Latvijai vajadzētu izvērtēt Krievijas vēstniecības Rīgā slēgšanu, uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks05. Aug Pēc Rietumvalstu un Krievijas ieslodzīto apmaiņas arī Latvijas ārlietu dienestam vajadzētu izvērtēt Krievijas vēstniecības Rīgā slēgšanu spiegu darbības ierobežošanai. Tā, citējot Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieku, Baltijas Aizsardzības koledžas lektoru Krievijas militārās un stratēģiskajās studijās Sandis Šrāderu, raksta TVNET un LETA. Tas sasaucas ar jau 2022. gada februārī publicēto iniciatīvu "Par diplomātisko attiecību pārtraukšanu ar Krievijas Federāciju". Ja atbalsti to, tad ne vien paraksti, bet arī DALIES AR TĀS SAITI sociālajos tīklos! LĀI pētnieks uzsvēra, ka ASV ārpolitikā, kas orientēta savu pilsoņu atbrīvošanai no citu valstu cietumiem, šādi gadījumi nav retums. Tādas apmaiņas notikušas, piemēram, arī ar Irānu ‒ pavisam nesen, atmaksājot 6 miljardus ASV dolāru iesaldēto irāņu aktīvu. Tieši šāda pat apmaiņa notika pēc Irānas revolūcijas 1979. gadā. "Ir grūti nosaukt attiecības par diplomātiskām, ja tās balstās jau uz pieņemtiem Rietumu ieslodzīto atbrīvošanas no Irānas cietumiem standartiem, kur sarunu retorika un materiāla kompensācija ir ierastā prakse. Attiecībās ar Krieviju Rietumiem šāda prakse parāda diplomātisko attiecību limitus, jo diplomātiskas attiecības nepastāv un nav iespējamas," teica S. Šrāders. Viņaprāt, tas ir signāls, ka ir pienācis laiks tām valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, gādājot par savu diplomātu un pilsoņu drošību, slēgt savas vēstniecības, jo diplomātija "sen sevi ir izsmēlusi un normālas attiecības ar Krieviju būs iespējamas pēc vairāku paaudžu nomaiņas", proti, pēc tam, kad Krievijas armija zaudēs karā pret Ukrainu un tiks atbrīvotas visas, arī Gruzijas, okupētās teritorijas. Pēc Baltijas Aizsardzības koledžas lektora paustā, arī Latvijas ārlietu dienestam vajadzētu nopietni izvērtēt Krievijas vēstniecības Rīgā slēgšanu, lai ierobežotu spiegu darbību Latvijā un Baltijā. Viņaprāt, Latvija būtu tikai ieguvēja, jo diplomātiskās attiecības var atjaunot tad, kad Krievija būs "normāla" valsts, kas ievēro starptautiskos likumus. Viņaprāt, ieslodzīto apmaiņa starp Rietumvalstīm un Krieviju bija balstīta tikai uz Krievijas interesēm, kuras rezultātā Kremlis ieguva Rietumos sagūstītos krievus, turklāt trīs no ieslodzītajiem bija specdienestu darbinieki. S. Šrāders arī atzīmēja, ka Krievijai nekad nav interesējuši savi pilsoņi, jo cilvēks šajā valstī, vai tas būtu pašu pilsonis vai citas valsts pārstāvis, nav vērtība. Eksperta ieskatā, šādu apgalvojumu pierāda Krievijas attieksme pret saviem pilsoņiem, kas nesagatavoti, bez apmācības tiek sūtīti karā ‒ gan patlaban pret Ukrainu, gan pagātnē pret Ādolfa Hitlera armiju. S. Šrāders skaidroja, ka Rietumiem bija svarīgi atgūt savus pilsoņus, arī Krievijas pilsoņus un demokrātisko opozīciju, lai apvienotu ģimenes un glābtu ieslodzītos no Krievijas cietumiem, kuros nāve vai spīdzināšana ir ierasta prakse. Viņš akcentēja, ka Rietumos ieslodzītie valstspiederīgie un Krievijas opozīcija bija tā, kas publiski un privāti saviem demokrātiski ievēlētiem līderiem regulāri atgādināja par nepieciešamību atbrīvot Krievijā nepamatoti ieslodzītos ‒ gan krievus, gan citus pilsoņus. Viņš secināja, ka Krievijas spiegiem un specdienestu darbiniekiem tās ir labas ziņas, jo tie, kas atrodas Krievijā, var būt droši, ka viņu dzimtene parūpēsies pēc tam, kad Rietumos tos pieķers spiegošanas noziegumos. S. Šrādera ieskatā tas ir iedrošinājums tiem Krievijas spiegiem, kas atrodas Rietumos un dara savu darbu Krievijas labā. Arī tie spiegi, kas tikai tiek sagatavoti militāriem uzdevumiem, var justies droši, ka Kremlis par viņiem parūpēsies. "Krievijas pilsoņi, no tiem lielākā daļa ir lojāli režīmam, joprojām var iekļūt Eiropas Savienībā caur Ungāriju vai citām valstīm, kuras diemžēl nav liegušas pilnīgu Krievijas pilsoņu ieceļošanu Eiropā pēc vairāk nekā divu gadu ilguša Krievijas kara pret Ukrainu," pauda eksperts. Jautāts, ja Rietumvalstis un Krievija var vienoties par ieslodzīto apmaiņu, vai pastāv iespēja arī sarunām par kara pārtraukšanu Ukrainā, S. Šrāders uzsvēra, ka pārtraukums vai pamiers attiecībās starp Rietumiem, Ukrainu un Krieviju, protams, varētu būt Krievijas interesēs, bet tikai tāpēc, lai nodrošinātu papildu resursus vēl aktīvākai kara darbībai pret Ukrainu un, iespējams, arī citām Rietumu valstīm. Viņš uzskata, ka Rietumiem nevajadzētu raudzīties uz pauzi karā kā iespēju, bet gan ievērot sen redzamus signālus. S. Šrāders vērsa uzmanību uz to, ka Krievija, komunistiskā Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja kļūst par arvien tuvākiem partneriem un sabiedrotajiem. Eksperts norādīja, ka ASV, Eiropai un Rietumu un tādiem sabiedrotajiem kā, piemēram, Japāna, Dienvidkoreja, Austrālija, Indonēzija un citām valstīm un teritorijām, kurām šādas alianses attīstība ir eksistenciāls drauds, vajag steidzami domāt par būtiskām investīcijām savas drošības stiprināšana, īpaši militārā un tehnoloģiju nozarēs. Kā lasāms medijos, ceturtdien, 1. augustā, Turcijas galvaspilsētā Ankarā notika 26 cietumnieku apmaiņa rietumvalstu un Krievijas starpā. Krievija ieslodzīto apmaiņas ietvaros atbrīvojusi ASV laikraksta "Wall Street Journal" žurnālistu Evanu Gerškoviču un bijušo ASV jūras kājnieku Polu Vīlanu, apliecināja Turcija, kuras izlūkdienests koordinēja apmaiņu. Kā teikts Turcijas paziņojumā, Ankaras lidostā apmainīti cietumnieki no ASV, Vācijas, Polijas, Slovēnijas, Norvēģijas, Baltkrievijas un Krievijas. Turcijas telekanāls "TRT Haber" vēsta, ka pēc apmaiņas desmit cilvēki dosies uz Krieviju, 13 uz Vāciju, bet trīs uz ASV. Izdevums "The Insider", atsaucoties uz saviem avotiem, publicējis sarakstu ar cilvēkiem, kurus atbrīvos Krievija un Baltkrievija, un to vidū ir Gerškovičs, Vīlans, ASV radiostacijas "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL) žurnāliste Alsu Kurmaševa, Vācijas pilsonis Riko Krīgers, kurš iepriekš Baltkrievijā tika notiesāts uz nāvi un apžēlots, Vācijas pilsoņi Patriks Šēbelis un Dīters Voroņins, opozīcijas aktīvisti Kara-Murza un Jašins, bijušie Navaļnija štāba koordinatori Lilija Čaniševa, Ksenija Fadejeva un Vadims Ostaņins, kā arī Andrejs Pivovarovs, Oļegs Orlovs, Saša Stočilenko, Kevins Ļiks un Hermans Moigess. ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien kā "diplomātijas varoņdarbu" apsveica ieslodzīto apmaiņu ar Krieviju, kuras rezultātā mājās atgriežas Gerškovičs un Vīlans. "Darījums, kas nodrošināja viņu atbrīvošanu, bija diplomātijas varoņdarbs," pavēstīja Baidens, apstiprinot, ka starp 16 cilvēkiem, kurus Krievija atbrīvoja, bija arī trīs ASV pilsoņi un viens pastāvīgais iedzīvotājs, kā arī pieci vācieši un septiņi krievi. Krievijas "Telegram" kanāls "Mash" ziņoja, ka Krievijas pusei nodoti iepriekš Slovēnijā atmaskotie Krievijas ārējā izlūkdienesta SVR līdzstrādnieki Duļcevi. Tāpat Krievijai nodoti par kibernoziegumiem apcietinātie Aleksandrs Viņņiks, Maksims Marčenko, Vadims Konoščenko, Vladislavs Kļušins, Vladimirs Dunajevs un Romans Seļezņovs, kā arī Vācijā ar mūža ieslodzījumu notiesātais Vadims Krasikovs, kurš tika notiesāts par bijušā čečenu nemiernieku komandiera nogalināšanu Berlīnes parkā. Vācija pagājušās nedēļas ceturtdien paziņoja, ka notiesātā slepkavas Krasikova atbrīvošana nebija viegls lēmums. Vācijas valdības preses pārstāvis Štefens Hebestreits lēmumu nosūtīt atpakaļ uz Krieviju Krasikovu pamatoja ar Berlīnes pienākumu pret Vācijas pilsoņiem un solidaritāti ar ASV. Hebestreits arī aicināja "Krievijas un Baltkrievijas vadību atbrīvot visus netaisnīgi ieslodzītos politieslodzītos". Ja atbalsti iniciatīvu "Par diplomātisko attiecību pārtraukšanu ar Krievijas Federāciju", tad ne vien paraksti to, bet arī DALIES AR TĀS SAITI sociālajos tīklos! Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 77 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
PAR DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU PĀRTRAUKŠANU AR KRIEVIJAS FEDERĀCIJU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Iniciatīvas mērķis ir izolēt neoimperiālistisko, fašistisko režīmu, kas ir izveidojies Krievijā, pārtraukt diplomātiskās attiecības ar šo valsti-agresoru un okupantu. Krievija ir drauds visai pasaulei, un Krievijas diplomātiskā klātbūtne ir ar attiecīgiem riskiem Latvijas Republikai un tās pilsoņiem. Krievijas vēstniecības diplomātu aizsegā strādā agresorvalsts slepenie dienesti.
Lūdzu valsts atbildīgās iestādes veikt likumdošanas izmaiņas ar mērķi pārtraukt diplomātiskās attiecības ar izveidojušos despotisko režīmu Krievijā līdz pilnīgai deokupācijai okupētajās Krievijas okupētajās teritorijās Ukrainā un suverenitātes atjaunošanai attiecīgajās teritorijās. Tas ir nepieciešams pašas Ukrainas, Eiropas un pasaules drošībai.
Latvijas pilsoniskajai sabiedrībai ir jārīkojas vispārējas drošības labad laikā, kad Krievija atklāti okupē kaimiņvalstis un nogalina tās iedzīvotājus. Latvijas tiešais ieguvums no tā būs drošība un izturība pret Krievijas propagandu, izlūkdienestu darbību, netīrās naudas atmazgāšanu, informācijas telpas aizsardzība un sava balss starptautiskajā arēnā.
Iniciatīvas jaunumi
Latvijas Krievu savienība par "okupekļa" nojaukšanas plānu sūdzas Briselē12. Jul (2022) Sveiks! Tu saņem šo ziņu, jo esi parakstījis/-usi kādu no iniciatīvām par nepieciešamo politiku pret Krievijas agresiju dažādās tās izpausmēs. Ja esi parakstījis vairākas tematiski līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt. Latvijas Krievu savienība (LKS) ir savākusi 10 000 parakstus pret okupantu pieminekļu nojaukšanu, un šī petīcija tiks iesniegta Eiropas Parlamentā, ziņo portāls "Jauns". Jau aptuveni kopš brīža, kad Saeima un Rīgas dome (RD) deva zaļo gaismu PSRS režīma uzstādīto pieminekļu demontāžai, pret šādu ieceri cītīgi darbojusies pretrunīgi vērtētās un skandalozās Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas partija. Nu viņa devusies uz Briseli, lai attiecīgajā komisijā iesniegtu savāktos 10 000 parakstus. Parakstu vākšanu LKS uzsāka teju vienlaikus ar attiecīgo lēmumu pieņemšanu Saeimā un RD. Katrā no LKS rīkotajiem publiskajiem pasākumiem apmeklētāji tika aicināti parakstīt petīciju pret ieceri nojaukt PSRS ēras pieminekļus un ne mazāk jaudīga aģitācija tika izvērsta arī sociālajos tīklos. Tam visam par katalizatoru, protams, kalpoja šī gada 9. un 10. maija notikumi pie, iespējams, slavenākā sarkanarmiešu pieminekļa Baltijā – tā dēvētā "uzvaras pieminekļa" Rīgā, Pārdaugavā. Par to, ka iesniegšanai EP nepieciešamos 10 000 parakstus partijas aktīvistiem izdevies savākt, savos sociālajos tīklos ziņo LKS biedrs, Jelgavas novada domes deputāts Andrejs Pagors. "Šodien uz Briseli dodas vairāk nekā 10 000 parakstu, kurus esam savākuši EP, lai aicinātu Eiropas iestādes iejaukties Latvijas situācijā un apturēt vērienīgo rusofobijas kampaņu un pieminekļu graušanu. [...] Šonedēļ mūsu deputāte Tatjana Ždanoka nodos komitejai mapi ar parakstiem. Sirsnīgi pateicamies visiem, kas parakstīja petīciju un palīdzēja mums vākt! Kopā mums izdosies!" savā "Telegram" kontā raksta A. Pagors. Pagors: "Ukrainas padošanās izbeigtu karu" Ir vērts atcerēties, ka LKS Latvijā jau izsenis tiek uztverta kā valstij nelojālu aktīvistu kopa, kas noformējusies partijas veidolā. Vairāk nekā 10’000 parakstu vietnē Manabalss.lv jau pirms kāda laika tika savākti arī par pašas LKS slēgšanu. Par to tagad būs jādiskutē Saeimā. Šāda iniciatīva šā gada 11. maijā izvērsta, reaģējot uz partijas un tās biedru aktivitātēm jau pieminētajos datumos – 9. un 10. maijā, kad, faktiski dažādu aktīvistu iedrošināti, ļaudis Uzvaras parkā atkārtoti neatļauti pulcējās, lai svinētu tā dēvēto "uzvaras dienu", kā arī reaģējot uz LKS publiskajām izpausmēm pēc 24. februāra, kad Krievija uzsāka agresīvo iebrukumu Ukrainā. Šeit vēlreiz jāatgādina jau minētā A. Pagora izteicieni īsi pēc kara sākuma. Tie parādījušies diskusijā "Facebook", kur tika apspriests viņa partijas biedrenes Tatjanas Ždanokas skandalozais balsojums. Kā zināms, Ždanoka bija viena no retajiem EP deputātiem, kuri iestājās pret rezolūciju – piemērot stingrākas sankcijas Krievijai, šādā veidā – ar Krievijai tīkamu rīcību – EP pārstāvot arī Latviju. Diskusijas komentāru sadaļā A. Pagors atbildēja uz kāda komentētāja jautājumu krievu valodā: "Valstij nav tiesību aizsargāties no agresora? Varbūt jāaizliedz arī Krievijai apbruņoties? Jeb varbūt LKS uzskata, ka Ukrainai būtu jāpadodas?" A. Pagora atbilde krievu valodā bija sekojoša: "Padošanās – tā būtu kara izbeigšana, tas, ko visi vēlas – IR KARA IZBEIGŠANA." Pēc kāda laika šī atbilde gan no diskusijas bija pazudusi, taču ir saglabājušies tās ekrānuzņēmumi. Ždanoka pieķerta, bezkaunīgi melojot no EP tribīnes Konkrēti par pieminekļu jautājumu visnotaļ EP deputāta necienīgi izpildījusies arī pati T. Ždanoka. Jauns.lv jau pirms kāda laika ziņoja, ka deputāte bezkaunīgi meloja, uzstājoties ar runu no EP tribīnes. "[...] ar nožēlu paziņoju, ka manā valstī šobrīd tiek izvērsta apjomīga propagandas kampaņa, kuras mērķis ir aģitēt par Otrā pasaules kara karavīriem veltīto memoriālo vietu un kapu vietu iznīcināšanu," uzrunu angļu valodā par pieminekļu jautājumu iesāka T. Ždanoka. Latvijas varasiestādes ir atkārtoti skaidrojušas, ka minētie plāni neparedz aizskart apbedījumu vietas. Tas liek domāt, ka – vai nu krievu tiesību aizstāve T. Ždanoka apzināti melo no EP tribīnes, vai arī nepārzina pašus pamatus jautājumā, kurš, kā viņa pati uzstāj, viņai tik ļoti rūp. Šajā īsajā stāstā ir vēl kāda nianse. Proti, aplūkojot T. Ždanokas profilu EP tīmekļa vietnē, itin viegli ir uziet konkrētās 18. maija uzrunas pierakstīto versiju. Tā tur publicēta angļu valodā, taču ar visai amizantām izmaiņām, kuras grūti nepamanīt. Proti – lai arī videoieraksts liecina, ka T. Ždanoka apgalvojusi, ka Latvijā tiek aicināts "iznīcināt kapa vietas", pierakstītajā uzrunas versijā vārdi "burial places" (kapu vietas), aizstāti ar vārdiem "beautiful places" (skaistas vietas). Avots: portāls "Jauns" _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Uzvarēt karu, nezaudēt mieru. Rūgta tablete no drauga rokas08. Mar (2022) Ja esi parakstījis līdzīgas ManaBalss.lv autoru iniciatīvas par atbalstu Ukrainai, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā par Tevis parakstītās iniciatīvas tēmu. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt. Latvijā ir vērojama paššaustīšanās, ka Rietumi nedara pietiekami. Tas ir lieki un kaitīgi kā Latvijas sabiedrībai, tā Ukrainai. Ukraina karu uzvarēs, lai ko tas arī beigās praktiski nozīmētu. Tomēr uzvarēt karu ir viena lieta. Pavisam cita, salīdzinot ar kuru militāra uzvara ir tikai pirmais solītis, ir – nezaudēt mieru. Mieru Ukraina ir zaudējusi. Un, ja morāli neitrāli, analītiski vērtējam iemeslu, tad iemesls ir Ukrainas pašas pusē – tās neizpildītie politiskie mājasdarbi. Tā ir elites hroniskā arogance un korumpētība un sabiedrības ne mazāk hroniskais individuālisms, sabiedrības savstarpējais aizdomīgums un tās cinisms pret valsts institūcijām. Būtībā jau arī arogance – iedoma, ka es gan jau zinu labāk un spēju izveicīgāk. Šī arogance tagad izpaužas pārmetumos Rietumiem, ka mēs darām par maz. Latvijā šo nežēlīgi slepkavoto izkliegtās emocijas izraisa sāpes, apjukumu un paššaustīšanos. Pēdējie divi šai uzskaitījumā ir lieki un kaitīgi kā mums, tā ukraiņiem. Tā ir pazīme, ka mēs kaut daļēji, bet zaudējam mieru, zaudējam saprašanu. Tas ir viens no mūsu ienaidnieka taktiskajiem gājieniem kopš čekas tēva Dzelzs Fēliksa laikiem – izsist potenciālo upuri no saprāta līdzsvara, apstulbot, padarīt neirotisku un tad pamazām pakļaut. Nezaudēt mieru mūsu prātos ir izšķirīgi, jo mums būs jāpalīdz ukraiņiem nezaudēt mieru viņu valstī, kad viņi to atkaros. Atkaros – šaubu nav. Par tālāko gan ir šaubas, un mācīties to, kā nezaudēt mieru vēlreiz, ir jāsāk jau tagad. Tā ir rūgta mācība. Rūgta tablete pēc māņu saldumiem, bet tā ir no drauga rokas. No Latvijas drauga, kuram pašam vēl iekšās rūgts. Rūgts iekšās ir no atskurbinošajām sērijveida rūgto zāļu kūrēm pēc māņiem, ka Rīga ir tuvāk par Šveici, ka šeit ir tilts starp Austrumiem un Rietumiem, ka valsti var vadīt kā biznesu, ka Laimes Lācis ir tepat aiz nākamo vēlēšanu stūra, ka paldies ir jāsaka konvertiņā, ka citā konvertiņā tu saņemsi vairāk nekā caur stabilām, labi finansētām valsts institūcijām, ka cilvēks-atsevišķais var būt gudrāks vai bagātāks par savu reņģēdāju tautu, ka tirgus visu saliks savās vietās, un cilvēkam-atsevišķajam, protams, vispār tiks iedalīta loža. Šo kūru cikliskums aizvien turpinās. Pa starpu tam visam mēs tomēr esam ES un NATO; esam mierā. Varbūt kādam ir jau piemirsies, bet pamatā "uzņemšanai Eiropā" ir Eiropas kopējās tiesības, pienākumi un normas jeb acquis communautaire, kas ir daudzmaz jāapjēdz, jāinstitucionalizē, jāsāk tām atbilst un tās mazpamazām, tomēr mērķtiecīgi, ir jāpiesavina, lai ar tevi sāktu vispār runāt. Latvijas sabiedrība pārliecinoši atbalstīja prasību, lai par eiropeiskas sabiedrības un valsts tiesībām, pienākumiem un normām ar Ukrainu sāktu runāt tūlīt un tagad. Tas notiks. Vai Ukrainas sabiedrība un valsts tam ir gatava – nepatīkamām, bet nepieciešamām, mācībām un jaunu prasmju apguvei, kā saglabāt mieru? Iespējams, ka karš šo gatavību ir paātrinājis, tomēr vēl pirms dažiem mēnešiem bija pamats skepsei. Lai vai kā, bet Ukrainas tuvināšanās un paredzami grūtās eirointegrācijas procesā nedrīkstētu dominēt kara ciešanu un varonības argumenti, jo runa būs par ko citu – par mieru un kā miers Eiropā tiek saglabāts, stiprināts un sargāts. Pērn septembra beigās Harkovā eirooptimistiskam draugam ieminējāmies, ka acquis communautaire sabiedrībai ir reizēm parūgts mācīšanās process, bet tas ir tā vērts. Viņam par tādiem "akī komunitēr" bija pirmā dzirdēšana, toties pirms tam bijām runājuši par Ukrainā izplatīto fenomenu, ko latviski raksturo teiciens "likumu ar līkumu". Un ne jau par likumu vien ir runa, bet par veselu "kultūru". Ukraiņu izpildījumā tas nozīmē uzņēmēju novēroto, ka Krievijā korupcija ir "labāka" nekā Ukrainā. Jo Krievijā tur zini, ka par kukuli saņemsi noteiktu pretimnākšanu, bet Ukrainā tu vari gan iedot kukuli, gan palikt bez darījuma. Šī vienlaikus sēdēšana pat ne uz diviem krēsliem, bet starp tiem, paliekot karājamies gaisā, Ukrainai pašlaik atspēlējas. Jo sēdēt starp Rietumiem un Austrumiem, nosmeļot krējumu no abiem, ir izrādījies nevis ekvilibristika, bet gan brīvais kritiens. Bez apņēmīgas, mērķtiecīgas un sistēmiskas korupcijas apkarošanas, par ko elitēs un sabiedrībā ir vairākuma vienprātība, valsts integrēšanās ne ES, ne NATO kā miera struktūrās nav iespējama. Šie rūgtie mājasdarbi Ukrainā nav pildīti hroniski. Vai karš ukraiņu gatavību tiem ir pasteidzinājis? Kaut nu tā būtu. Tomēr, lūdzam, bez kara upuru un cietēju argumentiem, jo šeit ir citi – miera prasmju – argumenti. Un bez pārmetumiem Rietumu miera struktūrām, ka tās darbojas tā, kā tās darbojas. Ja gribi būt to daļa – mainies un integrējies, un mēs palīdzēsim. Bet mēs emocionāla spiediena dēļ neapšaubīsim paši savu mieru un labi pārbaudītos, saprātīgos veidus, kā miers tiek sargāts un stiprināts. Ukraiņi, mums Latvijā, Eiropā un NATO sāp jūsu ciešanas. Tomēr šeit runa ir par ko citu. Un to sajaukt nozīmētu ļauties ienaidnieka uzspiestajai stratēģijai – jaukt lietas, izsist no saprāta līdzsvara, likt rīkoties impulsīvi, piespiest kļūdīties un pakāpeniski pakļaut. To sajaukt nozīmētu apšaubīt mūsu pašu mieru, kura daļa jūs tik izmisīgi gribat kļūt. Turpinot izšķirīgi svarīgo korupcijas tēmu, viens no NATO mājasdarbiem Latvijai ne velti bija KNAB izveide – neatkarīga struktūra korupcijas apkarošanai un novēršanai. Tas nebija viegli, un "rūgtumiņš ir palicis" dažādās pusēs. Vai Ukraina ir gatava šai grūtajai sevis pārmaiņai, ka NATO ir ne tikai bumbas un šaujamie, bet gan bumbas un šaujamie maksimāli nekorumpētu un sabiedrības un uzraugošo institūciju pastāvīgi uzraudzītu, demokrātiski subordinētu militāro tehnokrātu rokās? Kaut nu tā būtu. Fakti tomēr liek būt piesardzīgam. Piemēram, LTV translētais pastāsts no Vinnicas, kur brīvprātīgie nav ar mieru, ka tiem ierāda palīgfunkcijas aizsardzības trešajā līnijā, tāpēc meklē, kam iedot kukuli, lai nokļūtu frontes pirmajā līnijā. Tas ir piemērs ukraiņu apņēmībai cīnīties, tomēr tas ir arī piemērs no NATO drošības sistēmas bīstami atšķirīgai kultūrai. Pati doma, ka šāds "risinājums" varētu būt iespējams, ir bīstama. Tā ir spēle pēc ienaidnieka diktētas taktikas, kuras paredzams iznākums ir haoss un sakāve. Šā iemesla dēļ ManaBalss.lv pēdējās pusotras nedēļas laikā nākas sarūgtināt vairāku labi domātu, krietnu jūtu motivētu iniciatīvu iesniedzējus, kas gribētu prasīt Latvijai, Rietumiem vispār un NATO konkrēti darīt vairāk. Jo "vairāk" šai gadījumā būtu mazāk, bet mazāk par saglabātu un stiprinātu mieru mēs nevaram atļauties. Darīt "vairāk" nozīmētu iekrist ienaidnieka izliktā emociju slazdā un kļūt par to, ko Vladimirs Uļjanovs jeb Ļeņins savulaik definēja par lietderīgu idiotu. Platforma ManaBalss.lv un citi mūsu organizācijas digitālie rīki nav un nebūs Kremlim lietderīgu idiotu instrumenti. Tāda kopumā un ilgtermiņā nav un nebūs Latvija, ES un NATO. Individuāli, institucionāli, sabiedriski, valstiski, eiropeiski, transatlantiski un kā tik vēl ne mums sāp ukraiņu fiziskās un emocionālās sāpes. Un sāpēm ir jāskatās acīs, nevis jāļauj tām pātagot mugura, dzenot sāpinātājam vēlamajā virzienā uz sakāvi. Nevis sāpes, bet saprāts nosaka un tam ir jānoteic tas, ko mēs katrs un kolektīvi darām, lai saglabātu mieru, kurā ienākt, patverties un nostiprināties arī Ukrainai. Slava Ukrainai! Slava varoņiem! Latvija, Eiropa un NATO ir par jums, un jūs būsit ar mums. Līdzšinējo maldu dēļ tā cena ir rūgts karš. Un šai karā mēs pieņemsim pārbaudītus, saprātīgus miera stratēģijas lēmumus. Jebkuram citam padomam virziens ir tas pats, kuru krievu kuģim norādīja Čūsku salas varoņi. _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme!
Saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā vēršam sabiedrības uzmanību uz jaunajām iniciatīvām24. Feb (2022) (Papildināta ar jauno iniciatīvu.) Ja esi parakstījis divas līdzīgas ManaBalss.lv autoru iniciatīvas par atbalstu Ukrainai, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā par Tevis parakstītās iniciatīvas tēmu. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt. Izņēmuma kārtā organizācijas ManaBalss komanda īpaši izceļ trīs jaunas iniciatīvas mūsu platformā. Reaģējot uz ziņām, Latvijas pilsoņi ir ierosinājuši sekojošas iniciatīvas – "Par diplomātisko attiecību pārtraukšanu ar Krievijas federāciju", "Krievijas embargo" kā arī "Par es oficiālās vai potenciālās kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai". Lai saglabātu politisko un tēmu neitralitāti, organizācijas ManaBalss komanda atturas izcelt konkrētās mūsu platformā rosinātās iniciatīvas, tomēr šai situācijā izdarām izņēmumu un aicinām sevišķi Latvijas pilsoņus apsvērt savu atbalstu šīm iniciatīvām. Aicinām apsvērt iespēju parakstīties un tā paust savu demokrātisko nostāju arī Latvijas nepilsoņus! Lai gan saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jūsu paraksti pēc visu par iniciatīvām nodoto parakstu izvērtējuma iedzīvotāju reģistrā parlamentā netiks ņemti vērā, arī jūsu nostāja tomēr nepaliks nepamanīta. Un arī tā ir demokrātiska iespēja un sava veida signāls politikas veidotājiem. _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme!