Aicinājums iestāties par iedzīvotāju līdzdalību pašvaldībās un parakstīt iniciatīvu "Atveram pašvaldības!"30. Oct (2020) Tā kā esi parakstījis šo pašvaldības dzīves iniciatīvu, uzrunājam Tevi ar aicinājumu atbalstīt patiesi spēcīgas un efektīvas kolektīvo iesniegumu sistēmas izveidi Latvijas pašvaldībās! Organizācija ManaBalss kopā ar četrām citām NVO ir publicējusi iniciatīvu "Atveram pašvaldības!" un aicina arī Tevi to parakstīt un dalīties ar to savos sociālo mediju kontos. Lūdzam iepazīties arī ar iniciatīvas pielikumā izklāstītajiem apsvērumiem, kāpēc šis ir ļoti svarīgs jautājums un nepieciešams risinājums. Ja atbalsti iniciatīvu "Atveram pašvaldības!", tad dalies ar to Facebook u.c. sociālajos tīklos! Tavai balsij ir nozīme!
Iniciatīvas ideja ir atbalstīta!
PAR BILINGVĀLĀS IZGLĪTĪBAS IZSKAUŠANU VALSTS UN PAŠVALDĪBU IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS.
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Cienījamie Latvijas iedzīvotāji, aicinu Jūs parakstīt iniciatīvu par bilingvālās izglītības izskaušanu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs! Bilingvālā izglītības sistēma veicina sabiedrības šķelšanos un komunikācijas problēmas Latvijas valstī. Nevienai valstij nebūtu jāuztur no valsts budžeta izglītības iestādes, kurās mācības un komunikācija notiek citā, nevis tās konstitūcijā (Latvijas gadījumā - Satversmē) noteiktajā valsts valodā.
Aicinu ar likumu noteikt samērīgu pārejas laiku, kurā visās Latvijas valsts un pašvaldību izglītības iestādēs (pirmsskolās, sākumskolās, pamatskolās un vidusskolās) kā vienīgo mācību valodu (atskaitot svešvalodu nodarbības) noteikt latviešu valodu, īpašu izņēmumu un statusu piešķirot latgaļu valodai. Šis likums neattiektos uz privātajiem bērnudārziem, kā arī privātskolām.
Atsakoties no bilingvālās izglītības sistēmas Latvijā, mūsu sabiedrība kļūtu saliedētāka un to nešķeltu komunikācijas problēmas.
Iniciatīvas jaunumi
Koalīcija konceptuāli atbalsta pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā25. Sep (2019) Koalīcijas sadarbības padomes sēdē, apspriežot grozījumus Izglītības likumā, visas valdības partijas ir vienojušās, ka visos izglītības līmeņos īstenojama pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā, raksta TVNET. Attiecīgs plāns būs jāizstrādā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Šī ir pirmā reize, kad visas valdību veidojošās partijas devušas zaļo gaismu idejai par pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, norādījis VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Nacionālās apvienības sagatavotie likuma grozījumi, kas nosaka pašvaldībām pienākumu nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā ikvienā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, tai skaitā mazākumtautību bērnudārzos, ja to pieprasa bērna vecāki, varētu kalpot kā pārejas posma risinājums. Koalīcija ir vienojusies atbalstīt šo grozījumu nodošanu komisijai. Nereti pašvaldība ģimenes dzīvesvietas tuvumā var piedāvāt vietu tikai mazākumtautību bērnudārzā, kurā netiek nodrošināta programma valsts valodā. Tātad latviešu ģimenei vai nu jāizvēlas bērnudārzs tālu no mājām, vai jāmaksā par privātās izglītības iestādes pakalpojumiem, vai jāpiekrīt bērnu sūtīt dārziņā, kurā nodarbības notiek krieviski. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacīja, ka Izglītība un zinātnes ministrija, kas ir JKP pārziņā, aktīvi veicinās pāreju uz mācībām valsts valodā bērnudārzos. Arī premjers Krišjānis Kariņš (JV) uzskata, ka mācībām valsts valodā jānotiek, sākot jau no bērnudārza līdz pat vidusskolai. "Patlaban skaidri atrunāts vidusskolas posms, bet būtu loģiski arī atrunāt pārējos izglītības posmus, lai Latvijā izaugtu saliedēta jaunatne, kas nodrošinās sabiedrības integrāciju un vienotību." Jānorāda, ka jautājums par pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā ir ticis plaši diskutēts. Divas iniciatīvas ar pretējiem mērķiem – "Par bilingvālās izglītības saglabāšanu" un "Par bilingvālās izglītības izskaušanu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs" ‒ ir tikušas publicētas platformā ManaBalss. Pirmā no tām ir arī iesniegta Saeimā, bet tās izskatīšana rīcībpolitikas veidošanas procesa gaitā ir pārtraukta. Savukārt otras iniciatīvas ideja ir guvusi atbalstu arī pirms tās iesniegšanas Saeimā. Avots: TVNET
Vējonis izsludina likuma grozījumus pakāpeniskai pārejai uz mācībām latviešu valodā!04. Apr (2018) Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Vējoņa skatījumā mācības vidusskolā latviešu valodā nodrošinās vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem iegūt kvalitatīvu izglītību un veidot savu dzīvi Latvijā, lai šeit studētu un strādātu. “Tas veidos saliedētāku sabiedrību un stiprāku valsti,” pārliecināts Valsts prezidents. Vējonis atzīmē, ka arī turpmāk bērniem aizvien būs iespēja apgūt ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītus mācību priekšmetus, izkopt savas saknes un daudzveidīgi attīstīt personību, kā arī nozīmīgu mācību priekšmetu daļu pamatskolā un sākumskolā apgūt dzimtajā valodā. Valsts pirmā persona iepriekš norādīja, ka katras valsts primārais pienākums ir aizstāvēt savus tautiešus, tādēļ Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu, ka grozījumi par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviski pasliktinās Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības, var komentēt tikai pati Krievija. “Šis Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums nekādā mērā neietekmēs manu lēmumu un Lieldienās plānoju parakstīt un izsludināt šos grozījumus,” jau iepriekš bija solījis Valsts prezidents. Pirms tam partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas deputāti bija vērsušies pie Vējoņa ar lūgumu neizsludināt parlamentā pieņemtos grozījumus divos likumos. Kā ziņots, 22.martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā. Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā. Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā – tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā. No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus). Gadu vēlāk – no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus). Dalies ar jaunumiem savos sociālajos tīklos! Ziņas avots: irlv.lv
Saeima atbalsta pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā22. Mar (2018) Saeima ceturtdien, 22.martā, trešajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā. Pāreju uz mācībām latviešu valodā paredzēts ieviest pakāpeniski, procesu noslēdzot 2021./2022.mācību gadā. „Mācības valsts valodā ir svarīgs priekšnoteikums, lai ikvienam jaunietim nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas nākotnē. Tas ir jautājums par valodas zināšu līmeni, kā arī sabiedrības saliedētību. Pārejai bija jānotiek jau sen, deviņdesmitajos gados, un šobrīd diskusijām būtu jābūt ne vairs par šī soļa nepieciešamību, bet gan par pārejas ieviešanas praktisko pusi,” iepriekš sacīja komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. Kā uzsvēra A.Adamovičs, izmaiņas nav jāuztver kā apdraudējums mazākumtautību identitātes saglabāšanai. Neviens negrasās bērniem atņemt dzimto valodu, un skolās aizvien tiks nodrošināta iespēja apgūt mazākumtautību literatūru, kultūru un valodu. „Pats svarīgākais ir sadarbība, mēs nedrīkstam ļauties emocijām un aizspriedumiem, kas draud mākslīgi saasināt situāciju un šķelt sabiedrību. Daļā skolu jau šobrīd mācības notiek pārsvarā latviešu valodā, turklāt tiek dots laiks – vairāk nekā divi gadi – lai pakāpeniski sagatavotos pārmaiņām, tostarp uzlabotu savas valodas prasmes,” sacīja A.Adamovičs. Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātie grozījumi nosaka mācību valodas proporcijas mazākumtautības izglītības programmās sākumskolas un pamatskolas posmā. 1.-6.klasē ne mazāk kā pusei jeb 50 procentiem mācību priekšmetu jābūt latviešu valodā, bet 7.-9.klasē valsts valodā bērniem jāapgūst ne mazāk kā 80 procenti mācību priekšmetu. Savukārt vidusskolā paredzēta vienota vidējās izglītības programma latviešu valodā visām izglītības iestādēm, vienlaikus paredzot iespēju skolām turpināt mācīt mazākumtautību dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu. Jaunās prasības attiecībā uz mācību valodu proporciju 1.-7.klasē stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī, 8., 10. un 11. klasē – 2020.gada 1.septembrī, savukārt 9. un 12.klasē – 2021.gada 1.septembrī. Lai sekmētu raitāku pāreju uz mācībām latviešu valodā, paredzēti pedagogiem domāti atbalsta pasākumi. Īpašu uzmanību nepieciešams veltīt tieši pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu valodas prasmes pilnveidei, iepriekš komisijas sēdē akcentēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Grozījumi paredz, ka ne vēlāk kā trīs gadus pēc reformas īstenošanas Izglītības un zinātnes ministrijai jānodrošina pamatota, neatkarīga un uz zinātniskiem pētījumiem balstīta reformas izvērtēšana, lai noteiktu tās ietekmi uz izglītības sasniegumu kvalitāti. Kā vēsta pētījuma „Valodas situācija Latvijā: 2010-2015” rezultāti, 39 procenti Latvijas mazākumtautību jauniešu prot latviešu valodu teicami, tikpat daudzi to pārvalda labi. Tomēr 22 procenti jauniešu atzīst, ka apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji. Tāpat pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – apmēram 70 procenti – uzskata, ka mācību priekšmetu apguve latviešu valodā jāsāk pēc iespējas ātrāk – bērnudārzā un sākumskolā. Ziņas avots: Saeimas Preses dienests
Skaties diskusiju par bilingvālo izglītību Latvijā jaunajā RīgaTV 24 raidījumā “Mana Balss” šo svētdien ( 18. februārī) 18:00!16. Feb (2018) Pirmajā raidījumā “Mana Balss”, kas tapis sadarbībā ar RīgaTV 24, aplūkosim šobrīd sabiedrībā aktuālo tēmu – bilingvālo izglītību Latvijā. Uz diskusiju par šī brīža situāciju un iniciatīvām, to aizliegt vai paturēt, studijā spriedīs Izglītības un zinātnes ministrs K. Šadurskis, Eiroparlamenta deputāts no Saskaņas A. Mamikins, Rīgas domes deputāte un latviešu valodas skolotāja I. Ratinīka un Saiemas deputāts no Nacionālās apvienības A. Kiršteins. Diskusiju moderēs Māris Zanders un raidījumā jautājumus diskusijas dalībniekiem varēs uzdot arī raidījuma auditorija. Skatieties raidījuma ierakstu jau šo svētdien plkst. 18:00 RīgaTV 24! Nākamais raidījums tiks ierakstīs 23. februārī 19:00 RīgaTV 24 studijā, Blaumaņa ielā 32 un būs vēltīts diskusijai par Stambulas konvencijas ratificēšanu Latvijā, aicināti ir ierasties visi interesenti, jo atkal tiks dota iespēja auditorijai uzdot jautājumus diskusijas
viesiem.
Valdība apstiprina IZM grozījumus Izglītības likumā, nosakot mazākumtautību skolās vairāk priekšmetus apgūt valsts valodā24. Jan (2018) Līdz šim likums skaidri nenoteica prasības bilingvālajai izglītībai sākumskolā, bet turpmāk 1. – 5. klasē vismaz puse mācību vielas būs jāapgūst latviešu valodā, bet 7. – 9. klasē mācības latviešu un dzimtās valodas proporcija jau būs 80 pret 20. Savukārt mazākumtautību vidusskolās viss obligātais izglītības saturs būs jāapgūst latviski. Būtiski, ka šādas prasības attieksies arī uz privātskolām. Pirmās izmaiņas gaidāmas 2019./2020. mācību gadā, kad sākumskolā tiks ieviesti jauni bilingvālās izglītības modeļi, savukārt 7. klasē jau pat 80% stundu notiks valsts valodā. Mazākumtautību skolās 2020./2021. mācību gadā lielāks stundu skaits valsts valodā jau būs gan 7., gan arī 8. klasē, bet 10. un 11. klasē mācības būs latviski. 2021./2022. mācību gadā 80% mācību vielas latviski apgūs jau 7. – 9. klasē un latviski mācības notiks visās vidusskolas klasēs. Te gan jāpiebilst: vidusskolās latviski būs jāmācās obligātie mācību priekšmeti, kas aizņems 80% no mācību laika. Atlikušajā laikā skola skolēniem varēs piedāvāt gan dažādus specifiskus mācību priekšmetus, gan mazākumtautības dzimtās valodas stundas, gan stundas, kas saistītas ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā. Taču jau nākamgad vidusskolu absolventiem eksāmeni būs jākārto tikai latviski, bet 9. klases absolventi eksāmena materiālus saņems latviski, taču atbildēt varēs arī krieviski. Gadu vēlāk arī 9. klases absolventiem eksāmenos atbildes būs jāsniedz latviski. Jāpiebilst, ka nākamajā gadā izmaiņas gaida mazākumtautību bērnudārzus: tur gan saglabāsies mācīšanās bilingvāli, taču tiks skaidrāk noteikti pirmskolas izglītības mērķi, kā arī mazajiem latviešu valoda būs jāapgūst tādā līmenī, lai viņi varētu sākt mācības arī latviešu skolā. IZM ieskatā bilingvālai izglītībai bērnudārzos būtu jāsaglabājas arī turpmāk, nevajadzētu pāriet tikai uz latviskiem bērnudārziem. Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāatbalsta Saeimā. Kā valdības sēdē teica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Ministru kabinetā pat nav jēgas IZM piedāvātās izmaiņas detalizēti diskutēt. Dalies ar ziņu savos sociālajos tīklos! Ziņas avots: la.lv
20. novembrī piedalies ManaBalss.lv organizētajā diskusijā "Bilingvālā izglītība Latvijas skolās?" plkst. 19:00 Kaņepes Kultūras centrā!19. Nov (2017) Otrā tēma ciklā “ManaBalss diskutē” būs par bilingvālo izglītību Latvijas valsts
Šobrīd sabiedrībā notiek aktīvas diskusijas par vajadzību pēc bilingvālas izglītības
“2015./2016.mācību gadā valsts finansējumu saņēma 811 izglītības iestādes. No tām
Šobrīd iniciatīvu portālā ManaBalss.lv ir iesniegta iniciatīva “Par bilingvālās
Diskusijā piedalīsies:
Diskusijas beigu daļā laidīsim mikrofonu publikā un uzklausīsim arī Jūsu viedokļus
Lasi vairāk un dalies ar pasākumu savos sociālajos tīklos: https://www.facebook.com/events/1483908638391033/
finansētās izglītības iestādēs. Kā šobrīdējā sistēma strādā, vai tā ir vajadzīga un kādi
varētu būt risinājumi vai uzlabojumi?
sistēmas saglabāšanu Latvijā. Pēc valsts prezidenta R. Vējoņa izvirzītās iniciatīvas
piešķirt Latvijas pilsonību visiem jaundzimušajiem bērniem, Nacionālā apvienība
atkārtoti pacēla jautājumu par valsts finansētu izglītību tikai valsts valodā 1 . Tas
mainītu līdzšinējo praksi ar mazākumtautību skolām, kur pamatskolās jāapgūst 40%
mācību priekšmetu, vidusksolās - 60% no priekšmetiem valsts valodā.
12% bija mazākumtautību skolas, jeb 104. No tām 94 īsteno mācību programmu
krievu valodā. Tāpat 26 % no kopējā skolēnu skaita šajā laika periodā mācījās
mazākumtautību skolās.
izglītības saglabāšanu”, kas jau divu nedēļu laikā ir sasniegusi nepieciešamo parakstu
skaitu (10 000) lai tiktu izskatīta Saeimā. Reizē ir arī iesniegta pretēja iniciatīva –
“Par bilingvālās izglītības izskaušanu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs” , kas
nepilnu trīs nedēļu laikā ir sasniegusi 398 parakstu.
Moderators – Juris Šteinbergs
Iveta Ratinīka – skolotāja un Rīgas Domes deputāte
Filips Lastovskis – Delfi žurnālists, politologs
Kārlis Martinsons – iniciatīvas autors PAR BILINGVĀLĀS IZGLĪTĪBAS IZSKAUŠANU VALSTS UN PAŠVALDĪBU IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS
Irina Fedorova – iniciatīvas pārstāve PAR BILINGVĀLĀS IZGLĪTĪBAS SAGLABĀŠANU
un jautājumus diskusijas dalībniekiem!
Atklāta vēstule Ministru prezidentam Mārim Kučinskim no Pasaules Brīvo latviešu apvienības ar atbalstu pārejai uz latviešu mācību valodu Latvijas valsts skolās17. Nov (2017) Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) vienmēr ir iestājusies par latviešu valodas pieejamību un vienlīdzīgu apgūšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem – bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Aizvadītajos mēnešos mēs ar interesi sekojām Latvijas valdības centieniem mainīt valsts izglītības politiku un panākt pāreju uz mācībām latviešu valodā vispārizglītojošas skolās. PBLA atbalsta izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska un viņa vadītās ministrijas plānus, kas noteiktu, ka no 2019./2020.mācību gada 9.klases valsts pārbaudījumi un no 2020./2021.mācību gada 12.klases centralizētie eksāmeni būs jākārto latviešu valodā. PBLA uzskata, ka ne tikai pārbaudījumiem, bet arī mācībām pēc iespējas agrākā vecumā jānotiek valsts valodā – mācības divās valodās uztur divkopienu valsts pastāvēšanu. Jo ātrāk var pāriet uz skolu modeli, kur vienojošais no bērnības ir valoda, jo vairāk mazināsies plaisa starp latviešiem un cittautiešiem un arvien ciešāk saliedēsies Latvijas iedzīvotāju kopienas. PBLA aicina Izglītības ministriju gādāt, lai tiktu nodrošināta bērnudārzu audzinātāju un sākumskolu skolotāju latviešu valodas kvalifikācijas celšana, lai valstī būtu skolotāji, kas ar labu latviešu valodu visiem – gan latviešu, gan cittautiešu bērniem – pirmajos bērnudārza un sākumskolas gados piedāvātu līdzvērtīgu latviešu valodas apguvi. PBLA uzsver, ka latviešu valoda ir valsts valoda – visiem Latvijā dzīvojošajiem bērniem un jauniešiem ir gan tiesības, gan pienākums zināt latviešu valodu līdzvērtīgā līmenī. Protams, ka valstī atbalstāma ir jebkuras valodas apguve ģimenē un papildskolās, taču tām nav jābūt pilnībā valsts sponsorētām. Valstīs, kas uzņem imigrantus jau gadu desmitiem – ASV, Kanādā, Austrālijā – darbojas valodas un kultūras skolas, kur papildus valsts piedāvātajai izglītībai māca mātes vai mantoto valodu, un tās galvenokārt finansē imigrantu kopienas pašas. Latvijas izglītības modelis varētu sekot šim piemēram. PBLA atgādina, ka jau gadiem ilgi cittautiešu ģimenes, kas vēlas dzīvot Latvijā, apzināti izvēlas saviem bērniem latviešu bērnudārzus, tā radot veselu paaudzi, kas tekoši runā gan latviski, gan krieviski. Redzams, ka šie iedzīvotāji sapratuši un mērķtiecīgi izvēlējušies iespēju iegūt tālāko izglītību valsts valodā. Apsveicams ir fakts, ka Latvijas augstskolas jau ir sekmīgi pārgājušas uz mācību apguvi latviešu, tas ir, oficiālajā valsts valodā. Tāpēc tiem krievu skolu audzēkņiem, kuriem latviešu valodas līmenis nav pietiekami augsts, liegts augstākās izglītības ceļš Latvijā. PBLA aicina Izglītības ministriju spert visus iespējamos soļus, lai visi Latvijas vispārizglītojošo skolu beidzēji neatkarīgi no tautības varētu studēt Latvijas augstskolās un pēc studiju beigšanas pilnvērtīgi strādāt Latvijā, saliedējot sabiedrību un stiprinot valsts ekonomiku. PBLA apsveic Latvijas valdības tālredzīgo vēlmi pāreju uz izglītību latviešu valodā atrisināt līdz 2018.gada februārim, lai šo jautājumu Saeimas vēlēšanu gadā partijas nevarētu izmantot kā instrumentu priekšvēlēšanu kampaņām. PBLA uzskata, ka izglītības valodas jautājuma lietošana priekšvēlēšanu sakarsētajā politiskajā gaisotnē varētu nelabvēlīgi saasināt attiecības un novest pie konfliktiem Latvijas dažādo etnisko grupu starpā. Saprotam, ka šis ir sarežģīts un politiski grūti risināms jautājums, bet vēlam spēku un veiksmi valdībai un izglītības ministrijai to atrisināt. Vēstuli sagatavojuši Jānis Kukainis, PBLA priekšsēdis, un Daina Grosa, PBLA Izglītības padomes izpilddirektore. Dalies ar vēstuli un palīdzi savākt nepieciešamos parakstus! Ziņas avots: irlv.lv
Bijusī Izglītības departamenta direktore: Lēmumu par mācību valodu nedrīkst pieņemt pēdējā elpas vilcienā16. Nov (2017) Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska ierosinājums mazākumtautību skolās pāriet uz mācībām latviešu valodā ir pareizs, bet tas nedrīkst būt konvulsīvs, intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” pauda bijusī Izglītības departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece Evija Papule. Viņa norādīja, ka, lai arī ministra ierosinājums pāriet uz mācībām tikai valsts valodā ir pareizs, jābūt skaidriem vismaz nākamajiem trīs soļiem. Un, ja nav pagūts runāt pirms lēmuma pieņemšanas, jārunā pēc tam, cik ātri vien iespējams. “Šobrīd izglītībā ir viena liela pārmaiņa: tā ir izglītības satura reforma. To veikt ir pats pēdējais laiks. Pārējais ir pakārtots vai ar to saistīts, tajā skaitā valodu joma. Tāpēc ministra lēmums ir pareizs, bet tas nedrīkstēja būt konvulsīvs. Pieņemot lēmumus, ir jāzina, kā tos īstenosim, jābūt skaidriem vismaz nākamajiem trīs soļiem,” laikrakstam pauda Papule. Viņa norādīja, ka ka skolās ir zinoši direktori un pedagogi, taču nu viņi jūtas apdraudēti. Pēc viņas sacītā, ministrijā pieņem lēmumu, bet jāīsteno tas būs skolām. “Tām faktiski pasaka: nu tā ir jūsu problēma, dariet, ko gribat, bet īstenojiet mūsu plānu. Tam bija jābūt mūsu kopējam darbam,” sacīja Papule. “Politiskajiem lēmumiem ne vienmēr apakšā ir plāns. Tā var būt, ja vien ministrs var paļauties uz stipru ieviesējinstitūciju. Taču šobrīd tā nav, un tagad ir skaidrs tikai pirmais solis. Ir skaidrs, ka būs vajadzīgas izmaiņas likumā. Kaut kas būs jādara ar skolām un skolotājiem, taču, kas tieši, pagaidām nav saprotams,” viņa skaidroja. “Tik nopietnu lēmumu attiecībā uz mācību valodu nedrīkst pieņemt pēdējā elpas vilcienā, pieļaujot, ka reformu īstenos kāds cits. Taču: kurš būs tas cits? (…) lēmums nedrīkstēja būt konvulsīvs. Šis lēmums izskatās kā ķeršanās pie pēdējā salmiņa,” pauda Papule. Jau ziņots, ka pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā. IZM iecere paredz ka: – Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma 2018./2019. mācību gadā – jaunā izglītības standarta ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā; – 12.klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā; – 9. klases centralizētie valsts pārbaudījumi no 2019./2020. gada tikai latviešu valodā; – No 2019/2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā; – No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus). Dalies ar jaunumiem un palīdzi savākt parakstus! Ziņas avots: labdien.lv