Iniciatīva nav atbalstīta

Pārstāvis: Sergejs PogorelovsPublicēta: 07. Oct (2022)

PAR BRĪVPRĀTĪGU VALSTS AIZSARDZĪBAS DIENESTU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
12'878
Jau parakstījuši 12'878

Pašlaik apspriešanā esošā Valsts aizsardzības dienesta modelis paredz to, ka jauniešiem dienests būs obligāts. Šāda pienākuma uzlikšana nesamērīgi ierobežo mūsu pilsoņu brīvību. Piedāvātajam dienestam nepieciešamo pieteikumu skaitu ir iespējams savākt brīvprātīgā kārtā. Aizsardzības ministrijai būtu mērķtiecīgi jāceļ dienesta prestižs, jāpiedāvā konkurētspējīga kompensācija un izdevīgi noteikumi. Jo pievilcīgāki būs nosacījumi, jo vairāk brīvprātīgo pieteiksies dienestam, jo prestižāks tas būs, un valsts drošību tas stiprinās paredzami efektīvāk par obligātu dienestu.

Attiecīgi aicinu no Valsts aizsardzības dienesta likumprojekta izslēgt šo punktu: "Valsts aizsardzības dienestā iesauc vīriešus no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam," mainot arī punktu ar aprakstu vispārīgajos noteikumos. Punkts par brīvprātīgu dienesta uzsākšanu var palikt negrozīts.

Gadījumā, ja Valsts aizsardzības dienests būs brīvprātīgs, motivācija dienējošajiem būs augstāka; nebūs gadījumu, ka cilvēki izvairās no iesaukšanas; jaunieši respektēs valsti, kas dienestu viņiem neuzspiež. Cieņpilna valsts attieksme pret pilsoņiem veicinās patriotismu. Cienīsim brīvību un saglabāsim Latvijas jauniešiem izvēles iespēju!

Iniciatīvas jaunumi

Tikai brīvprātīgs iesaukums – Saeimas Juridiskais birojs par topošo Valsts aizsardzības dienestupirms nedēļas

Brīvprātīgums kā princips iesaukšanai Valsts aizsardzības dienestā (VAD) – šādu priekšlikumu savā atzinumā par topošo likumu ir izteicis Saeimas Juridiskais birojs, ziņo LETA.

Saeimas juristi atgādina Satversmes tiesas iepriekšējo atzinumu, ka ir bijuši gadījumi, kad atsevišķas tiesību normas nav pieņemtas pienācīgā kārtībā, jo likumdevēja rīcībā nav bijuši nepieciešamie dati un to analīze, un attiecīgi tas nav varējis pienācīgi izvērtēt tiesību normas nepieciešamību un ietekmi.

"Juridiskais birojs vērš uzmanību, ka ir vairāki būtiski jautājumi, kas komisijai būtu noskaidrojami, lai likumprojektu varētu uzskatīt par izvērtētu un pieņemtu pienācīgā kārtībā atbilstoši Satversmes tiesas atziņām," norādīts biroja vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Pašlaik tikai tālākā nākotnē paredzēts pieņemt atsevišķu likumprojektu, kas paredzēs, ka valsts aizsardzības dienestu var aizstāt ar valsts civilo dienestu atsevišķā likumā noteiktajā kārtībā. Kā skaidrots VAD likumprojekta anotācijā, šī norma attieksies uz personām, kuras nevar pildīt valsts aizsardzības dienestu savas domas, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ vai arī kādu citu iemeslu dēļ.

"Tātad valsts aizsardzības dienesta ieviešana ir nesaraujami saistīta arī ar valsts civilā (alternatīvā) dienesta ieviešanu, jo šo dienestu pildīs tās personas, kas noteiktu iemeslu dēļ nevarēs pildīt valsts aizsardzības dienestu," norāda juristi.

Likumprojektā ir paredzēts, ka 2023. gada otrajā pusgadā iesaukums valsts aizsardzības dienestā būs obligāts, taču, kā izriet no anotācijā norādītā, Valsts civilā dienesta likums šajā periodā, iespējams, vēl nebūs pieņemts. Līdz ar to iesauktajiem faktiski nebūs iespējas pildīt alternatīvo dienestu.

Saeimas juristi uzsver, ka otrajā pusgadā iesauktajām personām nebūs iespējas atteikties no valsts aizsardzības dienesta pildīšanas savas reliģiskās, pacifistiskās pārliecības dēļ vai tādēļ, ka tām ir principiāli iebildumi pret militārā dienesta pildīšanu, un lūgt tām aizstāt valsts aizsardzības dienestu ar valsts civilo (alternatīvo) dienestu.

Janvāra pirmajā pusē nebija zināms ne iecerētā Valsts civilā dienesta likuma saturs, ne tā spēkā stāšanās laiks. Taču tiesības uz pārliecībā balstītu atteikšanos no militārā dienesta pildīšanas ir aizsargājamas, jo ietilpst gan Satversmes 99.panta un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas tvērumā, gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, uzsver Juridiskajā birojā, sniedzot šai atziņai arī papildu juridisko pamatojumu.

Tāpēc Saeimas juristi rosina likumprojekta pārejas noteikumos paredzēt, ka iesaukšana valsts aizsardzības dienestā līdz dienai, kad stājas spēkā likums, kas regulē alternatīvo dienestu, notiek tikai uz brīvprātības pamata.

Juridiskais birojs konstatējis arī tiesiskā regulējuma trūkumu attiecībā uz 2023. gada otrajā pusgadā iesaukto personu tiesībām pildīt valsts aizsardzības dienestu, apgūstot īpaši augstskolu studentiem, ārstniecības personām, kā arī kapelānu dienestam izstrādātu valsts aizsardzības apmācības programmu. Šie dienesta pildīšanas veidi būs iespējami tikai no 2024. gada 1. janvāra.

"Šāda situācija, pat ja tā ir ierobežota laikā līdz jauna tiesiskā regulējuma pieņemšanai, tomēr var novest pie iesauktās personas pamattiesību aizskāruma turpmāk norādīto iemeslu dēļ," norāda Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere.

Tāpēc Saeimas juristi rosina paredzēt, ka iesaukšana valsts aizsardzības dienestā līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas regulē augstskolu studentiem, ārstniecības personām, kā arī kapelānu dienestam paredzētas valsts aizsardzības apmācības programmas, var notikt tikai uz brīvprātības pamata.

Parlamenta Juridiskais birojs iesniedzis arī citus priekšlikumus VAD likumprojekta uzlabošanai. Saeimas juristi iepriekš norādīja, ka likumprojekts nav sagatavots atbilstošā kvalitātē. Aizsardzības ministrija uz iebildumiem reaģējusi, sagatavojot vairākus priekšlikumus uzlabojumiem likumprojekta tekstā.

Kā ziņots, Saeima decembrī nolēma turpināt darbu pie iepriekšējā parlamenta sasaukumā iesniegtā VAD likumprojektu.

Iepriekš Aizsardzības komisijas sēdē Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons pastāstīja, ka VAD šogad pirmajā iesaukumā vasarā plānots uzņemt apmēram 300 jauniešus.

Lai gan Saeima 2022. gada 8. decembra sēdē noraidīja 11'747 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par brīvprātīgu valsts aizsardzības dienestu", paša brīvprātīguma principa nepieciešamībai VAD šā iesnieguma sākotnējā izskatīšanā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā piekrita arī AM pārstāvis. Klātesošajiem viņš uzsvēra, ka tas tiks nodrošināts (šeit pieejams sēdes ieraksts). Kā ziņo LETA, tagad par šo pašu likumdevējiem noturīgi atgādina arī Saeimas Juridiskais birojs.

Šim jautājumam ir veltīts arī "Spried ar Delfi" raidījums.

Savu gaitu turpina vēl viena ManaBalss.lv autora iniciatīvas aktualizētā tēma – nepieciešamie atbalsta pasākumi, lai dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) padarītu pievilcīgu un konkurētspējīgu attiecībā pret citām dzīves izvēlēm. Proti, ar attīstības finanšu institūcijas "Altum" garantiju NBS karavīriem sāk piedāvāt mājokļa kredītu, ziņo Delfi.

NBS karavīri tagad var pieteikties mājokļa kredītam ar "Altum' garantiju". Šāda iespēja papildina līdzšinējo "Altum" atbalstu ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem, un NBS tā ir pieejama kopš šā gada 5. janvāra.

Pirmā banka, kas jau 5. janvārī sāka nodrošināt kredītus ar valsts garantijām, ir Swedbank, un tai ir pievienojusies arī SEB un Luminor banka. Drīzumā tam pievienosies arī citas bankas, kas jau strādā ar "Altum" mājokļu garantijām.

Avots: LETA; ManaBalss; Delfi

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 56 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīvu par brīvprātīgo dienestu Mandātu komisija tālāk nevirza; amatpersonas uzsver brīvprātības primārumu topošajā iesaukuma kārtībā30. Nov (2022)

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā 30. novembrī notika iniciatīvas "Par brīvprātīgu valsts aizsardzības dienestu" sākotnējā izskatīšana parlamentā.

Komisijas sēdē piedalījās gan iniciatīvas autors ar iniciatīvas prasības prezentāciju, gan pieaicinātās Aizsardzības ministrijas amatpersonas ar esošās situācijas skaidrojumu – kā veidojas Valsts aizsardzības dienesta likumdošana.

Pēc komisijas sēdes iniciatīvas autors sniedza sekojošu komentāru.

"Diemžēl Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma nevirzīt iniciatīvu par brīvprātīgu Valsts aizsardzības dienestu tālāk. Par virzību bija LPV un Stabilitātei deputāti, pret bija JV, NA, AS, ZZS un Progresīvo deputāti.

Tomēr – tika panākts tas, ka liela pilsoņu skaita vēlme, lai tiktu saglabāts brīvprātības princips, tagad ir publiski redzama un tiks ņemta vērā tālākajā likumprojekta izstrādes procesā.

Milzīgs paldies visiem, kas parakstījās – liels prieks zināt, ka mums valstī ir tik daudz nevienaldzīgu, empātisku cilvēku."

Avots: ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Aktivizējam papildus parakstu vākšanu20. Oct (2022)

Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300.

Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".

Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši.

ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis.

Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta.

Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves.

Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai.

Iznākumā šis jautājums nonāca politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām bija jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai.

Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.

Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem!

Cieņā,
ManaBalss komanda
_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 56 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS