Pārstāvis: Ieva ZuicenaPublicēta: 14. AugPAR LATGALIEŠU TRADICIONĀLO (P. STRODA) RAKSTĪBU
Iniciatīva tiks iesniegta Valsts prezidentam
2007. gadā Valsts valodas centrā tika pieņemti jauni latgaliešu pareizrakstības noteikumi, kuros tika mainīta divu divskaņu rakstība (ō vietā uo un ē vietā ie). Noteikumos tika ierakstīts, ka pieļaujama arī 1929. gadā pieņemtās Pētera Stroda komisijas izstrādātās ortogrāfijas lietošana. Tas bija ar lielām pūlēm panākts kompromiss, ko izcīnīja tie toreizējās pareizrakstības komisijas locekļi, kuri neatbalstīja paredzētos jaunievedumus. Kopš tā laika latgaliešu rakstu valodā pastāv divi rakstības veidi, taču tie neatrodas līdzvērtīgās pozīcijās. Katoļu baznīca un daļa izdevniecību izdod tekstus saskaņā ar 1929. gada pareizrakstības noteikumiem, bet par valodu atbildīgās valsts iestādes un vairākas sabiedriskās organizācijas atzīst un lieto tikai jauno ortogrāfiju. Skolās latgaliešu rakstu valodas mācīšana notiek pēc 2007. gada noteikumiem, tāpat jaunajā rakstībā jābūt visām izkārtnēm, uzrakstiem un ceļa zīmēm. Tradicionālā jeb P. Stroda komisijas izstrādātā ortogrāfija tiek ignorēta arī tad, kad latgaliskie teksti parādās kopnacionālajos izdevumos (piem., laikrakstos, Dziesmu svētku programmās). Netiek ņemts vērā tas, kas 1929. gada latgaliešu pareizrakstības noteikumiem ir augstāks statuss – tie savulaik apstiprināti Izglītības ministrijā, kamēr 2007. gada noteikumi stājušies spēkā bez ministrijas akcepta, tikai ar Valsts valodas centra direktora un komisijas priekšsēdētājas parakstu. Priekšlikums ieviest divskaņa "o" rakstību ar diviem burtiem latviešu literārajā valodā (piem., ozols vietā rakstīt uozuols) nekavējoties tika noraidīts, bet latgaliešu rakstu valodā to ieviesa, neņemot sabiedrības iebildumus. Šādā situācijā, kad it kā atļautas divas rakstības, bet oficiāli tiek atzīti un lietoti tikai 2007. gada noteikumi, rodas bažas, ka varētu aiziet nebūtībā viens no mūsu kultūrvēsturiskajiem mantojumiem – P. Stroda komisijas izstrādātā ortogrāfija, kurā tapis nozīmīgs (ja ne nozīmīgākais) latgaliešu literatūras devums un ko padomju drukas aizlieguma laikā rūpīgi kopa un uzturēja dzīvu mūsu tautieši trimdā.
2007. gada pareizrakstības reforma, kas tika ieviesta bez īstas vajadzības un voluntārā veidā, sašķēla latgaliešu sabiedrību divās pretējās nometnēs. Nespējot pieņemt valodas reformu, daudzi atteicās no latgaliešu valodas vispār. Tādēļ 2007. gada latgaliešu pareizrakstības noteikumi ir atceļami, atstājot spēkā 1929. gadā pieņemto ortogrāfiju. Ir jāpanāk, lai par valodu atbildīgās iestādes atzītu, cienītu un lietotu mūsu kultūrvēsturisko mantojumu – P. Stroda komisijas izstrādātos pareizrakstības noteikumus. Ir jādod bērniem iespēja skolās to apgūt, un pēc šiem principiem būtu noformējami arī latgaliskie uzraksti, izkārtnes un ceļa zīmes. Valsts valodas likums ir papildināms ar atsevišķu sadaļu, kurā būtu noteiktas latviešu kā valsts valodas un latgaliešu rakstu valodas attiecības.
Atceļot 2007. gada latgaliešu pareizrakstības noteikumus, kas tika pieņemti, nerēķinoties ar daudzu valodas lietotāju viedokli, tiktu atjaunots vēsturiskais taisnīgums, mazinātos sabiedrības sašķeltība, kā arī palielinātos sabiedrības interese par latgaliešu rakstu valodu un tās apguvi.
English
Русский
Latviski
