Esam saņēmuši iniciatīvas "Par latgaliešu tradicionālo (P. Stroda) rakstību" autores Dr. philol. Ievas Zuicenas analītisku izvērsumu par viņas rosināto likumdošanas grozījumu – atcelt 2007. gada latgaliešu pareizrakstības noteikumus, atstājot spēkā 1929. gadā pieņemto ortogrāfiju. Publicējam autores rakstīto šeit pilnībā. Ja atbalsti šo Ievas Zuicenas rosināto iniciatīvu, dalies ar tās saiti savu draugu un paziņu lokā, sevišķi sociālajos medijos! Pašlaik pilsoņu iniciatīvu platformā Manabalss.lv var parakstīties par latgaliešu tradicionālās (P. Stroda) rakstības saglabāšanu. Šī ir jau otrā reize, kad tiek organizēta parakstu vākšana. 2013. gadā tika savākti un Tieslietu ministrijā iesniegti 3000 iedzīvotāju parakstu, lai 2007. gadā pieņemtie latgaliešu pareizrakstības noteikumi tiktu mainīti un tiktu respektēta P. Stroda vadītās komisijas izstrādātā ortogrāfija. Kāpēc ir tik svarīgi atbalstīt pareizrakstības noteikumus, ko Izglītības ministrija apstiprināja tālajā 1929. gada 19. jūnijā? Šī rakstība ir mūsu kultūrvēsturiskais mantojums, kurā tapis nozīmīgs (iespējams, pats nozīmīgākais) latgaliešu literatūras devums. Padomju drukas aizlieguma laikā šādā ortogrāfijā tika iespiesti izdevumi trimdā. Vladislavs Lōcs savā izdevniecībā iznākušās grāmatas (daiļliteratūru, zinātniskus pētījumus, kalendārus, almanahus u.c.) krāja un glabāja ar domu, ka tā būs trimdas dāvana atkal brīvajai dzimtenei. Diemžēl pats izdevējs nepiedzīvoja šo brīdi, taču viņa vēlme tika izpildīta. 1990. gadu sākumā grāmatas dažādos veidos (gan sūtot pa pastu, gan vedot ar autobusu) no Vācijas tika nogādātas Latvijā. Ja ļausim mūsu tradicionālajai ortogrāfijai pazust, vai nākotnē būs kāds, kas spēs izlasīt, piemēram, M. Bukša pētījumu “Pīzeimes par senejū latgaļu resp. latvīšu volūdu”? Izstrādājot 1929. gada ortogrāfiju, kas pamatojās uz Dienvidlatgales izlokšņu materiālu, tika iedibināta latgaliešu literārā jeb rakstu valoda. Tā ir kā valodas virsslānis, kas stāv pāri atsevišķajām izloksnēm, un tajā nav vietas rusicismiem un citiem nevēlamiem aizguvumiem. Pēc pareizrakstības noteikumu pieņemšanas un apstiprināšanas P. Strods aicināja tautiešus ievērot jauno ortogrāfiju un visiem lietot vienotu valodu. Šis norādījums tika ievērots līdz pat 20. gs. 90. gadiem, kad Latvija atguva neatkarību. 1992. gadā apgāda "Lielvārds" izdevumā iznāca J. Cibuļa un L. Leikumas "Latgalīšu ābece (lementars)", kas sabiedrībā sacēla veselu sašutuma vētru. Vislielākie iebildumi bija par divskaņu ō un ē rakstību ar diviem burtiem. Latgaliešu ābece bija ļoti vajadzīga, taču ne šādā, patvaļīgi pieņemtā ortogrāfijā! Zīmīgi, ka grāmata tika izdota ar valsts (Izglītības ministrijas) atbalstu un atļauju. Kaut arī lielākajai sabiedrības daļai jaunā rakstība nebija pieņemama, un to kritizēja ne tikai tauta, bet arī speciālisti, valodas reformatori turpināja savu. Lūk, ko 1993. gadā rakstīja latgaliešu rakstniece Natālija Giluča (citēju saīsināti): "Sākoties atmodai, atsāku rakstīt, jo atmiņu pierakstu, uzmetumu sakrājies bija daudz. Tāpat kā jaunībā, arī tagad rakstīju latgaliski, kā biju mācījusies pie Jaunās Derības tulkotāja – direktora A. Broka, kā rakstīta visa latgaļu literatūra bezmaz gadsimta ilgumā gan brīvajā Latvijā, gan trimdā. Bet no pierobežas, no Ludzas puses nākušie zinātnieki toties apgalvo, ka šī valoda esot pārāk letonizēta, sterila, tamdēļ atmetama. Tā, piemēram, latviskā pazuda, izgaisa vietā liekams "pareizākais" propula; ābeces vietā no pagājušā gadsimta pārņemtais poliskais lementars. Ir tāda sajūta, ka šīs akcijas nolūks ir vēl ciešāk saistīties ar visu slāvisko, nevis tuvināties latviskajam, jo, šķiet, visam pamatā ir doma par latgaļu valodas iznīcināšanu arī priekšdienās, jo pusgadsimta ilgumā to bija paveikuši komunisti. Arī es ar "veco rakstību" jūtos padzīta no kāda "dārziņa". Tāpēc arī šī rindas nerakstu vairs latgaliski." 2003. gadā Valsts valodas centrā tika izveidota Latgaliešu rakstības apakškomisija. Nav zināms, kam pieder ideja jaunos pareizrakstības noteikumus pieņemt "mājas kārtībā", bez valdības vai vismaz ministrijas akcepta. Katrā ziņā nākamajā gadā pēc noteikumu pieņemšanas arī atsevišķā brošūrā tika izdoti jaunie latgaliešu pareizrakstības noteikumi (LR Tieslietu ministrijas Valsts valodas centrs. Latgaliešu pareizrakstības noteikumi. Rīga – Rēzekne, 2008). 2007. gada latgaliešu valodas reforma ārēji tika pasniegta kā tīri valodnieciska akcija. Grozījumus pareizrakstībā pamatoja ar it kā nepieciešamību pabeigt 1929. gadā pieņemto ortogrāfiju un paša P. Stroda izteikto vēlmi pēc divskaņu ē un ō rakstījuma ar diviem burtiem. Savukārt ar lozungu "tuvināt rakstu valodu tautas runai" tika attaisnota mērķtiecīga valodas pārveidošana par latgaliešu un krievu valodas mistru ar dažādiem vārdu izkropļojumiem un nozīmju sagrozījumiem, lai to vairs nevarētu uzskatīt par latviešu valodai piederīgu. Pašreizējā situācija ar latgaliešu valodu man atgādina milzu aisbergu, kam redzama tikai neliela virsotne, kamēr lielākā un bīstamākā daļa peld zem ūdens un nav saskatāma. Tieši leduskalna neredzamā daļa kuģotājiem rada vislielākos draudus. 2007. gada valodas reforma, manuprāt, ir politisku, Krievijas interesēm atbilstīgu mērķu īstenošana, kas izpildīta ar mūsu pašu aktīvu atbalstu un līdzdalību. Pagaidām vēl nav izdevies pasludināt "jauno" latgaliešu valodu par citu, atsevišķu valodu, kas radītu leģitīmu Latgales autonomijas izveidei. Tomēr nav nekādas garantijas, ka šī ideja kādā brīdī netiek realizēta. Nobeigumā gribu aicināt tautiešus turēt godā un cieņā savu valodu. Tā ir sena, pat ļoti sena valoda, kuras pēdas saskatāmas pasaules vecākajos rakstu pieminekļos, kas rakstīti sanskritā. Latgaļu valoda neapšaubāmi ir tā pati latviešu valoda, tikai vecāka un vairāk saglabājusi senās pagātnes liecības. Un latgalieši ir tādi paši latvieši kā kurzemnieki, vidzemnieki vai zemgalieši. Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 65 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Latgaliešu valoda un politiskās intereses: aisberga redzamā un neredzamā daļa04. Oct (2023)
Pārstāvis: Ieva ZuicenaPublicēta: 14. Aug (2023)PAR LATGALIEŠU TRADICIONĀLO (P. STRODA) RAKSTĪBU
Iniciatīva tiks iesniegta Valsts prezidentam
2007. gadā Valsts valodas centrā tika pieņemti jauni latgaliešu pareizrakstības noteikumi, kuros tika mainīta divu divskaņu rakstība (ō vietā uo un ē vietā ie). Noteikumos tika ierakstīts, ka pieļaujama arī 1929. gadā pieņemtās Pētera Stroda komisijas izstrādātās ortogrāfijas lietošana. Tas bija ar lielām pūlēm panākts kompromiss, ko izcīnīja tie toreizējās pareizrakstības komisijas locekļi, kuri neatbalstīja paredzētos jaunievedumus. Kopš tā laika latgaliešu rakstu valodā pastāv divi rakstības veidi, taču tie neatrodas līdzvērtīgās pozīcijās. Katoļu baznīca un daļa izdevniecību izdod tekstus saskaņā ar 1929. gada pareizrakstības noteikumiem, bet par valodu atbildīgās valsts iestādes un vairākas sabiedriskās organizācijas atzīst un lieto tikai jauno ortogrāfiju. Skolās latgaliešu rakstu valodas mācīšana notiek pēc 2007. gada noteikumiem, tāpat jaunajā rakstībā jābūt visām izkārtnēm, uzrakstiem un ceļa zīmēm. Tradicionālā jeb P. Stroda komisijas izstrādātā ortogrāfija tiek ignorēta arī tad, kad latgaliskie teksti parādās kopnacionālajos izdevumos (piem., laikrakstos, Dziesmu svētku programmās). Netiek ņemts vērā tas, kas 1929. gada latgaliešu pareizrakstības noteikumiem ir augstāks statuss – tie savulaik apstiprināti Izglītības ministrijā, kamēr 2007. gada noteikumi stājušies spēkā bez ministrijas akcepta, tikai ar Valsts valodas centra direktora un komisijas priekšsēdētājas parakstu. Priekšlikums ieviest divskaņa "o" rakstību ar diviem burtiem latviešu literārajā valodā (piem., ozols vietā rakstīt uozuols) nekavējoties tika noraidīts, bet latgaliešu rakstu valodā to ieviesa, neņemot vērā sabiedrības iebildumus. Šādā situācijā, kad it kā atļautas divas rakstības, bet oficiāli tiek atzīti un lietoti tikai 2007. gada noteikumi, rodas bažas, ka varētu aiziet nebūtībā viens no mūsu kultūrvēsturiskajiem mantojumiem – P. Stroda komisijas izstrādātā ortogrāfija, kurā tapis nozīmīgs (ja ne nozīmīgākais) latgaliešu literatūras devums un ko padomju drukas aizlieguma laikā rūpīgi kopa un uzturēja dzīvu mūsu tautieši trimdā.
2007. gada pareizrakstības reforma, kas tika ieviesta bez īstas vajadzības un voluntārā veidā, sašķēla latgaliešu sabiedrību divās pretējās nometnēs. Nespējot pieņemt valodas reformu, daudzi atteicās no latgaliešu valodas vispār. Tādēļ 2007. gada latgaliešu pareizrakstības noteikumi ir atceļami, atstājot spēkā 1929. gadā pieņemto ortogrāfiju. Ir jāpanāk, lai par valodu atbildīgās iestādes atzītu, cienītu un lietotu mūsu kultūrvēsturisko mantojumu – P. Stroda komisijas izstrādātos pareizrakstības noteikumus. Ir jādod bērniem iespēja skolās to apgūt, un pēc šiem principiem būtu noformējami arī latgaliskie uzraksti, izkārtnes un ceļa zīmes. Valsts valodas likums ir papildināms ar atsevišķu sadaļu, kurā būtu noteiktas latviešu kā valsts valodas un latgaliešu rakstu valodas attiecības.
Atceļot 2007. gada latgaliešu pareizrakstības noteikumus, kas tika pieņemti, nerēķinoties ar daudzu valodas lietotāju viedokli, tiktu atjaunots vēsturiskais taisnīgums, mazinātos sabiedrības sašķeltība, kā arī palielinātos sabiedrības interese par latgaliešu rakstu valodu un tās apguvi.
English
Latviski
