Iniciatīva noraidīta!

Pārstāvis: Barteckis DenissPublicēta: 26. Oct (2017)

PAR BILINGVĀLĀS IZGLĪTĪBAS SAGLABĀŠANU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

14'000
14'757
Jau parakstījuši 14'757

Cienījamie Latvijas iedzīvotāji, aicinu Jūs parakstīt iniciatīvu par bilingvālās izglītības saglabāšanu!

Iebildīsim pret Izglītības un zinātnes ministrijas nodomiem visās nacionālo minoritāšu vidusskolās ieviest mācības latviešu valodā. Ja tiks īstenoti izglītības ministra Kārļa Šadurska plāni, mēs riskējam nodarīt nelabojamu kaitējumu izglītības kvalitātei. Mūsu bērnu izglītībai. Mūsu bērniem. Pieņemu, ka viņiem būs grūtāk apgūt mācību materiālu, tāpēc viņu zināšanas, salīdzinot ar latviešu bērniem, kuri mācīsies savā dzimtajā valodā, pasliktināsies. Apgūt zinātņu pamatus, piemēram, ķīmijā vai fizikā, valodā, kas nav dzimtā, ir grūtāk. Tāpat nav saprotams, kā un kurš krievu tautības bērnam latviešu valodā skaidros angļu valodas gramatiku.

Izglītības ministrijai un Kārlim Šadurskim joprojām nav skaidra un sabiedrībai izklāstīta plāna šīs reformas īstenošanai, kā arī nav cilvēkresursu. Pat Latvijas valsts vadītājs Raimonds Vējonis atzīst - ja reforma tiks ieviesta tūlīt, var rasties problēmas skolotāju sagatavošanā. Taču gan mums, gan Jums ir pilnīgi skaidrs, ka jautājumi par valodu vienmēr parādās dienaskārtībā tieši pirms vēlēšanām. Neļausim padarīt mūsu bērnus par sīknaudu politiķu rokās!

Iniciatīvas parakstītāji 14'757

Iniciatīvas jaunumi

Iniciatīvas attīstība13. Apr

2018. gada 14. februāra Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē ar balsu vairākumu nolēma neturpināt iniciatīvas izvērtēšanu, tāpēc tika sagatavots lēmuma projekts Saeimai uz 1. marta sēdi, kurā šis komisijas nolēmums tika apstiprināts.
Par lēmuma noraidīšanu balsoja “Vienotības” frakcija, ZZS, VL-TB/LNNK, LRA un pret kolektīvā iesnieguma turpmākās izskatīšanas pārtraukšanu balsoja frakcijas “Saskaņa” deputāti. Par - 64; pret - 22; atturas - 0

Pēc 1. marta Saeimas sēdes tika lemts neturpināt iniciatīvas izskatīšanu.

Dalies ar jaunumiem sociālajos tīklos!

AUTORS: MANA BALSS.LV

Vējonis izsludina likuma grozījumus pakāpeniskai pārejai uz mācībām latviešu valodā04. Apr

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Vējoņa skatījumā mācības vidusskolā latviešu valodā nodrošinās vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem iegūt kvalitatīvu izglītību un veidot savu dzīvi Latvijā, lai šeit studētu un strādātu. “Tas veidos saliedētāku sabiedrību un stiprāku valsti,” pārliecināts Valsts prezidents.

Vējonis atzīmē, ka arī turpmāk bērniem aizvien būs iespēja apgūt ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītus mācību priekšmetus, izkopt savas saknes un daudzveidīgi attīstīt personību, kā arī nozīmīgu mācību priekšmetu daļu pamatskolā un sākumskolā apgūt dzimtajā valodā.

Valsts pirmā persona iepriekš norādīja, ka katras valsts primārais pienākums ir aizstāvēt savus tautiešus, tādēļ Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu, ka grozījumi par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviski pasliktinās Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības, var komentēt tikai pati Krievija. “Šis Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums nekādā mērā neietekmēs manu lēmumu un Lieldienās plānoju parakstīt un izsludināt šos grozījumus,” jau iepriekš bija solījis Valsts prezidents.

Pirms tam partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas deputāti bija vērsušies pie Vējoņa ar lūgumu neizsludināt parlamentā pieņemtos grozījumus divos likumos.

Dalies ar jaunumiem savos sociālajos tīklos!

Ziņas avots: irlv.lv

AUTORS: MANA BALSS.LV

Saeima atbalsta pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā22. Mar

Saeima ceturtdien, 22.martā, trešajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā. Pāreju uz mācībām latviešu valodā paredzēts ieviest pakāpeniski, procesu noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.

„Mācības valsts valodā ir svarīgs priekšnoteikums, lai ikvienam jaunietim nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas nākotnē. Tas ir jautājums par valodas zināšu līmeni, kā arī sabiedrības saliedētību. Pārejai bija jānotiek jau sen, deviņdesmitajos gados, un šobrīd diskusijām būtu jābūt ne vairs par šī soļa nepieciešamību, bet gan par pārejas ieviešanas praktisko pusi,” iepriekš sacīja komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.

Kā uzsvēra A.Adamovičs, izmaiņas nav jāuztver kā apdraudējums mazākumtautību identitātes saglabāšanai. Neviens negrasās bērniem atņemt dzimto valodu, un skolās aizvien tiks nodrošināta iespēja apgūt mazākumtautību literatūru, kultūru un valodu.

„Pats svarīgākais ir sadarbība, mēs nedrīkstam ļauties emocijām un aizspriedumiem, kas draud mākslīgi saasināt situāciju un šķelt sabiedrību. Daļā skolu jau šobrīd mācības notiek pārsvarā latviešu valodā, turklāt tiek dots laiks – vairāk nekā divi gadi – lai pakāpeniski sagatavotos pārmaiņām, tostarp uzlabotu savas valodas prasmes,” sacīja A.Adamovičs.

Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātie grozījumi nosaka mācību valodas proporcijas mazākumtautības izglītības programmās sākumskolas un pamatskolas posmā. 1.-6.klasē ne mazāk kā pusei jeb 50 procentiem mācību priekšmetu jābūt latviešu valodā, bet 7.-9.klasē valsts valodā bērniem jāapgūst ne mazāk kā 80 procenti mācību priekšmetu.

Savukārt vidusskolā paredzēta vienota vidējās izglītības programma latviešu valodā visām izglītības iestādēm, vienlaikus paredzot iespēju skolām turpināt mācīt mazākumtautību dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

Jaunās prasības attiecībā uz mācību valodu proporciju 1.-7.klasē stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī, 8., 10. un 11. klasē – 2020.gada 1.septembrī, savukārt 9. un 12.klasē – 2021.gada 1.septembrī.

Lai sekmētu raitāku pāreju uz mācībām latviešu valodā, paredzēti pedagogiem domāti atbalsta pasākumi. Īpašu uzmanību nepieciešams veltīt tieši pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu valodas prasmes pilnveidei, iepriekš komisijas sēdē akcentēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Grozījumi paredz, ka ne vēlāk kā trīs gadus pēc reformas īstenošanas Izglītības un zinātnes ministrijai jānodrošina pamatota, neatkarīga un uz zinātniskiem pētījumiem balstīta reformas izvērtēšana, lai noteiktu tās ietekmi uz izglītības sasniegumu kvalitāti.

Kā vēsta pētījuma „Valodas situācija Latvijā: 2010-2015” rezultāti, 39 procenti Latvijas mazākumtautību jauniešu prot latviešu valodu teicami, tikpat daudzi to pārvalda labi. Tomēr 22 procenti jauniešu atzīst, ka apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji. Tāpat pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – apmēram 70 procenti – uzskata, ka mācību priekšmetu apguve latviešu valodā jāsāk pēc iespējas ātrāk – bērnudārzā un sākumskolā.

Ziņas avots: Saeimas Preses dienests

AUTORS: MANA BALSS.LV

Skaties diskusiju par bilingvālo izglītību Latvijā jaunajā RīgaTV 24 raidījumā “Mana Balss” šo svētdien ( 18. februārī) 18:00!16. Feb

Pirmajā raidījumā “Mana Balss”, kas tapis sadarbībā ar RīgaTV 24, aplūkosim šobrīd sabiedrībā aktuālo tēmu – bilingvālo izglītību Latvijā. Uz diskusiju par šī brīža situāciju un iniciatīvām, to aizliegt vai paturēt, studijā spriedīs Izglītības un zinātnes ministrs K. Šadurskis, Eiroparlamenta deputāts no Saskaņas A. Mamikins, Rīgas domes deputāte un latviešu valodas skolotāja I. Ratinīka un Saiemas deputāts no Nacionālās apvienības A. Kiršteins. Diskusiju moderēs Māris Zanders un raidījumā jautājumus diskusijas dalībniekiem varēs uzdot arī raidījuma auditorija.

Skatieties raidījuma ierakstu jau šo svētdien plkst. 18:00 RīgaTV 24! Nākamais raidījums tiks ierakstīs 23. februārī 19:00 RīgaTV 24 studijā, Blaumaņa ielā 32 un būs vēltīts diskusijai par Stambulas konvencijas ratificēšanu Latvijā, aicināti ir ierasties visi interesenti, jo atkal tiks dota iespēja auditorijai uzdot jautājumus diskusijas
viesiem.

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

14. februāra sēdē Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija noraidīja iniciatīvu ar 14 206 parakstiem!15. Feb

ManaBalss.lv iniciatīvu platforma sazināsies ar Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kā arī Juridisko komisiju, lai noskaidrotu, vai 14. februāra sēdes laikā deputāti ir ievērojuši kārtības ruļļa 5.3. nodaļu par kolektīvajiem iesniegumiem un 3. nodaļu par patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanu.

Sēdes sākumā parlamentārietis Raivis Dzintars (NA) atgādināja, ka trešdien Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sāka darbu pie likumu grozījumiem, kas paredz no 2019. gada 1. septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Viņš aicināja diskusijas turpināt izglītības komisijas ietvaros. Tāpat viņš, kā arī Janīna Kursīte-Pakule (NA) aicināja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju trešdien šo iniciatīvu noraidīt.

Komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (S) pauda, ka gadījumā, ja iniciatīva tiks noraidīta, tad tas būs pirmais gadījums parlamentā, kad Saeimā iniciatīva tiek noradīta tikai pēc tās pieteicēja uzklausīšanas.

Dzintars gan uzsvēra, ka komisijas lēmums neietekmēs diskusiju esamību, jo par šiem jautājumiem jau norisinās sarunas izglītības komisijā. Parlamentārietis uzsvēra, ka tas ir simbolisks balsojums.

Sēdē piedalījās arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (V), arī viņš aicināja komisiju iniciatīvu noraidīt, jo diskusijas jau risinās viņa vadītājā komisijā. Viņš atgādināja, ka uz otro lasījumu būs iespējams iesniegt priekšlikumus likumu grozījumos, kas paredz sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Deputāts Andris Siliņš (ZZS) uzsvēra, ka iniciatīvas iesniedzēju "vilciens jau ir aizgājis", jo Saeimas vairākums ir lēmis nodot komisijai izskatīšanai iepriekš valdības atbalstu guvušos grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Deputāti atgādināja, ka grozījumi paredz, ka grozījumos paredzēts saglabāt mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Deputātu vairākums lēma iniciatīvu noraidīt. Pret iniciatīvas noraidīšanu balsoja komisijas priekšsēdētājs Orlovs un deputāte Zenta Tretjaka (S).

Pastāsti par jaunumiem sociālajos tīklos!

Ziņas avots: delfi.lv

AUTORS: MANA BALSS.LV

20. novembrī piedalies ManaBalss.lv organizētajā diskusijā "Bilingvālā izglītība Latvijas skolās?" plkst. 19:00 Kaņepes Kultūras centrā!19. Nov (2017)

Otrā tēma ciklā “ManaBalss diskutē” būs par bilingvālo izglītību Latvijas valsts
finansētās izglītības iestādēs. Kā šobrīdējā sistēma strādā, vai tā ir vajadzīga un kādi
varētu būt risinājumi vai uzlabojumi?

Šobrīd sabiedrībā notiek aktīvas diskusijas par vajadzību pēc bilingvālas izglītības
sistēmas saglabāšanu Latvijā. Pēc valsts prezidenta R. Vējoņa izvirzītās iniciatīvas
piešķirt Latvijas pilsonību visiem jaundzimušajiem bērniem, Nacionālā apvienība
atkārtoti pacēla jautājumu par valsts finansētu izglītību tikai valsts valodā 1 . Tas
mainītu līdzšinējo praksi ar mazākumtautību skolām, kur pamatskolās jāapgūst 40%
mācību priekšmetu, vidusksolās - 60% no priekšmetiem valsts valodā.

“2015./2016.mācību gadā valsts finansējumu saņēma 811 izglītības iestādes. No tām
12% bija mazākumtautību skolas, jeb 104. No tām 94 īsteno mācību programmu
krievu valodā. Tāpat 26 % no kopējā skolēnu skaita šajā laika periodā mācījās
mazākumtautību skolās.

Šobrīd iniciatīvu portālā ManaBalss.lv ir iesniegta iniciatīva “Par bilingvālās
izglītības saglabāšanu”, kas jau divu nedēļu laikā ir sasniegusi nepieciešamo parakstu
skaitu (10 000) lai tiktu izskatīta Saeimā. Reizē ir arī iesniegta pretēja iniciatīva –
“Par bilingvālās izglītības izskaušanu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs” , kas
nepilnu trīs nedēļu laikā ir sasniegusi 398 parakstu.

Diskusijā piedalīsies:
Moderators – Juris Šteinbergs
Iveta Ratinīka – skolotāja un Rīgas Domes deputāte
Filips Lastovskis – Delfi žurnālists, politologs
Kārlis Martinsons – iniciatīvas autors PAR BILINGVĀLĀS IZGLĪTĪBAS IZSKAUŠANU VALSTS UN PAŠVALDĪBU IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS
Irina Fedorova – iniciatīvas pārstāve PAR BILINGVĀLĀS IZGLĪTĪBAS SAGLABĀŠANU

Diskusijas beigu daļā laidīsim mikrofonu publikā un uzklausīsim arī Jūsu viedokļus
un jautājumus diskusijas dalībniekiem!

Lasi vairāk un dalies ar pasākumu savos sociālajos tīklos: https://www.facebook.com/events/1483908638391033/

AUTORS: MANA BALSS.LV

IZM plānotās reformas16. Nov (2017)

– Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma 2018./2019. mācību gadā – jaunā izglītības standarta ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā;

– 12.klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā;

– 9. klases centralizētie valsts pārbaudījumi no 2019./2020. gada tikai latviešu valodā;

– No 2019/2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā;

– No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Dalies ar informāciju!

Ziņas avots: labdien.lv

AUTORS: MANA BALSS.LV