Lai sekmētu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanu un atbilstošu uzturēšanu, Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas dos iespēju dzīvokļu īpašniekiem par mājai būtiskiem jautājumiem lemt arī tad, ja daļa iedzīvotāju neiesaistās šo jautājumu risināšanā, ziņo Delfi. Šī ziņa sasaucas ar iniciatīvu "Par dzīvokļu īpašnieku kopību efektīvu darbu", tomēr nav tik aptveroša. Tāpēc, ja atbalsti šīs iniciatīvas prasību, tad ne vien paraksti to, bet arī DALIES AR INICIATĪVAS SAITI sevišķi sociālajos tīklos! Ja sākotnēji sasauktā mājas kopsapulce kvoruma trūkuma dēļ nebūs lemttiesīga, grozījumi likumā dos iespēju dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasaukt atkārtoti, tālār raksta Delfi. Šādu sapulci atkārtoti varēs sasaukt mēneša laikā pēc sākotnējās kopsapulces, un tā būs lemttiesīga, ja tajā piedalīsies vairāk nekā viena trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašniekiem, noteic grozījumi. Saskaņā ar likuma izmaiņām atkārtoti sasauktā kopsapulcē dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums būs uzskatāms par pieņemtu, ja par to būs nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no šādā kopsapulcē pārstāvēto dzīvokļu īpašnieku skaita. Likums grozīts, lai uzlabotu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procedūru un nodrošinātu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, tostarp to atjaunošanu un atbilstošu uzturēšanu, teikts grozījumu anotācijā. Jau iepriekš ir īstenoti vairāki pasākumi, lai uzlabotu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procedūru, tostarp ir iespēja sasaukt kopsapulces un balsot elektroniski Būvniecības informācijas sistēmā. Tas uzlabo lemšanu tur, kur vairums iedzīvotāju ir ieinteresēti mājas uzturēšanā, taču nepasargā tos aktīvos dzīvokļu īpašniekus, kuri ir mazākumā pret tiem, kuri neiesaistās mājas jautājumu risināšanā, norādīts likumprojekta anotācijā. Grozījumi noteic, ka jaunā kārtība attieksies uz kopsapulcēm, kas tiks sasauktas pēc šī gada 1. novembra. "Šis būs vēl viens instruments lēmumu pieņemšanas procedūras uzlabošanai, lai dzīvokļu īpašnieki varētu sekmīgi lemt par savas mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem arī tad, ja citi mājas iedzīvotāji nepiedalās, piemēram, kopīgajās sapulcēs par mājas renovāciju," iepriekš atzīmēja par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 76 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Par dzīvojamās mājas uzturēšanu varēs lemt mazāks iedzīvotāju skaits02. Jun (2024)
Pārstāvis: Artūrs ŽukovsPublicēta: 02. Aug (2022)PAR DZĪVOKĻU ĪPAŠNIEKU KOPĪBU EFEKTĪVU DARBU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Dzīvokļu īpašuma likumā par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu ir teikts – ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu. Pašreizējā situācijā, ja tiek veiktas īpašnieku aptaujas kādu lēmumu pieņemšanai, vienaldzīgo īpašnieku daļa bloķē nepieciešamās pārmaiņas. Man kā dzīvokļa īpašniekam, kas vēlas redzēt uzlabojumus kopīpašumā, kurā es dzīvoju, nav iespējams panākt nekādus rezultātus, ja liela daļa no pārējiem īpašniekiem savu balsi vispār neiesniedz. Piemērs: apsaimniekotāja rīkotā aptauja kopīpašumā, kurā atrodas mans dzīvoklis. Tika saņemtas 38 balsis "par", viena balss "pret", un 49 dzīvokļu īpašnieki balsis neiesniedza. Līdz ar to pēc likuma galarezultāts ir 38 "par", un 50 "pret", kaut gan no balss iesniedzējiem ir skaidri redzams pārsvars "par" lēmuma pieņemšanu.
Tāpēc ir jāmaina Dzīvokļu īpašuma likuma 20. panta otrās daļas pēdējais teikums. Pašreizējā formulējuma vietā ir jābūt: "Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš lēmuma pieņemšanā nepiedalās, un piekrīt vairākuma lēmumam."
Ar šo grozījumu visi dzīvokļu īpašnieki būtu tikpat balsstiesīgi, kā pirms tam, un nevienam netiek liegta iespēja savu balsi iesniegt. Izmaiņa būs ieguvums tiem cilvēkiem, kuriem rūp ne tikai savs privātais īpašums, bet arī kopīpašums, kurā viņa dzīvoklis atrodas. Šobrīd ir neiespējami pieņemt lēmumu kaut ko uzlabot, ja ir tik daudz cilvēku, kuriem kopējā apkārtne būtībā nerūp.
English
Latviski
