Iniciatīvu Saeima pagaidām atstāj bez tālākas izskatīšanas, jo vēl nav paša dokumenta, par kuru spriest05. Jun

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē trešdien, 5. jūnijā, deputātu vairākums nolēma atstāt bez tālākas virzības sabiedrības iniciatīvu, kas aicina Latviju nepievienoties Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izstrādātajam Starptautiskajam nolīgumam par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām jeb tā dēvētajam "pandēmijas nolīgumam". Par šo lēmumu vēl jālemj Saeimas tuvākajā plenārsēdē, bet plenārsēdes Mandātu komisijas rekomendācijas ar sevišķi retiem izņēmumiem, bet kā likums ņem vērā.

Pamata arguments šādam komisijas lēmumam ir fakts, ka PVO dokuments vēl nav līdz galam izstrādāts. Deputāti gan pauda apņēmību par to debatēt pēc tam, kad tas būs tapis. Pēc Veselības ministrijas (VM) aplēsēm tas varētu būt pēc gada. Komisijas pieaicinātais eksperts, veselības ministra ārštata padomnieks sabiedrības veselības jautājumos Pēteris Apinis vērtēja, ka līdz lemšanai par šo dokumentu Saeimā varētu nonākt vispār pēc diviem gadiem.

VM savā komentārā informēja, ka diskusijas par šo nolīgumi ir ilgas un sarežģītas, tāpēc PVO dalībvalstu starpā šobrīd nav vienprātības par nolīguma saturu. VM prognozē, ka sarunas PVO līmenī turpināsies vēl vismaz vienu gadu.

Iniciatīva pauž bažas

Ideja par "pandēmiju nolīgumu" parādījās 2020. gada novembrī, kad Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels Parīzes Miera forumā ierosina izstrādāt starptautisku instrumentu par pandēmijām, liecina informācija Eiropadomes mājaslapā, publikācijā par komisijas lēmumu atgādina ziņu portāls Delfi. 2021. gada decembrī PVO asamblejas īpašā sesija vienojās sākt dokumenta izstrādi attiecībā uz pandēmiju novēršanu, gatavību pandēmijām, reaģēšanu uz tām un sarunas par to. Jauna nolīguma nepieciešamība tiek pamatota ar faktu, ka Covid-19 pandēmija parādīja, ka neviena valdība vai iestāde nevar viena pati novērst turpmāku pandēmiju draudus.

Iniciatīvas autore Jūlija Stepaņenko (Suverēnā Vara) komisijas sēdē uzsvēra, ka Latvija Covid-19 pandēmijā bija viena no centīgākajām valstīm, ieviešot ierobežojumus cilvēku pamattiesībām. Viņa pauda bažas, ka ar "pandēmijas nolīgumu" Latvijas valdība pārliks savu atbildību uz starptautisku līgumu un turpinās "terorizēt Latvijas iedzīvotājus". Politiķe secināja, ka "kāds jau ir ieplānojis pandēmiju un tagad nepieciešams sagatavot dokumentus, lai mēs varētu turpināt ciest".

Savukārt cilvēktiesību eksperte Baiba Rudevska atzina, ka viņa nav mediķe, tomēr viņai esot bažas par laboratorijām, kuras strādā ar patogēniem, un no tām varētu nākt draudi veselībai. Domājot par "pandēmiju nolīgumu", Rudovska aicināja ņemt vērā līdzšinējo pieredzi cīņā ar pandēmiju, tostarp juridiskos aspektus. Viņa norādīja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa patlaban skata vairākas pret Latviju sāktas lietas saistībā ar Covid-19 vakcināciju.

Tāpat B. Rudevska atzina, ka nolīguma kontekstā ir jārunā arī par pagājušajā nedēļā pieņemtajiem grozījumiem Starptautiskās veselības aizsardzības noteikumos, kurā atrunāta ārkārtējās situācijas izsludināšana pandēmijas gadījumā, ietverta "pandēmijas" definīcija utt.

Viņa aicināja nepārmest cilvēkiem, ka tie nodarbojas ar dezinformāciju, bet gan skaidrot nolīgumu un noteikums pieņemto "pandēmijas" definīciju.

VM aicina neizplatīt dezinformāciju

VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis atgādināja, ka "pandēmiju nolīgums" vēl tiek izstrādāts, kas aizņems vismaz gadu. Pēc viņa teiktā, līdz šim publiskotais dokumenta projekts ir nekonkrēts un neskaidrs, turklāt patlaban nav zināms, kāda būs tā gala versija. Tāpat viņš piebilda, ka nolīguma pieņemšanas gadījumā PVO, dokumentu sagaida sarežģīts un ilgs ratifikācijas process.

A. Uršuļskis uzsvēra, ka līdz šim izskanējušā informācija par "pandēmiju nolīgumu" ir dezinformācija.

Arī veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) ārštata padomnieks sabiedrības veselības jautājumos Pēteris Apinis piebilda, ka viņš seko līdzi šī dokumenta izstrādei, un norādīja, ka nolīguma redakcija noveco katru dienu. Skaidrojot nolīguma nepieciešamību, P. Apinis pauda, ka dokuments ir nepieciešams, lai pandēmijas gadījumā visas valstis būtu vienlīdzīgas. Viņš atgādināja, ka Covid-19 pandēmijā vakcīnas pret šo vīrusu saņēma tieši bagātākās valstis, kamēr citas – vēlāk.

Jautājumu atstāj bez virzības

Uzklausījis sēdes laikā sniegto informāciju, deputāts Edmunds Jurēvics (JV) aicināja iniciatīvu atstāt bez virzības, jo tajā pausts priekšlikums nepievienoties nolīgumam, kas nav un vēl ilgi nebūs izstrādāts.

Viņš piebilda, ka gadījumā, ja nākotnē šādas dokuments taps, tad Saeima skatīs un vērtēs – tas atbilst vai neatbilst Latvijas interesēm.

Opozīcijas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) tomēr norādīja, ka diskusija par šiem jautājumiem ir nepieciešama, jo lielai daļai sabiedrības ir palicis "nopietns rūgtums par to, kā valdība izrīkojās ar sabiedrību Covid-19 pandēmijas laikā".

Komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) secināja, ka deputāti patlaban spriež par dokumentu, kas neeksistē un varētu parādīties vien nākotnē, tāpēc arī viņš rosināja iniciatīvu nevirzīt tālāk. Šim viedoklim pievienojās vairākums komisijas locekļu.

Avots: Delfi

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 76 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Aktivizējam papildus parakstu vākšanu29. Apr

Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300.

Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".

Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši.

ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis.

Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta.

Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves.

Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai.

Iznākumā šis jautājums nonāca politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām bija jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai.

Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.

Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos!

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 76 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS