātā Saeimas balsojumā30. Nov (2017)

Valsts prezidents ir vienīgā amatpersona, kuru Saeima ievēlē aizklātā balsojumā. Aicinot deputātus arī prezidentu ievēlēt atklāti, iniciatīvas autors Jānis Veide pauda pārliecību, ka tas vairotu tautas uzticību.
Ar balsu vairākumu Juridiskās komisijas deputāti atbalstīja prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā. Taču, lai vēlēšanu kārtību mainītu, ir jālabo Satversme, un tam ir nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts.

Iniciatīvas autors komentē: "Aizklāts balsojums grauj uzticību gan Saeimas deputātiem, gan valsts augstākajai amatpersonai – prezidentam. Nespēja vai nevēlēšanās paskaidrot savu izdarīto izvēli rada šaubu ēnu par patiesajiem prezidenta ievēlēšanas iemesliem."

Inese Lībiņa-Egnere izsakās: "Diemžēl Latvijas demokrātija ir diezgan slims organisms. Manuprāt, tas tikai atveseļotu demokrātiju Latvijā."

Par aizklātā balsojuma saglabāšanu iestājas partija “No sirds Latvijai” un Zaļo un zemnieku savienība. ZZS pārstāvja Gundara Daudzes vērtējumā prezidenta atklāta ievēlēšana var atturēt deputātus balsot saskaņā ar savu pārliecību.

Kā norāda Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš, bez ZZS atbalsta prezidenta atklātai ievēlēšanai balsu Saeimā nepietiek. Koalīcijas līgums paredz, ka Satversmi drīkst labot tikai ar visu varas partiju vienprātīgu atbalstu.

Dalies ar jaunumiem un seko līdzi iniciatīvas attīstībai!

Ziņas avots: skaties.lv

AUTORS: ZIņAS MB

Politologs Ivars Ījabs apskata dažādus aspektus atklātām prezidenta vēlēšanām29. Nov (2017)

Politoloģiskais "Belkovska princips", kā zināms, saka – vienmēr notiek tas, kam jānotiek. Tā patiesums tiks apliecināts, kad Saeima pieņems Satversmes grozījumus par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām. Kā ziņo mediji, pašlaik šādam lēmumam gan varētu nebūt 2/3 Saeimas deputātu atbalsta, kas nepieciešams Satversmes grozīšanai. Redzēsim, kādā toņkārtā notiks debates Saeimas juridiskajā komisijā. Taču mana iekšējā balss saka – šādi grozījumi agri vai vēlu tiks pieņemti. Tie gluži vienkārši iekļaujas plašākā demokrātijas attīstības tendencē, kura noteikti nav skārusi tikai Latviju. Runa ir par pārstāvnieciskās demokrātijas reputācijas krīzi, kura ir skaidri pamanāma ļoti daudzveidīgās izpausmēs. Pārstāvim nevar uzticēties, viņu vajag turēt īsā pavadā, minimizējot diskrētas lēmumu pieņemšanas iespējas. Tādējādi klasiskais parlamentārisma ideāltips pakāpeniski aiziet nebūtībā. Par to var priecāties, par to var arī dziļi noskumt – tas ir atkarīgs no paša vērtībām. Es, piemēram, drīzāk to nožēloju – kaut vai tādēļ, ka Eiropas modernās demokrātijas ziedu laiki ir bijuši saistīti tieši ar parlamentārismu. Taču vienlaikus daži procesi ir neizbēgami, arī aizklāto balsojumu atcelšana. Cita starpā – par šo jautājumu jau ir savākti vairāk nekā 11 tūkstošu parakstu portālā "manabalss.lv", un šīs tēmas politiskie proponenti dzīs vilni arī priekšvēlēšanu apstākļos – skaļi piebalsojot dažādiem "nevalstiskajiem", protams.

Vairums politiski ietekmīgāko mediju, protams, būs atklātas prezidenta ievēlēšanas pusē. Tas ir tikai loģiski un pašsaprotami. Galu galā, atklātas vēlēšanas dod šiem pašiem medijiem ievērojamu ietekmi uz prezidenta ievēlēšanas procesu. Tie var nodarboties gan ar kandidātu cildināšanu, gan defamāciju – un deputātam var notrīcēt roka, kad viņam būs atklāti jābalso par mediju nemīlētu kandidātu vai pret kādu publikas mīluli. Tas nozīmē, ka spiediens padarīt prezidenta ievēlēšanu atklātu būs gana liels, un, ņemot vērā, ka parlamentārieši bieži cieš no leģitimitātes trūkuma un nespēj paskaidrot sabiedrībai nepopulāras pozīcijas, viņi agri vai vēlu šādus grozījumus pieņems. Tieši kad un ar kādām balsīm, jau ir sekundārs jautājums.

Vienlaikus, ja vēlamies būt bezkaislīgi un analītiski, ir vērts kritiski padomāt, vai tiešām atteikšanos no aizklātajiem balsojumiem ir vērts uzskatīt par tādu demokrātijas triumfu, par kādu to izstāda šīs idejas aizstāvji. Vispirms, galvenais arguments šeit ir sava veida pedagoģiska kompensācija: pagātnē aizklātie balsojumi ir izmantoti tik bezatbildīgi (uzvārdi Vīgants, Judins, Maizītis to mums vienmēr atgādinās), ka, atņemot deputātiem šo instrumentu, viņus varētu vest pie kārtības. Tas ir apmēram tāpat kā likt bērniem turēt rokas virs segas. Turklāt aiz šīs iniciatīvas stāv arī elites daļas slēpta neapmierinātība ar pēdējo divu prezidentu ievēlēšanas procesu, kad šie prezidenti ar diezgan augstu varbūtību ir ievēlēti ar "Saskaņas" balsīm. Es uzdrošinos domāt, ka viens no atklātas ievēlēšanas galvenajiem politiskajiem uzdevumiem ir neitralizēt "Saskaņas" ietekmi uz prezidenta ievēlēšanu. Atklātu vēlēšanu gadījumā neviens no "latvisko" partiju deputātiem vienkārši neuzdrošināsies balsot kopā ar "Saskaņu", kā tas notika pēdējās prezidenta vēlēšanās. Arī kandidātam, kuru balstīs "Saskaņa", nebūs izredžu tikt ievēlētam, šādi palielinot valdošās koalīcijas izredzes. Tā tad arī notiekošā jēga. Es pilnīgi pieņemu, ka šāds politisks solis ir leģitīms. Vienlaikus gribētos cerēt, ka koalīcijas politiķi ir padomājuši arī par to, kā šāda norma varētu nākotnes punktā x ietekmēt arī viņus pašus. Citādi mums dažādas procedūras bieži tiek mainītas, lai šādi risinātu īstermiņa uzdevumus, – un jau pēc dažiem gadiem tiem pašiem lēmumu pieņēmējiem ir jābrīnās, kā viņi ir varējuši būt tik tuvredzīgi. Tas, ka šodien atklāta balsošana prezidenta vēlēšanās dažiem šķiet politiski izdevīga cīņā pret "Saskaņu", nenozīmē, ka tas tā būs vienmēr. Atcerēsimies, ka atjaunotās Latvijas populārākā un ietekmīgākā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tika nonākusi šajā amatā, tieši pateicoties aizklātām vēlēšanām (un tolaik pastāvošajai iespējai Saeimai balsot par jauniem kandidātiem uzreiz pēc pirmās vēlēšanu kārtas, kura šodien vairs nepastāv). Tas pavisam droši varētu nebūt pietiekams arguments, lai paliktu pie aizklātas Valsts prezidenta ievēlēšanas. Taču gudri nerīkosies arī tie, kas pilnībā ignorēs un noliegs aizklātu vēlēšanu praktiskās priekšrocības.

Aizklātie balsojumi var pamatoti nepatikt. Taču, ja normatīvus argumentus tiešām uztveram nopietni, ne tikai kā ieroci īstermiņa politiskajā cīņā, būtu jāizvairās no vienpusības un tendenciozitātes. Pateicoties dažiem viedokļu līderiem, sabiedriskajā domā ir nostiprinājusies pārliecība, ka aizklātie balsojumi ir kaut kāds ļaunums per se, kaut kāda oligarhāta slepena sazvērestība pret tautu. Un tās, lūk, ir pilnīgas blēņas. Nerunāsim nemaz par to, ka aizklātie balsojumi reizēm ļauj politiķiem pieņemt sabiedrības ilgtermiņa interesēm atbilstošus lēmumus, nebaidoties no tūlītējām sabiedriskās domas sankcijām. Valsts prezidenta gadījums ir īpašs. Reizēm mēs iedomājamies, ka atklāts balsojums varētu pakļaut balsotājus kādām sankcijām no ievēlētā prezidenta puses – sak, viņš izrēķināsies ar tiem, kas ir balsojuši pret viņu. Es nedomāju, ka tiesiskā valstī šāds iebildums būtu ņemams nopietni. Tomēr fakts, ka prezidents šodien nezina konkrētu cilvēku balsojumus, ir svarīgs cita iemesla dēļ. Proti, viņam hipotētiski ir jārēķinās, ka par viņu varētu būt balsojuši visi, tādēļ viņam jāņem vērā visu partiju un deputātu intereses – nevis tikai par sevi balsojušo. Caur to šis postenis saucas Valsts prezidents. Atklātas vēlēšanas, valdības frakcijām konsolidēti balsojot par un opozīcijas – pret, turpretī var radīt kaut ko līdzīgu "koalīcijas prezidentam", kurš būtu ievērojami politiskāka figūra, nevis neitrāls arbitrs un valsts galva. Īsi sakot, Satversmes grozīšana reizēm ir ļoti vajadzīga, jo pamatlikums ir dinamisks dokuments, kurš attīstās laika gaitā. Tomēr ir daudz labu argumentu, lai Satversmes grozīšanā izvairītos no populisma – tā paša, kuru tik ļoti cenšamies izskaust citās dzīves jomās.

Dalies ar jaunumiem un seko līdzi iniciatīvas attīstībai!

Viedokļa avots: satori.lv

AUTORS: ZIņAS MB

7. septembrī iniciatīva tika nodota Juridiskās komisijas darba grupai, kurai līdz š.g. 1. decembrim ir jāizvērtē iesniegtais likumprojekts.08. Sep (2017)

“Vienu Satversmes vārdu no “aizklāta” pārmainīt uz vārdu “atklāti”,” aicina sabiedrības par atklātību – Delna pārstāvis Jānis Veide intervijā ar žurnālisti LR1.

“Savāktais parakstu daudzums parāda – sabiedrība vēlas zināt, kā deputāti balso par valsts augstākajām amatpersonām, no kurām Prezidenta amats šobrīd palicis vienīgais, ko ievēlē aizklāti. Aizkulišu procesu atspoguļo nesen publicētās Rīdzenes sarunas, kurās izskanēja fakti par to, kā, iespējams, tika izvēlēts šī brīža Valsts prezidents.
Aicinām visus deputātus sadzirdēt tautas balsi, pārdomāt un atbalstīt Delnas iniciatīvu, lai likvidētu vienīgo atlikušo aizklāto balsojumu Saeimā!”
- Ziņa no sabiedrības par atklātību – Delna

Seko līdzi iniciatīvas jaunumiem un dalies ar tiem sociālajos tīklos!

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Skaties VIDEO - kā iniciatīvu vērtē Saeimas deputāts?06. Jul (2017)

Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (NSL) uzskata, ka "amatpersonu ievēlēšanai tomēr vajadzētu būt aizklātai, jo tās ir visgodīgākās vēlēšanas. Tās ir vēlēšanas, kur katrs balso tā, kā viņam liek sirdsapziņa un kā viņš ir pārliecināts, nevis balso par iepriekš sarunātu rezultātu."

>>SKATIES VIDEO ŠEIT!<<

Tā gan nedomā 11 393 Latvijas iedzīvotāji, kas parakstījušies par iniciatīvu PAR ATKLĀTU BALSOJUMU VALSTS PREZIDENTA VĒLĒŠANĀS!

Seko līdzi iniciatīvas jaunumiem!

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Saeimā sāk vērtēt iniciatīvu par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās04. Jul (2017)

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sākusi Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās", kuru parlamentā iesniedza "Sabiedrība par atklātību – "Delna"", sākotnējo izvērtēšanu.

Komisijas sēdē iniciatīvas pārstāvji un deputāti pārrunāja aizklāto un atklāto balsojumu priekšrocības un trūkumus. "Delnas" jurists Jānis Veide aicināja parlamentāriešus ievērot konsekvenci un arī vienīgo aizklāto balsojumu Saeimā – par Valsts prezidentu – padarīt atklātu. Arī tiesību eksperts Edgars Pastars vērsa klātesošo uzmanību, ka nesaredz loģiku, kāpēc šis ir palicis pēdējais aizklātais balsojums.

Šobrīd Satversmes 36. pants nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. "Delna" ierosina Satversmes pantā vārdu "aizklāti" mainīt uz "atklāti".

"Delnas" iniciatīvu atbalsta arī bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš jūnijā Saeimai nosūtīja vēstuli, aicinot atbalstīt Satversmes grozījumus.

"Sabiedrībai jāzina, kā viņu vēlētie deputāti balsojuši un deputātiem jāuzņemas atbildība par izvēli atbalstīt konkrētu Prezidenta kandidātu, jāspēj tā pamatot vēlētājiem. Atklātas Prezidenta vēlēšanas ir vēlētāju tiesības!" vēstulē uzsvēra bijušais prezidents.

Uz nākamo komisijas sēdi tiks atkārtoti aicināti iniciatīvas pārstāvji, lai lemtu, vai un kā jautājumu virzīt tālāk.

Jūnija sākumā "Sabiedrība par atklātību – "Delna" iesniedza Saeimā platformā "ManaBalss.lv" savāktos 11 384 Latvijas pilsoņu parakstus iniciatīvai "Par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās".

Jau 2015. gadā deputāti nenodeva izskatīšanai parlamenta komisijām Satversmes grozījumu projektu, kas paredz ievēlēt Valsts prezidentu atklātā Saeimas balsojumā. Taču ierosinājums tika noraidīts, liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs.

Ziņas avots: delfi.lv

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

“Delna”: Vējoņa aicinājums par tautas vēlētu prezidentu ir miglas pūšana acīs26. Jun (2017)

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa aicinājums par tautas vēlētu prezidentu ir miglas pūšana acīs sabiedrības par atklātību “Delna” iniciatīvai, aģentūrai LETA sacīja sabiedrības par atklātību “Delna” direktors Jānis Volberts.

Viņš ir pārliecināts, ka katru reizi, kad “Delna” vai kāds cits cenšas veikt izmaiņas prezidenta izvēles kārtībā, šo jautājumu kāds mēģina “saputrot” un likt pretī citu piedāvājumu.

“Katru reizi, kad cenšamies šo mazo lietu saremontēt, tā uzrodas kāds, kas to jautājumu paver uzreiz savādāk, nāk klajā ar destruktīvu piedāvājumu. Tā rezultātā ir bijušas arī reizes, kad tiek iniciēts, ka prezidentu jāievēl visai tautai,” norādīja Volberts.

“Delna” direktors uzskata, ka līdz 2019.gadam šī iecere atbalstu negūs un netiks īstenota, un vēlas, lai tā netiktu īstenota vispār. “Šis nekad nav guvis apstiprinājumu un laikam labi, ka tā,” viņš piebilst, sakot, ka prezidenta ievēlēšanu vajadzētu atstāt Saeimas, tautas izvēlēto priekšstāvju pārziņā, kuriem ir pienākums vērtēt un pamatot savu izvēli, nevis veikt izvēli pēc skaļākiem lozungiem.

Ja kārtība tiktu mainīta un prezidentu tomēr vēlētu tauta, Volberts ir pārliecināts, ka nevar paredzēt, kurš varētu kļūt par nākamo Valsts prezidentu. Viņš uzskata, ka tauta prezidentu varētu izvēlēties vairāk uz emocionāla pamata un var nostrādāt arī dažādu apstākļu sakritības.

“Ja nemaldos, pēdējie aptauju dati vislielāko procentu šādā gadījumā dotu Aivaram Lembergam. Tāpat varētu nostrādāt Nila Ušakova faktors, kādā brīdī varētu nostrādāt arī Artusa Kaimiņa faktors un tā tālāk,” uzskata Volberts.

Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi, lai cilvēki zinātu, kurš deputāts un kā ir vēlējis prezidentu. Ir svarīgi, lai balsojums ir atklāts un uzticams, nevis sarunāts, tādēļ arī platformā “Manabalss.lv” iesniegts priekšlikums, ka Saeima arī turpmāk ievēl prezidentu, bet tiek atklāts, kurš un kā ir balsojis.

“Šobrīd ievēlēšana ir slēpta un faktiski pat vienas partijas ietvaros tur var būt dažādi aizdomīgi balsojumi, kā mēs to novērojām eksprezidenta Andra Bērziņa gadījumā,” ir pārliecināts Volberts.

Jau ziņots, ka Vējonis šodien tradicionālajā uzrunā parlamentam aicināja Saeimu noteikt, ka Valsts prezidentu jau 2019.gadā ievēlētu tauta.

Vējonis aicināja Saeimu nekavēties un nepieciešamos grozījumus Satversmē izskatīšanai virzīt šajā rudenī, un tautas vēlētam Valsts prezidentam būtu jāpiešķir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, piebilda Vējonis.

Uz viņa teikto deputāti reaģēja ar pieklusinātiem saucieniem, daļai no parlamentāriešiem aplaudējot.

Saskaņā ar pašreizējo kārtību Valsts prezidentu ievēl Saeima ar vismaz 51 deputāta atbalstu.

Tikmēr Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai būs jāskata “Delna” parlamentā iesniegtā vairāk nekā 11 000 parakstu saņēmusī iniciatīva par iespēju Valsts prezidentu vēlēt atklāti.

“Delna” iniciatīvas autors Jānis Veide paziņojumā iepriekš norādīja, ka pašlaik Satversmes 36.pants nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Taču “Delna” ierosina Satversmes pantā vārdu “aizklāti” mainīt uz “atklāti”.

Ziņas avots: LETA

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

LIENE GĀTERE: VALSTS PREZIDENTS NAV "KĀDA PERSONA"22. Jun (2017)

Platformā ManaBalss.lv ievietotā Delnas iniciatīva par atklātām prezidenta vēlēšanām savākusi 11 tūkstošus parakstu. Sabiedrība vēlas zināt, par ko Saeimā balso viņu pārstāvji un tai apnikusi miglas pūšana acīs. Spilgts piemērs – deputātu publiskie izteikumi pirms 2011. gada prezidenta vēlēšanām norādīja uz vairākumu Valdim Zatleram, bet pašiem par pārsteigumu ar 53 balsīm ievēlēja Andri Bērziņu. Dažu deputātu izvairīšanās no patiesības meta ēnu uz visas Saeimas godprātību.

Ideju par atklāti vēlētu prezidentu Saeima pēdējo reizi ielika neatbalstīto priekšlikumu mapītē 2015.gada februārī, kad pieci Nacionālās Apvienības deputāti ierosināja Delnas piedāvājumam identisku grozījumu Satversmes 36.pantā. Nodošanu komisijām atbalstīja 43 deputāti no Vienotība, NA un LRA, "pret" balsoja ZZS un NSL, bet vairums Saskaņas deputātu atturējās, tādējādi grozījumu neatbalstot.

"Nebalsojot "par" atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, tu uzņemies atbildību par to, ka partiju slepenā tirgus rezultātā, iespējams, var tikt ievēlēts vājš Valsts prezidents. Slēgtā balsojumā tavs vēlētājs nevarēs uzzināt, ka tu neesi pie tā vainīgs, ka neesi atbalstījis viduvēju vai pat vāju Valsts prezidenta amata kandidātu. Un tad tev atkal būs jātaisnojas par šo balsojumu." – deputāts Juris Viļums (LRA) toreiz aicināja Saeimu vairot sabiedrības uzticību un deputātus individuāli uzņemties atbildību par savām spējām novērtēt kandidātus. Opozicionārs Andrejs Elksniņš (S) tribīnē teica, ka prezidentu jāvēlē tautai, un ka Vienotības vēlme ir pakļaut balsojumu savām interesēm, lai nokontrolētu, ka amatā tiek ievēlēts viņu kandidāts. Skan komiski, zinot Saskaņas vadības kārtējo diktātu frakcijas balsojumos Saeimā un Saeimas komisijās.

Partijas kontrole un spiediens, lai deputāti darbotos kā balsošanas mašīnas, gandrīz visās debatēs bijis viens no galvenajiem argumentiem par labu aizklātībai. It kā tas nepieciešams, lai deputāti balsojumā būtu godprātīgi un balsotu pēc savas sirdsapziņas. Apvainojošs arguments, kas pats apšauba deputātu godaprātu. Patiesībā gan aizklātumu izmanto, lai kuluāros un aizkulisēs sarunātu "vēlamo" rezultātu, bet pēc tam deputāti sabiedrībai un medijiem varētu teikt vienalga ko. Kaut arī aritmētiski būs skaidrs, ka kāds melo, nebūs iespējams pārbaudīt, kurš.

Atklāts balsojums neradīs šaubas par prezidenta iespējamo "aizmuguri" un stiprinās viņa leģitimitāti. Atklātības pretinieki nereti apgalvo, ka aizklātība nodrošina prezidenta neitralitāti. Jāšaubās, vai tas tā ir. Neitralitāti nenosaka balsošanas veids, bet prezidenta raksturs un ētikas principi. Pierādījums ir Saeimā atklāti ievēlētie Satversmes tiesas tiesneši un citas amatpersonas.

Augusts Brigmanis (ZZS) 2014.gada maijā, gadu pirms vēlēšanām, kurās par prezidentu kļuva Raimonds Vējonis, "skaidroja" partijas pretestību, kā ierasts, nesniedzot nevienu argumentu, kāpēc jābalso aizklāti: "Pašreiz sabiedrībai ir citas prioritātes. Šai koalīcijai skaidri un gaiši sabiedrībai ir jāpasaka priekšā, kā būs ar nodokļu celšanu. Aizlikt svarīga jautājuma risināšanu, lai runātu par kādas personas ievēlēšanu, faktiski ir sabiedrības uzmanības novēršana no sabiedrībai būtiskām problēmām." Mazā valstī ar integrācijas problēmām un Krieviju kaimiņos Valsts prezidents noteikti nav tikai "kāda persona".

Vēl jo vairāk laikos, kad ASV un Lielbritānija attālinās no Eiropas un reģionā mainās spēku līdzsvars. Neapšaubot sabalansētas nodokļu politikas ietekmi uz sabiedrības labklājību un valstiskās piederības sajūtu, prezidentam kā valsts tēla veidotājam un sarunu vedējam var būt izšķiroša ietekme uz Latvijas iekšējo un ārējo drošību. Tāpēc sabiedrībai ir tiesības prasīt Saeimai īpašu atbildību balsojot par pirmo amatpersonu.

Lai veiktu grozījumus Satversmē nepieciešams vismaz divu trešdaļu jeb 67 Saeimas deputātu atbalsts. Šoreiz atklātību neprasa deputāti, bet 11 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Aicinām visus deputātus sadzirdēt tautas balsi, pārdomāt un atbalstīt Delnas iniciatīvu, lai likvidētu vienīgo atlikušo aizklāto balsojumu Saeimā.

Ziņas avots: delfi.lv

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Delna iesniedz Saeimai 11 tūkstošus iedzīvotāju parakstu un aicina Valsts Prezidentu turpmāk iecelt atklātā balsojumā!02. Jun (2017)

Piektdien, 2017.gada 2.jūnijā Sabiedrība par atklātību – Delna iesniedza Saeimā platformā ManaBalss.lv savāktos 11 384 Latvijas pilsoņu parakstus iniciatīvai “Par atklātu balsojumu Valsts Prezidenta vēlēšanās”.

Šobrīd Satversmes 36.pants nosaka, ka Valsts Prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Delna ierosina vārdu “aizklāti” mainīt uz “atklāti”.

Savāktais parakstu daudzums parāda - sabiedrība vēlas zināt, kā deputāti balso par valsts augstākajām amatpersonām, no kurām prezidenta amats šobrīd palicis vienīgais, ko ievēl aizklāti. Atklāts balsojums par Valsts Prezidentu palielinātu deputātu atbildīgumu sabiedrības priekšā.

Delnas iniciatīvu atbalsta arī bijušais Valsts Prezidents Valdis Zatlers, kurš 2.jūnijā Saeimai nosūtījis vēstuli, aicinot atbalstīt Satversmes grozījumus.

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

MansPrezidents.lv - iestājamies par atklātām prezidenta vēlēšanām!22. Apr (2015)

Deputāti vēl joprojām grib balsot slepeni? Cilvēki ir gatavi prezidenta kandidātus atbalstīt atklāti - balsojot internetā! Aicinām arī Tevi iesaistīties mūsu jaunajā kampaņā MansPrezidents.lv, kas iestājas par atklātāku, godīgāku, savlaicīgāku Valsts prezidenta vēlēšanu procesu! Noteikti nobalso par savu favorītu un aicini to darīt arī citus! https://mansprezidents.lv

AUTORS: MADARA PEIPIņA

Iniciatīvai ļoti nepieciešama Tava palīdzība - rīkojies!09. Mar (2015)

Valsts Prezidenta vēlēšanas tuvojas - izvirzīti pirmie kandidāti, partijas sola konsultēties ar sabiedrību, pieaug bažas par slēptu "amatu" tirgu partiju starpā. Aptaujas rāda, ka 86% Latvijas iedzīvotāju atbalsta atklātu balsojumu Valsts Prezidenta vēlēšanās: http://www.diena.lv/latvija/zinas/aptauja-86-proc-latvijas-iedzivotaju-atbalsta-valsts-prezidenta-ievelesanu-atklata-balsojuma-14089107 Iniciatīvai ļoti nepieciešama Tava palīdzība - lai tā nokļūtu Saeimā, tai īsā laikā ir jāsavāc vēl vairāki tūkstoši parakstu! Kopā to varam izdarīt - sociālajos medijos un e-pastos aicinot citus parakstīties, sarunās pieminot atklāta balsojuma nepieciešamību, atkal un atkal iniciatīvai pievēršot mediju uzmanību. Liksim deputātiem izskatīt šo jautājumu pēc iespējas drīzāk!

AUTORS: MADARA PEIPIņA