Saeima komentē izskatīšanā esošo iniciatīvu statusu 10. Feb

Mandātu komisija ir apkopojusi aktuālo informāciju no atbildīgajām Saeimas komisijām un citām instancēm par izskatīšanas procesā esošo kolektīvo iesniegumu virzību.

Šis pārskats ir veidot pēc ManaBalss komandas lūguma Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, lai rastu skaidrību par daudzu desmitu tūkstošu pilsoņu parakstīto iniciatīvu statusu, no kurām viena otra tiek vērtēta kā "iestrēgusi".

Atgādinām, ka Latvijas likumdošanā kopš 2011. gada ir iestrādātas 32 no 53 Saeimā un ministrijās izskatītajām pilsoņu iniciatīvām. Līdz ar to Latvija aizvien ir pirmajā vietā pasaulē pēc pilsoņu likumdošanas iniciatīvu sekmīguma rādītāja.

Latvijas politiķi ir arī ļoti atsaucīgi iedzīvotāju iniciatīvu idejām. 16 iniciatīvas jeb puse no visām sekmīgajām ir pārņemtas politiskajā dienaskārtībā un izveidotas par likumprojektiem PIRMS likumā noteiktā 10’000 balsu atbalsta.

Jānorāda, ka arī problemātiskajā aspektā par "iestrēgušajām" iniciatīvām valsts institūciju administrācijas ir turpinoši atsaucīgas un dažkārt pat proaktīvas, veidojot mehānismus, kā nodrošināt Saeimā un valdībā nonākušo kolektīvo iesniegumu izsekojamību.

Sevišķi tas ir sakāms par Mandātu komisiju, kas pēdējā laikā regulāri atjauno un lietotājam ērti marķē informāciju par kolektīvo iesniegumu statusu Saeimas mājaslapā.

Iniciatīvu jeb kolektīvo iesniegumu izsekojamības uzlabojumiem palīdz arī Saeimas administrācija un Juridiskais birojs. Savukārt Juridiskajā komisijā vairākus mēnešus tiek skatīti grozījumi Saeimas kārtības rullī, starp kuriem ir arī grozījumi par kolektīvo iesniegumu labāku izsekojamību.

Patlaban Mandātu komisija komentē par sekojošo kolektīvo iesniegumu virzību:

1. Maksāt tikai par patērēto elektroenerģiju

Likums "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" ir pieņemts 30. janvārī jeb par nedēļu iekavējot plānoto procesu. Tikai pagājušajā nedēļā likums tika nogādāts Rīgas pilī, kura desmit dienu laikā Valsts prezidents vērtēs, vai tas nav nododams otrreizējai caurlūkošanai. Iesniegumi ar šādu prasību ir.

2. Par pilsētas ielām bez sāls

Tuvākajās nedēļās tiks sasaukta šim jautājumam veltīta atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības politikas komisijas sēde.

3. "Ātro kredītu" reklamēšanas aizliegums medijos un internetā

Ir pagājis pusgads kopš aktuālā regulējuma stāšanās spēkā. Tas ir minimālais termiņš, lai varētu vērtēt starprezultātus.

PTAC vai kāds cits subjekts nav vērsies komisijā ar informāciju par aktuālā regulējuma problēmām vai negatīvām sekām.

4. Palīdzi novērst ilggadīgu koku izciršanu un izveidot parku bijušā velotreka "Marss" vietā

Pagājušajā nedēļā, 5. februārī, notika sākotnējās izvērtēšanas sēde, klātesot iesnieguma iesniedzēju pilnvarotajam pārstāvim, Valsts Drošības dienesta pārstāvim, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvim un Rīgas domes priekšsēdētājam. Komisija atbalstīja iesnieguma nodošanu Saeimas Nacionālās drošības komisijai tālākai izvērtēšanai.

5. Azartspēļu zāļu aizliegšana visā Latvijas teritorijā

Ņemot vērā, ka azartspēļu un izložu nozares politikas veidošanā ir nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp azartspēļu un izložu organizēšanu kā izklaides pasākumu un sabiedrības interešu ievērošanu, Finanšu ministrija 2019. gadā ir veikusi vairākas aktivitātes, kas ietekmēja arī azartspēļu un izložu pamatnostādņu virzības procesu.

Azartspēļu un izložu pamatnostādņu projekts ir būtiski precizēts, ieskaitot Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu pieejamības ierobežošanu.

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā paredz, ka elektronisko sakaru komersants, izpildot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) lēmumu par piekļuves ierobežošanu, nodrošinās tīmekļa vietnes lietotāja pāradresāciju uz IAUI tīmekļa vietni, kurā lietotājam tiks sniegta informācija par liegumu spēlēt Latvijā nelicencētas interaktīvās azartspēles un interaktīvās izlozes, par Latvijā licencētiem interaktīvajiem azartspēļu organizētājiem, kā arī informācija par atkarību no azartspēlēm un izlozēm mazinošiem pasākumiem.

Savukārt grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā paredz noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atteikt attālināto maksājumu veikšanu ar Latvijas Republikas rezidentam izsniegto maksājumu karti Latvijas Republikā nelicencētam interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājam, kā arī nosaka pienākumu kredītiestādēm un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt Valsts ieņēmumu dienestam atteikumu pārskatu par kredītiestāžu un citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju par Latvijas Republikas rezidentu attālināto maksājumu pieteikumiem Latvijas Republikā nelicencētam interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājam.

Tāpat jānorāda, ka grozījumi Azartspēļu un izložu likumā paredz arī iespēju fiziskai personai pieprasīt noteikt tai liegumu spēlēt azartspēles, tai skaitā interaktīvās azartspēles un interaktīvās izlozes, un iekļaut to pašatteikušos personu reģistrā.

Reģistrs sāka darboties 2020. gada 1. janvārī, un līdz 2020. gada 29. janvārim iepriekš minētajā reģistrā ir reģistrējušās 3100 personas.

Azartspēļu un izložu pamatnostādnēs ir pētīta un analizēta starptautiskā pieredze, un izstrādāti vairāki pasākumi drošai un atbildīgai azartspēļu spēlēšanai. Galvenokārt, uzmanību vēršot uz nepilngadīgo un azartspēļu atkarīgo personu atturēšanu no azartspēļu spēlēšanas. Pamatojoties uz starptautiskiem labās prakses piemēriem, ir izstrādāti azartspēļu pieejamības ierobežošanas kritēriji, kas ir maksimāli vērsti uz sabiedrības interešu aizsardzību un atkarības veidošanās riska mazināšanos, vienlaikus novēršot ēnu ekonomikas līmeņa pieaugumu, tādejādi pasargājot azartspēļu spēlētājus no pārejas nekontrolētā vidē un sabiedrību kopumā no krāpnieciskām darbībām.

Apzinoties ar azartspēļu un izložu spēlēšanu saistītos riskus gan nozarei, gan sabiedrībai kopumā, veidojot azartspēļu un izložu pamatnostādnes, papildus tika veiktas konsultācijas ar Iekšlietu ministriju, Baltijas Psihologu asociāciju, Latvijas Psihologu biedrību, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi.

Runājot par azartspēļu izplatības ierobežošanu, ir arī jānorāda, ka Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā par azartspēļu zāļu aizliegumu Rīgas vēsturiskajā centrā, atstājot to spēkā. Spriedums norāda, ka aizliegumam ir leģitīms mērķis un ka tas ir samērīgs, jo iepriekš minētajās tiesību normās pamattiesību ierobežojums aizsargā sabiedrības tiesības un labklājību. Šis spriedums ļāva pilnveidot arī azartspēļu un izložu pamatnostādņu saturu.

Tāpat kopš 2019. gada 1. jūlija IAUI ir izveidota psihologa amata vieta un ir pieejamas psihologa konsultācijas. Psihologs piedāvā individuālas konsultācijas, atbalsta grupas, kā arī konsultācijas atkarīgā spēlētāja līdzcilvēkiem. Kopš 2019.gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. janvārim ir sniegtas 295 psihologa konsultācijas, organizētas 20 atbalsta grupas un 6 atbalsta grupas no azartspēlēm atkarīgo spēlētāju tuviniekiem. Arī šī praktiskā informācija ietekmēja azartspēļu un izložu pamatnostādņu saturu.

Šobrīd notiek aktualizētā azartspēļu un izložu pamatnostādņu projekta atkārtota saskaņošana ar iesaistītajām pusēm.

Avots: Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija; ManaBalss


Tu vari atbalstīt ManaBalss darbu, ziedojot Mobilly mājaslapā aplikācijā!

Vai arī palīdzi uzturēt ManaBalss darbu ar ikmēneša i-bankas maksājumiem!