Pārstāvis: Vera SemjonovaPublicēta: 04. Jun (2020)

PAR PIEEJAMU TIESU PERSONĀM AR INVALIDITĀTI
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
224
Jau parakstījuši 224
9'776

Ar šo iniciatīvu es vēlos, lai gan administratīvā procesa likumā, gan civilprocesa likumā tiktu noteikts, ka personas ar invaliditāti ir atbrīvotas no valsts nodevas par prasības celšanu administratīvajās lietās un civillietās. Pašlaik par prasību administratīvajās un civillietās iespēja tikt atbrīvotiem no valsts nodevas ir trūcīgajiem un maznodrošinātajiem. Ņemot vērā personu ar invaliditāti sociālo mazaisargātību un palielināto iespēju, ka to tiesību aizsardzībai šādām personām var nākties biežāk vērsties tiesā, šīs personas ir jāatbrīvo no attiecīgās valsts nodevas.

Tāpēc Civilprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā ir jānosaka, ka personas ar invaliditāti ir atbrīvojamas no valsts nodevas par prasības pieteikuma iesniegšanu. Atbrīvojums no valsts nodevas ir jāattiecina arī uz apelācijas un kasācijas tiesvedību.

Iznākumā personām ar invaliditāti kā sociāli mazaizsargātai sabiedrības daļas tiesas kļūs pieejamākas, un sabiedrībā stiprināsies tiesiskuma apziņa.

Iniciatīvas jaunumi

Saeima akcentē invalīdu tiesības uz kultūru; sabiedrība prasa arī virkni citu tiesību un atvieglojumu19. Jan (2021)

Cilvēkiem ar invaliditāti aizvien problemātiska ir praktiska piekļūstamība publiskajām vietām, diskusijā "Saeima cilvēkiem ar invaliditāti" ir secinājuši parlamentārieši.

Diskusijas uzsvars bija uz kultūras pasākumu pieejamību, ko vēl vairāk apgrūtina Covid-19 pandēmija. Tai pašā laikā vēlamies uzsvērt virkni citu eksistenciālu nepieciešamību un tiesību, kas Latvijā cilvēkiem ar invaliditāti ir problemātiskas un kuru nodrošināšana varētu būt arī Saeimas kompetencē.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) uzsvēra, ka Latvija ir ratificējusi ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, nosakot, ka dalībvalstis apņemas nodrošināt un veicināt to, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības bez jebkāda veida diskriminācijas, tai skaitā iespēju robežās censties nodrošināt arī tiesības uz kultūru.

"Mēs arvien biežāk koncertos, izrādēs, muzejos un citos pasākumos sastopam cilvēkus ratiņkrēslos. Mēs redzam subtitrus teātros, pacēlājus, uzbrauktuves. Taču viss nav tik vienkārši, un reālā situācija nebūt nav apmierinoša," sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka ne visās kultūras iestādēs ir iespēja iekļūt un ne katru kultūras pasākumu var ērti vērot, īpaši vēl kopā ar pavadošo personu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (A/P) uzsvēra, ka kultūra ir cilvēka socializācijas telpa, kurā top tās saturs un norit mijiedarbības process starp iedzīvotājiem. "Lai varētu notikt šī mijiedarbība, būtiski ir nodrošināt pieejamību kultūras telpai. Uzlabojot pieejamību, mēs sekmējam ātrāku cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā," sacīja A. Skride.

Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka pieejamības jautājums tiek risināts gan Eiropas Savienības, gan valsts un katras pašvaldības līmenī, tomēr joprojām personas ar invaliditāti sastopas ar vides pieejamības jautājumiem gan savās dzīvesvietās, gan arī publiskajā telpā. "Pieejamībai ir jābūt ne vien formālai "uz papīra", bet skaidri redzamai arī reālajā dzīvē," sacīja A. Skride, uzsverot, ka tai jābūt arī ērtai, drošai un funkcionālai.

Avots: Saeimas Preses dienests

Vēršam Saeimas deputātu uzmanību uz tematiski saistītām iniciatīvām un aicinām apsvērt to pārņemšanu politiskajā dienaskārtībā:
"Par pieejamu tiesu personām ar invaliditāti"
"Par piecu procentu darbavietu rezervēšanu publiskajā sektorā personām ar invaliditāti"
"3. grupas invalīdiem – bezmaksas sabiedrisko transportu"
"Atcelt nekustamā īpašuma nodokli 1., 2., 3. grupas invalīdiem"

Aicinām Saeimas deputātus pārrunāt ar savu partiju kolēģiem Rīgas domē šīs iniciatīvas iespējami operatīvu izskatīšanu:
"Par pieejamu Rīgu personām ar kustību traucējumiem"

Ja atbalsti kādu no šīm iniciatīvām, paraksti to un dalies ar šo ziņu sociālajos tīklos!

Seko mums arī Intagram!

AUTORS: MANA BALSS

Cilvēku ar kustības traucējumiem tiesības ir kaimiņu gūstā11. Sep (2020)

Rēzeknieti Anitu smaga slimība piekalusi ratiņkrēslam. Centienus dzīvot cilvēka cienīgu, no citiem neatkarīgu dzīvi ierobežo tumsonīgu līdzcilvēku cietsirdība: vairums daudzdzīvokļu nama (kopīpašuma) kaimiņu, piesaucot absurdus argumentus, nedod piekrišanu uzbrauktuves uz sievietes pirmā stāva dzīvokli izveidei. Tā situāciju Rēzeknē raksturo TV3 raidījuma "Bez Tabu" žurnālists Roberts Blass.

Acīmredzot šī problēma ir izplatīta visā Latvijā, jo par to sūdzas arī rīdzinieki, un nesen platformā ManaBalss ir publicēta iniciatīva "Par pieejamu Rīgu personām ar kustību traucējumiem". Tās uzstādītā problēma ir identiska Anitas stāstam "Bez Tabu" – cilvēkam ar kustību traucējumiem ir jāsavāc savu kaimiņu piekrišana pacēlāja ierīkošanai kāpņu telpā, bet cilvēku cietsirdības un vienaldzības dēļ tas var būt neiespējami.

Tāpat Rīgas domes noteikumi paredz pacēlāju uzstādīšanu tikai tādiem tā pieteicējiem, kuriem attiecīgais mājoklis ir īpašumā vai kuriem ir īres līgums uz vismaz pieciem gadiem. Tas ir diskriminējoši pret personām ar invaliditāti ar kustību traucējumiem, jo arī personām ar invaliditāti ir tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu, argumentē iniciatīvas autore.

Arī Rēzeknē, esot bezspēcīgai kaimiņu tumsonības un stūrgalvības priekšā, "Bez Tabu" intervētā sieviete ratiņkrēslā pauž neizpratni arī par likumdošanu, kas viņai pieprasa lūgt svešiniekiem atļauju izkļūt ārpus četrām sienām.

Jāatzīmē, ka kaimiņu gūstā nonākusī rēzekniete Anita velta pateicības vārdus Rēzeknes Sociālajam dienestam, kur darbinieki izstrādājuši speciālas uzbrauktuves uz pirmā stāva dzīvokli projektu. Risinājumu, ko varētu izbūvēt pie nama fasādes, par drošu un derīgu atzina būvvalde un apsaimniekotājs. Projekts paredz dažu ķieģeļu rindu nelielā platībā izņemšanu, durvju līdz dzīvoklim ierīkošanu loga vietā.

Anitai nepieciešamo uzbrauktuvi Būvvalde atzinusi par derīgu un nekaitīgu mājai, tomēr vairums dzīvokļu īpašnieku nobalsojuši pret. Šo attieksmi TV3 žurnālists raksturo kā tumsonīgu, bet lietoto argumentāciju – kā absurdu. Vieni uzskata, ka uzbrauktuve sabrucināšot namu, citus satrauc zaļās zonas pleķīša nomaļā mājas galā atņemšana.

Avots: portāls "Skaties"

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS