Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Latvijas Ornitoloģijas biedrības organizēto kolektīvo iesniegumu par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā un nolēmusi uzdot Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2023. gada beigām kopā ar iesaistītajām pusēm vienoties par kompromisiem, lai samazinātu mežizstrādes negatīvo ietekmi uz putnu ligzdošanu. Ir paredzams, ka līdz ar Tautsaimniecības komisijas lēmumu sāktā politiskā procesa iznākumā mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā būs jāmazina. Ar aicinājumu noteikt mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, Latvijas Ornitoloģijas biedrības iniciatīva platformā ManaBalss.lv savāca vairāk nekā desmit tūkstošus Latvijas pilsoņu parakstu un tika iesniegta Saeimā jau 2020. gadā. Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Dr. biol. Viesturs Ķerus norāda: "Reālistiski raugoties, šis lēmums bija labākais, ko no komisijas varējām gaidīt. Turpmākais lielā mērā atkarīgs no tā, cik godprātīgi lēmums tiks pildīts un cik liela būs Saeimas deputātu interese šī uzdevuma izpildi uzraudzīt. Sliktākajā gadījumā varam vēlreiz atgriezties tur, kur bijām pirms tieši desmit gadiem, kad Zemkopības ministrijas vadītajā darba grupā Latvijas Ornitoloģijas biedrībai tika uzdots veikt padziļinātus aprēķinus, bet ideja noteikt mežizstrādes pārtraukumu tika noraidīta bez jebkādiem kompromisu meklējumiem." Nepieciešamību noteikt mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā Latvijas Ornitoloģijas biedrība aktualizēja jau 2008. gadā, norādot uz to, ka, cērtot mežu pavasarī, katru gadu iet bojā desmitiem tūkstošu putnu ligzdu un tiek būtiski traucēta ligzdošana arī tiem putniem, tostarp īpaši aizsargājamām sugām, kuru ligzdas fiziski izpostītas netiek. Putnu ligzdu postīšana pārkāpj gan Latvijas, gan Eiropas Savienības kopējos likumus. Turklāt, kā rāda "Latvijas fakti" veiktās aptaujas, 80% Latvijas iedzīvotāju kopumā un 77% meža īpašnieku atbalsta mežizstrādes pārtraukuma noteikšanu putnu ligzdošanas laikā. "Mēs zinām, ka daudzi meža īpašnieki savus mežus putnu ligzdošanas laikā necērt, un esam par to viņiem ļoti pateicīgi. Mēs zinām arī to, ka daļā mežu, piemēram, pilsētās un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā ir ierobežota jau pašlaik. Taču pavasarī joprojām tiek cirsti AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotie valsts meži, tā ik pavasari izpostot vairāk nekā 50 tūkstošus ligzdu. Arī virkne kompāniju, kas apsaimnieko privātos mežus, mežizstrādes miera perioda noteikšanu neatbalsta. Tāpēc šī problēma joprojām ir aktuāla. Mēs apzināmies, ka mežizstrādes pārtraukuma noteikšana radīs grūtības meža nozarei, taču būtu svarīgi šīs problēmas skaidri noformulēt un kopīgi meklēt tām risinājumus, nevis kategoriski iestāties par dabai kaitīgās meža apsaimniekošanas prakses saglabāšanu," skaidro ornitologs Viesturs Ķerus. Avots: Latvijas Ornitoloģijas biedrība Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 60 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā būs jāmazina24. May (2023)
Iniciatīva ir iesniegta Saeimā
Pārstāvis: Latvijas Ornitoloģijas biedrībaPublicēta: 04. Mar (2016)PAR MEŽIZSTRĀDES MIERA PERIODU PUTNU LIGZDOŠANAS LAIKĀ
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Katru gadu valsts mežos vien mežizstrādes dēļ bojā iet vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu. Mežizstrādes radītais traucējums ligzdošanas sezonas laikā apdraud arī tos putnus, kuru ligzdas fiziski izpostītas netiek. Piemēram, melnajam stārķim šis ir viens no galvenajiem iemesliem sliktām ligzdošanas sekmēm. Lai gan Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteikts, ka putnu ligzdu postīšana ir aizliegta, MK noteikumi “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” nenodrošina putnu aizsardzību, jo aizliedz mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā vien daļā Latvijas teritorijas (piemēram, pilsētu mežos un jūras piekrastē). “Latvijas Fakti” veiktā aptauja parāda, ka 80% Latvijas iedzīvotāju atbalstītu mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā. Šo iedzīvotāju vidū ir arī mežu īpašnieki un meža nozares darbinieki.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina noteikt vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, iekļaujot šo prasību MK noteikumos “Dabas aizsardzības noteikumi mežu apsaimniekošanā”.
Nosakot mežizstrādes miera periodu, tiks īstenotas sabiedrības vairākuma vēlmes un stiprināta pārliecība, ka likumdevējs darbojas sabiedrības, nevis atsevišķu interešu grupu labā. Katru pavasari no bojāejas tiks pasargāti desmitiem tūkstoši putnu ligzdu.
Iniciatīvas jaunumi
Sveiks! Tu saņem šo ziņu, jo esi parakstījis/-usi kādu no iniciatīvām par mežu apsaimniekošanas politiku Latvijā. Ja esi parakstījis vairākas tematiski līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt. Pret valdības plānu atļaut turpmāk cirst arī daudz jaunākus kokus, nekā līdz šim, otrdien, 5. jūlija rītā, Rīgā pie Ministru kabineta (MK) notiks protesta akcija. Šī ziņa sasaucas ar iniciatīvu "Par Latvijas mežu saglabāšanu", kas pēc iesniegšanas Saeimā ir izskatīta un, atsaucoties uz to, Zemkopības ministrija ir sagatavojusi arī informatīvo ziņojumu par mežu nozīmi Latvijā. Tas gan MK, gan Saeimas atbildīgajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir "pieņemts zināšanai" (skat. šeit 57. punktā). Proti, pati uzstādītā problēma un prasītais risinājums aizvien "karājas gaisā" bez noteiktas atbildes. Protesta akcijas pieteicējs Jānis balodis saziņā ar ManaBalss.lv par akcijas iemeslu norāda, ka 21. jūnijā, pretēji vides organizāciju nostājai, valdība sasteigti grozīja koku ciršanas noteikumus. Tas nozīmē, ka turpmāk varēs cirst arī daudz jaunākus kokus. "Šis lēmums nozīmē, ka Latvijā būs vēl vairāk kailciršu, apdraudētas putnu un dzīvnieku sugas, samazināsies bioloģiskā daudzveidība un nākamajām paaudzēm mantojumā atstāsim strauji rūkošas mežu teritorijas. Grozījumi tika pieņemti, ignorējot vides ekspertu ieteikumus un jautājumus daudzu gadu garumā. Lai paustu neapmierinātību un aicinātu valdību pievērsties ilgtspējīgai mežu politikai, aicinām pulcēties uz piketu pie pie Ministru kabineta otrdien, 5. jūlijā, plkst 9:00. Neļausim izcirst Latvijas mežus!" raksta J. Balodis. Norādām, ka par šo tēmu izvērsti savā blogā ir izteicies arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs un iniciatīvas "Par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā" autors Viesturs Ķerus. TV3 raidījums "900 sekundes" valdības lēmumam un V. Ķerus viedoklim ir veltījis sižetu. V. Ķerus pirms diviem gadiem Saeimā iesniegtajā iniciatīvā aicina noteikt vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam, iekļaujot šo prasību Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr.936 "Dabas aizsardzības noteikumi mežu apsaimniekošanā". Iniciatīva Saeimā ir konceptuāli apstiprināta izskatīšanai, tomēr par atbildīgo noteiktajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tā vēl nav skatīta. (Skat. šeit 59. punktu.) Ir ļoti iespējams, ka tā paliks "mantojumā" nākamajai Saeimai. _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Mežu izciršana aktualizējas aizvien vairāk29. Jun (2022)
Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties! Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī. Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti. Projektā savu artavu var sniegt ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm. Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem! Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb crowdsourcing. Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni. Tas notiks sekojoši: - Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā. - Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām. - Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā. - Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti. Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā" Facebook kontā! *** Projekts CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.
Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!13. Jan (2022)
Latvijas Televīzijā pirmizrādi ir piedzīvojusi filma "Melnā stārķa kungs" par vienu no joprojām maz izzinātām lielo putnu sugām Eiropā, raksta LSM. Kā norāda Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, ornitologs Viesturs Ķerus, melnais stārķis ir mežu putns, kas Latvijas teritorijā, iespējams, dzīvoja krietni pirms cilvēku parādīšanās šajā vietā. Baltais stārķis te parādījās krietni vēlāk – kad sāka veidoties lauki. Melnajiem stārķiem ir vajadzīgi lieli, veci koki, lai varētu uzbūvēt lielu ligzdu. Latvijā šobrīd ligzdo līdz 140 melno stārķu pāru, bet kopš 90. gadu sākuma to skaits ir samazinājies par trešo daļu. Mežsaimnieciskās darbības rezultātā, mežiem kļūstot jaunākiem un fragmentētākiem, samazinās melnā stārķa dzīves telpa. Tāpat arī melnā stārķa ligzdošanas sekmes samazina mežistrāde un piesārņojums. "DDT, kas ir labi zināms pesticīds, bija populārs pagājušajā gadsimtā, bet, acīmredzot, tiek lietots joprojām. Melnā stārķa olās tas ir atklāts. Tāpat arī ir konstatēts dzīvsudrabs," LSM citē V. Ķerus. Norādām, ka ar šo tēmu saistītas ManaBalss autoru iniciatīvas "Par Latvijas mežu saglabāšanu" un "Par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā" pašlaik ir izskatīšanā Saeimā. Saistībā ar pirmo septembra vidū Saeima atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu par uzdevuma došanu Ministru kabinetam izvērtējuma mežu jomā veikšanai un politikas plānošanas dokumenta sagatavošanai. Tai pašā plenārsēdē Saeima apstiprināja arī dažus mēnešus vēlāk parlamentā saņemtā kolektīvā iesnieguma "Par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā" nodošanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai. Filmu "Melnā stārķa kungs" var noskatīties šeit. Avots: LSM Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!Melnā stārķa dzīves telpa Latvijā samazinās mežsaimnieciskās darbības rezultātā11. Dec (2020)
Šonedēļ Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) priekšlikumu – caur ManaBalss virzīto iniciatīvu noteikt mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Platformā ManaBalss šī iniciatīva savāca vairāk nekā 10’000 iedzīvotāju parakstu. Uzklausot dažādu interešu grupu pārstāvjus, Mandātu komisija nolēma nodot šo kolektīvo iesniegumu izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Komisijas sēdē atbalstu LOB iniciatīvai pauda gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, gan Dabas aizsardzības pārvalde, gan arī Pasaules Dabas Fonds un Latvijas Dabas fonds. Atbalstu iniciatīvai savā atzinumā pauda arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Ilma Čepāne. Neskatoties uz iepriekš minēto, Zemkopības ministrija pauda uzskatu, ka mežizstrādes pārtraukuma noteikšanai trūkst pamatojuma, un LOB ierosinājums būtu noraidāms bez tālākām diskusijām. "Ir nepatīkami redzēt, kā Zemkopības ministrija, kam teorētiski vajadzētu iestāties par ilgtspējīgu un līdzsvarotu meža apsaimniekošanu, aizstāv tikai ekonomiskās intereses un nevēlas pieļaut pat diskusiju par šo jautājumu. Putnu ligzdu postīšana ir pretrunā likumam, un dabas aizsardzības likumu ievērošana būtu minimālais pirmais solis, lai Latvija sāktu virzīties uz mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, nevis turpinātu tos noplicināt saimniecisko interešu vārdā. Neskatoties uz to, esam gandarīti par šīsdienas lēmumu par tālāko priekšlikuma izskatīšu un ceram, ka Tautsaimniecības komisija spēs turpmāko diskusiju veidot objektīvi," uzsver LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. Avots: Latvijas Ornitoloģijas biedrība Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme!Iniciatīva par putnu ligzdošanas laika respektēšanu turpina virzīties Saeimā11. Sep (2020)
Latvijas Ornitoloģijas biedrības iniciatīva “Par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā” trešdien, 10. jūnijā, tika ir iesniegta Saeimā. Platformā ManaBalss tai kopš 2016. gada marta ir savākti vairāk nekā 10’300 paraksti. Iniciatīva aicina noteikt vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, iekļaujot šo prasību Ministru kabineta noteikumos "Dabas aizsardzības noteikumi mežu apsaimniekošanā". Iniciatīva ir iesniegta attālināti, un Saeimas informācijas dienests ir apstiprinājis tās saņemšanu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, iniciatīva jeb kolektīvais iesniegums mēneša laikā ir jāizvērtē Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, pieaicinot arī iniciatīvas autorus. Komisija lemj par iniciatīvas tālāko virzību Saeimā. Apsver savu atbalstu jaunajām ManaBalss autoru iniciatīvām! Avots: Latvijas Ornitoloģijas biedrība; ManaBalss
Saeimā ir iesniegta iniciatīva par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā11. Jun (2020)
Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300. Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu". Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši. ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis. Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta. Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves. Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai. Iznākumā šis jautājums ir politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām šogad ir jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai. Tiesa, pašreizējā ārkārtas situācija valstī šo procesu ir palēninājusi. Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus. Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos! Cieņā,
Aktivizējam atlikušo parakstu vākšanu29. May (2020)
ManaBalss komanda
Ņemot vērā Zemkopības ministrijas (ZM) virzītos likumu grozījumus par tievāku koku ciršanu mežā, ilgtspējīgas apsaimniekošanas jautājumi iegūst jaunu aktualitāti. Kā norādīts jaunākajā ziņojumā Eiropas Komisijai par biotopu un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā, pusē mežu situācija novērtēta kā nepietiekami labvēlīga dzīvotņu aizsardzībai, bet 40% - kā slikta. "Vairāk nekā pusei (64%) melnā stārķa ligzdu tuvumā skan motorzāģi un meža tehnika," citējot ornitologu Māri Strazdu, raksta žurnāls "Ir". "Ja saimnieciskā darbība mežos būs vēl aktīvāka, melnā stārķa pēc pāris paaudzēm Latvijā vairs nebūs." Platformā ManaBalss iesniegtās iniciatīvas "Par mežistrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā" autors, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, Viesturs Ķerus aktualizē nepieciešamās izmaiņas ilgtspējīgākai meža apsaimniekošanai: "Nav šaubu, ka iniciatīva joprojām ir aktuāla, jo mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā joprojām notiek, iznīcinot desmitiem tūkstošu ligzdu ik gadu. Bojā iet arī īpaši aizsargājamu putnu ligzdas. Uz ES Putnu direktīvas 5. pantā noteikto putnu ligzdu postīšanas aizliegumu Eiropas Savienības Tiesa norādīja savā spriedumā par mežu ciršanu Belovežā, Polijā, taču jāatceras, ka šis aizliegums neattiecas tikai uz īpaši aizsargājamām teritorijām." Viņš norāda, ka jautājumu par mežizstrādes ietekmi uz putniem Latvijā īpaši ir saasinājuši ZM virzītie grozījumi Noteikumos par koku ciršanu mežā. Ja tie tiktu pieņemti, var prognozēt vēl intensīvāku mežizstrādi un līdz ar to vēl lielāku ik gadu izpostīto un iztraucēto ligzdu skaitu. "Ligzdu izpostīšana ir tikai viena no mežizstrādes negatīvajām ietekmēm uz putniem, un tās izraisītā dzīvotņu degradācija rada lielāku negatīvo ietekmi, taču mežizstrādes pārtraukums putnu ligzdošanas laikā būtu vismaz viens, turklāt salīdzinoši vienkāršs solis pretī ilgtspējīgai Latvijas mežu apsaimniekošanai," saka V. Ķerus. "Tāpēc aicinām tos, kas vēl nav paspējuši pievienoties, atbalstīt šo iniciatīvu." Avots: žurnāls "Ir"; ManaBalssPusē Latvijas mežu situācija dzīvotņu aizsardzībai nav pietiekami labvēlīga05. Mar (2020)
Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) ierosinājumam noteikt mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā piekrīt 77% Latvijas mežu īpašnieku, liecina aģentūras “Latvijas Fakti” veiktā aptauja. LOB aicina noteikt vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Viesturs Ķerus, LOB valdes priekšsēdētājs norāda: “Dabas aizsardzības sekmes kopumā lielā mērā ir atkarīgas no zemes apsaimniekotājiem, tāpēc man ir patiess prieks apzināties, ka mežizstrādes “miera perioda” noteikšanai piekrīt ne vien sabiedrība kopumā, bet arī meža īpašnieku vairākums. Skaidrs, ka ne tikai putnu aizsardzības apsvērumi liek saprātīgam saimniekam izvairīties no mežu ciršanas pavasarī. Mežizstrādes pārtraukšana pavasarī var būt arī ekonomiski pamatota.” Igaunijā, kur noteikts līdzīgs mežizstrādes pārtraukums, veiktais novērtējums parāda, ka pavasarī veikta mežizstrāde negatīvi ietekmē ne tikai putnus, bet arī augsni, sēnes un mežā palikušos augošos kokus. Turklāt mežizstrāde šajā laikā rada papildu izdevumus izdangāto ceļu sakārtošanai, bet pavasarī iegūtā koksne ir zemākas kvalitātes. Skaidrs sabiedrības vairākuma atbalsts ir nozīmīgs arguments, kas lēmuma pieņēmējiem jāņem vērā, vērtējot mežistrādes “miera perioda” iniciatīvu. Vienlaikus LOB aicina savu viedokli aktīvi paust un aizstāvēt, jo tieši šāds atbalsts ir izšķiroši svarīgs, lai panāktu nepieciešamās pārmaiņas. LOB veiktie aprēķini liecina, ka katru pavasari valsts mežos vien mežizstrādes dēļ iet bojā vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu. “Mežizstrāde ar vieglu roku iznīcina mājvietas un neļauj ligzdot arī retām un saudzējamām putnu sugām, kuru izpētē un aizsardzībā gan Latvijā, gan citviet pasaulē iegulda būtiskus cilvēku un naudas resursus. Piemēram, īpaši aizsargājamo melno stārķi būtiski negatīvi ietekmē ne vien tieša ligzdu postīšana, bet arī meža tehnikas troksnis – šie putni vienkārši atstāj ligzdu, un melno stārķu populācija Latvijā no gada uz gadu sarūk,” pauž V. Ķerus. Putnu ligzdu postīšana ir pretrunā Latvijas un Eiropas Savienības dabas aizsardzības likumiem, bet meža nozare un Zemkopības ministrija nav gatava atteikties no prakses cirst mežus visu gadu.Vairākums meža īpašnieku atbalsta mežizstrādes pārtraukuma noteikšanu putnu ligzdošanas laikā!03. Jun (2016)
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) aicina noteikt mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Biežāk dzirdētais arguments pret LOB iniciatīvas atbalstīšanu ir šāda pārtraukuma iespējamā ietekme uz nodarbinātību. Vēlamies uzsvērt, ka LOB nevēršas pret meža nozares darbiniekiem, un ir gatava diskusijās meklēt risinājumus problēmām, ko šāds pārtraukums nozarē varētu radīt. Mūsu mērķis ir panākt, ka līdztekus saimnieciskajām interesēm mežu apsaimniekošanā tiek ņemtas vērā arī pašas būtiskākās mežu iemītnieku intereses. Pārnesot uz cilvēku pasauli – tās ir tiesības uz dzīvību un mājokli. Mūsu mežu bagātība mērāma ne tikai kubikmetros koksnes, bet arīdzan pagaidām vēl unikālajā putnu sugu daudzveidībā, kas citviet Eiropā jau neatgriezeniski zudusi. Mēs ticam, ka Latvijā, saimniekojot tālredzīgi un ilgtspējīgi, iespējams saimnieciskās un dabas aizsardzības intereses veiksmīgi sabalansēt. Lai tas izdotos, nepieciešams konstruktīvs, ieinteresēts un faktos pamatots dialogs, iesaistot gan nozaru, gan atbildīgo valsts iestāžu pārstāvjus. Mēs esam atvērti un gatavi šādām sarunām. Diskusija par miera perioda noteikšanu nav jauna – to aktualizējām jau 2008.gadā. Mežu nozari pārstāvošās organizācijas mūsu iniciatīvas sekas raksturojušas kā teju tautsaimniecības katastrofu, taču vienlaikus visu šo gadu laikā nav spējušas sniegt skaitļos un faktos balstītus aprēķinus par mežizstrādes pārtraukuma iespējamo ietekmi uz nozari. Sarunās dominē ir tikai hipotētiski argumenti. Ņemot vērā, ka konkrēts finansiālo zaudējumu vai nodarbinātības samazinājuma aprēķins nav veikts, arī no savas puses līdz ar to varam sniegt vien vispārēju ieskatu iespējamos risinājumos. Grūti iedomāties, ka ir daudz tādu mežizstrādē strādājošo, kuriem darbs pavasarī, savām acīm skatot izpostītās ligzdas uz bojāeja nolemtos putnēnus, sagādā gandarījumu. Taču jāstrādā ir, jo runa ir par iztikas pelnīšanu. Arī mēs, LOB, dzīvojam reālajā pasaulē un esam gatavi kopā ar valsts pārstāvjiem un meža nozari meklēt alternatīvus risinājumus. Mežistrādes miera periods pavasarī mūsu reģionā nav nekas jauns. Šāda prakse ir jau Igaunijā, kuras pieredze nodarbinātības jautājumā varētu būt izpētes vērta arī Latvijā. Jāuzsver, ka LOB iniciatīva neparedz pilnīgu mežsaimnieciskās darbības pārtraukumu. Laikā no aprīļa līdz jūnijam arī turpmāk būtu iespējams nodarboties ar mežu atjaunošanu un citiem darbiem, izņemot mežizstrādi un jaunaudžu kopšanu. Turklāt arī no pašas nozares pārstāvjiem esam dzirdējuši, ka pavasaris nav labākais laiks mežizstrādei. Pavasarī raksturīga zemāka koksnes stiprības kvalitāte un lielāki izdevumi, transportējot smagu, ar ūdeni pilnu
Latvijā virknē jomu (piemēram, lauksaimniecībā, ceļu būvē un izglītībā) nodarbinātība ir sezonāla, un šajās nozarēs strādājošo tam ir veiksmīgi pielāgojušies. Esam pārliecināti, ka šāds risinājums iespējams arī meža nozarē. Jāņem arī vērā, ka arī mežistrādē nodarbinātajiem Darba likums paredz tiesības uz četru nedēļu atvaļinājumu, kuru var izmantot miera perioda laikā. Lai dotu iespēju meža nozarei un tajā nodarbinātajiem pielāgoties, esam gatavi diskutēt arī par pārejas periodu, kurā līdz pilnīgam mežistrādes aizliegumam nonāktu pakāpeniski. Piemēram, sākotnēji miera periodu iespējams noteikt putniem bagātākajos mežos, tādējādi primāri rūpējoties par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vai arī valsts mežos. Iespējams runāt arī par sākotnēji īsāku miera perioda periodu, pie pilnīga mežizstrādes pārtraukuma no aprīļa līdz jūnijam nonākot vairāku (ne vairāk kā piecu) gadu laikā. LOB kompetences joma ir dabas aizsardzība tādēļ, iespējams, mūsu minētie risinājumi nav labākie no ekonomiskā viedokļa. Tieši tāpēc esam atvērti diskusijai ar atbildīgajiem nozares profesionāļiem un ekspertiem valsts iestādēs. Esam priecīgi redzēt meža nozares pārstāvjus arī LOB iniciatīvas atbalstītāju vidū, jo šis atbalsts apliecina, ka esam saprasti pareizi – mēs nevēršamies pret nozares darbiniekiem, bet iestājamies par saprātīgu meža nozares regulējumu valsts ilgtspējīgas attīstības un visas sabiedrības labā.LOB gatava diskusijai par mežizstrādes miera perioda seku mazināšanu02. May (2016)
koksni. Vēl papildus tam – izdevumi, atjaunojot pavasara šķīdonī sabojātos ceļus. Tātad - ir pamats runāt arī par pavasara ciršanas saimniecisko (ne)izdevīgumu un to, kā meža nozare dažādās sezonās organizē savu darbu.
English
Latviski
