Cilvēkiem ar lieliem ienākumiem un vairākiem bērniem nav izdevīgi novēlēt pensijas 2. līmeņa uzkrājumus bērniem – tā aprēķinājis LTV Ziņu dienests. Šī ziņa sasaucas ar ManaBalss autoru iniciatīvu "Par mantojamu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu", kas ir apstiprināta Saeimā un kopš šā gada sākuma ir spēkā kā likums. Iniciatīvas autoru panāktā pārmaiņa gan risina uzstādīto pamatproblēmu – priekšlaicīgas nāves gadījumā iedzīvotāju 2. līmeņa uzkrājumi līdz šim tiešām ir aizgājuši valsts "kopējā katlā", un līdz ar iespēju atstāt savu uzkrājumu mantojumā šī problēma ir novērsta. Arī LTV ziņo, ka vēl pērn, kad iniciatīvas panāktā pārmaiņa vēl nebija spēkā, līdz pensijas vecumam Latvijā nenodzīvoja vairāk par 5000 otrā pensiju līmeņa dalībnieku, un viņu uzkrātais 2. pensiju līmeņa kapitāls 11 miljonu eiro apmērā tika ieskaitīts valsts budžetā. Iespēju pensiju 2. līmenī uzkrāto novēlēt citiem kopš gada sākuma ir izmantojuši jau 64’500 otrā pensiju līmeņa dalībnieku. Tomēr cilvēkiem ar lieliem ienākumiem un maziem bērniem izdevīgāk ir pāragras nāves gadījumā paredzēt, ka 2. līmeņa uzkrājums tiek ieskaitīts kopējā pensiju budžetā. Iemesls tam ir vienkāršs – palikušajam bērnam vai bērniem šādā situācijā vēlāk ilgstoši tiek nodrošināts daudz lielāks pielikumu pie apgādnieka zaudējuma pensijas. Tā LTV norāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās daļas vadītāja Baiba Felsberga. Ja bērns turpina mācīties, apgādnieka zaudējuma pensiju var maksāt pat līdz 24 gadu vecumam, bet bērnam ar invaliditāti – pat visu mūžu. Tāpēc var izrādīties, ka izdevīgāk ir atstāt uzkrāto 2. pensiju līmeņa kapitālu valstij. Piemēram, ja mirst 28 gadus jauns cilvēks, kuram ir viens bērns un 2. pensiju līmenī ir uzkrāti 1000 eiro, tad mantinieks no tiem saņem 800 eiro plus 151 eiro apgādnieka zaudējuma pensiju mēnesī. Savukārt, atstājot uzkrājumu valstij, apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs pieaug līdz 176 eiro mēnesī. Lielas algas saņēmējam ar vairākiem bērniem atstāt 2. līmeņa uzkrājumu valstij, nevis novēlēt mantiniekam vai pievienot citas personas 2. līmenī uzkrātajam, ir vēl izdevīgāk, lēš LTV Ziņu dienesta veiktais aprēķins. Tāpēc, izvēloties iespēju atstāt savu 2. līmeņa pensijas uzkrājumu mantojumā vai nāves gadījumā pievienot to citas personas pensijas uzkrājumam, iedzīvotājiem ir ieteicams vadīties pēc šiem apsvērumiem. Avots: LTV Ziņu dienests Tā kā esi ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk - iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme! ManaBalss.lv komanda
Pensijas mantošanas iespēja nav izdevīga visiem30. Jun (2020)
Iniciatīva atbalstīta!
Pārstāvis: IndexoPublicēta: 19. Oct (2017)PAR MANTOJAMU 2. PENSIJU LĪMEŅA UZKRĀJUMU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Aicinām noteikt: ja 2. pensiju līmeņa dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma, uzkrājums nododams dalībnieka mantiniekiem. 6 % tavas algas uzkrājas 2. pensiju līmenī, lai nākotnē tavai ģimenei būtu, no kā dzīvot. Pašreiz, ja tu ej bojā pirms pensijas vecuma, tava ģimene šo naudu pazaudē (dažos gadījumos tiek izmaksāta apgādnieka zaudējuma pensija). Pirmkārt, tas ir netaisnīgi. Otrkārt, tas mazina motivāciju maksāt nodokļus un sekot savam uzkrājumam. Zaudētā uzticība sistēmai ir ļoti būtiska, bet pienesums speciālajam pensiju budžetam, ko rada nemantojams pensiju kapitāls, ir samērā neliels. Tas pašreiz ir 6 – 7 miljoni EUR gadā. Salīdzinājumam – pagājušajā gadā 2. pensiju līmeņa pārvaldīšanas komisijās vien samaksājām 40 miljonus EUR.
Jāmaina Valsts fondēto pensiju likums, nosakot: Ja 2. pensiju līmeņa dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma, uzkrājums pilnā mērā nododams dalībnieka mantiniekiem. Pašreiz Saeima izskata Valsts fondēto pensiju likuma grozījumu likumprojektu. Grozījumi skars ieguldījumu ierobežojumus un pārvaldīšanas izmaksas – būtiskus jautājumus, kurus patiešām laiks risināt. Ir īstais brīdis izteikt skaidru, skaļu sabiedrības viedokli – līdz ar citiem grozījumiem jāievieš arī 2. pensiju līmeņa kapitāla mantojamība.
Šīs pārmaiņas uzlabos sabiedrības uzticību 2. pensiju līmenim un cels Latvijas iedzīvotāju iesaisti uzkrājumu veidošanā! Tās arī aizsargās ģimenes, kurās strādā tikai viens no laulātajiem.
Iniciatīvas jaunumi
Apsveicam iniciatīvas virzītājus un balsotājus – Latvijas iedzīvotāji varēs mantot savu tuvinieku otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu! Ceturtdien, 11. oktobrī, galīgajā lasījumā ir pieņemti attiecīgi grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, ziņo Saeima. «Man ir liels prieks par šo gadījumu, kad veiksmīgi ir sadarbojusies valsts, sabiedrība un privātais sektors,» telefonsarunā ar ManaBalss saka iniciatīvas virzītāja ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs. «Tas ir noticis par spīti skepsei, ka kaut kas tāds ir iespējams, un rezultāts rāda, ka – jā, var!» saka T. Kreicbergs. «Šis ir ļoti pozitīvs gadījums arī tāpēc, ka Indexo cilvēki par mantojamību ļoti bieži jautā, un šī ir pozitīva atbilde uz viņu un mūsu jautājumu.» Par sadarbību ar ManaBalss T. Kreicbergs saka: «Portāls ir ļoti lietderīgs un ērts, un, kas ir pats galvenais, cilvēki tam uzticas. Tā mēs arī varējām panākt, ka vairāk par 11 tūkstošiem cilvēku autorizējas caur internetbanku un paraksta mūsu iniciatīvu.» «Tā ir laba kombinācija – svarīgs jautājums, uzticība vēstījuma autoriem, kas šai gadījumā ir Indexo, un uzticama komunikācijas platforma, kāda ir ManaBalss.lv. Tas kopā beigās ir arī nostrādājis.» Saskaņā ar grozījumiem fondēto pensiju shēmas dalībnieks varēs izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2. pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas, ziņo Saeima. Paredzēts, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā vai arī pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam. Ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā un ņems vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.
Ja pensiju shēmas dalībnieka norādītā persona - mantinieks - būs mirusi pirms viņa nāves, par uzkrājuma mantinieku būs iespējams norādīt citu personu. Mantojumu izmaksās proporcionāli mantojuma apliecībā norādītajām mantojuma daļām. Mantinieks viņam pienākošos fondētās pensijas kapitālu arī varēs lūgt pievienot savam 2.līmeņa pensijas uzkrājumam.
Mantinieki pieteikties izmaksāt tiem pienākošos mantojuma daļu no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla varēs desmit gadu laikā. Pēc šī termiņa beigām uzkrājumu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā. Kārtību, kādā fondēto pensiju sistēmas dalībnieks veiks savu izvēli par pensijas kapitāla mantošanu un norādīs personu, kuras kapitālam pievienot savu uzkrājumu, kā arī kārtību kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veiks mirušā shēmas dalībnieka pensijas kapitāla pārskaitīšanu citai personai vai izmaksu mantiniekiem, noteiks Ministru kabinets. Ziņas zvērinātiem notāriem, kuri ved mantojuma lietu, par shēmas dalībnieka veikto izvēli un fondētās pensijas kapitāla vērtību mantojuma masas apzināšanai sniegs VSAA. Saeima, nosakot iespēju mantot 2. pensiju līmenī uzkrāto kapitālu, ir atbalstījusi šā gada janvārī parlamentā iesniegto kolektīvo iesniegumu, ko parakstījuši 10 156 pilsoņi. Jānorāda, ka ManaBalss.lv iniciatīvu ir parakstījuši 11514 cilvēki, bet, iniciatīvu virzot Saeimā, tiek pārbaudīti iniciatīvas parakstītāju dati, lai tie atbilstu likumā noteiktajiem kritērijiem – ka iniciatori var būt tikai Latvijas Republikas pilsoņi.
Uzvara iniciatīvai! Pensiju uzkrājumu mantošana apstiprināta Saeimā!11. Oct (2018)
Pensiju shēmas dalībnieks savu izvēli varēs mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, grozījumu izskatīšanas gaitā par likumprojekta virzību atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iepriekš atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.
Likumā noteikts minimālais fondētās pensijas kapitāla apmērs, pie kāda būtu lietderīgi veikt tā pievienošanu citas personas kapitālam vai mantošanu. Plānots, ka tas būs 35 procentu apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (patlaban 22,41 eiro). Šāds risinājums noteikts, lai mazinātu gadījumus, kad ilgstoši jāuztur uzkrājumi, par kuriem nelielās summas dēļ netiek pieprasīts mantojums.
Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.
Valsts fondēto pensiju likuma grozījumi trešajā un galējā lasījumā tiks skatīti septembrī. Esi domājis, kā 2. pensiju līmeņa mantošana darbosies praksē? Katrs 2. pensiju līmeņa dalībnieks varēs izvēlēties: 1. Atstāt kapitālu valsts speciālajam pensiju budžetam. Tas ir līdzšinējais risinājums – kapitāls tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.
Ja izvēle netiks veikta vispār, tiks piemērots 1. variants. Tiek plānots piemērot ierobežojumu mantojamā 2. pensiju līmeņa kapitāla apjomam: 1.No kapitāla, kurš uzkrāts līdz 2020. gada 1. janvārim, varēs mantot 80 procentus.
Ar 80 % ierobežojumu paredzēts kompensēt iemaksas, ko 2. pensiju līmenī līdz šim veikusi valsts – piemēram, bērnu kopšanas atvaļinājuma vai slimības lapas laikā. Turpmāk valsts šādos gadījumos veiks iemaksas līdzšinējā apmērā, bet visas iemaksas tiks novirzītas tikai 1. pensiju līmenim. Lasi vairāk par plānotajām izmaiņām un sagaidāmo: https://indexo.lv/blogs/ka-stradas-2-pensiju-limena-mantosana/ Dalies ar jaunumiem un seko līdzi iniciatīvas attīstībai!Saeima otrajā lasījumā atbalsta 2. pensiju līmeņa mantojamību!03. Jul (2018)
2. Pievienot kapitālu kādas konkrētas personas 2. pensiju līmeņa kapitālam.
3. Nodot kapitālu mantojumā (parastajā mantošanas kārtībā).
2.Kapitālu, kas uzkrāts, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, varēs mantot pilnā apmērā.
Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība, kādā fondēto pensiju sistēmas dalībnieks veic izvēli par fondētās pensijas kapitāla izmantošanu, paredz deputātu atbalstītais ierosinājums. Deputāti grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā atbalstīja otrajā lasījumā. Par tiem būs jālemj Saeimas sēdē, kā arī jāskata trešajā lasījumā. Dalies ar jaunumiem un seko līdzi iniciatīvas attīstībai! Ziņas avots: skaties.lv13. jūnijā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja 2. līmeņa pensiju uzkrājuma mantošanu!14. Jun (2018)
2. pensiju līmeņa uzkrājumu mantošana skaidrā naudā nozīmē, ka nauda pametīs pensiju sistēmu, vērtē ekonomikas eksperti. Tādēļ atbalstāms būtu tikai tāds mantošanas veids, kurā pensijas kapitāls tiktu pieskaitīts citas personas pensijas uzkrājumam. Šobrīd, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas, viņa uzkrājumi 2.pensiju līmenī nonāk valsts speciālajā budžetā, no kura pensijas tiek maksātas esošajiem pensionāriem. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šonedēļ konceptuāli atbalstīja ieceri 2.pensiju līmeņa uzkrājumus padarīt mantojamus. Mērķis ir mudināt iedzīvotājus veikt sociālās iemaksas un iznākt no ēnu ekonomikas. Komisijas sēdē uzkrājumu mantošanu atbalstīja pensiju plānu pārvaldītāji – Latvijas Komercbanku asociācija. Bankas "Luminor" eksperts Pēteris Strautiņš gan ir piesardzīgāks. Viņš atzīst – priekšlikums tiešām varētu palielināt 2.pensiju līmeņa pievilcību iedzīvotāju vidū, tomēr pastāv arī riski. "Ja nākotnē šī nauda kļūst mantojama, tad tie resursi, kas būtu bijuši pieejami sociālās apdrošināšanas sistēmai citiem mērķiem, viņi vairs nebūs pieejami. Pensiju nesasniegušo cilvēku radinieki varēs šo naudu vienkārši izņemt un izmantot savām vajadzībām," akcentē Strautiņš. Labklājības ministrijas (LM) informācija liecina, ka pagājušajā gadā pirms pensijas vecuma sasniegšanas nomira aptuveni 5 000 2. pensiju līmeņa dalībnieku. To kopējais uzkrājums, kas tika ieskaitīts speciālajā budžetā, bija 8,3 miljoni eiro. Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis norāda – tā nevar tikt uzskatīta par privātu naudu kā 3. pensiju līmenis, jo 2.pensiju līmenī nauda nonāk caur valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tāpēc Voļskis uzskata, ka nebūtu pareizi pensiju mantiniekiem ļaut uzkrājumus izņemt skaidrā naudā, jo tad nauda pamestu pensiju sistēmu. "Mantot kā naudas līdzekļus, es no savas puses neatbalstītu. Mehānisms, kādu es atbalstītu – šo pensiju 2.līmeņa naudu vai līdzekļus varētu mantot, bet tas tiktu mantots kā 2 pensiju līmeņa kapitāls, nevis brīvie naudas līdzekļi kā 3.pensiju līmenis, kur ir privātā nauda," norāda Voļskis. Iespēju 2.pensiju līmeņa uzkrājumus pēc nāves pieskaitīt cita cilvēka pensijas kapitālam paredz arī Saeimas komisijā atbalstītais variants. Tomēr pagaidām deputāti uzskata, ka jāparedz iespēja pensijas kapitālu izņemt arī skaidrā naudā, visdrīzāk, samaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Skeptiski par to gan ir valdības locekļi. Labklājības ministrs Jānis Reirs ('Vienotība") ir pret, piesardzīgs ir arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība). Tikmēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība) pensiju 2.līmeņa mantošanu atbalsta. Viņa neuzskata, ka tas būtiski ietekmētu pašu pensiju sistēmu. "Otrais pensiju līmenis ir domāts tiem cilvēkiem, jaunajiem cilvēkiem, kuri tagad strādā vai kuri tikai sāks strādāt. Šeit nav runa par pensijas vecumu sasniegušajiem vai cilvēkiem, kuriem tagad ir daudz gadu. Gluži tāpat kā pensiju trešais līmenis – trešais līmenis ir mantojams," viņa atzīmēja. Barča gan piebilst, ka svarīgi vienoties, kādi nodokļi par pensijas izņemšanu skaidrā naudā būtu jāmaksā valstij. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Vucāns iepriekš norādīja, ka pensiju mantošanai vajadzīgos grozījumus likumā Saeima otrajā lasījumā varētu apstiprināt pirms Jāņiem. Visdrīzāk, 2. pensiju līmeņa uzkrājumu mantošana varētu tikt ieviesta līdz ar 2020. gada sākumu. Dalies ar jaunumiem un seko līdzi iniciatīvas attīstībai! Ziņas avots: lsm.lvStrīdīgais priekšlikums par 2. pensiju līmeņa mantošanu šonedēļ guva atbildīgās Saeimas komisijas deputātu atbalstu, tomēr galīgie lēmumi vēl nav pieņemti.25. May (2018)
Saeima šā gada 26. aprīļa sēdē nolēmusi nodot 10 156 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par mantojamu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai. Dalies ar ziņu un seko līdzi iniciatīvas jaunumiem!Iniciatīva nodota Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai!27. Apr (2018)
Paldies, ka atbalstījāt iniciatīvu par mantojamu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu! Iniciatīva iesniegta Saeimā un tiks izskatīta tuvāko nedēļu laikā. Aicinām iniciatīvas parakstītājus pievienoties mums saturīgā diskusijā trešdien, 7. februāri, 18:00, Viesnīcā Monika (Elizabetes 21)! Kodolīgā, vien 60 minūšu garā pasākumā skaidrosim: 1) Kā 2. pensiju līmeņa kapitāla mantojamībai jāizskatās dzīvē (īsi, kodolīgi skaidros juridiskā biroja Sorainen eksperts Valts Nerets). 2) Vai mantojamības iniciatīva motivēs cilvēkus maksāt nodokļus un rūpēties par savu uzkrājumu (pētījumu prezentēs Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes eksperte Līga Leitāne). 3) Ko katrs personīgi var iegūt no grozījumiem 2. pensiju līmeņa likumdošanā, kas jau ieviesti ar 1. janvāri. Jau apstiprinātie grozījumi vēl neiekļauj mantojamību, bet dod citas būtiskas iespējas visiem, kas krāj nākotnei – tās tikai jāprot izmantot!
Pēc tam apspriedīsimies pie uzkodām un satiksim jaudīgus cilvēkus – viens otru! Būs iespēja satikt arī mantojamības iniciatīvas autorus un uzdot visus interesējošos jautājumus.
Toms Kreicbergs INDEXOMantojamības iniciatīva iesniegta Saeimā. Aicinām uz diskusiju 7. februārī!05. Feb (2018)
Ja vēlaties mums pievienoties, lūdzu, atzīmējieties pasākuma lapā Facebook: SPIED ŠEIT, LAI PIETEIKTOS!
Paldies!
Ar cieņu,
Pensiju 2. līmenis tika ieviests 2001. gada 1. jūlijā. Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu iemaksas ir daļa no faktiski veiktajām iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai. Patlaban tajā uzkrājas 6% no iemaksu objekta (algas), kas noteikts likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un Solidaritātes nodokļa likumā. Labklājības ministrijas dati liecina, ka mirušo 2. pensiju līmeņa dalībnieku pensijas kapitāls, kas pārskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā, ar katru gadu pieaug. 2008. gadā tie bija 921,5 tūkstoši eiro, bet 2016. gadā – jau gandrīz 6,9 miljoni eiro. Ik gadu nomirst gandrīz 5000 cilvēku, nesasnieguši pensionēšanās vecumu. Jānis Vucāns, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs:
Jau šobrīd, sasniedzot pensionēšanās vecumu, tiem cilvēkiem, kuru pensiju sistēmas 2. līmenī uzkrātais kapitāls ir sasniedzis noteiktu līmeni (praksē tie šobrīd ir 3000 eiro), ir iespēja sevis izvēlētajā dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā iegādāties mūža pensijas polisi, kuras noteikumos ir iespējams iekļaut arī pensijas izmaksās neizmantotās daļas novēlēšanu mantiniekiem. Savukārt mantošanas attiecināšana uz pensiju sistēmas 2.līmenī uzkrāto kapitālu situācijā, ja pensiju sistēmas dalībnieks ir miris, pirms sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, izjauktu šobrīd spēkā esošajos likumos darbojošos saikni starp šo pensiju sistēmas 2. līmenī uzkrāto, bet pensiju izmaksai neizmantoto kapitālu, un valsts pensiju speciālā budžeta papildināšanu ar šādiem līdzekļiem. Ja pensiju sistēmas dalībniekam ir bijuši apgādājamie, viņa pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu izmanto, aprēķinot pensiju mirušās personas apgādājamajiem. Mantinieki var būt arī citi cilvēki, ne tikai apgādājamie. Līdz ar to uzkrātā kapitāla mantošanas tiesību ieviešana šajā gadījumā varētu ietekmēt (samazināšanās virzienā) mirušā apgādībā bijušajiem izmaksājamās pensijas apmēru. Uzskaitītie ir tikai daži būtiskākie iemesli, kāpēc priekšlikums par pensijas sistēmas 2. līmenī uzkrātā kapitāla mantošanu nebūtu atbalstāms, skatot to atrauti no atbilstošām izmaiņām visā sociālās nodrošināšanas sistēmā, kas darbojas valstī. Ja tomēr priekšlikumam būtu politisks atbalsts, to varētu virzīt izmaiņu izdarīšanai Latvijas likumos tikai tad, ja Labklājības ministrija un Finanšu ministrija izstrādātu sabalansētu, kompleksu risinājumu, kas nepasliktinātu nevienas sabiedrības grupas sociālā nodrošinājuma līmeni – gan attiecībā uz paaudžu solidaritātes principā balstīto pensiju sistēmas 1. līmeni, gan attiecībā uz apgādājamo personu sociālo nodrošinājumu un citiem saistītiem aspektiem. Toms Kreicbergs, iniciatīvas autors – ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības "Indexo" – izpilddirektors:
Vienlaikus nav arī tā, ka aizgājuša cilvēka uzkrātie līdzekļi izkūpētu gaisā. Līdzekļi, kas nonāk budžetā, tiek iztērēti saistīto pabalstu finansēšanai. Tāpat konceptuāli nebūtu pareizi apgalvot, ka nauda tuviniekiem pilnībā pazūd, jo daļa budžeta tiek novirzīta atbalstam, piemēram, maksājot apgādnieka zaudējuma pensiju, kuras apmērs ir atkarīgs arī no 2. pensiju līmenī uzkrātā pensiju kapitāla. Atbalstot uzkrājuma mantojamību, būs jādomā, vai un no kādiem avotiem finansēt šos izdevumus. Ja pašreiz šīs iemaksātās summas veido pāris miljonus eiro, tad, augot uzkrātajam pensiju kapitālam, tās pieaugs. Protams, var jau jautāt – vai budžetam ar šiem ārpuskārtas ieņēmumiem vispār būtu jārēķinās? Kopumā, mūsuprāt, pensiju 2. līmeņa mantojamība būtu atbalstāma, jo, arī neskaitot visus citus argumentus par labu šim priekšlikumam, mūsu aplēses rāda, ka pat minimāla pozitīvā ietekme no "aplokšņu" algu mazināšanās atsvērs īstermiņā negūtos ienākumos no mirušajiem 2. pensiju līmeņa dalībniekiem. Piemēram, izmantojot Labklājības ministrijas prognozes, ka pie pašreizējās sistēmas mirušo 2. pensiju līmeņa dalībnieku kapitāla ieskaitījumi 2030. gadā sasniegs 2% no pensiju speciālā budžeta ieņēmumiem, mūsu aplēses rāda, ka šajā periodā pietiktu tikai ar 0,3 procenta punktu samazinājumu ēnu ekonomikas īpatsvarā (3% samazinājumu "aplokšņu" algās), lai mantojamības efekts uz budžetu būtu neitrāls. Salīdzinājumam – tas ir aptuveni divreiz mazāks efekts nekā nupat budžetā paredzētie ieņēmumi no reversā pievienotās vērtības nodokļa pielietojuma paplašināšanas. Līdz ar to, pat pieņemot, ka mantojamības efekts uz "aplokšņu" algu mazināšanu būtu samērā niecīgs, negatīvā ietekme uz budžetu tiks kompensēta. Attiecībā uz praktiskajiem problēmjautājumiem mantojamības ieviešanā – ticam, ka, balstoties uz Igaunijas un Lietuvas pieredzi, tiem būtu iespējams atrast risinājumu. Jana Muižniece, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece:
Iemaksas gan 1. pensiju līmenī, gan 2. pensiju līmenī veidojas no tā, kas iemaksāts ne tikai no paša cilvēka ienākumiem, bet ko iemaksājis arī viņa darba devējs, kā arī valsts par bērna kopšanas laiku, slimības, bezdarba gadījumā u. c. – iemaksas no valsts pamatbudžeta, kā arī iemaksas solidāri valsts sociālās apdrošināšanas shēmas ietvaros. Ieviešot valsts pensiju sistēmas 2. pensiju līmeni, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme valsts vecuma pensiju apdrošināšanai tika pārdalīta starp 1. un 2. pensiju līmeni, ņemot vērā, ka paaudžu solidaritātes shēmā saistības ir jāpilda gan pret pašreizējo pensionāru paaudzi, gan pret nākotnes pensionāriem. Ieviešot 2. līmeņa pensiju kapitāla mantošanu, t.i., samazinot paredzamo finanšu līdzekļu apjomu pensiju izmaksu nodrošināšanai, tiktu negatīvi ietekmēta pensiju sistēmas kopējā ilgtspēja, t.i., 1. pensiju līmeņa finanšu ilgtspēja, kas savukārt varētu veicināt atkārtotas iemaksu likmes 2. pensiju līmenī pārskatīšanu ilgtermiņam. Iedzīvotāju ticību pensiju sistēmai var stiprināt, nodrošinot visu trīs pensiju sistēmas līmeņu ilgtspēju un stabilitāti, pensiju drošumu un pietiekamību gan tagad, gan nākotnē. Savukārt uzkrājumu mantošanas iespēju sniedz 3. pensiju līmenis, dalība kurā ir katra indivīda brīva izvēle. Vai šī ziņa šķiet svarīga? Dalies ar to sociālajos tīklos! Ziņas avots: lvportals.lvIniciatīvas realizējamību komentē eksperti28. Jan (2018)
Portāla "ManaBalss.lv" virzīto iniciatīvu neatbalstu, jo šo jautājumu nedrīkst skatīt atsevišķi, bet tas jāaplūko daudz plašākā kontekstā – gan saistībā ar visu pensiju sistēmu, gan arī ar sociālās nodrošināšanas sistēmas pilnvērtīgu funkcionēšanu, tajā skaitā mirušā pensiju sistēmas dalībnieka apgādībā bijušo personu pienācīgu sociālo nodrošināšanu.
Plašais iniciatīvas atbalsts parāda – Latvijas iedzīvotāji vēlas arī pie mums ieviest mantojamības principu, kas labi strādā Lietuvā un Igaunijā. Saeima jau sākusi skatīt šo jautājumu, bet patlaban politiķu attieksme ir dažāda. Tādēļ plašais sabiedrības atbalsts, ko parāda savāktais balsu skaits portālā "ManaBalss.lv", ir it īpaši nozīmīgs. Paredzams, ka 2. pensiju līmeņa kapitāla mantojamība samazinātu valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumus par kādiem 6–7 miljoniem eiro gadā. Salīdzinājumam – 2. pensiju līmeņa pārvaldīšanas izmaksas 2016. gadā vien bija 40 miljoni eiro.
Latvijas Bankas ekonomists:
Uzkrājuma mantojamība varētu vairot iedzīvotāju ticību ne tikai pensiju, bet arī nodokļu sistēmai. Nav noslēpums, ka liela sabiedrības daļa netic pašreizējai pensiju sistēmai un tādēļ nereti izvēlas nodokļus nemaksāt. Personificējot nodokļu nomaksu ar konkrētu labumu, kas šajā gadījumā ir uzkrājums, varētu veicināt iedzīvotāju ieinteresētību nomaksāt nodokļus. Tas ne tikai papildinātu budžeta ieņēmumus, bet arī mazinātu nabadzības riskus nākotnē.
Jebkuram iedzīvotājam ir svarīgi apzināties iespēju sarūpēt tuviniekiem mantojumu finansiālā nodrošinājuma izteiksmē, tādējādi it kā stiprinot sabiedrības attieksmi pret 2. līmeņa uzkrājumiem kā pret savu īpašumu. Taču valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieki ir sistēmas kolektīvie īpašnieki, un neviens individuāli nav šo iemaksu īpašnieks.
18. janvārī plkst. 13:00 Saeimā tiks iesniegta pilsoņu iniciatīva, kas paredz iespēju pensiju uzkrājumus pilnā mērā nodot mantiniekiem gadījumos, ja 2. pensiju līmeņa dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma. Iniciatīvu 2017. gada oktobrī platformā ManaBalss.lv iesniedza uzņēmums INDEXO un tā ir savākusi 10 605 parakstus. "Plašais iniciatīvas atbalsts parāda – Latvijas iedzīvotāji vēlas arī pie mums ieviest mantojamības principu, kas labi strādā Lietuvā un Igaunijā. Ļoti ceram, ka Saeimas deputāti ņems vērā sabiedrības viedokli. Pārmaiņas ne tikai uzlabos 2. pensiju līmeņa efektivitāti, bet arī motivēs Latvijas iedzīvotājus apzinīgi maksāt nodokļus," norāda Toms Kreicbergs, iniciatīvas pārstāvis un uzņēmuma INDEXO izpilddirektors. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau ir uzdevusi Labklājības ministrijai strādāt pie iespējama risinājuma, lai atsevišķos gadījumos varētu mantot 2. pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Nacionālā apvienība, partija “No Sirds Latvijai” un Latvijas Reģionu apvienība atbalsta iniciatīvas ideju. Savu atbalstu iniciatīvai izteicis arī Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis. Savukārt ZZS, līdzīgi kā Vienotība, izsakās atturīgi, uzsverot, ka šo jautājumu nedrīkstētu skatīt atrauti no visas sociālās nodrošināšanas sistēmas. "Šobrīd Saeima iniciatīvā rosināto ideju izskata, bet gala lēmums vēl nebūt nav skaidrs! Tādēļ šobrīd ir it īpaši svarīgi parādīt sabiedrības atbalstu iniciatīvai,” uzsver iniciatīvas pārstāvis. Dalies ar iniciatīvas nozīmīgo soli savos sociālajos tīklos!Šodien Saeimā iesniegs iniciatīvu par 2. pensija līmeņa mantošanu!18. Jan (2018)
NACIONĀLĀS APVIENĪBAS “VISU LATVIJAI!” – “TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI/LNNK”
NO SIRDS LATVIJAI
ZAĻO ZEMNIEKU SAVIENĪBA
1. Jau šobrīd, sasniedzot pensionēšanās vecumu, tiem cilvēkiem, kuru pensiju sistēmas 2.līmenī uzkrātais kapitāls sasniedz noteiktu līmeni (šobrīd 3000 EUR) ir iespēja viņa izvēlētā dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā iegādāties Mūža pensijas polisi, kuras noteikumos ir iespējams iekļaut arī pensijas izmaksās neizmantotās daļas novēlēšanu mantiniekiem. 2. Savukārt, mantošanas attiecināšana uz pensiju sistēmas 2.līmenī uzkrāto kapitālu situācijā, ja atbilstošais pensiju sistēmas dalībnieks ir miris pirms sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, izjauktu šobrīd spēkā esošajos likumos darbojošos saikni starp šo pensiju sistēmas 2.līmenī uzkrāto, bet pensiju izmaksai neizmantoto kapitālu, un valsts pensiju speciālajā budžeta papildināšanu ar šādiem līdzekļiem. Šeit jāatzīmē, ka, šajā gadījumā, ja pensiju sistēmas dalībniekam ir bijuši apgādājamie, tad viņa pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu izmanto, aprēķinot pensiju mirušās personas apgādājamajiem. Mantinieki var būt arī citi cilvēki, ne tikai apgādājamie. Līdz ar to uzkrātā kapitāla mantošanas iespējas ieviešana šajā gadījumā varētu ietekmētu apgādājamajiem izmaksājamās pensijas apmēru. Pensijas sistēmas 2.līmenī uzkrātā kapitāla mantošana nebūtu atbalstāma, skatot to atrauti no visas sociālās nodrošināšanas sistēmas, kas darbojas valstī. LATVIJAS REĢIONU APVIENĪBA
VIENOTĪBA
Vienlaikus jāņem vērā, ka arī pensiju 2. līmenis ir valsts obligātās pensiju sistēmas sastāvdaļa un tā mērķis ir nodrošināt pietiekamas un drošas pensijas visiem tās dalībniekiem. Samazinoties finanšu līdzekļu apjomam pensiju speciālajā budžetā, tiktu negatīvi ietekmēta pensiju sistēmas kopējā ilgtspēja. Meklējot iespējamos risinājumus, lai īstenotu šo iniciatīvu dzīvē, šie aspekti ir jāizvērtē ļoti rūpīgi un prioritāri jānodrošina, lai neciestu pensiju sistēma ilgtermiņā. Uzskatām, ka iedzīvotāju ticību pensiju sistēmai var veicināt, nodrošinot visu trīs pensiju sistēmas līmeņu stabilitāti un pensiju drošumu un pietiekamību kā šobrīd, tā nākotnē. Pensiju sistēma pēc būtības balstīta paaudžu solidaritātē – saistības ir jāpilda gan pret pašreizējo pensionāru paaudzi, gan pret nākotnes pensionāriem. Savukārt uzkrājumu mantošanas iespēju jau šobrīd sniedz 3. pensiju līmenis, kurā dalība ir katra indivīda brīva izvēle. Ilmārs Latkovskis: “Atbalstu. Var diskutēt par detaļām, bet principiāli atbalstu.” SASKAŅA
PIE FRAKCIJĀM NEPIEDEROŠIE DEPUTĀTI: Artuss Kaimiņš
Romans Miloslavskis
Arvīds Platpers
Edvards Smiltēns
Silvija Šimfa
Šķiet svarīgi? Dalies ar jaunumiem sociālajos tīklos!Saeimas frakcijas un pie tām nepiederošie deputāti izsaka viedokli!16. Jan (2018)
Nacionālā apvienība atbalsta ideju par iespēju mantot 2. pensiju līmeni. Nacionālās apvienības valde ir koalīcijas partnerus aicinājusi vērtēt iespēju ieviest 2. pensiju līmeņa mantošanu, lūdzot Labklājības ministrijai (LM) sagatavot informatīvo ziņojumu, kurā būtu analizēti dažādi šī jautājuma aspekti. Tā kā pašreiz pie šī jautājuma darbojas LM ekspertu darba grupa, sagaidīsim tās paveiktā publiskošanu un atgriezīsimies pie ierosinājuma par LM informatīvo ziņojumu par 2. pensiju līmeņa mantošanu, lai varētu vērtēt iespējas priekšlikumu īstenot.
“No sirds Latvijai” deputāti atbalsta iniciatīvu “PAR MANTOJAMU 2. PENSIJU LĪMEŅA UZKRĀJUMU”.
2017.gada maijā “No sirds Latvijai” deputāti ierosināja pilnveidot Valsts fondēto pensiju likuma 8.pantu, paredzot uzkrātā fondētās pensijas kapitāla mantošanas iespēju, ja dalībnieks nomiris pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Šāda norma ļautu apzināties, ka dalībnieks tik tiešām ir sava uzkrājuma īpašnieks, kā arī paaugstinātu ieguldījumu kultūru.
Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā ir atbalstīti pirmajā lasījumā, kā arī uz 2.lasījumu deputāte I.Sudraba iesniedza precizētu versiju, kas ir jau kopumā atbalstīta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Lielais sabiedrības atbalsts iniciatīvai var paātrināt šo grozījumu izskatīšanu un pieņemšanu Saeimā.
Latvijas pensiju sistēma balstās uz solidaritātes principu starp tās dalībniekiem.
Izvērtējot 2.pensiju līmeņa uzkrātā kapitāla mantošanu, tika apsvērti sekojoši aspekti:
LRA 12.Saeimas deputāti pilnībā atbalsta šo priekšlikumu kā neatliekami pieņemamu.
Mēs uzskatām, ka jāiet vēl tālāk un dzīvam palikušajam laulātajam ir jānodrošina ģimenes lielākās pensijas izmaksa, respektīvi, arī 1. līmeņa pensija.
Jo īpaši svarīgi, ja bojā aizgājis ir ģimenes pelnītājs, lai palicējs šādā situācijā nepaliktu bez līdzekļiem.
Frakcija VIENOTĪBA izprot un atbalsta iniciatīvas mērķi palielināt atbalstu sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem, vienlaikus vairojot iedzīvotāju uzticību 2. pensiju līmenim.
Vēl domā, vai ir viedoklis!
Vēl domā, vai ir viedoklis!
Vēl domā, vai ir viedoklis!
Vēl domā vai ir viedoklis!
Vēl domā, vai ir viedoklis!
Vēl domā, vai ir viedoklis!
Saeimas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) uzsvēra, ka risinājums nedrīkst iedragāt solidaritātes principu pensiju sistēmā. Izmaiņas varētu attiecināt uz gadījumiem, kad cilvēkam nebija apgādājamo un viņš nebija sasniedzis pensijas vecumu. Šāds izvērtējums LM būs jāizstrādā līdz nākamā gada februāra vidum. Piedalīties šī risinājuma izstrādē aicināta arī Finanšu ministrija, Latvijas Banka, Latvijas Komercbanku asociācija, kā arī Saeimas Juridiskais birojs. Iniciatīvas autors Toms Kreicbergs (INDEXO) komentē, ka "šobrīd Saeima iniciatīvā rosināto ideju izskata, bet gala lēmums vēl nebūt nav skaidrs! Tādēļ šobrīd ir it īpaši svarīgi parādīt sabiedrības atbalstu iniciatīvai, parakstoties platformā ManaBalss.lv." Dalies ar jaunumiem sociālajos tīklos un palīdzi savākt atlikušos parakstus! Ziņas avots: tvnet.lvSaeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzdeva Labklājības ministrijai strādāt pie iespējama risinājuma, lai atsevišķos gadījumos varētu mantot 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu07. Dec (2017)
Toms Kreicbergs, iniciatīvas pārstāvis, komentē, ka “šim jautājumam pamudināja pievērsties cilvēki. Mēs katru nedēļu piecus, sešus seminārus vadam par pensiju tēmu, gribam aktualizēt 2. pensiju līmeni, kurš mums tiešām ir ļoti vajadzīgs, jo tur uzkrājas nauda mūsu nākotnei, tam brīdim, kad demogrāfija pasliktināsies un ar nodokļiem pensiju būs samaksāt grūtāk, tad vajadzēs reālus uzkrājumus, kas veidojas šajā sistēmā. Bet pašreiz ļoti daudz cilvēki neseko savam uzkrājumam, netic, ka tā ir viņu nauda un kā iemeslu mums atkārtoti min, ka “pašlaik to nevar mantot, to nevar mantot, tā nav mana nauda.” Tad, kad cilvēki neseko uzkrājumam un tad viņi arī par to nerūpējas un tad arī tirgū nav motivācijas konkurēt un rezultāti ir baigi. Tā kā mēs sapratām, ka šī lieta ir jāmaina. Lietuvā un Igaunijā šāda sistēma jau ir ieviesta un arī Latvijā būtu jāievieš šī mantojamība.” Dalies ar jaunumiem un palīdzi savākt parakstus! Skaties pilnu interviju: lsm.lvIniciatīvas pārstāvis LTV1 Rīta Panorāmā stāsta, kas mudinājis radīt iniciatīvu03. Nov (2017)
Likuma grozījumus atbalstīja par 79 deputāti, neviens nebija pret un arī neatturējās balsojumā. Priekšlikumi likumprojektam iesniedzami līdz šā gada 28. novembrim. Likuma grozījumus vēl jāskata otrajā un galīgajā lasījumā. Likuma grozījumus iesniedza partijas "No sirds Latvijai" (NSL) deputāti, kuri tāpat rosināja samazināt maksimālo pensiju plānu pārvaldītāju komisijas maksu. "Pirmais priekšlikums ir par to, ka mēs ierosinām uz pusi samazināt to atlīdzību, kuru saņem līdzekļu pārvaldītāji. Otra būtiskā lieta, ko mēs piedāvājam, ka cilvēkiem ir lielākas iespējas izvēlēties vairākus ieguldījumu plānus, kuros vienlaicīgi investēt, un trešā lieta ir, ka mēs uzskatām, ka ir svarīgi, ka arī šie ieguldītie līdzekļi ir mantojami. Tas arī paaugstinātu gan cilvēku interesi pats par sevi ieguldīt šajos fondos, gan arī otrs apstāklis – tā ir cilvēkam piederoša manta. Saskaņā ar jebkurām citām mantošanas tiesībām, tas, kas cilvēkam personīgi pieder, to ir iespējams arī mantot. Tas vienlīdzības princips ir jāattiecina arī uz šiem līdzekļiem, kas tiek iemaksāti fondēto pensiju sistēmā," iepriekš skaidroja NSL līdere un Saeimas deputāte Inguna Sudraba. Dalies ar jaunumiem! Ziņas avots: lsm.lvSaeima 2. novembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas paredz iespēju mantot 2. pensiju līmenī uzkrāto naudu, ja iemaksu veicējs ir miris pirms pensijas vecuma sasniegšanas02. Nov (2017)
English
Latviski
