Šodien stājas spēkā partnerattiecību regulējums01. Jul (2024)

Ja gadījumā Tu šo ziņu saņem vairākkārt, tad tas ir tāpēc, ka esi parakstījis/-usi vairākas iniciatīvas par partnerattiecību juridisku atzīšanu Latvijā. Nedomājam Tevi "nospamot", bet radniecīgu iniciatīvu vienādu ziņu saņemšanas novēršanai ir nepieciešams zināms programmēšanas darbiņš. Pie pirmās iespējas to arī izdarīsim. Ja kas – piedošanu par šo dublēšanos. Lai laba vasara!

Veselas četras pilsoņu iniciatīvas un ar tām saistīts neatlaidīgs pilsoniskais lobijs deviņu gadu garumā. Protams, vēl daudz kas pirms un ap to, tomēr – tāds bija ceļš līdz partnerattiecību juridiskai atzīšanai Latvijā.

Pērn 9. novembrī Saeima pieņēma grozījumus vairākos normatīvajos aktos, kas turpmāk dod iespēju pilngadīgām personām neatkarīgi no to dzimuma juridiski nostiprināt savas attiecības, vēršoties pie notāra un noslēdzot partnerību. Grozījumi stājās spēkā šodien, 2024. gada 1. jūlijā.

Naktī uz 1. jūliju Jānis un Maksims jau savā starpā noslēdza partnerību un pēc tam apmainījās ar sudraba gredzeniem, par Latvijā pirmo pāri, kas šādi reģistrējuši partnerattiecības, raksta Delfi.

Pēc partnerības noslēgšanas Jāni un Maksimu sagaidīja svinīgā ceremonija Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē, kur piedalījās gan viņu draugi, gan organizācijas "Dzīvesbiedri" pārstāvji, kā arī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), kas uzrunā uzsvēra prieku un laimi būt klāt šādā brīdī.

Viņa pauda, ka ceļš uz regulējuma izstrādāšanu nebija gluds, taču bija laime pabeigt to, lai pēc tam cilvēki var vērtēt, kā to var papildināt. "Vēlos jūs apsveikt, ka esat paši, paši pirmie, kuri vēsturiski Latvijas tiesiskas demokrātiskas valsts cilvēktiesībām pasaka, ka katram cilvēkam ir tiesības būt laimīgam. Valsts to zina, atzīst, respektē un reģistrē," apsveikuma runā Maksimam un Jānim sacīja ministre.

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 77 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Pievērs uzmanību – ar Tevis atbalstīto iniciatīvu tematiski saistīts jautājums ir Saeimas dienaskārtībā!11. Jan (2021)

Nacionālās apvienības politiķi rosina Satversmē nostiprināt vīrieša un sievietes veidotās ģimenes jēdzienu.

Izsaki par to savu viedokli, balsojot par vai pret šādu ieceri! Iepriekš autorizējies platformā, lai ar šo un citiem balsojumiem veidotu savu profilu un noskaidrotu atbilstību starp Taviem ieskatiem un politiķu balsojumiem Saeimā.

Proti, Satversmes pants, kurā pašlaik ir iekļauts jēdziens “laulība”, tiktu papildināts šādi: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”

Nacionālā apvienība, pamatojot šādu ierosinājumu, runā par vērtībām, “kas gadu simtiem mūsu tautai un tās kultūrai bijušas īpaši tuvas un pat svētas”. Pēc šī politiskā spēka domām, viena no šīm vērtībām ir arī izpratne par ģimeni, kuras pamatu veido tēvs un māte – vīrietis un sieviete –, un viņu bērni.

Tādējādi likumprojekts iezīmējot trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene: laulības rezultātā, asinsradniecības rezultātā (vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu), kā arī adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai.

Šāds ierosinājums ir izpelnījies pretrunīgu reakciju. Piemēram, jaunatnes organizācija “Protests” uzsver, ka šādi netiks sniegta papildu aizsardzība ģimenei vai bērniem, bet gan atņemtas tiesības viena vecāka, kā arī viendzimuma partneru ģimenēm.

Avots: platforma ParvaiPret.lv

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīva ir noraidīta, bet diskusija turpinās29. Jan (2020)

Pērn Saeimas politiskajā retorikā Dzīvesbiedru likuma formā atgriezās 12. Saeimā noraidītā Kopdzīves likuma iniciatīva. To piedāvāja "Attīstībai/Par!", un tā pamatā bija ManaBalss platformā atbalstu guvusī iniciatīva "Par kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā". Tās autori un domubiedri patlaban veic aptauju "Par Dzīvesbiedru likuma nepieciešamību", kurā piedalīties piedāvājam arī noraidītās iniciatīvas atbalstītājus, jo diskusija par šo jautājumu acīmredzami turpinās.

2019. gada vasaras vidū par likumprojekta nodošanu skatīšanai komisijās balsoja 23 deputāti, bet pret bija 60 deputāti. Balsošanas iznākumu protokolā redzams, ka par bija visi A/P un JV deputāti, kā arī seši deputāti no "Saskaņas". Šis likumprojekts ir to jautājumu lokā, par kuriem valdības veidošanas procesā 2019. gada ziemā tika nolemts, ka tajos koalīcijas partneriem būs brīvs balsojums.

"Dzīvesbiedru likuma mērķis ir aizsargāt cilvēkus, kuri nav laulībā, un rast viņiem regulējumu tām dzīves jomām, par kurām, iespējams, ne vienmēr aizdomājamies laikus, kā rezultātā sekas var būt smagas vai pat graujošas," argumentē aptaujas veidotāji.

"Šobrīd mums ir iespēja skaidrot plašākai sabiedrībai, kāpēc Dzīvesbiedru likumprojekts ir tik ļoti nepieciešams. Ikviens stāsts ir pelnījis būt sadzirdēts un ikviens cilvēks - uzrunāts! Tāpēc aicinām izteikt savu viedokli un aizpildīt aptauju par nereģistrēto pāru vajadzībām."

Autori norāda, ka iegūtie dati apkopotā veidā tālāk tiks izmantoti kampaņas ietvaros.

Apsver savu atbalstu arī jaunajām iniciatīvām platformā ManaBalss!

AUTORS: MANA BALSS

Dzīvesbiedru likumu tomēr tālāk nevirzīs20. Jun (2019)

Saeimas deputāti nevirzīs tālākai skatīšanai partijas „Attīstībai/Par!” un „Jaunās Vienotības” parlamentāriešu izstrādāto Dzīvesbiedru likumprojektu, kas paredz papildu regulējumu nelaulātu pāru statusam, ziņo LSM.

Par likumprojekta nodošanu skatīšanai komisijās balsoja 23 deputāti, bet pret bija 60 deputāti. Balsošanas iznākumu protokolā redzams, ka par bija visi A/P un JV deputāti, kā arī seši deputāti no „Saskaņas”. Šis likumprojekts ir to jautājumu lokā, par kuriem valdības veidošanas procesā šoziem tika nolemts, ka tajos koalīcijas partneriem būs brīvs balsojums.

Pirms balsojuma Saeimā risinājās garākas diskusijas, jo par likumprojekta nodošanu komisijai debatēt iepriekš bija pieteikusies no „Saskaņas” ievēlētā deputāte Jūlija Stepaņenko. Iznākumā iespēja tika liegta likumprojekta izstrādātājiem un aizstāvjiem. Atsevišķi parlamentārieši pauda uzskatu, ka radušos situāciju izmanto tie, kuri nevēlas, lai likumprojekts tiktu pieņemts, un aicināja liegt J. Stepaņenko kāpt tribīnē. Tomēr vairums Saeimas deputātu uzsvēra, ka J. Stepaņenko ir visas tiesības debatēt par likumprojektu un parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) ļāva procesu turpināt, norādot uz to, ka neviens nevar „monopolizēt „pareizo viedokli””.

J. Stepaņenko no Saeimas tribīnes atgādināja notikumus Krievijā pēc revolūcijas 1917. gadā, kad varu ieguvušie Ļeņins un Trockis ķērās pie privātās dzīves reformēšanas un aizrāvās ar laulības jēdziena regulēšanu, sasaistot to tikai ar kopīgu mājsaimniecību. J. Stepaņenko pauda, ka vara ir sākusi noniecināt ģimenes vērtības un aizmirst, ka ES ir balstīta kristietībā, un aicināja „balsot „par” tos, kuri likumprojektu ir iesnieguši”.

Pret likumprojektu runāt pieteicies bija NA deputāts Jānis Iesalnieks, kurš norādīja uz Latvijas Satversmes 110. pantu, kas esot veltīts laulības institūcijas aizstāvēšanai, un Dzīvesbiedru likums radīšot tikai paralēlu institūciju.

Likumprojekta mērķis ir „atzīt un aizsargāt dzīvesbiedru savienību, regulēt dzīvesbiedru, kuru starpā noslēgts dzīvesbiedru līgums, personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteikt gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, nodrošinot šo personu tiesību uz ģimenes dzīvi aizsardzību”.

Saskaņā ar sabiedriskās iniciatīvas piedāvājumu, dzīvesbiedru līgumu nevarētu noslēgt persona, kura nav sasniegusi pilngadību, atrodas laulībā vai noslēgusi spēkā esošu dzīvesbiedru līgumu. Tāpat līgumu nevarētu noslēgt ar radiniekiem taisnā līnijā, māsu, brāli, pusmāsu vai pusbrāli. Aizliegts būtu dzīvesbiedru līgums starp adoptētāju un adoptēto, kā arī līgums starp aizbildni un aizbilstamo, kamēr nav izbeigtas aizbildnības attiecības.

Likumprojekta autori piedāvā noteikt, ka dzīvesbiedru līgums tiktu noslēgts notariālā akta kārtībā, personīgi klātesot abām personām. Tiesības noslēgt dzīvesbiedru līgumu būtu personiskas, un līguma slēdzējus nevarētu atvietot pilnvarnieki. Informāciju par noslēgto dzīvesbiedru līgumu plānots reģistrēt Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā.

Prasību par dzīvesbiedru līguma atzīšanu par spēkā neesošu varētu iesniegt viens no dzīvesbiedriem vai trešā persona, kuras tiesības dzīvesbiedru līgums aizskar, iecerējuši likumprojekta autori. Atzīstot dzīvesbiedru līgumu par spēkā neesošu, saskaņā ar likumu katrs no dzīvesbiedriem paturētu savu mantu, kura tam piederējusi pirms dzīvesbiedru savienības, kā arī to mantu, ko viņš pats iegādājies dzīvesbiedru savienības laikā.

Avots: LSM; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Dzīvesbiedru likuma formā Saeimā atgriežas noraidītā Kopdzīves likuma iniciatīva19. Jun (2019)

Jau rīt, 20. jūnijā, Saeimas sēdē tiks izskatīts apvienības „Attīstībai/Par!” piedāvātais Dzīvesbiedru likuma projekts, kas pēc būtības parlamenta dienaskārtībā atjauno pērn noraidīto Kopdzīves likumu. Tā pamatā bija ManaBalss platformā atbalstu guvusī iniciatīva „Par kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā”.

Kopumā desmit „Attīstībai/Par!” un „Jaunās Vienotības” deputāti, kas parakstījuši likumprojekta iesniegumu, piedāvā Dzīvesbiedru likumā noteikt dzīvesbiedru līgumu un faktisko savienību. Likuma projekts paredz noteikt iespēju cilvēkiem notariāli slēgt dzīvesbiedru līgumu, kā arī tiesai atzīt faktisko dzīvesbiedru savienību starp personām, kuras nav noslēgušas līgumus.

Viena no iesniedzējām, deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska (A/P) sociālajos tīklos savu lēmumu komentē šādi: „Es uzskatu, ka ģimenes pamatā ir rūpes vienam par otru, ne tik daudz – zīmogs pasē. Ceru, ka ar šo likumprojektu mēs uzsāksim tik nepieciešamo diskusiju, lai likumiski sakārtotu un nodrošinātu to, kas reālajā dzīvē jau eksistē – mūsdienu ģimene.”

Likuma projektā dzīvesbiedrus piedāvāts definēt kā divas fiziskas personas, „kuru starpā ir cieša sociālā saikne ar mērķi rūpēties vienam par otru un kuru starpā ir noslēgts dzīvesbiedru līgums”, kas ir rakstveida vienošanās, kura mērķis ir reģistrēt divu personu dzīvesbiedru savienību.

Savukārt ar faktiskajiem dzīvesbiedriem likumā piedāvāts definēt divas fiziskas personas, starp kurām pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, kas ir savienība starp personām, kas nav laulātas un nav noslēgušas dzīvesbiedru līgumu, bet šo personu savstarpējās attiecības atbilst šajā likumā noteiktajām dzīvesbiedru savienības pazīmēm.

Avots: LSM; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Kopdzīves likums paredzami atgriezīsies politiskajā dienaskārtībā24. Jan (2019)

Reģionālā reforma un elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK) ir starp Krišjāņa Kariņa valdības prioritātēm, ko atzīst visas koalīcijas partijas. Šie ir divi arī caur ManaBalss.lv platformu virzīti likumdošanas grozījumu priekšlikumi, un vēl divi – par nelaulāto dzīvesbiedru tiesību paplašināšanu jeb kopdzīves likumu un Stambulas konvencijas ratifikācija ‒ ir atrunāti jaunās valdības sadarbības līgumā.

Pirmie divi jautājumi un nacionāla mēroga dialoga nepieciešamība par reģionālo reformu tika diskutēta jaunās valdības prioritātēm veltītā LTV raidījumā „Tieša runa”.

No jaunās valdības raidījumā piedalījās finanšu ministrs Jānis Reirs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, un starp sarunas ekspertiem bija arī platformas ManaBalss.lv vadītājs Imants Breidaks.

Par reģionālās reformas nepieciešamību starp klātesošajiem valdīja praktiski vienprātība, un tika ieskicēts arī konceptuāls plāns, kā to īstenot.

Politiski nokaitētais OIK jautājums bija karstais kartupelis arī „Tieša runa” diskusijā. Klātesošie acīmredzami mulsa, ko praktiski nozīmēs valdībai uzliktais pienākums no 31. marta atcelt OIK. Saeima to atbalstīja plenārsēdē 10. janvārī, «lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem,» kā to formulē LVPortals.lv. Klātesošie ministri ļāva saprast, ka juridiski korekta OIK atcelšana, kas neizslēdz arī tiesvedības ar investoriem, reāli varētu prasīt trīs gadus.

Trešais paredzamais valdības dienaskārtības punkts, kas sakrīt ar ManaBalss.lv iniciatīvām, ir kopdzīves likuma aktualitātes atjaunošana. Tā zem formulējuma „nelaulāto dzīvesbiedru tiesību paplašināšana; kopdzīves likums” ir redzama valdības sadarbības līguma 2.8. punktā. Tas paredz, ka atsevišķos jautājumos valdības koalīcijas partneriem būs pieļaujams brīvais balsojums un ka koalīcijas partneri respektēs cits cita tiesības virzīt likumprojektus.

Starp tiem ir uzskaitīts arī kopdzīves likums un „Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu” jeb Stambulas konvencija. Tā ir ceturtais ar ManaBalss.lv platformas iniciatīvām sakritīgais valdības paredzamās dienaskārtības punkts.

Attiecībā uz reģionālo reformu, ko virzīs VARAM, ministrs J. Pūce sacīja, ka tas būs trīs līmeņu process. Sākumā būs valdības vienošanās deklarācija par reformu, kam tam sekos augstākas detalizācijas pakāpe un saskaņošana ar iesaistītajām pusēm, bet trešajā posmā jau pēc konsultācijām – iepriekš nolemtā revīzija, likumprojektu izstrāde un virzība Saeimā un ieviešana dzīvē.

Pēc konceptuālas politiskās vienošanās būs „ierobežots laiks – varbūt divi mēneši, kuros jābūt piedāvājumam, kas būtu politiskais piedāvājums,” teica ministrs.

Uz raidījuma vadītāja Gunta Bojāra repliku, vai vienošanās nozīmēs, ka politiķi kādā vakarā uzzīmēs, kā izskatīsies Latvijas jaunā karte, J. Pūce atbildēja: „Atslēga ir pakalpojumu pieejamība – kāds sabiedriskais pakalpojums tiek nodrošināts vienā vai otrā pašvaldības līmenī. Pēdējos gados valsts līmenī ir veikts daudz pētījumu par to, kādi pakalpojumi ir nepieciešami, kādā apjomā un pie kāda pašvaldības iedzīvotāju skaita ko var nodrošināt. Tā bilde ir jāsaliek kopā, un es uzticos ekspertu sagatavotajām pozīcijām.”

Kad jau būs valdības vienošanās par šādu pakalpojumu kartējumu kā reformas pamatu, tad nākamais solis ir detalizētāks piedāvājums pašvaldībām. „Tas jau ir jādod plašai sabiedrības apspriešanai. Tā nevar būt tikai formāla procedūra – „nāciet un rakstiet vēstules”, bet mēs arī kā VARAM dosimies pie pašvaldību iedzīvotājiem.” Ministrs arī apsolīja, ka VARAM brauks uz visām pašvaldībām, kuras reformas gaitā būs paredzēts konsolidēt ar lielākajiem kaimiņiem.

Gan J. Pūce, gan abi pārējie ministri piekrita, ka reģionālajai reformai principā ir pietiekama leģitimitāte – šis punkts bija gandrīz katras partijas programmā. Tāpēc tautas balsojums tam nav vajadzīgs, secināja klātesošie. Tomēr sabiedrības iesaiste un reāls nacionāla līmeņa dialogs ir noteikti nepieciešams.

Tas paredzami varētu ilgt astoņus līdz deviņus mēnešus, un pēc šā cikla „apkopojam datus un analizējam priekšlikumus no jauna, kam seko gala politiskais lēmums valdībā, likumprojektu izstrāde un to virzība Saeimā,” komentēja J. Pūce.

Savukārt organizācijas ManaBalss vadītājs Imants Breidaks debatēs par reģionālo reformu sacīja, ka „valsts pašlaik „sekmīgi” pieviļ iedzīvotājus mazajās pašvaldībās, kurās nav naudas, un kuras nespēj pakalpojumu grozu realizēt. Un valsts pieviļ arī tos, kas dzīvo t.s. bagātajās pašvaldībās ‒ tajās, kas subsidē Izlīdzināšanās fondu, jo viņu nomaksātie nodokļi tiek pārnesti uz citām vietām. Tai pašā laikā ir svarīgi, lai pakalpojumu grozs būtu pilnīgi vienāds visiem iedzīvotājiem, jo likuma priekšā mēs taču vēl joprojām esam vienlīdzīgi.”

Vienlaikus šis ir jautājums par demokrātisku dialogu, J. Pūces liktajam uzsvaram pievienojās I. Breidaks. „Esmu priecīgs dzirdēt, ka dialogs tiešām ir paredzēts, jo iedzīvotāji Latvijā no politiskās varas tomēr ir ļoti, ļoti tālu. Viņi jūtas „sekmīgi”, mērķtiecīgi vai netīšām, bet atsvešināti – es nezinu, kā, bet tā nu tas konsekventi gadās.”

„Politiskajās partijās mēs aizvien negribam stāties – tas viss mums ir svešs. Nevalstiskajās organizācijās aizvien mēs negribam piedalīties, jo – kādēļ gan? Rezultāts ir tāds, ka jaunieši saka, ka savā dzīvē viņi ļoti maz ko var ietekmēt,” situāciju raksturoja I. Breidaks. „Un, kad viņi izaug par pieaugušajiem, viņi saka jau ar pārliecību – ka viņi neko nevar ietekmēt. Lai iedzīvotāji justos iesaistīti, līdzatbildīgi un justu atgriezenisko saiti ar varu, ir virkne veicamo soļu.”

„Šai valdībai ir sakarīgas iespējas palīdzēt Latvijai izkāpt no tās bedres, kas saistās ar demokrātijas atvērtību un neatvērtību. Pērn organizācijas „Civitas” pētījumā Latvijas demokrātijas statuss tika pazemināts no atvērtas (open) uz sašaurinātu (narrowed),” raidījumā norādīja I. Breidaks. „Jaunās valdības iespēja ir atgriezt mūs tai statusā, ka Latvija ir progresīva, inovatīva valsts, kurā demokrātija ir maksimāli atvērta un pieejama.”

Organizācijas ManaBalss praksē jau ir nacionāla līmeņa dialoga pieredze platformā #ManaEiropa. Tie bija partnerībā ar Ārlietu ministriju rīkotie «Dialogi par Eiropas nākotni». Tiešsaistes dialogu platformā #ManaEiropa tika apkopotas Latvijas iedzīvotāju idejas un priekšlikumus par Eiropas nākotni un dota iespēja par tiem balsot un izšķirt, kas ir vēlamākā ES politika dažādos aktuālos jautājumos.

Platformas pamatā esošā tehnoloģija var tikt piemērota nacionāla līmeņa dialogiem par jebkuru tēmu, ieskaitot reģionālo reformu. Jānorāda, ka šis digitālās demokrātijas rīks var būtiski papildināt klātienes tikšanās un diskusijas, kas aizvien ir un paliek efektīvas nacionāla līmeņa politisko jautājumu komunicēšanā. Tā tas notika gan «Dialogu par Eiropas nākotni» kampaņā, gan var eventuāli būt saistībā ar VARAM apņemšanos apmeklēt katru no reformas skartajām mazākajām pašvaldībām.

Avots: LSM; Delfi.lv; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Kristīne Garina, Linda Freimane: Kopdzīves likums. Valsts, kas cīnās pret savējiem22. Mar (2018)

Bērns saslimis, bet bērna vecāks darba specifikas dēļ nevar steidzami dabūt slimības lapu un šodien palikt mājās. Taču dzīvesbiedrs, kuram tas būtu daudz vieglāk, nav tiesīgs uz slimības lapu bērna slimības dēļ.

Karjeras ierēdnim tiek piedāvāts interesants darbs ārzemēs. Ir iespēja pārcelties kopā ar ģimeni, bet viņa otrajai pusei ir liegta iespēja braukt līdz, lai gan viņi ir kopā jau deviņus gadus un darbs ir uz vismaz trim gadiem.

14 gadus vecai meitenei avārijā iet bojā abi vecāki, un viņai jāmaksā 12 000 eiro mantojuma nodoklī, kā rezultātā viņa būs spiesta pārdot dzīvokli, kurā ir uzaugusi.

Iesniedzot čekus par attaisnotajiem izdevumiem VID, sava dzīvesbiedra čekus iesniegt nevar. Bet parasti taču var?
Vai šādas situācijas šķiet absurdas? Diemžēl tās ir realitāte daudzām Latvijas ģimenēm. Kā tas var būt? Vienkārši tāpēc, ka ģimeni veido viendzimuma pāris un – arvien biežāk – viņu bērns vai bērni. Viendzimuma pāri ik dienu saskaras ar problēmām, kuras varētu pavisam vienkārši atrisināt, ja pārī būtu divi pretēja dzimuma cilvēki.

Neko no minētā nevar atrisināt pie notāra, ar līgumiem, pilnvarām vai testamentu.

Paskatīsimies realitātē. Latvijā ir bērni, kas aug pie viena no vecākiem, pie sava bioloģiskā vecāka un audžuvecāka, pie abiem šķirtajiem bioloģiskajiem vecākiem un viņu jaunajiem dzīvesbiedriem, pie omes, pie mammas un mammas māsas, audžuģimenē, bērnunamā un, jā, arī pie diviem vecākiem, kas ir viena un tā paša dzimuma. Nevienam nav jāprasa atļauja, izvēloties savu dzīvesbiedru, un nevienai sievietei nav jāatskaitās par ģimenes stāvokli, pirms viņa izvēlas dzemdēt bērnu. Neviena no šīm ģimenēm nav "slikta", "nepilnīga" vai "neveiksmīga", kamēr bērns tajā var justies drošs un izaugt par laimīgu un pieaugušai dzīvei sagatavotu cilvēku. Vienīgais, kas patiešām ir slikti un ko var uzskatīt par lielu neveiksmi un "nepareizu ģimeni", ir tas, ka Latvijā daudzi bērni vispār nezina, kas ir vecāku mīlestība.

Vai valsts uzdevums ir radīt taisnīgus un pēc iespējas labākus apstākļus visiem šeit dzimušajiem bērniem, vai tomēr piekrītam, ka valsts bērnus drīkst šķirot pēc tā, kāda dzimumu kombinācija ir viņu vecākiem?

Vai tas ir bērna interesēs, ka viņa otrā mamma, kas viņu nav dzemdējusi, bet bijusi ar viņu kopā no pirmās dienas un ir ilgstošās, mīlošās attiecībās ar bērna bioloģisko mammu, nevar dabūt slimības lapu, kad bērns slimo, pat ja viņas darbs ir elastīgāks un labāk savienojams ar bērna aprūpi nekā otras, bioloģiskās, mammas darbs? Vai tas ir pareizi, ka jaunietei jāmaksā milzīgs mantojuma nodoklis, saņemot mantojumu no cilvēka, kas viņu visu dzīvi audzinājis un uzturējis, tikai tāpēc, ka šis cilvēks nav viņas bioloģiskais vecāks un nav varējis "sakārtot" savas attiecības ar cilvēku, ar kuru dzīvojis kopā kā ģimene turpat visu dzīvi? Savukārt, ja vecāki, pie kā viņa uzaugusi, būtu precējušies, nodoklis nesasniegtu pat 20 eiro?

Ja no ģimenes budžeta samaksātās nauda par ārstēšanos vai izglītību vienam no ģimenes locekļiem, kam šobrīd nav ienākumu, viena ģimene var atgūt 25% attaisnoto izdevumu, savukārt cita nevar nevis tāpēc, ka nevēlas juridiski noformēt savas attiecības, bet nevar to izdarīt, vai valsts šos cilvēkus nav sašķirojusi mazāk svarīgos, kuriem šie it kā visiem paredzētie finansiālie atvieglojumi vienkārši nepienākas, pat ja viņi vēlas spert visus soļus, lai likuma prasības pildītu? Vai valsts ar šiem juridiskajiem un finanšu mehānismiem nav uzņēmusies regulēt, ar ko tās pilsoņi, nodokļu maksātāji, veido savu ģimenes dzīvi? Vai valsts liek izvēlēties starp attiecībām un karjeru identiskā situācijā, kādā pretējā dzimuma pārim šāda izvēle nebūtu jāizdara?

Kāpēc pieļaujam, ka valsts iedala mūsu cilvēkus svarīgākos un mazāk svarīgos? Šķiro ģimenes tādās, kam pienākas valsts rūpes un aizsardzība, un tādās, kam ne, balstoties nevis uz pāra vēlmi reģistrēt savas attiecības un apliecināt savu vēlmi būt kopā, mīlēt un uzticēties viens otram, bet tikai tajā, kāda dzimuma cilvēki veido šo pāri, tādējādi nostādot arī šo pāru bērnus diskriminējošā situācijā?

Kā reakciju uz muļķīgo lielīšanos ar to, ka tikai ar vienas balss pārsvaru Saeimas komisija ieteica noraidīt Kopdzīves likuma iniciatīvu, kas, lai gan regulē visu pāru nereģistrēto kopdzīvi, tiek saskatīts kā bieds Satversmē definētajai laulībai, LGBT cilvēki un viņu atbalstītāji sociālajos medijos sāka aktīvi lietot plaši izplatīto Latvijas simtgades tēmturi #EsArīEsmuLatvija, jo mēs visi veidojam šo valsti. Mēs visi esam Latvijas neatkarības un brīvības sastāvdaļa. Mēs visi gribam piederēt šai valstij un būt līdzvērtīgi valsts un likuma priekšā. Taču diemžēl realitātē tā nav. Tāpēc Latvijas simtgadē ir vērts atgādināt par to, ka mēs visi esam Latvija. Arī viendzimuma ģimenes. Arī viendzimuma ģimenēs augošie bērni. Arī viena vecāka ģimenē augošie bērni. Mēs visi esam Latvija. Ļoti gribētos to katru dienu atgādināt Latvijas likumdevējiem. Bet Saeima augstprātīgi nobalsoja par Kopdzīves likuma iniciatīvas noraidīšanu bez jebkādām debatēm, lemjot, ka lielai daļai šīs valsts pilsoņu šeit vienkārši nav vietas.

Pirms gandrīz 100 gadiem Latvija bija viena no progresīvākajām valstīm pasaulē un pasteidzās piešķirt sievietēm balsstiesības, pirms to bija izdarījušas daudzas citas Eiropas valstis. Pirms knapi 30 gadiem Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu parādīja apbrīnojamu valstisku briedumu un izcīnīja savu neatkarību – par spīti tam, ka neviens cits neticēja, ka tas varētu būt iespējams. Šodien, Latvijas simtgadē, mēs pārtopam par neiecietīgu un bailīgu valsti, kurā populisms, reliģisko līderu ietekme uz politiku un aizsēdējušos politiķu bailes no pārmaiņām ir aizkrāsojušas valstisko skatu uz realitāti.

Visi aptauju dati liecina, ka mūsu ir arvien mazāk, bērni nedzimst tikpat ātri, cik Latvijas iedzīvotāji dodas viņsaulē, Latvijas uzņēmumiem trūkst darbaspēka, Latvijas lauki iztukšojas un daudzas ģimenes un jauni cilvēki dodas prom labākas un drošākas dzīves meklējumos. Kamēr neveiksmīgos reemigrācijas plānos tiek tērētas milzu summas, lai atgrieztu aizbraukušos, ir viegli izmantojami bezmaksas mehānismi, kas palīdzētu noturēt Latvijā tos, kas (vēl) nekur nav aizbraukuši. Gribas jautāt, vai reemigrācija, tāpat kā atbalsts un atzīšana šeit Latvijā, paredzēta tikai "pareizām" ģimenēm?

Mēs šobrīd runājam par reāli eksistējošām ģimenēm un bērniem, kuriem jāpieņem lēmums – palikt šeit vai doties prom. Kāds politiķis par situāciju Latvijā nesen izteicās: "Kaut kāda nepieļaujama hipotētiska nākotne, kad bērniem varēs būt divi viena dzimuma vecāki." Tā ir šodienas realitāte jau simtiem Latvijas bērnu. Šo bērnu vecākiem atliek vai nu ticēt un dzīvot ar cerību, ka Latvija attīstīsies vienā virzienā ar Rietumeiropu vai Ziemeļvalstīm, vai tomēr nelikt uz spēles savas ģimenes un savu bērnu labklājību un pamest Latviju, kā to darījuši simtiem LGBT cilvēku, kas šeit vēl aizvien nav vienlīdzīgi likuma priekšā.

Viņi aizbrauc, atstājot aiz sevis sāpīgu tukšumu – gan viņu vecāku sirdīs, ģimenes ligzdās, draugu lokā, darbavietās un arī mūsu valsts ekonomikā. Kamēr valsts kaļ reemigrācijas plānus cilvēkiem, kas sen par mājām sauc kādu citu valsti, tā burtiski izstumj no savas apgādības un dzen prom cilvēkus, kas šeit dzīvo, strādā, maksā nodokļus, veido ģimeni, audzina bērnus, dodas 11. novembrī uz krastmalu un svin 4. maiju. Viss, ko viņi grib, ir tādu pašu aizsardzību kā visiem. Tikai valsts viņiem to nedod. Nevis tāpēc, ka nevar. Nevis tāpēc, ka tam ir kādi reāli šķēršļi vai lielas izmaksas. Tāpēc, ka kāds grib šķirot mūs pareizajos un nepareizajos. Tikai tāpēc vien.

Kāds ir risinājums?

Viss ir pavisam vienkārši, jo mums laimīgā kārtā nav jāizgudro divritenis. Mums kaimiņos ir visas Ziemeļvalstis – reģions, kurā ar prieku iekļaujamies ģeogrāfiski. Norvēģija? Dānija? Somija? Pasaules labklājības valstis ar vienu no augstākajiem cilvēku laimes indeksa rādītājiem. Ne tik tālu ir Rietumeiropa, kur tādas valstis kā Francija, Spānija un Vācija ir lieliski tikušas galā ar viendzimuma pāru vēlmi juridiski regulēt savas attiecības, nesagraujot laulības institūtu, ne samazinot dzimstību, ne ierobežojot reliģiskās jūtas. Spānija un Malta, divas no Eiropas katoliskākajām teritorijām, reģistrē viendzimuma laulības un turpina būt tradicionālas "vecās Eiropas" valstis.

Šajās valstīs, kopš laulības institūts ir pieejams visiem pāriem, absolūti nekas nav mainījies, izņemot iespēju tūkstošiem viendzimuma pāru teikt jāvārdu laulības ceremonijā. Vienlaikus nekur nav samazinājies pretējā dzimuma pāru laulību skaits, ja nu kāds par to bažījas. Spānijā laulības viendzimuma pāriem ir pieejamas jau no 2005. gada, un statistika par pēdējiem 13 gadiem ir pieejama visai plaša. Pēc ANO datiem, Somija šogad ir pasaules laimīgākā valsts. Vai tas neko nenozīmē mūsu likumdevējiem? Vai valsts iedzīvotāju laime un labklājība nav mērķis viņu darbam?

Ja ir apnicis mūs salīdzināt ar tuvākajiem kaimiņiem, ir iespēja vērst skatu plašajā pasaulē un paskatīties, kā viendzimuma partnerattiecības vai laulības ietekmējušas Kanādu, Austrāliju, Urugvaju, pat Dienvidāfriku. Protams, ir arī Igaunija, kur līdzīgs kopdzīves likums, kādu nupat pat apspriest atteicās Saeima, tika pieņemts 2015. gadā. Kas Igaunijā ir mainījies? Lielajam vairumam cilvēku, kas ir heteroseksuāli, pilnīgi nekas. Cilvēki dzīvo tāpat kā līdz šim. Tad par ko šobrīd cīnās tie, kas Latvijā tik spītīgi atsakās paskatīties realitātei acīs un pieņemt adekvātus likumus? Par to pašu neko. Cīņa ir tikai un vienīgi pret vienu daļu savas valsts piederīgo.

Tuvojas vēlēšanas. Jāpieņem lēmums, vai gribam, lai valsts aizsargā mūs visus, vai pieļaujam dalīt mūsu pašu tautu mazāk un vairāk vērtīgajos. Katrs no mums var būt nākamais, ko valsts kaut kādu iemeslu dēļ reiz izvēlēsies noniecināt. Sargāsim visus!

Kristīne Garina,
“Mozaīkas” valdes priekšsēdētāja
Linda Freimane,
bijusī “Mozaīkas” valdes priekšsēdētāja

Raksta avots: delfi.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

Saeimas deputāti noraida kopdzīves likuma iniciatīvu!15. Mar (2018)

Šodien Saeimas deputāti noraidīja vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu PAR KOPDZĪVES LIKUMA PIEŅEMŠANU LATVIJĀ.

Par iniciatīvas noraidīšanu ceturtdien balsoja 48 deputāti, pret bija 18 parlamentārieši, savukārt balsojumā atturējās četri deputāti, visi "Vienotības" pārstāvji. Pret iniciatīvas noraidīšanu balsoja "Vienotības" un pāris "Saskaņas" deputāti.
Skaties šeit - kurš deputāts balsoja PAR noraidīšanu un kurš PRET!

Iniciatīvas autori norāda uz galvenajiem zaudējumiem, kas saistīti ar iniciatīvas noraidīšanu:
- Partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, arī turpmāk nedrīkstēs pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā.
- Nelaulāts dzīvesbiedrs arī turpmāk nesaņems sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā.
- Nelaulāti dzīvesbiedri arī turpmāk nesaņems nodokļu atvieglojumus, nevarēs mantot, nesaņemes atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā.

"Man žēl, ka atsevišķi Saeimas deputāti uzskatīja par nepieciešamību apturēt iniciatīvas tālāku virzību. Tas tikai parāda šo Saeimas deputātu cinisko attieksmi pret tūkstošiem Latvijas ģimeņu," norādīja iniciatīvas autors Pūce.

"Iniciatīvas, kura ir likumīgā kārtā savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu, noraidīšana, to nemaz neapspriežot atbildīgajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, neveicina demokrātisku procesu attīstību. Es vēlos atgādināt, ka mēs nevēlamies ar Kopdzīves likuma palīdzību veikt kādas izmaiņas sabiedrībā. Mēs reaģējam un aicinām Saeimu reaģēt uz tām izmaiņām, kas jau sabiedrībā ir notikušas" turpināja Pūce.

AUTORS: ZIŅAS MB

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien aicina Saeimai noraidīt iniciatīvu par Kopdzīves likumu!07. Mar (2018)

Komisijas deputāts Raivis Dzintars (NA) aicināja iniciatīvu noraidīt, savukārt komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (S) aicināja iniciatīvu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai tālākai izskatīšanai.

Deputātu vairākums atbalstīja Dzintara priekšlikumu un iniciatīvu noraidīja. "Par" Dzintara priekšlikumu balsoja pieci deputāti no deviņiem klātesošajiem, novēroja portāls "Delfi".

Partijas "Latvijas attīstībai" valde trešdien jau paudusi sašutumu par Saeimas komisijas lēmumu "nerisināt objektīvu un Latvijas sabiedrībā jau esošu problēmu, bet tā vietā izvēloties to vienkārši ignorēt", portālu "Delfi" informēja partijas ģenerālsekretārs Viesturs Liepkalns.

"Man žēl, ka atsevišķi Saeimas deputāti uzskatīja par nepieciešamību apturēt iniciatīvas tālāku virzību. Tas tikai parāda šo Saeimas deputātu cinisko attieksmi pret tūkstošiem Latvijas ģimeņu," norādījis iniciatīvas autors Juris Pūce.

"Iniciatīvas, kura ir likumīgā kārtā savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu, noraidīšana, to nemaz neapspriežot atbildīgajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, neveicina demokrātisku procesu attīstību. Es vēlos atgādināt, ka mēs nevēlamies ar Kopdzīves likuma palīdzību veikt kādas izmaiņas sabiedrībā. Mēs reaģējam un aicinām Saeimu reaģēt uz tām izmaiņām, kas jau sabiedrībā ir notikušas" turpinājis Pūce.

2014. gadā Igaunijā pieņemtais Kopdzīves likums paredz iespēju nelaulātiem pāriem iespēju pie notāra reģistrēt savu kopdzīvi, kas nodrošinās atbilstošas civilas un administratīvās tiesībās. Papildus tam Kopdzīves likumprojekta iniciatīvā iestrādāts mehānisms, kas paredz arī faktiskā kopdzīvē dzīvojošu pāru tiesības uz valsts aizsardzību.

Dalies ar jaunumiem savos sociālajos tīklos!

Ziņas avots: delfi.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

ManaBalss.lv atbilde uz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas aplamo iesniegumu01. Feb (2018)

Arī ManaBalss.lv komanda jūt, ka vēlēšanas tuvojas!

Vakar ManaBalss.lv tika uzaicināta uz Saeimu, lai atbildētu uz LRA frakcijas priekšsēdētājas Nellijas Kleinbergas iesniegumu, kurā tā maldīgi apgalvo, ka autori iniciatīvu PAR KOPDZĪVES LIKUMA PIEŅEMŠANU LATVIJĀ iesnieguši citā redakcijā, nekā pilsoņi par to parakstījušies.

Jāatzīst, ka bijām pārsteigti par sacelto traci, kura pamatā valda iespējams nekompetence, neuzmanība, vai arī kādi ar nākamajām Saeimas vēlēšanām saistīti faktori. Nepilnīgās un kļūdainās informācijas dēļ, ko piesauca Kleinbergas kundze, laiks ir jātērē gan mums, gan arī komisijām, lai izskatītu deputātes iesniegumu, kas balstās uz nepareiziem faktiem.

Atkārtosim punktu, pie kura vienmēr strikti pieturamies - autori un ManaBalss.lv nemaina iniciatīvas tekstus, nedz arī pielikumus brīdī, kad parakstu vākšana ir sākusies. Arī šajā gadījumā Saeimā iesniegta pirmā un vienīgā iniciatīvas versija.

Nobeigumā vēlamies aicināt iedziļināties un pārbaudīt informāciju jebkuram, kurš gatavojas izteikt aplamus apgalvojumus vai izvērst apzinātu ManaBalss.lv nomelnošanu, jo šajā gadījumā ir skaidri redzams, ka ir veikta virspusēja faktu pārbaude pirms iesnieguma nodošanas komisijai.

AUTORS: ZIŅAS MB

Saeimā iesniegta Kopdzīves likuma iniciatīva!16. Jan (2018)

Partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Juris Pūce Saeimā iesniedzis portālā “Manabalss” savāktos parakstus par Kopdzīves likuma iniciatīvu.

15. janvāri, partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs un iniciatīvas “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” autors Juris Pūce iesniedzis Saeimā minētās iniciatīvas parakstus, lai uzsāktu Kopdzīves likuma apspriešanu parlamentā.

Kopā par Kopdzīves likuma iniciatīvu parakstījušies 10 276 cilvēki un tuvākajā laikā izstrādātais likumprojekts tiks skatīta Saeimā.

Juris Pūce skaidro, ka valsts esošai varai, pieņemot Kopdzīves likumu, ir iespējams nodemonstrēt izlēmību un ieņemt aktīvu lomu sabiedrībā nozīmīgu problēmu risināšanā.

“Saeimai šī ir lieliska iespēja pierādīt, ka tā spēj risināt Latvijai nozīmīgas problēmas un nodrošināt vienlīdzīgu tiesisko aizsardzību visām Latvijas ģimenēm. Ir jābeidz šķirot ģimenes labajās un ne tik labajās. Valstij ir jārada tiesisks regulējums, reaģējot uz sabiedrībā notiekošajām tendencēm – šobrīd lielākā daļa bērnu dzimst ārpus laulības un pāri aizvien mazāk izvēlas slēgt laulības saites, tādējādi negūstot tiesisku aizsardzību no valsts. Atbilstoši 2014. gadā Latvijas Zvērinātu notāru padomes un pētījumu centra “SKDS” veiktajai aptaujai, 70% Latvijas iedzīvotāju kopdzīvi bez laulības uzskata par pieņemamu. Tāpat arī viendzimuma ģimenēm, kuras ir daļa no mūsu sabiedrības, šobrīd nav nekāda valsts aizsardzības mehānisma. Tāpēc ir ļoti būtiski, ka Kopdzīves likums Latvijā tiek pieņemts un ģimenes - aizsargātas,” skaidro Pūce.

Latvija šobrīd ir viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā nepastāv Kopdzīves likums vai tam līdzīga juridiska forma.

Vai Tev šī ziņa šķiet svarīga? Dalies ar to tālāk!

AUTORS: ZIŅAS MB

Saeimā iesniegti paraksti par Kopdzīves likuma iniciatīvu15. Jan (2018)

Šodien, 15. janvāri, partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs un iniciatīvas “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” autors Juris Pūce iesniedzis Saeimā minētās iniciatīvas parakstus, lai uzsāktu Kopdzīves likuma apspriešanu parlamentā.

Kopā par Kopdzīves likuma iniciatīvu parakstījušies 10 276 cilvēki un tuvākajā laikā izstrādātais likumprojekts tiks skatīta Saeimā.

Juris Pūce skaidro, ka valsts esošai varai, pieņemot Kopdzīves likumu, ir iespējams nodemonstrēt izlēmību un ieņemt aktīvu lomu sabiedrībā nozīmīgu problēmu risināšanā.

“Saeimai šī ir lieliska iespēja pierādīt, ka tā spēj risināt Latvijai nozīmīgas problēmas un nodrošināt vienlīdzīgu tiesisko aizsardzību visām Latvijas ģimenēm. Ir jābeidz šķirot ģimenes labajās un ne tik labajās. Valstij ir jārada tiesisks regulējums, reaģējot uz sabiedrībā notiekošajām tendencēm – šobrīd lielākā daļa bērnu dzimst ārpus laulības un pāri aizvien mazāk izvēlas slēgt laulības saites, tādējādi negūstot tiesisku aizsardzību no valsts. Atbilstoši 2014. gadā Latvijas Zvērinātu notāru padomes un pētījumu centra “SKDS” veiktajai aptaujai, 70% Latvijas iedzīvotāju kopdzīvi bez laulības uzskata par pieņemamu. Tāpat arī viendzimuma ģimenēm, kuras ir daļa no mūsu sabiedrības, šobrīd nav nekāda valsts aizsardzības mehānisma. Tāpēc ir ļoti būtiski, ka Kopdzīves likums Latvijā tiek pieņemts un ģimenes - aizsargātas,” skaidro Pūce.

Latvija šobrīd ir viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā nepastāv Kopdzīves likums vai tam līdzīga juridiska forma.

Par Kopdzīves likumu:

Šobrīd valsts apgrūtina nelaulātu pāru dzīvi, bieži vien radot necilvēcīgas situācijas. Piemēram, partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā. Nelaulāts dzīvesbiedrs nesaņem sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā. Nelaulāti dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus, nevar mantot, nesaņem atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā.

Kopdzīves likums paredz šis un vēl daudzas neuzskaitītas, bet daudzām ģimenēm aktuālas problēmas, risināt. Kopdzīves likuma projekts ir izstrādāts pēc Igaunijā pieņemtā Kopdzīves likuma parauga. Tas paredz iespēju nelaulātiem pāriem iespēju pie notāra reģistrēt savu kopdzīvi, kas nodrošinās atbilstošas civilas un administratīvās tiesībās. Papildus tam Kopdzīves likumprojekta iniciatīvā iestrādāts mehānisms, kas paredz arī faktiskā kopdzīvē dzīvojošu pāru tiesības uz valsts aizsardzību.

AUTORS: JURIS PŪCE

"Bailes no viendzimuma pāriem liedz daļai sabiedrības saskatīt ieguvumus visai sabiedrībai no Kopdzīves likuma pieņemšanas," komentē iniciatīvas autors Juris Pūce.22. Dec (2017)

"Kopdzīves likums palīdzēs daudzām Latvijas ģimenēm un vairums ieguvēju būs tieši abu dzimumu pāri. Bailes no viendzimuma pāriem liedz daļai sabiedrības saskatīt ieguvumus visai sabiedrībai no Kopdzīves likuma pieņemšanas. Bailēm ir lielas acis un tās bieži rāda ko tādu, kas nemaz nav taisnība. Tā arī šajā gadījumā - Rasnača cenšanās ieraudzīt Kopdzīves likumā viendzimuma laulības ir tikai iedomas. Labs, demokrātisks Kopdzīves likums palīdzēs visai sabiedrībai un šādam mērķim būtu jābūt jebkuram politiķim, arī Rasnača kungam," savu viedokli izsaka iniciatīvas autors, atsaucoties uz nesen medijos izskanējušo tieslietu ministra Dzintara Rasnača nostāju par kopdzīves likuma pieņemšanu.

Ministrs savā sociālā tīkla «Facebook» profilā izteicies, ka "Šis solis ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma kopdzīves, tam sekojošas viendzimuma laulības un bērnu adopcijas šādā laulībā legalizāciju," turpinot "Par šādu notikumu virzības realitāti liecina Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse. Ja valsts ar šādu likumu ir legalizējusi ārpuslaulības kopdzīvi, tad tās pienākums ir spert arī nākamos soļus šajā virzienā - viendzimuma partnerība, viendzimuma laulības un tiesības adoptēt bērnus."

Ja nepiekrīti Rasnača kunga viedoklim - paraksties un dalies ar iniciatīvu, lai to pēc iespējas ātrāk varētu iesniegt Saeimā!

Ziņas avots: tvnet.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

Aicinām piedalīties diskusijā “Kopdzīve un / vai laulība?"27. Oct (2017)

Lai rosinātu sabiedrību diskutēt par aktuālām un sabiedrībai nozīmīgām tēmām, Kaņepes Kultūras centrs kopā ar iniciatīvu platformu ManaBalss.lv uzsāk diskusiju ciklu “ManaBalss diskutē”. 30. oktobrī pl. 19 Kaņepes Kultūras centrā notiks pirmā no diskusijām - “Kopdzīve un / vai laulība?

Diskusiju “Kopdzīve un / vai laulība?” moderēs Artis Ozoliņš, tajā piedalīsies iniciatīvas autors Juris Pūce, Siguldas katoļu draudzes prāvests Rihards Rasnacis, kustības "Īsta mīlestība gaida” lektors Ulvis Kravalis un organizācijas “Mozaīka” vadītāja Kristīne Garina.

Gaidīsim ikvienu interesentu, lai kopīgi aizsāktu šo diskusiju ciklu!

Spied šeit, lai uzzinātu vairāk par pasākumu!

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja izsakās par sarežģījumiem, kuri var rasties nereģistrētās attiecībās08. Aug (2017)

Mūsdienās daudz pāru dzīvo nereģistrētās attiecībās. Arvien biežāk tiek uzskatīts, ka laulība jeb, kā saka - "zīmogs pasē" neko nemaina. Tomēr tā ir tikai puse patiesības, jo var rasties riski nodokļu, mantojuma, medicīnas aprūpē un citās jomās. Kā rūpēties par savu un sava mīļotā cilvēka tiesisko drošību attiecībās, kuras nav reģistrētas laulībā?

70% Latvijas iedzīvotāju atbalsta kopdzīvi bez laulības - tā liecina pirms dažiem gadiem Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) pētījums. Tāpat pēdējās desmitgadēs trīskāršojies nereģistrētās attiecībās dzimušo bērnu skaits.

Dzīvojot nereģistrētās jeb faktiskas kopdzīves attiecībās, savai un savu mīļoto - partneru un bērnu - tiesiskajai drošībai jāpievērš īpaša vērība. Visbiežāk faktiskās kopdzīves attiecību riski parādās tieši neparedzētās un sarežģītās dzīves situācijās - piemēram, sastopoties ar nopietnām veselības problēmām vai attiecību izbeigšanās gadījumā, kad rodas strīdi par uzturlīdzekļiem, kopīga īpašuma sadali vai kredīta atmaksu.

Tiesības pieņemt lēmumu otra vietā

Pacientu tiesību likums paredz - ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu viņa vietā ir pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērniem, pacienta vecākiem, pacienta brālim vai māsai, vecvecākiem, mazbērniem. Bet likumā nav ne vārda par to, ka šāda atļauja būtu jāprasa cilvēkam, ar kuru viņš dzīvojis zem viena jumta. Diemžēl var būt pat tādas situācijas, kad ārsts atsakās sniegt jebkādus skaidrojumus par smagi slimā cilvēka veselības stāvokli likuma priekšā svešajai sievietei vai vīrietim, par spīti tam, ka tas ir viņa dzīvesbiedrs ilgus gadus.
Iedomāsimies situāciju, kurā pāris nodzīvojis kopā 10 gadus, kopīgu bērnu viņiem nav. Vīrietis agrā vecumā negaidīti pārcieš insultu un atrodas komā. Ir jāpieņem lēmumi par viņa ārstniecību. Dzīvesbiedre ir gatava darīt visu iespējamo, lai mīļotā drauga stāvoklis uzlabotos, viņa pat ir atradusi ārstēšanās iespējas privātā klīnikā, kur sola optimistiskākus rezultātus. Tomēr vīrieša vienīgais dēls no pirmās laulības naudas trūkuma dēļ iebilst. Viņš ir pārliecināts, ka veselība uzlabosies, arī netērējot naudu, ja tas tā būs lemts. Ja nē, tad jāpieņem likteņa lēmums. Ārsti ņem vērā tikai dēla viedokli, jo likuma priekšā dzīvesbiedri ir svešinieki.

Nākotnes pilnvarojums

Respektējot cilvēka izvēli veidot vai neveidot attiecības un kopdzīvi, valsts šajā gribā neiejaucas. Taču jārēķinās ar to, ka nereģistrētās attiecībās partnerim nav tiesību pieņemt lēmumu par dzīvesbiedra ārstniecības gaitu, ja otrs veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj izdarīt šādu izvēli, ja vien pirms tam abas personas nav noslēgušas nākotnes pilnvarojuma līgumu pie notāra.
Nākotnes pilnvarojums dod šādas tiesības pieņemt lēmumu otra vietā tad, ja kādam no nereģistrētas kopdzīves partneriem veselības vai citu iemeslu dēļ tiek liegta iespēja saprast un vadīt savu rīcību. Noslēdzot nākotnes pilnvarojumu, uz laiku, kamēr dzīvesbiedram ir ierobežota rīcībspēja, pilnvarotajai personai ir tiesības viņa vārdā veikt darījumus, apsaimniekot īpašumus, kā arī pieņemt citus lēmumus. Nereti sastopamies ar gadījumiem, kad nepieciešami steidzami risinājumi - jāmaksā par medicīnas pakalpojumiem, jālemj par veselības aprūpes turpmāko gaitu un tamlīdzīgi. Ja nākotnes pilnvarojuma nav, jautājumi jārisina tiesas ceļā, kam nepieciešams gan laiks, gan līdzekļi.
Problēmas, ar kurām var sastapties faktiskās kopdzīves attiecībās, ir mantojuma tiesības, juridiskās tiesības uz kopīgu mantu, tiesības saņemt informāciju par partnera veselības stāvokli un iesaistīties ārstēšanas procesā, kā arī tiesības uz ienākuma nodokļa atvieglojumiem.
Nākotnes pilnvarojuma sagatavošana pie notāra maksā 78 eiro. Papildu izdevumi, kas var rasties, ir saistīti ar dažādu reģistru un informācijas pārbaudi, kas atkarīgs no katras konkrētās situācijas, piemēram, cik personas jāpārbauda reģistros, kuros reģistros, kāda vēl papildu informācija nepieciešama u.tml.

Dalies ar iniciatīvu un palīdzi savākt parakstus!

Viedokļa raksta avots: irlv.lv

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Iniciatīva “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” piedalīsies sarunu festivālā “LAMPA”22. Jun (2016)

Iniciatīvas pārstāvji informē, ka 1. jūlijā plkst. 18:00 sarunu festivāla “LAMPA” ietvaros notiks saruna “Kopdzīves likums: mīti un realitāte”. Tajā 5 sabiedrībā zināmi cilvēki skaidros 5 dažādus sabiedrībā izplatītus mītus par Kopdzīves likumu.

Sarunas dalībnieku vidū būs

- iniciatīvas autors un partijas “Latvijas attīstībai” vadītājs Juris Pūce
- Resursu centra sievietēm “MARTA” vadītāja Iluta Lāce
- sociālantropologs un “Stockholm School of Economics in Riga” asociētais profesors
Roberts Ķīlis
- latviešu rakstnieks, publicists, filozofs, tulkotājs un interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins
- bijusī Eiropas liberālās jaunatnes organizācijas (LYMEC) valdes locekle, “Baltic Liberal
Network” izveidotāja Jeļena Jesajana

Ieeja festivālā ir brīva.

AUTORS: ARTŪRS TOMS PLEŠS

Diskusija par kopdzīves likumu – 2. decembrī!02. Dec (2015)

2. decembrī, plkst. 18:30 ielūdzam uz diskusiju ar Juri Pūci, kas iniciējis balsu vākšanu platformā manabalss.lv par kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā.
Diskusijā runāsim par iniciatīvas virzību, jaunumiem, kā arī kopīgi meklēsim veidus, kā veicināt iedzīvotāju aktivitāti parakstoties. Diskusija norisināsies Stabu ielā 19. Vairāk informāciju meklē šeit https://www.facebook.com/events/467684370083330/

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Kopdzīves likumprojekts tiek pilnveidots!11. May (2015)

Ziņa no iniciatīvas autoriem: "Esam saņēmuši ierosinājumu no Resursu centra sievietēm "Marta" papildināt Kopdzīves likumprojektu ar regulējumu faktiskai kopdzīvei. Tā kā šim ierosinājumam pilnībā piekrītam, esam papildinājuši likuma tekstu ar jaunu 4. nodaļu. Lūdzam skatīt atjaunoto likuma redakciju http://ej.uz/kopdzives_likums . Argumentāciju par šīs likumprojekta nodaļas nepieciešamību iespējams dzirdēt radio raidījumā "Ģimenes studija", kur to skaidro Resursu centra sievietēm "Marta" vadītāja Iluta Lāce http://ej.uz/gimenes_studija "

AUTORS: MADARA PEIPIŅA

IESPĒJA PARAKSTĪT INICIATĪVU ARĪ BEZ PIESLĒGŠANĀS INTERNETBANKAI24. Mar (2015)

Paldies, ka esi parakstījies – palīdzi savākt vēl vairāk parakstu! Tā kā daudziem parakstīties gribētājiem dažādu apstākļu dēļ nav piekļuves interneta bankām, ir izveidots iesniegums, lai iniciatīvu par Kopdzīves likuma pieņemšanu var atbalstīt bez pieslēgšanās tām. Padod šo ziņu tālāk! Lai to izdarītu: (1) Izprintē iesniegumu no saites: http://bit.ly/1ChJnPY (2) Aizpildi visu nepieciešamo informāciju (3) Nosūti iesniegumu uz adresi: Blaumaņa iela 5a-31, LV 1011, Rīga, Latvija, adresēts Jurim Pūcem. Visi paraksti kopā tiks nogādāti Saeimā!

AUTORS: MADARA PEIPIŅA