Представитель: Latvijas Ornitoloģijas biedrībaДата публикации: 04. Mar (2016)

ЗА ПЕРЕРЫВ В ЛЕСОРАЗРАБОТКАХ ВО ВРЕМЯ ГНЕЗДОВАНИЯ ПТИЦ
Инициатива будет подана Latvijas Republikas Saeimā

10'000
4'556
Уже подписались 4'556
5'444

Каждый год в государственных лесах только из-за лесоразработок гибнет более 50 тысяч птичьих гнезд. Помехи, создаваемые лесоразработками в сезон гнездования, угрожают и птицам, чьи гнезда физически не разоряются. К примеру, для черного аиста это одна из основных причин плохих результатов гнездования. Несмотря на то, что закон «Об охране видов и биотопов» запрещает разорение птичьих гнезд, правила КМ «Правила охраны природы при хозяйствовании в лесу» не обеспечивают защиту птиц, поскольку запрещают лесоразработки во время гнездования птиц только на части территории Латвии (например, в городских лесах и на морском побережье). Согласно опросу, проведенному Latvijas Fakti, 80 % жителей Латвии одобрили бы введение перерыва в лесоразработках во время гнездования птиц. В их число вошли и владельцы лесов, а также работники лесной отрасли.

Латвийское орнитологическое общество призывает установить общий перерыв в лесоразработках и уходе за посадками с 1 апреля по 30 июня и включить это требование в правила КМ «Правила охраны природы при хозяйствовании в лесу».

Введение периода покоя в лесоразработках позволит выполнить пожелания общественности и укрепить уверенность в том, что законодатель действует в интересах общества, а не отдельных групп. Каждую весну будут защищены от гибели десятки тысяч птичьих гнезд.

Перевод инициативы на русский язык выполнен в сотрудничестве со Linearis.lv.

Подписались за инициативу 4'556

Новинки инициативы

Vairākums meža īpašnieku atbalsta mežizstrādes pārtraukuma noteikšanu putnu ligzdošanas laikā!03. Jun (2016)

Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) ierosinājumam noteikt mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā piekrīt 77% Latvijas mežu īpašnieku, liecina aģentūras “Latvijas Fakti” veiktā aptauja. LOB aicina noteikt vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

Viesturs Ķerus, LOB valdes priekšsēdētājs norāda: “Dabas aizsardzības sekmes kopumā lielā mērā ir atkarīgas no zemes apsaimniekotājiem, tāpēc man ir patiess prieks apzināties, ka mežizstrādes “miera perioda” noteikšanai piekrīt ne vien sabiedrība kopumā, bet arī meža īpašnieku vairākums. Skaidrs, ka ne tikai putnu aizsardzības apsvērumi liek saprātīgam saimniekam izvairīties no mežu ciršanas pavasarī. Mežizstrādes pārtraukšana pavasarī var būt arī ekonomiski pamatota.”

Igaunijā, kur noteikts līdzīgs mežizstrādes pārtraukums, veiktais novērtējums parāda, ka pavasarī veikta mežizstrāde negatīvi ietekmē ne tikai putnus, bet arī augsni, sēnes un mežā palikušos augošos kokus. Turklāt mežizstrāde šajā laikā rada papildu izdevumus izdangāto ceļu sakārtošanai, bet pavasarī iegūtā koksne ir zemākas kvalitātes.

Skaidrs sabiedrības vairākuma atbalsts ir nozīmīgs arguments, kas lēmuma pieņēmējiem jāņem vērā, vērtējot mežistrādes “miera perioda” iniciatīvu. Vienlaikus LOB aicina savu viedokli aktīvi paust un aizstāvēt, jo tieši šāds atbalsts ir izšķiroši svarīgs, lai panāktu nepieciešamās pārmaiņas.

LOB veiktie aprēķini liecina, ka katru pavasari valsts mežos vien mežizstrādes dēļ iet bojā vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu. “Mežizstrāde ar vieglu roku iznīcina mājvietas un neļauj ligzdot arī retām un saudzējamām putnu sugām, kuru izpētē un aizsardzībā gan Latvijā, gan citviet pasaulē iegulda būtiskus cilvēku un naudas resursus. Piemēram, īpaši aizsargājamo melno stārķi būtiski negatīvi ietekmē ne vien tieša ligzdu postīšana, bet arī meža tehnikas troksnis – šie putni vienkārši atstāj ligzdu, un melno stārķu populācija Latvijā no gada uz gadu sarūk,” pauž V. Ķerus.

Putnu ligzdu postīšana ir pretrunā Latvijas un Eiropas Savienības dabas aizsardzības likumiem, bet meža nozare un Zemkopības ministrija nav gatava atteikties no prakses cirst mežus visu gadu.

АВТОР: VIESTURS ĶERUS

LOB gatava diskusijai par mežizstrādes miera perioda seku mazināšanu02. May (2016)

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) aicina noteikt mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Biežāk dzirdētais arguments pret LOB iniciatīvas atbalstīšanu ir šāda pārtraukuma iespējamā ietekme uz nodarbinātību. Vēlamies uzsvērt, ka LOB nevēršas pret meža nozares darbiniekiem, un ir gatava diskusijās meklēt risinājumus problēmām, ko šāds pārtraukums nozarē varētu radīt.

Mūsu mērķis ir panākt, ka līdztekus saimnieciskajām interesēm mežu apsaimniekošanā tiek ņemtas vērā arī pašas būtiskākās mežu iemītnieku intereses. Pārnesot uz cilvēku pasauli – tās ir tiesības uz dzīvību un mājokli. Mūsu mežu bagātība mērāma ne tikai kubikmetros koksnes, bet arīdzan pagaidām vēl unikālajā putnu sugu daudzveidībā, kas citviet Eiropā jau neatgriezeniski zudusi. Mēs ticam, ka Latvijā, saimniekojot tālredzīgi un ilgtspējīgi, iespējams saimnieciskās un dabas aizsardzības intereses veiksmīgi sabalansēt. Lai tas izdotos, nepieciešams konstruktīvs, ieinteresēts un faktos pamatots dialogs, iesaistot gan nozaru, gan atbildīgo valsts iestāžu pārstāvjus. Mēs esam atvērti un gatavi šādām sarunām.

Diskusija par miera perioda noteikšanu nav jauna – to aktualizējām jau 2008.gadā. Mežu nozari pārstāvošās organizācijas mūsu iniciatīvas sekas raksturojušas kā teju tautsaimniecības katastrofu, taču vienlaikus visu šo gadu laikā nav spējušas sniegt skaitļos un faktos balstītus aprēķinus par mežizstrādes pārtraukuma iespējamo ietekmi uz nozari. Sarunās dominē ir tikai hipotētiski argumenti. Ņemot vērā, ka konkrēts finansiālo zaudējumu vai nodarbinātības samazinājuma aprēķins nav veikts, arī no savas puses līdz ar to varam sniegt vien vispārēju ieskatu iespējamos risinājumos.

Grūti iedomāties, ka ir daudz tādu mežizstrādē strādājošo, kuriem darbs pavasarī, savām acīm skatot izpostītās ligzdas uz bojāeja nolemtos putnēnus, sagādā gandarījumu. Taču jāstrādā ir, jo runa ir par iztikas pelnīšanu. Arī mēs, LOB, dzīvojam reālajā pasaulē un esam gatavi kopā ar valsts pārstāvjiem un meža nozari meklēt alternatīvus risinājumus.

Mežistrādes miera periods pavasarī mūsu reģionā nav nekas jauns. Šāda prakse ir jau Igaunijā, kuras pieredze nodarbinātības jautājumā varētu būt izpētes vērta arī Latvijā.

Jāuzsver, ka LOB iniciatīva neparedz pilnīgu mežsaimnieciskās darbības pārtraukumu. Laikā no aprīļa līdz jūnijam arī turpmāk būtu iespējams nodarboties ar mežu atjaunošanu un citiem darbiem, izņemot mežizstrādi un jaunaudžu kopšanu. Turklāt arī no pašas nozares pārstāvjiem esam dzirdējuši, ka pavasaris nav labākais laiks mežizstrādei. Pavasarī raksturīga zemāka koksnes stiprības kvalitāte un lielāki izdevumi, transportējot smagu, ar ūdeni pilnu
koksni. Vēl papildus tam – izdevumi, atjaunojot pavasara šķīdonī sabojātos ceļus. Tātad - ir pamats runāt arī par pavasara ciršanas saimniecisko (ne)izdevīgumu un to, kā meža nozare dažādās sezonās organizē savu darbu.

Latvijā virknē jomu (piemēram, lauksaimniecībā, ceļu būvē un izglītībā) nodarbinātība ir sezonāla, un šajās nozarēs strādājošo tam ir veiksmīgi pielāgojušies. Esam pārliecināti, ka šāds risinājums iespējams arī meža nozarē. Jāņem arī vērā, ka arī mežistrādē nodarbinātajiem Darba likums paredz tiesības uz četru nedēļu atvaļinājumu, kuru var izmantot miera perioda laikā.

Lai dotu iespēju meža nozarei un tajā nodarbinātajiem pielāgoties, esam gatavi diskutēt arī par pārejas periodu, kurā līdz pilnīgam mežistrādes aizliegumam nonāktu pakāpeniski. Piemēram, sākotnēji miera periodu iespējams noteikt putniem bagātākajos mežos, tādējādi primāri rūpējoties par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vai arī valsts mežos. Iespējams runāt arī par sākotnēji īsāku miera perioda periodu, pie pilnīga mežizstrādes pārtraukuma no aprīļa līdz jūnijam nonākot vairāku (ne vairāk kā piecu) gadu laikā.

LOB kompetences joma ir dabas aizsardzība tādēļ, iespējams, mūsu minētie risinājumi nav labākie no ekonomiskā viedokļa. Tieši tāpēc esam atvērti diskusijai ar atbildīgajiem nozares profesionāļiem un ekspertiem valsts iestādēs. Esam priecīgi redzēt meža nozares pārstāvjus arī LOB iniciatīvas atbalstītāju vidū, jo šis atbalsts apliecina, ka esam saprasti pareizi – mēs nevēršamies pret nozares darbiniekiem, bet iestājamies par saprātīgu meža nozares regulējumu valsts ilgtspējīgas attīstības un visas sabiedrības labā.

АВТОР: ANNIJA EMERSONE

Как работает ManaBalss.lv?

Покажи это видео друзьям:  

ManaBalss.lv labās ziņas - Tavā e-pastā!

Mums ir daudz labu jaunumu - gribam par tiem pastāstīt arī Tev! Ieraksti savu e-pastu, un mēs ik mēnesi Tev tos nosūtīsim.

e-pasta adrese *



* Obligātie lauki
Новости

☢️ Латвийские медики бьют тревогу – использование кассовых чеков может привести к онкологическим заболеваниям. По слова...

Posted by ManaBalss.lv Мой Голос - Латвия on Thursday, April 20, 2017


🏥 Наряду с политическими инициативами для Латвии очень важны инициативы социальные. И как раз, одна из новых инициатив н...

Posted by ManaBalss.lv Мой Голос - Латвия on Wednesday, April 19, 2017


Вот именно шведы - самые продвинутые люди на Земле. ☝��

Posted by Lifter on Thursday, September 8, 2016


☝🏻🔝📣 Нарастает общественная активность по инициативе за максимум 2 срока пребывания в должности для председателей самоуп...

Posted by ManaBalss.lv Мой Голос - Латвия on Tuesday, April 18, 2017

🚗 9 марта Сейм Латвии рассмотрел инициативу, которую на нашей платформе поддержали более 23000 человек. Авторы инициатив...

Posted by ManaBalss.lv Мой Голос - Латвия on piektdiena, 2017. gada 10. marts


🚗 Отличная новость для автомобилистов-владельцев новых автомобилей. А также для тех, кто хотел еще больше результатов по...

Posted by ManaBalss.lv Мой Голос - Латвия on ceturtdiena, 2017. gada 9. marts


🏁 Автор жжёт! Организован сбор подписей за серьезное наказание для любителей езды зимой на летней резине или резине со с...

Posted by ManaBalss.lv Мой Голос - Латвия on ceturtdiena, 2017. gada 9. marts