No sāls uz ielām neattieksies, bet mazinās tā izmantošanu27. Feb (2020)

Vidēji 20 kilogramu uz vienu iedzīvotāju – tik daudz sāls 56 Latvijas lielākajās pašvaldībās tiek izmantots ziemas sezonā, lai novērstu apledojumu uz ceļiem un ietvēm. Vides konsultatīvās padomes ieskatā tas ir pārāk daudz, un sāls lietošana brauktuvju un ietvju uzturēšanā sevišķi pilsētās ir jāierobežo.

Saeimas Vides un klimata apakškomisija, kurā trešdien, 26. februārī, turpināja izskatīt kolektīvo iesniegumu "Par pilsētas ielām bez sāls", uzdeva Satiksmes ministrijai līdz gada beigām izstrādāt vienotas vadlīnijas, kā pašvaldībās dažādot pretslīdes materiālu pielietojumu, lai mazinātu sāls izmantošanu.

Komisija vienojās arī rakstiski lūgt Rīgas domei skaidrot, kā pašvaldībā tiek kontrolēta sāls izmantošana ietvju kaisīšanai.

Pašvaldību grūtības ziemās kontrolēt un reglamentēt tieši ietvju uzturēšanu ziemās, kas ir privāto īpašnieku ziņā, sēdes laikā uzsvēra vairāki pieaicinātie eksperti. Aizvien nepietiekami ir arī empīriski pētījumi par pretslīdes materiālu un tehnoloģiju izmantošanu. Pēdējās pāris siltās ziemas to arī nav veicinājušas, tāpēc nav skaidru secinājumu, piemēram, par Rīgā eksperimentālā kārtā pārtraukto sāls izmantošanu atsevišķās mazāk noslogotās ielās.

Lietot tīru sāli ietvju kaisīšanai patlaban ir aizliegušas trīs pašvaldības – Tukums, Ādaži un Baldone, tomēr ir atļauti sāls maisījumi.

Klātesošie eksperti un politiķi Vides un klimata apakškomisijā bija vienisprātis, ka sāli gan tā cenas, gan efektivitātes dēļ no ielu uzturēšanas ziemās izskaust nav iespējams. Tomēr ir iespējams ievērojami dažādot tā daudzumu un pielietošanas metodes gan mitrinātas sāls, gan sāls šķīdumu, gan sāls maisījumu veidā.

Problēma ir tā, ka pašvaldības un sevišķi privātie namsaimnieki, kas atbild par ietvju uzturēšanu, patlaban rīkojas pēc saviem ieskatiem. Eksperti ir secinājuši, ka dažkārt sāls tiek lietots pat 20 reižu vairāk, nekā nepieciešams, kā arī nepiemērotās situācijās, piemēram, kad būtu jāizved sniegs, nevis jākaisa sāls. Svarīga ir arī sāls un citu pretslīdes materiālu lietojuma normēta dažādošana, nosakot atšķirības uz tiltiem, brauktuvēm, ietvēm, gājēju un velo celiņiem.

Iespēju ar likumu reglamentēt pretslīdes materiālu lietojumu klātesošie eksperti un politiķi neuzskatīja par lietderīgu, jo tas mazinātu nepieciešamo rīcības elastību gan konkrētajos apstākļos, gan arī paredzami mainoties tehnoloģijām un metodēm. Tomēr ietvju un brauktuvju uzturēšanai ziemas sezonā ir nepieciešamas vienotas vadlīnijas, kurās starp mērķiem būtu arī sāls lietojuma mazināšana. Šādas vadlīnijas pašvaldībām un privātīpašniekiem atvieglos ietvju un brauktuvju uzturēšanas plānošanu un veikšanu.

Avots: ManaBalss

AUTORS: MANA BALSS

Saeima komentē izskatīšanā esošo iniciatīvu statusu10. Feb (2020)

Lūdzam ziņu, kurā ir runa arī par šo iniciatīvu, skatīt šeit.

AUTORS: MANA BALSS

Bez jokiem un bez sāls01. Apr (2019)

Par spīti zīmīgajam 1. aprīļa datumam, kad iniciatīva „Par pilsētas ielām bez sāls” tika iesniegta Saeimā, joki ir mazi – tā kolektīvā iesnieguma autors Filips Veckalns komentē likumdošanas maiņas priekšlikumu, kas gada laikā ir savācis nepieciešamo atbalstītāju skaitu.

„Ir pieņemts, ka sāls izmantošanai uz ielām ir ekonomisks pamatojums, jo tas ir vislētākais pieejamais pretslīdes materiāls,” iesniegumā Saeimai raksta autors, „taču aicinu pievērst uzmanību ekonomiskajam un vides kaitējumam, kuru rada sāls kaisīšana ledus un sniega kausēšanas nolūkos.”

„Pirmkārt, sāls nenoliedzami un pastiprināti bojā pilsētas infrastruktūru, sākot no ietvēm un ceļiem, beidzot ar ēkām un tiltiem,” iesniegumā raksta F. Veckalns. „Zaudējumu apmēri katrā gadījumā ir individuāli jāizvērtē, taču remontu izmaksas, secinot no publiski pieejamās informācijas, ir ļoti augstas.”

„Otrkārt, pārmērīgā sāls izmantošana rada ļoti negatīvu ietekmi uz vidi – tā bojā pilsētas stādus un kokus, piesārņo gruntsūdeņus, nonāk augsnē, pasliktina gaisa kvalitāti.”

„Treškārt, sāls rada zaudējumus arī pilsētas iedzīvotājiem, sākot no sabojātiem apaviem un beidzot ar sabojātām automašīnām. Sāls „saēd” mašīnu arkas, durvju ailes, durvju sliekšņus – tas viss rada lielas neērtības un lielus papildus tēriņus pilsētas iedzīvotājiem.”

Turpmākie soļi: Saeimas Prezidijs 20 dienu laikā pārbaudīs iesniegto parakstu atbilstību kārtības ruļļa prasībām par kolektīvajiem iesniegumiem, un ne vēlāk kā mēneša laikā no iesniegšanas dienas kolektīvais iesniegums „Par pilsētas ielām bez sāls” tiks izskatīts Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, uzaicinot autoru. Sēdē tiks spriests par tā tālāko virzību Saeimā.

Sekojiet ziņām!

AUTORS: MANA BALSS

Vai varam iztikt bez sāls uz pilsētu ielām? Eksperti pauž atbalstu15. Jan (2019)

Rīgā eksperimenta veidā neizmatos sāli vairāku ielu attīrīšanā. Tā vienlaikus ar ManaBalss.lv platformā virzīto iniciatīvu un šim jautājumam veltīto raidījumu RīgaTV 24 pēc operatīvās sanāksmes paziņojis Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs, lasāms domes Satiksmes departamenta paziņojumā.

„Rīgas pašvaldībai ir labi zināma daļas sabiedrības attieksme pret sāls izmantošanu ielu tīrīšanā ziemas laikā,” uz jautājumu, vai iniciatīva „Par pilsētas ielām bez sāls” ir ietekmējusi lēmumu, atbild RD sabiedrisko attiecību nodaļa. „Minētā diskusija par sāls lietošanas negatīvajiem aspektiem sociālo tīklu un plašsaziņas vidē izvēršas katru ziemas sezonu.”

Arī šī ziema nav izņēmums. „Domes vadības lēmumu par eksperimenta veikšanu neietekmēja kāda viena konkrēta iniciatīva; to ietekmēja daļas iedzīvotāju noskaņojums, par kuru pašvaldībai ir zināms gadu no gada,” teikts atbildē uz ManaBalss.lv jautājumu.

Jau gadiem tiek runāts par ielu tīrīšanas paradumu maiņu – sāls vietā izmantot smilti vai šķembas, kā to dara citās valstīs. Līdz šim gan nekas nav mainījies – ielas un ietves arvien klāj sniega un sāls putras.

Sekojot šai problēmai, RīgaTV 24 raidījumā „Mana Balss” svētdien, 13. janvārī, nozares eksperti diskutēja par iniciatīvu „Par pilsētas ielām bez sāls”, kas paredz blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls kaisīšanu aizstāt ar smiltīm. To ir parakstījuši jau vairāk nekā 6000 iedzīvotāju. Raidījuma video ieraksts ir skatāms RīgaTV 24 arhīvā.

TV24 raidījumā Ardis Pāvilsons, apsaimniekošanas uzņēmuma „Civinity” valdes loceklis, norāda, ka ar katru gadu ielu kaisīšanai izmantotais sāls daudzums kļūst arvien lielāks. Šo tendenci viņš skaidro ar to, ka šāda veida ielu tīrīšana ir lēta un vienkārša.

Tomēr tam ir tālejošas sekas – jādomā, kas notiek ar mājdzīvniekiem, apaviem, zaļajām zonām. A. Pāvilsons norāda, ka pēc saskares ar sāli, zaļās zonas izkalst un līdz pat vasaras beigām atjaunot zaļojošu zālāju ir neiespējami.

Robert Putnis savukārt atklāja, ka partija „Progresīvie” jau katru gadu norāda uz nepieciešamību samazināt ielu kaisīšanā izmantoto sāls daudzumu, bet dzirdīgas ausis nav sasnieguši.

Viņš uzskata, ka Rīgā lieko sniegu vajag izvest ārpus pilsētas. „Vairāk tīrīt un vest sniegu ārā no pilsētas būtu viena primitīva metode. Pēc tam ir dažādi risinājumi dažādiem laika apstākļiem un temperatūrām – sāli var izmantot preventīvi un tamlīdzīgi.”

Savukārt Vadims Faļkovs, RD Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks, sniega izvešanu no Rīgas neredz kā optimālāko variantu. “Visiem ir saprotams, ka ar sāli strādāt ir vieglāk. Var pamēģināt bērt tikai smilti, bet tad mēs redzēsim, ka to sniegu nāksies izvest, kas ir papildus izmaksas un darbs. Neviena no Latvijas 119 pašvaldībām neizteiks vēlmi pieņemt Rīgas sniegu, bet to kaut kur ir jāizved. Izvedot jau sabraukāto sniegu tam klāt būs piemaisvielas – tad vide bojāsies tur,” noteica V. Faļkovs.

Rīgas domes deputāts Ansis Ansbergs (A/P) uzskata, ka smiltis nevajag uzskatīt par alternatīvu sālim. „Mēs runājam par divām dažādām lietām: ir ķīmiskie reaģenti un abrazīvie reaģenti. Ķīmiskos reaģentus izmantojam, lai nokausētu sniegu un ledu, savukārt abrazīvie ir tādi, kurus mēs uzkaisām, lai neslīd. Taču mēs vienmēr nevaram izmantot abrazīvos reaģentus – ir vairāki scenāriji, kuros tie neko nedos. Piemēram, ja konstanti snieg, uzkaisot smilti, tā apsnigs un slīdēs tik un tā.”

„Īstenībā var izmantot jebkuru alternatīvo materiālu, tāpat pastāv iespējamība, ka tas būs izmantots par maz vai par daudz. Jautājums ir tikai un vienīgi par normatīvo regulējumu un par to, ko tu stāsti sētniekiem un apsaimniekotājiem, kā viņiem rīkoties,” viņš turpināja.

A. Ansbergs uzsvēra, ka lielākā problēma ir neziņa, kā izveidot kontroles mehānismus.

Diskusijas izskaņā eksperti vienisprātis pauda atbalstu izvirzītajai iniciatīvai.

Pagaidām RD plāno no sāls maisījuma atteikties ielās ar mazāku satiksmes intensitāti un kur nekursē sabiedriskais transports. Šajās ielās sniegu šķūrēs, savāks un izvedīs. „Šāda ielu uzturēšanas metode ir dārgāka, tādēļ to nevar atļauties veikt visās pilsētas ielās,” N. Ušakovu citē RD portāls. Eksperimenta laikā pašvaldība konsultēsimies ar attiecīgo apkaimju iedzīvotājiem, lai novērtētu šādas metodes lietderību. Par konkrētām ielām, kurās noritēs eksperiments, informācija tiks sniegta atsevišķi.

Tāpat RD ziņo, ka sāls izmantošana tiks ierobežota pašvaldības pārraudzībā esošo ietvju kopšanā, un arī privātie ietvju apsaimniekotāji tiks aicināti ierobežot sāls izmantošanu.

Avots: RīgaTV 24; rdsd.lv; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Vai pilsēta ziemā tiešām ir jāiesāla? Top TV raidījums07. Jan (2019)

Studijas RīgaTV 24 diskusiju raidījumā "Mana Balss" nākamajā publiskajā ierakstā aplūkosim iniciatīvu "Par pilsētas ielām bez sāls" Raidījuma ierakstus RīgaTV 24 studijā var apmeklēt ikviens interesents.
Raidījuma ieraksta dalībniekiem un skatītājiem studijā lūgums ierasties ne agrāk par 19:15.

Diskusijas dalībnieki:
- Moderators Arnis Blodons
- Roberts Putnis, partijas "Progresīvie" vadītājs
- Ardis Pāvilsons, apsaimniekošanas uzņēmuma "Civinity" valdes loceklis
- Ansis Ansbergs, Rīgas domes deputāts ("Latvijas attīstībai")
- Vadims Faļkovs, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks

Iniciatīva "Par pilsētas ielām bez sāls" patlaban ir savākusi vairāk par pusi nepieciešamo parakstu, lai to varētu iesniegt Saeimā – nedaudz virs 6300 balsīm.
Tās autors piedāvā blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls kaisīšanas vietā izmantot smiltis. Arguments ir, ka smiltis mazāk bojā apavus un automašīnu virsbūves, nekā to dara sāls. Jāņem vērā, ka smiltis, atšķirībā no sāls, nerada kairinājumu arī pastaigās izvestajiem mājdzīvniekiem.
Sāli ledus kausēšanas nolūkos izmanto tā salīdzinoši zemo izmaksu dēļ, tomēr ir jāņem vērā arī tā radītais kaitējums biezi apdzīvotās vietās iedzīvotājiem, mājdzīvniekiem un arī ēkām. Iniciatīva paredz, ka sāli aizvien var izmantot uz lieliem autoceļiem un ārpus pilsētām, taču ne blīvi apdzīvotās vietās, kur sāls būtu jāaizstāj ar smiltīm.

Nāc, klausies un izsakies diskusijā!
Tiekamies RīgaTV 24 studijā Rīgā, Blaumaņa ielā 32, ceturtdien, 10. janvārī, plkst. 19:30!
Raidījumu skatieties RīgaTV 24 kanālā svētdien, 13. janvārī, plkst. 19:00.

Raidījums "Mana balss" ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Mana balss" saturu atbild RīgaTV 24.

AUTORS: MANA BALSS

Ielu tīrīšana ziemā atjauno problēmu par sāls izmantošanu18. Dec (2018)

Sniegs un šķīdonis ielās ir atjaunojis iedzīvotāju interesi par ManaBalss.lv virzīto iniciatīvu «Par pilsētas ielām bez sāls», kam uzmanību veltījuši arī latviski un krieviski rakstošie Latvijas interneta mediji. Iniciatīva paredz blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls kaisīšanas vietā izmantot smiltis.

Par problēmas aktualitāti sevišķi Rīgas iedzīvotājiem liecina salīdzinoši strauji gūtais atbalsts šim priekšlikumam. Šā gada 10. martā ManaBalss.lv portālā publiskotais ierosinājums līdz šim ieguvis jau vairāk par 5000 balsojumiem. Tas ir nedaudz vairāk par pusi no tā, kas nepieciešams, lai iniciatīvu iesniegtu izskatīšanai Saeimā.

Sāls lietošana pilsētās ielu uzturēšanai ziemas sezonā ir ekonomiski izdevīgākā metode, tomēr blīvi apdzīvotās vietās ir jāņem vērā arī sāls nodarītie kaitējumi iedzīvotājiem – to apģērbam, pastaigās izvestajiem mājdzīvniekiem un transporta līdzekļiem, argumentē iniciatīvas autors. Lietojot blīvi apdzīvotās vietās smiltis savukārt nodrošinātu to, ka «ziemas sezonā mazāk tiek bojātas mājdzīvnieku ķepas, cilvēku apavi, automašīnu virsbūves, ceļa kvalitāte un visi citi aspekti, kas saistīti ar pārmērīgu sāls lietošanu uz pilsētu ceļiem,» teikts iniciatīvā.

Avots: LETA; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS