Iniciatīva noraidīta!

Pārstāvis: Juris PūcePublicēta: 23. Mar (2015)

PAR KOPDZĪVES LIKUMA PIEŅEMŠANU LATVIJĀ
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
10'391
Jau parakstījuši 10'391

Ar iniciatīvu vēlamies rosināt Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā. Satversmes 110. pants liek valstij aizsargāt jebkuru ģimeni un bērnu, taču valsts aizsardzība šobrīd nav pieejama nelaulātiem pāriem - valsts dažādā veidā apgrūtina šo pāru dzīvi un rada necilvēcīgas situācijas, kuras šie pāri nevar atrisināt. Partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā. Nelaulāts dzīvesbiedrs nesaņem sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā. Nelaulāti dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus, nevar mantot, nesaņem atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā. Šo un līdzīgu apstākļu iespaidā valsts nedrīkst radīt šķēršļus Latvijas pilsoņiem tikai tāpēc, ka tie nav izvēlējušies vai šobrīd nemaz nevar laulāties ar saviem dzīves partneriem.

Tāpēc Latvijai būtu jāpieņem Kopdzīves likums, kas dotu iespēju nelaulātiem pāriem reģistrēt savu kopdzīvi un kļūt par juridiski atzītu ģimeni, tāpat kā šie cilvēki sabiedrības acīs jau ir ģimene. Kopdzīves likuma projekts ir izstrādāts pēc pagājušogad Igaunijā pieņemtā Kopdzīves likuma parauga. Tas paredz nelaulātiem pāriem iespēju pie notāra reģistrēt savu kopdzīvi, kas dos tiem atbilstošas civilas un administratīvas tiesības. Likuma projekts pievienots šai iniciatīvai.

Pieņemot Kopdzīves likumu, Latvija atzīs katra cilvēka tiesības uz savu personisko ceļu uz laimi. Ieguvumi no Kopdzīves likuma pieņemšanas: (1) Tiks nodrošināta līdztiesība starp laulātiem un nelaulātiem pāriem; (2) Kopā dzīvojošas pilngadīgas personas spēs atrisināt daudzās juridiskās problēmas, ko rada pašreizējās tiesiskās sistēmas nepilnības, tai skaitā (A) nodrošinās nelaulātu pāru tiesības uz valsts aizsardzību, (B) aizsargās ārpus laulības dzimušus bērnus un (C) piešķirs dažāda veida ģimenēm līdzīgas tiesības attiecībās ar valsti.

Pievienots dokuments

Kopdzīves_likums.pdf 280 KB (atvērt)

Iniciatīvas parakstītāji 10'391

Iniciatīvas jaunumi

Kristīne Garina, Linda Freimane: Kopdzīves likums. Valsts, kas cīnās pret savējiem22. Mar

Bērns saslimis, bet bērna vecāks darba specifikas dēļ nevar steidzami dabūt slimības lapu un šodien palikt mājās. Taču dzīvesbiedrs, kuram tas būtu daudz vieglāk, nav tiesīgs uz slimības lapu bērna slimības dēļ.

Karjeras ierēdnim tiek piedāvāts interesants darbs ārzemēs. Ir iespēja pārcelties kopā ar ģimeni, bet viņa otrajai pusei ir liegta iespēja braukt līdz, lai gan viņi ir kopā jau deviņus gadus un darbs ir uz vismaz trim gadiem.

14 gadus vecai meitenei avārijā iet bojā abi vecāki, un viņai jāmaksā 12 000 eiro mantojuma nodoklī, kā rezultātā viņa būs spiesta pārdot dzīvokli, kurā ir uzaugusi.

Iesniedzot čekus par attaisnotajiem izdevumiem VID, sava dzīvesbiedra čekus iesniegt nevar. Bet parasti taču var?
Vai šādas situācijas šķiet absurdas? Diemžēl tās ir realitāte daudzām Latvijas ģimenēm. Kā tas var būt? Vienkārši tāpēc, ka ģimeni veido viendzimuma pāris un – arvien biežāk – viņu bērns vai bērni. Viendzimuma pāri ik dienu saskaras ar problēmām, kuras varētu pavisam vienkārši atrisināt, ja pārī būtu divi pretēja dzimuma cilvēki.

Neko no minētā nevar atrisināt pie notāra, ar līgumiem, pilnvarām vai testamentu.

Paskatīsimies realitātē. Latvijā ir bērni, kas aug pie viena no vecākiem, pie sava bioloģiskā vecāka un audžuvecāka, pie abiem šķirtajiem bioloģiskajiem vecākiem un viņu jaunajiem dzīvesbiedriem, pie omes, pie mammas un mammas māsas, audžuģimenē, bērnunamā un, jā, arī pie diviem vecākiem, kas ir viena un tā paša dzimuma. Nevienam nav jāprasa atļauja, izvēloties savu dzīvesbiedru, un nevienai sievietei nav jāatskaitās par ģimenes stāvokli, pirms viņa izvēlas dzemdēt bērnu. Neviena no šīm ģimenēm nav "slikta", "nepilnīga" vai "neveiksmīga", kamēr bērns tajā var justies drošs un izaugt par laimīgu un pieaugušai dzīvei sagatavotu cilvēku. Vienīgais, kas patiešām ir slikti un ko var uzskatīt par lielu neveiksmi un "nepareizu ģimeni", ir tas, ka Latvijā daudzi bērni vispār nezina, kas ir vecāku mīlestība.

Vai valsts uzdevums ir radīt taisnīgus un pēc iespējas labākus apstākļus visiem šeit dzimušajiem bērniem, vai tomēr piekrītam, ka valsts bērnus drīkst šķirot pēc tā, kāda dzimumu kombinācija ir viņu vecākiem?

Vai tas ir bērna interesēs, ka viņa otrā mamma, kas viņu nav dzemdējusi, bet bijusi ar viņu kopā no pirmās dienas un ir ilgstošās, mīlošās attiecībās ar bērna bioloģisko mammu, nevar dabūt slimības lapu, kad bērns slimo, pat ja viņas darbs ir elastīgāks un labāk savienojams ar bērna aprūpi nekā otras, bioloģiskās, mammas darbs? Vai tas ir pareizi, ka jaunietei jāmaksā milzīgs mantojuma nodoklis, saņemot mantojumu no cilvēka, kas viņu visu dzīvi audzinājis un uzturējis, tikai tāpēc, ka šis cilvēks nav viņas bioloģiskais vecāks un nav varējis "sakārtot" savas attiecības ar cilvēku, ar kuru dzīvojis kopā kā ģimene turpat visu dzīvi? Savukārt, ja vecāki, pie kā viņa uzaugusi, būtu precējušies, nodoklis nesasniegtu pat 20 eiro?

Ja no ģimenes budžeta samaksātās nauda par ārstēšanos vai izglītību vienam no ģimenes locekļiem, kam šobrīd nav ienākumu, viena ģimene var atgūt 25% attaisnoto izdevumu, savukārt cita nevar nevis tāpēc, ka nevēlas juridiski noformēt savas attiecības, bet nevar to izdarīt, vai valsts šos cilvēkus nav sašķirojusi mazāk svarīgos, kuriem šie it kā visiem paredzētie finansiālie atvieglojumi vienkārši nepienākas, pat ja viņi vēlas spert visus soļus, lai likuma prasības pildītu? Vai valsts ar šiem juridiskajiem un finanšu mehānismiem nav uzņēmusies regulēt, ar ko tās pilsoņi, nodokļu maksātāji, veido savu ģimenes dzīvi? Vai valsts liek izvēlēties starp attiecībām un karjeru identiskā situācijā, kādā pretējā dzimuma pārim šāda izvēle nebūtu jāizdara?

Kāpēc pieļaujam, ka valsts iedala mūsu cilvēkus svarīgākos un mazāk svarīgos? Šķiro ģimenes tādās, kam pienākas valsts rūpes un aizsardzība, un tādās, kam ne, balstoties nevis uz pāra vēlmi reģistrēt savas attiecības un apliecināt savu vēlmi būt kopā, mīlēt un uzticēties viens otram, bet tikai tajā, kāda dzimuma cilvēki veido šo pāri, tādējādi nostādot arī šo pāru bērnus diskriminējošā situācijā?

Kā reakciju uz muļķīgo lielīšanos ar to, ka tikai ar vienas balss pārsvaru Saeimas komisija ieteica noraidīt Kopdzīves likuma iniciatīvu, kas, lai gan regulē visu pāru nereģistrēto kopdzīvi, tiek saskatīts kā bieds Satversmē definētajai laulībai, LGBT cilvēki un viņu atbalstītāji sociālajos medijos sāka aktīvi lietot plaši izplatīto Latvijas simtgades tēmturi #EsArīEsmuLatvija, jo mēs visi veidojam šo valsti. Mēs visi esam Latvijas neatkarības un brīvības sastāvdaļa. Mēs visi gribam piederēt šai valstij un būt līdzvērtīgi valsts un likuma priekšā. Taču diemžēl realitātē tā nav. Tāpēc Latvijas simtgadē ir vērts atgādināt par to, ka mēs visi esam Latvija. Arī viendzimuma ģimenes. Arī viendzimuma ģimenēs augošie bērni. Arī viena vecāka ģimenē augošie bērni. Mēs visi esam Latvija. Ļoti gribētos to katru dienu atgādināt Latvijas likumdevējiem. Bet Saeima augstprātīgi nobalsoja par Kopdzīves likuma iniciatīvas noraidīšanu bez jebkādām debatēm, lemjot, ka lielai daļai šīs valsts pilsoņu šeit vienkārši nav vietas.

Pirms gandrīz 100 gadiem Latvija bija viena no progresīvākajām valstīm pasaulē un pasteidzās piešķirt sievietēm balsstiesības, pirms to bija izdarījušas daudzas citas Eiropas valstis. Pirms knapi 30 gadiem Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu parādīja apbrīnojamu valstisku briedumu un izcīnīja savu neatkarību – par spīti tam, ka neviens cits neticēja, ka tas varētu būt iespējams. Šodien, Latvijas simtgadē, mēs pārtopam par neiecietīgu un bailīgu valsti, kurā populisms, reliģisko līderu ietekme uz politiku un aizsēdējušos politiķu bailes no pārmaiņām ir aizkrāsojušas valstisko skatu uz realitāti.

Visi aptauju dati liecina, ka mūsu ir arvien mazāk, bērni nedzimst tikpat ātri, cik Latvijas iedzīvotāji dodas viņsaulē, Latvijas uzņēmumiem trūkst darbaspēka, Latvijas lauki iztukšojas un daudzas ģimenes un jauni cilvēki dodas prom labākas un drošākas dzīves meklējumos. Kamēr neveiksmīgos reemigrācijas plānos tiek tērētas milzu summas, lai atgrieztu aizbraukušos, ir viegli izmantojami bezmaksas mehānismi, kas palīdzētu noturēt Latvijā tos, kas (vēl) nekur nav aizbraukuši. Gribas jautāt, vai reemigrācija, tāpat kā atbalsts un atzīšana šeit Latvijā, paredzēta tikai "pareizām" ģimenēm?

Mēs šobrīd runājam par reāli eksistējošām ģimenēm un bērniem, kuriem jāpieņem lēmums – palikt šeit vai doties prom. Kāds politiķis par situāciju Latvijā nesen izteicās: "Kaut kāda nepieļaujama hipotētiska nākotne, kad bērniem varēs būt divi viena dzimuma vecāki." Tā ir šodienas realitāte jau simtiem Latvijas bērnu. Šo bērnu vecākiem atliek vai nu ticēt un dzīvot ar cerību, ka Latvija attīstīsies vienā virzienā ar Rietumeiropu vai Ziemeļvalstīm, vai tomēr nelikt uz spēles savas ģimenes un savu bērnu labklājību un pamest Latviju, kā to darījuši simtiem LGBT cilvēku, kas šeit vēl aizvien nav vienlīdzīgi likuma priekšā.

Viņi aizbrauc, atstājot aiz sevis sāpīgu tukšumu – gan viņu vecāku sirdīs, ģimenes ligzdās, draugu lokā, darbavietās un arī mūsu valsts ekonomikā. Kamēr valsts kaļ reemigrācijas plānus cilvēkiem, kas sen par mājām sauc kādu citu valsti, tā burtiski izstumj no savas apgādības un dzen prom cilvēkus, kas šeit dzīvo, strādā, maksā nodokļus, veido ģimeni, audzina bērnus, dodas 11. novembrī uz krastmalu un svin 4. maiju. Viss, ko viņi grib, ir tādu pašu aizsardzību kā visiem. Tikai valsts viņiem to nedod. Nevis tāpēc, ka nevar. Nevis tāpēc, ka tam ir kādi reāli šķēršļi vai lielas izmaksas. Tāpēc, ka kāds grib šķirot mūs pareizajos un nepareizajos. Tikai tāpēc vien.

Kāds ir risinājums?

Viss ir pavisam vienkārši, jo mums laimīgā kārtā nav jāizgudro divritenis. Mums kaimiņos ir visas Ziemeļvalstis – reģions, kurā ar prieku iekļaujamies ģeogrāfiski. Norvēģija? Dānija? Somija? Pasaules labklājības valstis ar vienu no augstākajiem cilvēku laimes indeksa rādītājiem. Ne tik tālu ir Rietumeiropa, kur tādas valstis kā Francija, Spānija un Vācija ir lieliski tikušas galā ar viendzimuma pāru vēlmi juridiski regulēt savas attiecības, nesagraujot laulības institūtu, ne samazinot dzimstību, ne ierobežojot reliģiskās jūtas. Spānija un Malta, divas no Eiropas katoliskākajām teritorijām, reģistrē viendzimuma laulības un turpina būt tradicionālas "vecās Eiropas" valstis.

Šajās valstīs, kopš laulības institūts ir pieejams visiem pāriem, absolūti nekas nav mainījies, izņemot iespēju tūkstošiem viendzimuma pāru teikt jāvārdu laulības ceremonijā. Vienlaikus nekur nav samazinājies pretējā dzimuma pāru laulību skaits, ja nu kāds par to bažījas. Spānijā laulības viendzimuma pāriem ir pieejamas jau no 2005. gada, un statistika par pēdējiem 13 gadiem ir pieejama visai plaša. Pēc ANO datiem, Somija šogad ir pasaules laimīgākā valsts. Vai tas neko nenozīmē mūsu likumdevējiem? Vai valsts iedzīvotāju laime un labklājība nav mērķis viņu darbam?

Ja ir apnicis mūs salīdzināt ar tuvākajiem kaimiņiem, ir iespēja vērst skatu plašajā pasaulē un paskatīties, kā viendzimuma partnerattiecības vai laulības ietekmējušas Kanādu, Austrāliju, Urugvaju, pat Dienvidāfriku. Protams, ir arī Igaunija, kur līdzīgs kopdzīves likums, kādu nupat pat apspriest atteicās Saeima, tika pieņemts 2015. gadā. Kas Igaunijā ir mainījies? Lielajam vairumam cilvēku, kas ir heteroseksuāli, pilnīgi nekas. Cilvēki dzīvo tāpat kā līdz šim. Tad par ko šobrīd cīnās tie, kas Latvijā tik spītīgi atsakās paskatīties realitātei acīs un pieņemt adekvātus likumus? Par to pašu neko. Cīņa ir tikai un vienīgi pret vienu daļu savas valsts piederīgo.

Tuvojas vēlēšanas. Jāpieņem lēmums, vai gribam, lai valsts aizsargā mūs visus, vai pieļaujam dalīt mūsu pašu tautu mazāk un vairāk vērtīgajos. Katrs no mums var būt nākamais, ko valsts kaut kādu iemeslu dēļ reiz izvēlēsies noniecināt. Sargāsim visus!

Kristīne Garina,
“Mozaīkas” valdes priekšsēdētāja
Linda Freimane,
bijusī “Mozaīkas” valdes priekšsēdētāja

Raksta avots: delfi.lv

AUTORS: MANA BALSS.LV

Saeimas deputāti noraida kopdzīves likuma iniciatīvu!15. Mar

Šodien Saeimas deputāti noraidīja vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu PAR KOPDZĪVES LIKUMA PIEŅEMŠANU LATVIJĀ.

Par iniciatīvas noraidīšanu ceturtdien balsoja 48 deputāti, pret bija 18 parlamentārieši, savukārt balsojumā atturējās četri deputāti, visi "Vienotības" pārstāvji. Pret iniciatīvas noraidīšanu balsoja "Vienotības" un pāris "Saskaņas" deputāti.
Skaties šeit - kurš deputāts balsoja PAR noraidīšanu un kurš PRET!

Iniciatīvas autori norāda uz galvenajiem zaudējumiem, kas saistīti ar iniciatīvas noraidīšanu:
- Partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, arī turpmāk nedrīkstēs pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā.
- Nelaulāts dzīvesbiedrs arī turpmāk nesaņems sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā.
- Nelaulāti dzīvesbiedri arī turpmāk nesaņems nodokļu atvieglojumus, nevarēs mantot, nesaņemes atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā.

"Man žēl, ka atsevišķi Saeimas deputāti uzskatīja par nepieciešamību apturēt iniciatīvas tālāku virzību. Tas tikai parāda šo Saeimas deputātu cinisko attieksmi pret tūkstošiem Latvijas ģimeņu," norādīja iniciatīvas autors Pūce.

"Iniciatīvas, kura ir likumīgā kārtā savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu, noraidīšana, to nemaz neapspriežot atbildīgajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, neveicina demokrātisku procesu attīstību. Es vēlos atgādināt, ka mēs nevēlamies ar Kopdzīves likuma palīdzību veikt kādas izmaiņas sabiedrībā. Mēs reaģējam un aicinām Saeimu reaģēt uz tām izmaiņām, kas jau sabiedrībā ir notikušas" turpināja Pūce.

AUTORS: MANA BALSS.LV

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien aicina Saeimai noraidīt iniciatīvu par Kopdzīves likumu!07. Mar

Komisijas deputāts Raivis Dzintars (NA) aicināja iniciatīvu noraidīt, savukārt komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (S) aicināja iniciatīvu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai tālākai izskatīšanai.

Deputātu vairākums atbalstīja Dzintara priekšlikumu un iniciatīvu noraidīja. "Par" Dzintara priekšlikumu balsoja pieci deputāti no deviņiem klātesošajiem, novēroja portāls "Delfi".

Partijas "Latvijas attīstībai" valde trešdien jau paudusi sašutumu par Saeimas komisijas lēmumu "nerisināt objektīvu un Latvijas sabiedrībā jau esošu problēmu, bet tā vietā izvēloties to vienkārši ignorēt", portālu "Delfi" informēja partijas ģenerālsekretārs Viesturs Liepkalns.

"Man žēl, ka atsevišķi Saeimas deputāti uzskatīja par nepieciešamību apturēt iniciatīvas tālāku virzību. Tas tikai parāda šo Saeimas deputātu cinisko attieksmi pret tūkstošiem Latvijas ģimeņu," norādījis iniciatīvas autors Juris Pūce.

"Iniciatīvas, kura ir likumīgā kārtā savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu, noraidīšana, to nemaz neapspriežot atbildīgajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, neveicina demokrātisku procesu attīstību. Es vēlos atgādināt, ka mēs nevēlamies ar Kopdzīves likuma palīdzību veikt kādas izmaiņas sabiedrībā. Mēs reaģējam un aicinām Saeimu reaģēt uz tām izmaiņām, kas jau sabiedrībā ir notikušas" turpinājis Pūce.

2014. gadā Igaunijā pieņemtais Kopdzīves likums paredz iespēju nelaulātiem pāriem iespēju pie notāra reģistrēt savu kopdzīvi, kas nodrošinās atbilstošas civilas un administratīvās tiesībās. Papildus tam Kopdzīves likumprojekta iniciatīvā iestrādāts mehānisms, kas paredz arī faktiskā kopdzīvē dzīvojošu pāru tiesības uz valsts aizsardzību.

Dalies ar jaunumiem savos sociālajos tīklos!

Ziņas avots: delfi.lv

AUTORS: MANA BALSS.LV

ManaBalss.lv atbilde uz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas aplamo iesniegumu01. Feb

Arī ManaBalss.lv komanda jūt, ka vēlēšanas tuvojas!

Vakar ManaBalss.lv tika uzaicināta uz Saeimu, lai atbildētu uz LRA frakcijas priekšsēdētājas Nellijas Kleinbergas iesniegumu, kurā tā maldīgi apgalvo, ka autori iniciatīvu PAR KOPDZĪVES LIKUMA PIEŅEMŠANU LATVIJĀ iesnieguši citā redakcijā, nekā pilsoņi par to parakstījušies.

Jāatzīst, ka bijām pārsteigti par sacelto traci, kura pamatā valda iespējams nekompetence, neuzmanība, vai arī kādi ar nākamajām Saeimas vēlēšanām saistīti faktori. Nepilnīgās un kļūdainās informācijas dēļ, ko piesauca Kleinbergas kundze, laiks ir jātērē gan mums, gan arī komisijām, lai izskatītu deputātes iesniegumu, kas balstās uz nepareiziem faktiem.

Atkārtosim punktu, pie kura vienmēr strikti pieturamies - autori un ManaBalss.lv nemaina iniciatīvas tekstus, nedz arī pielikumus brīdī, kad parakstu vākšana ir sākusies. Arī šajā gadījumā Saeimā iesniegta pirmā un vienīgā iniciatīvas versija.

Nobeigumā vēlamies aicināt iedziļināties un pārbaudīt informāciju jebkuram, kurš gatavojas izteikt aplamus apgalvojumus vai izvērst apzinātu ManaBalss.lv nomelnošanu, jo šajā gadījumā ir skaidri redzams, ka ir veikta virspusēja faktu pārbaude pirms iesnieguma nodošanas komisijai.

AUTORS: MANA BALSS.LV

Saeimā iesniegta Kopdzīves likuma iniciatīva!16. Jan

Partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Juris Pūce Saeimā iesniedzis portālā “Manabalss” savāktos parakstus par Kopdzīves likuma iniciatīvu.

15. janvāri, partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs un iniciatīvas “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” autors Juris Pūce iesniedzis Saeimā minētās iniciatīvas parakstus, lai uzsāktu Kopdzīves likuma apspriešanu parlamentā.

Kopā par Kopdzīves likuma iniciatīvu parakstījušies 10 276 cilvēki un tuvākajā laikā izstrādātais likumprojekts tiks skatīta Saeimā.

Juris Pūce skaidro, ka valsts esošai varai, pieņemot Kopdzīves likumu, ir iespējams nodemonstrēt izlēmību un ieņemt aktīvu lomu sabiedrībā nozīmīgu problēmu risināšanā.

“Saeimai šī ir lieliska iespēja pierādīt, ka tā spēj risināt Latvijai nozīmīgas problēmas un nodrošināt vienlīdzīgu tiesisko aizsardzību visām Latvijas ģimenēm. Ir jābeidz šķirot ģimenes labajās un ne tik labajās. Valstij ir jārada tiesisks regulējums, reaģējot uz sabiedrībā notiekošajām tendencēm – šobrīd lielākā daļa bērnu dzimst ārpus laulības un pāri aizvien mazāk izvēlas slēgt laulības saites, tādējādi negūstot tiesisku aizsardzību no valsts. Atbilstoši 2014. gadā Latvijas Zvērinātu notāru padomes un pētījumu centra “SKDS” veiktajai aptaujai, 70% Latvijas iedzīvotāju kopdzīvi bez laulības uzskata par pieņemamu. Tāpat arī viendzimuma ģimenēm, kuras ir daļa no mūsu sabiedrības, šobrīd nav nekāda valsts aizsardzības mehānisma. Tāpēc ir ļoti būtiski, ka Kopdzīves likums Latvijā tiek pieņemts un ģimenes - aizsargātas,” skaidro Pūce.

Latvija šobrīd ir viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā nepastāv Kopdzīves likums vai tam līdzīga juridiska forma.

Vai Tev šī ziņa šķiet svarīga? Dalies ar to tālāk!

AUTORS: MANA BALSS.LV

Saeimā iesniegti paraksti par Kopdzīves likuma iniciatīvu15. Jan

Šodien, 15. janvāri, partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs un iniciatīvas “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” autors Juris Pūce iesniedzis Saeimā minētās iniciatīvas parakstus, lai uzsāktu Kopdzīves likuma apspriešanu parlamentā.

Kopā par Kopdzīves likuma iniciatīvu parakstījušies 10 276 cilvēki un tuvākajā laikā izstrādātais likumprojekts tiks skatīta Saeimā.

Juris Pūce skaidro, ka valsts esošai varai, pieņemot Kopdzīves likumu, ir iespējams nodemonstrēt izlēmību un ieņemt aktīvu lomu sabiedrībā nozīmīgu problēmu risināšanā.

“Saeimai šī ir lieliska iespēja pierādīt, ka tā spēj risināt Latvijai nozīmīgas problēmas un nodrošināt vienlīdzīgu tiesisko aizsardzību visām Latvijas ģimenēm. Ir jābeidz šķirot ģimenes labajās un ne tik labajās. Valstij ir jārada tiesisks regulējums, reaģējot uz sabiedrībā notiekošajām tendencēm – šobrīd lielākā daļa bērnu dzimst ārpus laulības un pāri aizvien mazāk izvēlas slēgt laulības saites, tādējādi negūstot tiesisku aizsardzību no valsts. Atbilstoši 2014. gadā Latvijas Zvērinātu notāru padomes un pētījumu centra “SKDS” veiktajai aptaujai, 70% Latvijas iedzīvotāju kopdzīvi bez laulības uzskata par pieņemamu. Tāpat arī viendzimuma ģimenēm, kuras ir daļa no mūsu sabiedrības, šobrīd nav nekāda valsts aizsardzības mehānisma. Tāpēc ir ļoti būtiski, ka Kopdzīves likums Latvijā tiek pieņemts un ģimenes - aizsargātas,” skaidro Pūce.

Latvija šobrīd ir viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā nepastāv Kopdzīves likums vai tam līdzīga juridiska forma.

Par Kopdzīves likumu:

Šobrīd valsts apgrūtina nelaulātu pāru dzīvi, bieži vien radot necilvēcīgas situācijas. Piemēram, partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā. Nelaulāts dzīvesbiedrs nesaņem sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā. Nelaulāti dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus, nevar mantot, nesaņem atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā.

Kopdzīves likums paredz šis un vēl daudzas neuzskaitītas, bet daudzām ģimenēm aktuālas problēmas, risināt. Kopdzīves likuma projekts ir izstrādāts pēc Igaunijā pieņemtā Kopdzīves likuma parauga. Tas paredz iespēju nelaulātiem pāriem iespēju pie notāra reģistrēt savu kopdzīvi, kas nodrošinās atbilstošas civilas un administratīvās tiesībās. Papildus tam Kopdzīves likumprojekta iniciatīvā iestrādāts mehānisms, kas paredz arī faktiskā kopdzīvē dzīvojošu pāru tiesības uz valsts aizsardzību.

AUTORS: JURIS PūCE

"Bailes no viendzimuma pāriem liedz daļai sabiedrības saskatīt ieguvumus visai sabiedrībai no Kopdzīves likuma pieņemšanas," komentē iniciatīvas autors Juris Pūce.22. Dec (2017)

"Kopdzīves likums palīdzēs daudzām Latvijas ģimenēm un vairums ieguvēju būs tieši abu dzimumu pāri. Bailes no viendzimuma pāriem liedz daļai sabiedrības saskatīt ieguvumus visai sabiedrībai no Kopdzīves likuma pieņemšanas. Bailēm ir lielas acis un tās bieži rāda ko tādu, kas nemaz nav taisnība. Tā arī šajā gadījumā - Rasnača cenšanās ieraudzīt Kopdzīves likumā viendzimuma laulības ir tikai iedomas. Labs, demokrātisks Kopdzīves likums palīdzēs visai sabiedrībai un šādam mērķim būtu jābūt jebkuram politiķim, arī Rasnača kungam," savu viedokli izsaka iniciatīvas autors, atsaucoties uz nesen medijos izskanējušo tieslietu ministra Dzintara Rasnača nostāju par kopdzīves likuma pieņemšanu.

Ministrs savā sociālā tīkla «Facebook» profilā izteicies, ka "Šis solis ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma kopdzīves, tam sekojošas viendzimuma laulības un bērnu adopcijas šādā laulībā legalizāciju," turpinot "Par šādu notikumu virzības realitāti liecina Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse. Ja valsts ar šādu likumu ir legalizējusi ārpuslaulības kopdzīvi, tad tās pienākums ir spert arī nākamos soļus šajā virzienā - viendzimuma partnerība, viendzimuma laulības un tiesības adoptēt bērnus."

Ja nepiekrīti Rasnača kunga viedoklim - paraksties un dalies ar iniciatīvu, lai to pēc iespējas ātrāk varētu iesniegt Saeimā!

Ziņas avots: tvnet.lv

AUTORS: MANA BALSS.LV

Aicinām piedalīties diskusijā “Kopdzīve un / vai laulība?"27. Oct (2017)

Lai rosinātu sabiedrību diskutēt par aktuālām un sabiedrībai nozīmīgām tēmām, Kaņepes Kultūras centrs kopā ar iniciatīvu platformu ManaBalss.lv uzsāk diskusiju ciklu “ManaBalss diskutē”. 30. oktobrī pl. 19 Kaņepes Kultūras centrā notiks pirmā no diskusijām - “Kopdzīve un / vai laulība?

Diskusiju “Kopdzīve un / vai laulība?” moderēs Artis Ozoliņš, tajā piedalīsies iniciatīvas autors Juris Pūce, Siguldas katoļu draudzes prāvests Rihards Rasnacis, kustības "Īsta mīlestība gaida” lektors Ulvis Kravalis un organizācijas “Mozaīka” vadītāja Kristīne Garina.

Gaidīsim ikvienu interesentu, lai kopīgi aizsāktu šo diskusiju ciklu!

Spied šeit, lai uzzinātu vairāk par pasākumu!

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja izsakās par sarežģījumiem, kuri var rasties nereģistrētās attiecībās08. Aug (2017)

Mūsdienās daudz pāru dzīvo nereģistrētās attiecībās. Arvien biežāk tiek uzskatīts, ka laulība jeb, kā saka - "zīmogs pasē" neko nemaina. Tomēr tā ir tikai puse patiesības, jo var rasties riski nodokļu, mantojuma, medicīnas aprūpē un citās jomās. Kā rūpēties par savu un sava mīļotā cilvēka tiesisko drošību attiecībās, kuras nav reģistrētas laulībā?

70% Latvijas iedzīvotāju atbalsta kopdzīvi bez laulības - tā liecina pirms dažiem gadiem Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) pētījums. Tāpat pēdējās desmitgadēs trīskāršojies nereģistrētās attiecībās dzimušo bērnu skaits.

Dzīvojot nereģistrētās jeb faktiskas kopdzīves attiecībās, savai un savu mīļoto - partneru un bērnu - tiesiskajai drošībai jāpievērš īpaša vērība. Visbiežāk faktiskās kopdzīves attiecību riski parādās tieši neparedzētās un sarežģītās dzīves situācijās - piemēram, sastopoties ar nopietnām veselības problēmām vai attiecību izbeigšanās gadījumā, kad rodas strīdi par uzturlīdzekļiem, kopīga īpašuma sadali vai kredīta atmaksu.

Tiesības pieņemt lēmumu otra vietā

Pacientu tiesību likums paredz - ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu viņa vietā ir pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērniem, pacienta vecākiem, pacienta brālim vai māsai, vecvecākiem, mazbērniem. Bet likumā nav ne vārda par to, ka šāda atļauja būtu jāprasa cilvēkam, ar kuru viņš dzīvojis zem viena jumta. Diemžēl var būt pat tādas situācijas, kad ārsts atsakās sniegt jebkādus skaidrojumus par smagi slimā cilvēka veselības stāvokli likuma priekšā svešajai sievietei vai vīrietim, par spīti tam, ka tas ir viņa dzīvesbiedrs ilgus gadus.
Iedomāsimies situāciju, kurā pāris nodzīvojis kopā 10 gadus, kopīgu bērnu viņiem nav. Vīrietis agrā vecumā negaidīti pārcieš insultu un atrodas komā. Ir jāpieņem lēmumi par viņa ārstniecību. Dzīvesbiedre ir gatava darīt visu iespējamo, lai mīļotā drauga stāvoklis uzlabotos, viņa pat ir atradusi ārstēšanās iespējas privātā klīnikā, kur sola optimistiskākus rezultātus. Tomēr vīrieša vienīgais dēls no pirmās laulības naudas trūkuma dēļ iebilst. Viņš ir pārliecināts, ka veselība uzlabosies, arī netērējot naudu, ja tas tā būs lemts. Ja nē, tad jāpieņem likteņa lēmums. Ārsti ņem vērā tikai dēla viedokli, jo likuma priekšā dzīvesbiedri ir svešinieki.

Nākotnes pilnvarojums

Respektējot cilvēka izvēli veidot vai neveidot attiecības un kopdzīvi, valsts šajā gribā neiejaucas. Taču jārēķinās ar to, ka nereģistrētās attiecībās partnerim nav tiesību pieņemt lēmumu par dzīvesbiedra ārstniecības gaitu, ja otrs veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj izdarīt šādu izvēli, ja vien pirms tam abas personas nav noslēgušas nākotnes pilnvarojuma līgumu pie notāra.
Nākotnes pilnvarojums dod šādas tiesības pieņemt lēmumu otra vietā tad, ja kādam no nereģistrētas kopdzīves partneriem veselības vai citu iemeslu dēļ tiek liegta iespēja saprast un vadīt savu rīcību. Noslēdzot nākotnes pilnvarojumu, uz laiku, kamēr dzīvesbiedram ir ierobežota rīcībspēja, pilnvarotajai personai ir tiesības viņa vārdā veikt darījumus, apsaimniekot īpašumus, kā arī pieņemt citus lēmumus. Nereti sastopamies ar gadījumiem, kad nepieciešami steidzami risinājumi - jāmaksā par medicīnas pakalpojumiem, jālemj par veselības aprūpes turpmāko gaitu un tamlīdzīgi. Ja nākotnes pilnvarojuma nav, jautājumi jārisina tiesas ceļā, kam nepieciešams gan laiks, gan līdzekļi.
Problēmas, ar kurām var sastapties faktiskās kopdzīves attiecībās, ir mantojuma tiesības, juridiskās tiesības uz kopīgu mantu, tiesības saņemt informāciju par partnera veselības stāvokli un iesaistīties ārstēšanas procesā, kā arī tiesības uz ienākuma nodokļa atvieglojumiem.
Nākotnes pilnvarojuma sagatavošana pie notāra maksā 78 eiro. Papildu izdevumi, kas var rasties, ir saistīti ar dažādu reģistru un informācijas pārbaudi, kas atkarīgs no katras konkrētās situācijas, piemēram, cik personas jāpārbauda reģistros, kuros reģistros, kāda vēl papildu informācija nepieciešama u.tml.

Dalies ar iniciatīvu un palīdzi savākt parakstus!

Viedokļa raksta avots: irlv.lv

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Iniciatīva “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” piedalīsies sarunu festivālā “LAMPA”22. Jun (2016)

Iniciatīvas pārstāvji informē, ka 1. jūlijā plkst. 18:00 sarunu festivāla “LAMPA” ietvaros notiks saruna “Kopdzīves likums: mīti un realitāte”. Tajā 5 sabiedrībā zināmi cilvēki skaidros 5 dažādus sabiedrībā izplatītus mītus par Kopdzīves likumu.

Sarunas dalībnieku vidū būs

- iniciatīvas autors un partijas “Latvijas attīstībai” vadītājs Juris Pūce
- Resursu centra sievietēm “MARTA” vadītāja Iluta Lāce
- sociālantropologs un “Stockholm School of Economics in Riga” asociētais profesors
Roberts Ķīlis
- latviešu rakstnieks, publicists, filozofs, tulkotājs un interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins
- bijusī Eiropas liberālās jaunatnes organizācijas (LYMEC) valdes locekle, “Baltic Liberal
Network” izveidotāja Jeļena Jesajana

Ieeja festivālā ir brīva.

AUTORS: ARTūRS TOMS PLEšS

Diskusija par kopdzīves likumu – 2. decembrī!02. Dec (2015)

2. decembrī, plkst. 18:30 ielūdzam uz diskusiju ar Juri Pūci, kas iniciējis balsu vākšanu platformā manabalss.lv par kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā.
Diskusijā runāsim par iniciatīvas virzību, jaunumiem, kā arī kopīgi meklēsim veidus, kā veicināt iedzīvotāju aktivitāti parakstoties. Diskusija norisināsies Stabu ielā 19. Vairāk informāciju meklē šeit https://www.facebook.com/events/467684370083330/

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Kopdzīves likumprojekts tiek pilnveidots!11. May (2015)

Ziņa no iniciatīvas autoriem: "Esam saņēmuši ierosinājumu no Resursu centra sievietēm "Marta" papildināt Kopdzīves likumprojektu ar regulējumu faktiskai kopdzīvei. Tā kā šim ierosinājumam pilnībā piekrītam, esam papildinājuši likuma tekstu ar jaunu 4. nodaļu. Lūdzam skatīt atjaunoto likuma redakciju http://ej.uz/kopdzives_likums . Argumentāciju par šīs likumprojekta nodaļas nepieciešamību iespējams dzirdēt radio raidījumā "Ģimenes studija", kur to skaidro Resursu centra sievietēm "Marta" vadītāja Iluta Lāce http://ej.uz/gimenes_studija "

AUTORS: MADARA PEIPIņA

IESPĒJA PARAKSTĪT INICIATĪVU ARĪ BEZ PIESLĒGŠANĀS INTERNETBANKAI24. Mar (2015)

Paldies, ka esi parakstījies – palīdzi savākt vēl vairāk parakstu! Tā kā daudziem parakstīties gribētājiem dažādu apstākļu dēļ nav piekļuves interneta bankām, ir izveidots iesniegums, lai iniciatīvu par Kopdzīves likuma pieņemšanu var atbalstīt bez pieslēgšanās tām. Padod šo ziņu tālāk! Lai to izdarītu: (1) Izprintē iesniegumu no saites: http://bit.ly/1ChJnPY (2) Aizpildi visu nepieciešamo informāciju (3) Nosūti iesniegumu uz adresi: Blaumaņa iela 5a-31, LV 1011, Rīga, Latvija, adresēts Jurim Pūcem. Visi paraksti kopā tiks nogādāti Saeimā!

AUTORS: MADARA PEIPIņA

ManaBalss.lv labās ziņas - Tavā e-pastā!

Mums ir daudz labu jaunumu - gribam par tiem pastāstīt arī Tev! Ieraksti savu e-pastu, un mēs ik mēnesi Tev tos nosūtīsim.

e-pasta adrese *



* Obligātie lauki