Iniciatīva ir iesniegta Saeimā

Pārstāvis: Dilāne SimonaPublicēta: 17. Mar

PAR GRŪTNIEČU TIESĪBĀM UZ BEZMAKSAS EPIDURĀLO ANESTĒZIJU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
12'815
Jau parakstījuši 12'815

Jebkurai sievietei, kura dzemdē, būtu jābūt pieejamai dzemdību sāpju remdēšanas iespējai par velti, taču pašlaik izvēle taisīt epidurālo anestēziju ir tikai tām sievietēm, kurām tam ir pietiekami daudz finanšu līdzekļu.

Tāpēc epidurālai anestēzijai ir jābūt valsts apmaksātam pakalpojumam.

Eksperti atzīst, ka ilgstošas dzemdību sāpes var radīt pacientes veselības problēmas un skābekļa trūkumu bērnam. Lielai daļai sieviešu kontrakciju sāpes ir ļoti spēcīgas un rada sarežģījumus dzemdību procesā, jo tiek patērēts daudz spēka. Dzemdību nami sāpju mazināšanai piedāvā epidurālo anestēziju. Problēma ir, ka ne visas sievietes šo pakalpojumu var atļauties, jo summa uz Latvijas minimālās algas fona ir gana augsta. Piemēram, Rīgas Dzemdību namā šis pakalpojums maksā 285 eiro; arī Jūrmalas dzemdību namā pakalpojumam ir tāda pati cena. Sievietei tomēr būtu jābūt brīvai izvēlei, veikt vai neveikt epidurālo anestēziju augstu sāpju gadījumā. Ja sieviete nolemj, ka viņai šī anestēzija ir nepieciešama, šim pakalpojumam vajadzētu būt valsts apmaksātam.

Iniciatīvas jaunumi

Divi miljoni eiro jau šogad – pilsoņu iniciatīvas ietekmē budžeta pārdali un plānošanu26. May

Iniciatīvu aktualizētās problēmas veselības aprūpē iekustina daudz plašāku šīs jomas sakārtošanu un starpresoru sadarbību.

Pakalpojumiem iedalītā nauda vien problēmas neatrisinās, jo trūkst speciālistu, kas šos pakalpojumus sniedz. Tā par atbalstu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST) un par epidurālo anestēziju dzemdībās trešdien, 26. maijā, secināja Saeimas deputāti Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.

Abus šos jautājumus Saeima valdībā virza kā prioritārus nākamā gada veselības budžetā, un jau šogad tiem provizoriski tiek lēsts 2,1 miljona eiro atbalsts. Tas būtu iespējams, pārdalot XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem paredzēto un neizmantoto finansējumu.

Klātesot iniciatīvu autorēm, kopā ar Veselības ministrijas (VM), Nacionālā veselības dienesta (NVD) un Finanšu ministrijas pārstāvēm, kā arī ar nozares ekspertu loku komisijas sēdē izvērsti tika analizēta jau pirms tam šo iniciatīvu sākotnējā izskatīšanā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ieskicētā situācija. Proti, Latvijā ir strukturālas problēmas gan pilnvērtīgam atbalstam bērniem ar AST, jo trūkst klīnisko un veselības psihologu, gan epidurālās anestēzijas nodrošināšanai dzemdībās, jo veselības aprūpes iestādēs trūkst anesteziologu.

Apspriežot kolektīvo iesniegumu "Par valsts apmaksātu pakalpojumu ieviešanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem", komisijas locekļi un izpildvaras amatpersonas kopā ar ekspertiem vienojās par tūlītējiem un par turpmākajiem soļiem, lai Latvijā izveidotu pilnvērtīgu valsts finansētu atbalsta sistēmu bērniem ar AST. Tūlītējais risinājums būtu valsts finansējums sevišķi AST agrīnai diagnostikai, ko pašlaik Latvijā iespēju robežās no ziedojumiem sedz Bērnu slimnīcas fonds.

Pērn fonds prioritizēja diagnostiku bērniem līdz septiņu gadu vecumam, kad palīdzība ir visefektīvākā. Arī ar šādu prioritizāciju un 270'000 eiro saņemtajiem ziedojumiem fonds tomēr nespēja nodrošināt nepieciešamo diagnostiku visiem 238 bērniem, kuru vecāki un tuvinieki 2020. gadā atbalstu bija lūguši.

Pasaulē AST līdz nesenam laikam ir konstatēta apmēram 1% bērnu, un šī proporcija pieaug, sasniedzot jau vienu AST diagnozi uz 60 bērniem. Nav pamata domāt, ka Latvijā situācija būtu atšķirīga.

Tūlītējais nepieciešamais risinājums ir diagnostika, kuru Latvijas apstākļos ne visi vecāki paši spēj apmaksāt. Pēc tam ir nepieciešama agrīna intervence, kurai ir labi sekmīguma rādītāji citviet pasaulē. Un pēc tam – jau atbalsts iekļaušanai pirmsskolas un skolas izglītībā un darba tirgū.

Šis ir pārresoru jautājums, un pilnvērtīgā AST pacientu atbalstā dažādos tā posmos ir jāpiedalās Veselības, Izglītības un zinātnes un Labklājības ministrijai, tomēr primāra ir VM. Attiecīgi komisija nolēma lūgt Pārresoru koordinācijas centra pārraudzību šīs atbalsta sistēmas izveidei, paredzami par atbildīgo izvirzot VM.

Tūlītēja problēma ir klīnisko un veselības psihologu trūkums, kuri AST diagnostiku vispār spēj veikt. Latvijā nav arī attiecīga profesijas standarta, un šīs jomas profesionāļi vadās pēc ASV standarta. Ja būs attiecīgs prioritāruma uzstādījums un licencēšanas un akreditācijas kārtība no valsts puses, tad atbilstīgu maģistra programmu ir gatava izstrādāt Latvijas Universitāte, un komisijas debatēs pieļāvuma formā izskanēja arī Rīgas Stradiņa universitātes vārds.

Ir skaidrs, ka atbalsts AST pacientiem institucionāli ir sarežģīts pārresoru uzdevums, un Latvija, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, tajā ir pat nedaudz priekšā, vērtēja komisijas sēdē klātesošie profesionāļi. Būtisks šā procesa veicinātājs ir Bērnu slimnīcas fonda iniciatīva, un "ManaBalss iniciatīvām ir prioritāte kā tādām", komentējot šā gada budžeta pārdales un nākamā gada budžeta prioritātes, sacīja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (A/P).

Gan par atbalsta pasākumiem bērniem ar AST, gan par otru komisijas sēdē apspriesto iesniegumu – "Par grūtnieču tiesībām uz bezmaksas epidurālo anestēziju" – komisija rakstīs vēstules Ministru prezidentam, prasot konkrētajām vajadzībām jau šogad novirzīt pārdalīto budžeta finansējumu un noteikt tās kā prioritāras veselības budžeta jomas nākamajā gadā.

Arī epidurālās anestēzijas sakarā ir sistēmiski risināma problēma – anesteziologu trūkums. Atsāpināšana dzemdībās prasa arī īpašu pieeju un salīdzinoši ilgu tam veltīto laiku. Pēc NVD aptaujas datiem 43% no Latvijas veselības aprūpes iestāžu dzemdību nodaļām epidurālo anestēziju kā pastāvīgu pakalpojumu pēc pieprasījuma nespētu nodrošināt tieši anesteziologu trūkuma dēļ.

Tāpēc sevišķi slimnīcās reģionos šis pakalpojums ir ļoti problemātisks. Iznākumā pašlaik, kad epidurālo anestēziju sedz klienti paši un tā maksā 285 eiro, reģionos šā pakalpojuma izmantojums ir ļoti nevienmērīgs. Ja Valmierā 2020. gadā šo pakalpojumu izmantoja 21 reizi, tad Ventspilī tie bija vien divi gadījumi.

Klātesošie eksperti arī norādīja, ka pieejama atsāpināšanas iespēja dzemdībās paredzami mazinātu ķeizargriezienu skaitu, kas Latvijā ir augsts – no 16% līdz pat 37% no kopējā dzemdību skaita. Tai pašā laikā epidurālās anestēzijas proporcija pret kopējo dzemdību skaitu ir no 0% vai tuvu tam sevišķi Latvijas austrumu daļā līdz apmēram 13% Rīgā un Vidzemē.

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS