Vēža pacientu mirstība – augstākā, piekļuve pretvēža zālēm – zemākā05. Feb

Latvijā pacientiem ir pieejama tikai trešā daļa jaunāko medikamentu vēža ārstēšanai, kas mūsu valsti ierindo pirmspēdējā vietā Eiropā, NRA portālā raksta Inga Paparde.

Rakstā ir īpaša atsauce uz iniciatīvu "Par efektīvām prostatas vēža zālēm vīriešu veselībai". Aicinot šīs iniciatīvas parakstītājus DALĪTIES AR ŠO INICIATĪVU SOCIĀLAJOS TĪKLOS, pārpublicējam NRA rakstu šeit pilnībā.

Pēdējā vietā ir Malta, kur netiek kompensēts neviens no rakstā aplūkotā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījuma analizētajiem jaunākajiem medikamentiem onkoloģijā.

Pacienta izredzes izdzīvot cīņā ar ļaundabīgu audzēju lielā mērā ir atkarīgas no tā, kādā valstī cilvēks dzīvo, liecina OECD pētījuma dati. Turklāt Latvijā veidojas paradoksāla un netaisnīga situācija arī vēža pacientu vidū – vienu un to pašu medikamentu valsts kompensē daļai vēža pacientu, bet daļai – nē.

Februāra sākumā tradicionāli visā pasaulē atzīmē Pasaules vēža dienu, taču Latvijā nelielie prieka brīži par to, ka veselības aprūpei panākts lielāks finansējums, no kura ieguvējiem vajadzētu būt arī onkoloģijas pacientiem, mijas ar sarūgtinājumu un izmisumu, jo daudzi pacienti nevar saņemt savai diagnozei atbilstošu ārstēšanu.

Katru minūti – jaunatklāts vēža pacients

Sāksim ar datiem par mirstību no ļaundabīgajiem audzējiem. Kamēr Zviedrijai, Luksemburgai, Spānijai un Somijai ir zemākie mirstības rādītāji pacientiem ar vēzi (dati analizēti par vairākiem audzējiem, piemēram, plaušu vēzis, nieru vēzis, krūts vēzis un citi), Latvijai, Horvātijai, Slovākijai un Slovēnijai pastāvīgi ir augstāki mirstības rādītāji nekā citās valstīs un nekā vidēji Eiropas Savienībā. Latvijā vienādi ar Eiropas vidējiem rādītājiem ir mirstība no leikēmijas, limfomas un plaušu vēža. Savukārt mirstība no prostatas vēža ir būtiski augstāka par vidējo Eiropā.

Kopumā Eiropā 2022. gadā vēzis tika diagnosticēts 2,8 miljoniem iedzīvotāju – katru minūti Eiropā pieciem cilvēkiem tiek atklāta vēža slimība. “Katras 11 sekundes tiek atklāts jauns saslimšanas gadījums ar vēzi,” teikts pētījumā. Salīdzinājumā ar 2020. gadu jauno vēža gadījumu skaits pieaudzis. Atklāti arī vairāk nekā 9000 vēža gadījumu bērniem. Pētnieki lēš, ka līdz 2040. gadam saslimstība ar vēzi būs pieaugusi par 18 procentiem.

Dati par mirstību no onkoloģiskajām slimībām rāda, ka 2020. gadā miruši 1,17 miljoni pacientu. Pozitīva ziņa ir tāda, ka lēnām, tomēr par dažiem procentpunktiem mirstība no vēža kopš 2012. gada ir samazinājusies. Te gan jāsaka, ka dati par Latviju to diemžēl neapliecina, Latvijā mirstība no vēža nemazinās. Kopumā vēzis ir viens no mirstības galvenajiem cēloņiem visā Eiropā – tas atņēmis dzīvību 22,5 procentiem eiropiešu. Pētnieki norāda, ka šos datus ietekmējusi Covid-19 pandēmija, jo patiesais ar vēzi mirušo skaits ir acīmredzot lielāks.

Jaunākie dati par Latviju nav pašlaik vēl pieejami, bet kopumā Eiropā pērn visizplatītākais vēža veids sievietēm bija krūts vēzis – 29 procentos gadījumu, bet vīriešiem – prostatas vēzis – 23 procentos. Otrajā, trešajā vietā sievietēm ir kolorektālais vēzis (12 procenti) un plaušu vēzis (9 procenti), vīriešiem - plaušu (14 procenti) un kolorektālais vēzis (13 procenti). Augstākā mirstība kopumā sievietēm ir krūts vēzis, bet vīriešiem – plaušu vēzis.

Bagātie… neraud

Zviedrijas veselības ekonomikas institūts pētījumā apkopojis un analizējis izdevumus, kurus valstis Eiropā izlieto vēža ārstēšanai. "Dati pierāda, ka ir milzīgas atšķirības starp valstīm. Beniluksa valstis, Austrija, Vācija un Francija tērē visvairāk līdzekļu vēža pacientu ārstēšanai un aprūpei – vidēji 300 eiro," teikts pētījumā. "Ziemeļvalstis, Īrija, Malta, Itālija, Spānija, Čehija, Slovēnija izlieto no 125 līdz 200 eiro, bet valstis Eiropas austrumos izlieto vismazāk līdzekļu."

Šajā sarakstā Latvijā nav pēdējā vietā, jo mūs "apsteigusi" Rumānija, kas vēža pacientu ārstēšanā tērē tikai ceturto daļu naudas salīdzinājumā ar Luksemburgu. Pētnieki raksta – "ja neņemam vērā cenu atšķirības, tad Rumānija tērē uz saviem pacientiem desmit reizes mazāk nekā Luksemburga". Viena no bagātākajām valstīm Eiropā izvēlēta acīmredzami tādēļ, lai paspilgtinātu tās atšķirības un to netaisnību, kāda ir kopējā Eiropā vēža pacientu ārstēšanā. Tā kā Latvijas dati būtiski neatšķiras no Rumānijas datiem, arī mūsu valsts potenciālais salīdzinājums ar Luksemburgu būtu tikpat ass.

Jaunāko medikamentu pieejamība ir viens no rādītājiem, kurus apskata OECD. Veicot pilotpētījumu par atsevišķiem jaunākajiem medikamentiem vēža ārstēšanā, eksperti secinājuši, ka simtprocentīgi visus šos medikamentus vēža pacientiem apmaksā tikai viena valsts – Vācija. Labi rādītāji ir arī Nīderlandē, Zviedrijā un – pārsteidzoši – Bulgārijā. Par šo valsti, kas kopumā nav līderos vēža ārstēšanas izdevumu segšanā, pētījumā piebilsts: konkrētie medikamenti ir iekļauti valsts kompensējamo zāļu klāstā, taču pacientiem reāli pieejami ar būtiskiem ierobežojumiem.

Igaunijā ir pieejami 46 procenti, Lietuvā – 39 procenti jauno medikamentu, bet Latvijā – 30 procenti, kas atkal ierindo mūsu valsti rindas galā. Nevienu no apskatītajiem medikamentiem nekompensē tikai Malta. Jāpiebilst, ka šajos datos nav iekļautas visas Eiropas valstis. Abi pētījumi iezīmē būtiskas atšķirības Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ne tikai vēža ārstēšanā, bet arī profilakses pasākumos, skrīninga un biomarķieru testu pieejamībā.

"Salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm pētījuma dati rāda, ka Latvijas pacienti ir salīdzinoši sliktākā situācijā, piemēram, Latvijā ir viens no augstākajiem vēža mirstības rādītājiem, bet pieejamais valsts finansējums uz vienu vēža pacientu Latvijā ir aptuveni uz pusi zemāks nekā, piemēram, Austrijā, Francijā un Vācijā," NRA saka Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne. "Vēža prevencijas jomā Latvijā vakcinācijas aptvere meitenēm pret vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu ir zem vidējā Eiropā līdz ar zemāko sabiedrības uzticības līmeni vakcīnām, tomēr ir pozitīvi, ka pie mums vakcīna pieejama arī zēniem. Resnās un taisnās zarnas vēža, kas ir viens no visbiežāk sastopamajiem ļaundabīgajiem audzējiem, skrīninga aptvere Latvijā sasniedz tikai 32 procentus, bet, piemēram, Dānijā tā ir 76 procenti."

Valsts, kur pacienti gaida rindā

Pašlaik medikamentozo terapiju gaida jau 1870 vēža pacienti, viņu skaits pieaug, un, lai gan pēdējos gados onkoloģijā ir ieguldīts liels finansējums (vismaz teorētiski tā atzīta par prioritāti) un, kā atzīst pacientu organizācijas, ir redzami uzlabojumi, daudzi vēža pacienti joprojām ir lūdzēju lomā.

Pacientu skaits, kuri lūdz ziedot vēža ārstēšanai, jo saņemts atteikums no valsts dienesta par vēža terapijas apmaksu, nemazinās, tas ir nemainīgi augsts. Pacientu stāsti liecina par kādu netaisnību – vairāki inovatīvie medikamenti ir valsts apmaksāti noteiktām vēža diagnozēm, taču, ja cilvēkam ir cita vēža lokalizācija, tad medikamentu neapmaksā (runa ir tikai par tādiem medikamentiem, kur ir pētījumi un pierādījumi efektivitātei). Neapmaksā pat tad, ja ir ārstu konsilija atzinums. Viena no šīm netaisnībām ir saistīta ar prostatas vēzi, kura ārstēšanai varētu tikt izmantots viens konkrēts medikaments, kas tiek apmaksāts olnīcu vēža ārstēšanā, bet, ja ir prostatas vēzis - tad nē. Pacienti, kuriem valsts neapmaksā vēža ārstēšanu, var cerēt tikai uz ziedojumiem.

Vietnē ManaBalss.lv Prostatas vēža pacientu biedrība ir publicējusi iniciatīvu par mūsdienīgu un efektīvu medikamentu prostatas vēža ārstēšanai iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, lai zāles apmaksātu un būtu pieejamas pacientiem, kuriem nepalīdz citi ārstēšanas veidi. "Lai gan onkoloģisko slimību ārstēšana pēdējos gados ir uzlabojusies, daudziem prostatas vēža pacientiem Latvijā nav pieejamas modernākās un efektīvākās terapijas, kādas izmanto prostatas vēža pacientu ārstēšanā citās Eiropas Savienības valstīs," situāciju raksturo biedrībā.

Jaunāko vēža medikamentu pieejamība* Eiropā (%), Avots: OECD pilotpētījums, 2024

Vācija 100
Nīderlande 93
Bulgārija 85
Zviedrija 85
Austrija 77
Beļģija 77
Čehija 77
Dānija 70
Islande 70
Norvēģija 70
Slovēnija 70
Polija 61
Horvātija 61
Spānija 61
Francija 53
Grieķija 53
Portugāle 53
Igaunija 46
Ungārija 39
Lietuva 39
Īrija 39
Kipra 30
Latvija 30
Malta 0

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 71 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītu likumu ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Prostatas pacienti aicina papildināt kompensējamo zāļu sarakstu21. Jul (2021)

Jaunajā onkoloģisko slimību ārstēšanas uzlabošanas plānā 2022.–2024. gadam tikpat kā nav pievērsta uzmanība tieši prostatas vēža ārstēšanai, publikācijā žurnāla "Ir" mājaslapā norāda Prostatas vēža pacientu biedrības valdes loceklis Visvaldis Bergmanis.

Viņš ir arī iniciatīvas "Par efektīvām prostatas vēža zālēm vīriešu veselībai" autors. Iniciatīva aicina noteikt mūsdienīgu un efektīvu medikamentu prostatas vēža ārstēšanai iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, lai zāles apmaksātu un būtu pieejamas pacientiem, kuriem nepalīdz citi ārstēšanas veidi, un pastāv augsts metastāžu risks.

2021. gadā prostatas vēža ārstēšanā ir bijis arī kāds pozitīvs notikums – ir piešķirts lielāks finansējums prostatas specifiskā antigēna (PSA) noteikšanai plašākām sabiedrības grupām, publikācijā raksta V. Bergmanis.

Lielākas testēšanas iespējas palīdzēs saslimšanu atklāt savlaicīgi, un tas vēža ārstēšanā ir ārkārtīgi svarīgi. Tādēļ aicinu visus vīriešus, kuri ir sasnieguši attiecīgu vecumu, vai kuriem ir citi prostatas vēža riska faktori, šo iespēju izmantot un saskaņā ar ārsta nozīmējumu doties uz pārbaudi.

Diemžēl pagaidām mums nav pārliecības, ka nākamajam posmam pēc diagnostikas, proti, – efektīviem medikamentiem prostatas vēža ārstēšanai – tiks piešķirti vajadzīgie līdzekļi. Lai gan onkoloģisko slimību ārstēšanas uzlabojumi skāruši arī prostatas vēža pacientus, tomēr pēdējo trīs, četru gadu laikā kompensējamo zāļu sistēmā nav iekļauti inovatīvi un efektīvi medikamenti šā vēža ārstēšanai dažādām pacientu grupām.

Mūsdienīgu terapiju pieejamībā mēs arvien vairāk sākam atpalikt no mūsu tuvākajiem kaimiņiem Igaunijas un Lietuvas. Tas attiecas ne vien uz prostatas vēzi, bet praktiski uz visām onkoloģiskajām slimībām. Diemžēl šī atpalicība kļūst arvien bezcerīgāka.

Tāpēc Prostatas vēža pacientu biedrība sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv ir iesniegusi priekšlikumu par mūsdienīgu un efektīvu medikamentu prostatas vēža ārstēšanai iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā. Sabiedrībai un politiķiem atbalstot mūsu ierosinājumu, prostatas vēža pacientiem, kuriem nepalīdz noteikti ārstēšanas veidi, un pastāv augsts metastāžu risks, būtu pieejama moderna, citās valstīs atzīta un lietota terapija. Šīs zāles pacientiem būtiski samazina sāpes, kustību ierobežojumus, retāk iespējami kaulu lūzumi un citas komplikācijas. Lietojot terapiju, samazinās prostatas pacienta nāves risks, palielinās dzīvildze, pacients ir darbspējīgs, spēj vadīt automašīnu un veikt citas aktivitātes.

Avots: žurnāla "Ir" mājaslapa

Ja atbalsti šo iniciatīvu, balso par to un dalies ar šo ziņu sociālajos tīklos!

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS