Plāns jūrā pie Jūrkalnes būvēt vēja enerģijas parku ir izraisījis arī suitu sievu etnogrāfiskā ansambļa "Maģie suiti" publisku protestu, raksta portāls "Jauns". "Maģie suiti" atgādina, ka suitu kultūrai ir 400 gadu, un ansamblim – 64. "Vienmēr savus priekus un bēdas esam izdziedājušas, bet ir pienācis laiks apsēsties un uzrakstīt savu sāpi. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra bīda Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parku Elwind. Ārvalstu investoriem tiks atdota daļa no mūsu dabas un kultūras," teikts ansambļa paziņojumā. Trīssimt metru augstumā Proti, pie Jūrkalnes plānots būvēt 300 metru augstus vēja ģeneratorus, kas atradīsies 15 kilometru no krasta, kaut gan esot nepieciešami 50 kilometri, lai tos neredzētu. "Mēs dzīvojam pie jūras un mīlam dabu. Līdz pie mums ieradās LIAA, lai kopā ar ministriju ierēdņiem un zaļām organizācijām mācītu, kā pareizi dzīvot zaļi. Mēs 30 gadus ik dienu rūpējamies par vidi, bet šos ļaudis vēl nebijām manījušas sev palīgos. Varbūt tādēļ, ka mums rūp patiesas dabas vērtības, nevis zaļā nauda no Eiropas lobistiem. Varbūt tādēļ, ka tas ir mūsu dzīvesveids, nevis projekts," sašutušas ir suitenes. Viņas arī atgādina: "Eiropieši stāsta, ka tieši ainava padara mūs unikālus. Tā ir neskartā daba, ko viņi meklē un atrod Jūrkalnē. Bez šī tūrisma magnēta mums būtu daudz grūtāk popularizēt Latvijas un suitu kultūras mantojumu. (..) Mūsu pludmali, stāvkrastu un saulrietu var saukt par mūsu zīmolu, bet patiesībā tas ir kas lielāks par jebkurām investīcijām. Tā ir mūsu būtība un mīlestība. To mēs celt gode." Div kaķ viene maise nesader Ārvalstu kino producenti Jūrkalnē uzņem vēsturiskās filmas, pateicoties neskartajām dabas ainavām. Mākslinieki rīko plenērus, paraplānu lidotājiem šī ir vienīgā vieta Latvijas piekrastē, kur var pacelties spārnos, bet tagad viņi rāda pētījumus, ka vēja turbīnas tam traucēs. Piekrastes zemju īpašnieki sadzīvo ar intensīvāko krasta erozija Latvijā un nevēlas jaunus eksperimentus, jo ar neseno Pāvilostas mola pagarināšanu pieticis, lai pilsēta pazaudētu savu pludmali. "Va ta tav aces nemaz nau piere?" vaicā "Maģie suiti". Suitu kultūrtelpa ir iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, piekrastes ainava – Latvijas Kultūras kanonā Jūrkalnes stāvkrasts noteikts par Latvijas ainavu dārgumu. "Ko tālāk? Liksim saules paneļus uz Rundāles pils jumta? Atomelektrostaciju Vecrīgā? Būvēsim HES Gaujas nacionālajā parkā? Elektrības dēļ Latvija jau reiz zaudēja Staburagu, kaut gan varēja HES būvēt tālāk un saglabāt Daugavas senleju. Atkal pakļausimies svešzemju interesēm, ignorējot vietējo sabiedrību un dabu? Div kaķ viene maise nesader." Uz papīra tukša vieta… Tikmēr Lietuva savu atkrastes vēja parku plāno būvēt ne jau Kuršu kāpās, bet tieši pie Latvijas robežas, gluži kā savulaik Būtiņģes naftas termināli. "Kurzemes piekrastē pretī jūrai netrūkst meži, kur nebūtu, kam protestēt. Šajā situācijā atkrastes vēja parkam izvēlēties vienu no Latvijas ainavu dārgumiem un Kurzemes pieprasītākajiem tūrisma galamērķiem ir palikt muļķ prāte. Neaiztieciet to, kas strādā," teikts paziņojumā. Turklāt Elwind projekts balstoties "slepenībā un melos", un tikai igauņu atklātība ļāvusi uzzināt ko vairāk. "Tur sarakstīts, ka Jūrkalnē nav neviena tūrisma objekta un ka Pāvilostā ir tikpat daudz cilvēku, cik tukšākajos Latvijas pagastos. Nu va tād nau sitam? Cik tālu no realitātes un cik dziļi Rīgas birokrātu kabinetos ir jāsēž, lai ko tādu parakstītu?" Realitātē šajā teritorijā ir vairāk nekā 100 dažādas naktsmītnes un desmit krogi, kafejnīcas un restorāni. Un Jūrkalnes centra pludmali vien pēdējā pusgadā ir apmeklējuši vairāk nekā 50 000 cilvēku. Uz vienu turbīnu 50 mazgātāju? "Mēs Jūrkalnē varam lepoties ar aktīvu kultūras dzīvi, tomēr jāatzīst, ka tik labi komiķi pie mums reti viesojas. Sākot ar LIAA stāstiem, ka vēja parks būs redzams "viena pirksta platumā". Vai ar to bija domāts vidējais pirksts, kas tiek parādīts piekrastes ļaudīm? LIAA vēl šogad augustā maskējās aiz Covid ierobežojumiem, tādēļ tā īstā sabiedriskā apspriešana varēja notikt vien attālināti. Un to pašu LIAA beigās atslēdza, atstājot daudzus sanāksmes dalībniekus ar izstieptām virtuālām rokām," turpina suitenes. LIAA klāstījusi, ka 20 līdz 60 vēja turbīnu dēļ būs 2800 jaunu darba vietu. "Sanāk, ka katru vēja turbīnu ik dienu varēs mazgāt 50–140 aborigēni. Šeit gan jāatgādina, ka Latvijas piekrastē jau šobrīd nav bezdarba, un nebūs to mazgātāju." Un noslēgumā piebilsts: "Jūrkalne ir divu saulrietu krasts – vispirms to vēro pludmalē, tad uzkāpj stāvkrastā, lai piedzīvotu saulrietu vēlreiz. Atņemot saulrietu, jūs atņemsiet mums mūsu kultūru un identitāti. Bet, ja jums šķiet, ka suitu sievām ir vien garas mēles, tad pagaidiet vēl Pāvilostas zvejniekus – viņiem būs arī gari airi. Šī slepenība un meli nav veids, kā atjaunot sabiedrības uzticību valstij." Avots: portāls "Jauns" Ja atbalsti šīs iniciatīvas prasību, dalies ar šo ziņu sociālajos tīklos! Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 67 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Div kaķ viene maise nesader: arī suitu sievas iestājas pret vēja parku Jūrkalnē15. Nov (2023)
Pārstāvis: Biedrība "SĀRNATE"Publicēta: 29. Sep (2023)PAR LATVIJAS JŪRAS TERITORIJAS IZMANTOŠANU LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU INTERESĒS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
2030. gadā investoriem tiek plānots izsolīt gabaliņu no Latvijas jūras, lai būvētu ELWIND atkrastes vēja parku. Tādējādi neatgriezeniski tiks mainīta mūsu jūra, kādu to pazīstam šodien. ELWIND ir pirmais, bet ne vienīgais plānotais šāda veida projekts. Šī pirmā pilotprojekta ietvaros Baltijas jūrā 15 km attālumā no stāvkrasta paredzēts uzbūvēt līdz pat 67 vēja ģeneratoriem. To plānotais augstums ir 300 metru, rotoru diametrs – 240 metru (salīdzinājumam: Zaķusalas TV tornis ir 368 m augsts). Tāda izmēra būves neizbēgami būs labi redzamas no krasta – visā piekrastē no Ventspils līdz Liepājai. Šī pilotprojekta sasteigtā un formālā sākotnējā sabiedriskā apspriešana rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Viens gan ir skaidrs – šis nebūs vienīgais tāds gabaliņš. Ir plānoti vismaz 15 šādi parki visā Latvijas jūras piekrastē. Šā projekta priekšizpētē, kas izmantota ELWIND parka vietas izvēles pamatojumam, salīdzināti, mūsuprāt, pētnieciski nesalīdzināmi dati, un pētījuma metodoloģijā ir noteikti pilnīgi nepamatoti, būsim godīgi – izdomāti svēruma kritēriji. Šis nav stāsts tikai par skatu uz jūru. Tomēr – mēģiniet iedomāties savu Latviju bez jūras horizonta vēriena. Šis ir stāsts par atbildību pret nākamajām paaudzēm. Vai viņiem būs jūra, pie kuras ir prieks strādāt, atpūsties un atgūt savu sīkstumu un jaudu? Jūra, pie kuras sevi vari samērot ar horizontu. Šis ir stāsts par vērtībām. Par to, vai mēs dzīvojam tiesiskā un demokrātiskā valstī, kur institūcijas sarunājas ar sabiedrību un kur procesi ir gana caurspīdīgi un lēmumi – gana pamatoti, lai ļautu noticēt, ka tie ir pieņemti Latvijas sabiedrības interešu vārdā. Mēs esam par atjaunīgo enerģiju, par vēja parkiem un citām jaunākajām tehnoloģijām. Bet mēs vēlamies, lai lēmumi balstītos patiesos datos un kvalitatīvi veiktos pētījumos. Mēs esam par Latvijas enerģētisko neatkarību, bet ar enerģiju, kas virza, nevis kārtējo reizi šķeļ mazo Latvijas tautu. Mēs esam par izsvērta un ilgtermiņa mērķos pamatota lēmuma pieņemšanu, nevis fiksu izpārdošanu, par ko vēlāk pašiem var nākties kost pirkstos. Mēs esam par demokrātisku sarunu, kā Rietumos, nevis autoritāru lēmumu paziņošanu bezspēcīgai tautai, kā tas ir Austrumos.
Tāpēc aicinām šo jautājumu izskatīt Saeimā, jo tas ir nacionāla līmeņa jautājums – tā ir visas mūsu sabiedrības, ne tikai kādas pašvaldības, nākotne. Aicinām pārskatīt visus esošos lēmumus par Latvijas jūras teritorijas izmantošanu, kuru pieņemšanā ir ņemts vērā priekšizpētes pētījums "Feasibility study offshore wind energy" (https://www.kik.ee/sites/default/files/final_report_feasibility_study_elwind_v2.0.pdf). Aicinām lemt par minētā priekšizpētes pētījuma kvalitātes objektīvu izvērtēšanu, Ekonomikas ministrijas (kā pētījuma pasūtītāja) sniegto datu un metodoloģisko norādījumu pamatotības objektīvu izvērtēšanu, kā arī uzdot veikt jaunu, pamatotos datos un metodoloģijā balstītu priekšizpētes pētījumu. Aicinām nodrošināt tiesiskai un demokrātiskai valstij atbilstīgu sabiedrības iesaisti visā projekta procesā jau no pašiem tā pirmsākumiem. Aicinām liegt LIAA tērēt nodokļu maksātāju naudu šobrīd notiekošajos PR pasākumos, un tā vietā ieguldīt šos līdzekļus kvalitatīvā sabiedriskā apspriešanā. Tagad, nevis kaut kad nākotnē. Mūsu jūra nedrīkst būt slepens dažu indivīdu biznesa projekts.
Sabiedrība līdz ar to gūs pārliecību, ka ilgtermiņa atteikšanās no Latvijas jūras teritorijas daļām, iznomājot tās investoriem, tiešām notiek Latvijas iedzīvotāju interesēs. Sabiedrība gūs iespēju aizsargāt un saglabāt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē esošās dabas un ar to saistītās vērtības. Sabiedrība arī gūs pieredzi patiesi demokrātiski un tiesiski virzīta projekta līdzdalībā, tā atgūstot zināmu uzticēšanos valsts pārvaldei un institūcijām.
English
Latviski
