Paralēli tam, ka iniciatīva "Par Pļaviņu vidusskolas saglabāšanu" guva parakstītāju atbalstu, Aizkraukles novada dome ir nolēmusi nākamajā mācību gadā Pļaviņu vidusskolā neatvērt 10. klasi un skolu pakāpeniski pārveidot par pamatskolu. Lēmuma pieņemšanas laikā dome bija informēta par atbalstu strauji gūstošo iniciatīvu un attiecīgi – par pašvaldības pilsoņu nostāju, saziņā ar ManaBalss.lv saka iniciatīvas autore Dīna Reitere. Lēmuma pieņemšanas laikā bija pāri par 400 parakstiem, un par iniciatīvu deputātiem tika paziņots e-pastā. "Bet lēmums nu ir pieņemts," īsumā summē D. Reitere. Iniciatīvas autore pateicas ikvienam atbalstītājam/-ai! Tava balss ir dzirdēta un ir kaut netieši un pirms oficiāla iesnieguma, tomēr piedalījusies demokrātiskā procesā. Un tas fundamentāli ir pats svarīgākais, par ja lēmums iznākumā ir pretējs prasītajam. Pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla veidošanā viens no būtiskākajiem kritērijiem ir minimālais izglītojamo skaits klašu grupā, publikācijā par pieņemto lēmumu raksta "Jēkabpils Laiks". Saskaņā ar noteikumiem Pļaviņās vidusskolas klasēs kopā jābūt 60 bērniem, bet nākamajā gadā trijās vidusskolas klasēs varētu mācīties aptuveni 34 jaunieši – tātad mazliet vairāk nekā puse no nepieciešamā skolēnu skaita. Demogrāfiskās tendences Pļaviņu apvienībā liecina, ka tuvākajā laikā skolēnu skaita pieaugums Pļaviņu vidusskolā nav gaidāms. "Šo lēmumu pieņemt ir ļoti smagi," laikraksta publikācija citē Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leona Līduma teikto. "Šajā gadījumā mums jāsabalansē sabiedrības, vecāku, skolas absolventu sāpe, viedokļi un tas, ko pauž Izglītības un zinātnes ministrija, novada Izglītības pārvalde, vidusskolas vadība, skolotāji un Skolas padome. Tiek vākti paraksti portālā ManaBalss pret vidusskolas reorganizāciju. Emocionāli tas nav viegli, taču stratēģiski vidusskolas pakāpes samazināšana būtu pamatots lēmums. Novadā Daugavas labajā krastā ir koncentrētas četras vidusskolas, kuras konkurē par vidusskolēniem, kuru kopējais skaits strauji mazinās. Ir jāvērtē šīs situācijas racionālā puse. Mani kā bijušo izglītības iestādes direktoru pārliecina skolas vadības un nozares profesionāļu viedoklis. Kad jautāju, kā būtu, ja lēmumu par vidusskolas reorganizāciju atliktu vēl uz vienu gadu, skolas vadība par to nepriecājās, tāpēc uzticos viņu redzējumam. Ļoti jāatvainojas tām ģimenēm un bērniem, kuriem būtu šogad jāuzsāk mācības 10. klasē. Mums viņiem ir jāpalīdz nokļūt līdz citām novada vidusskolām un vajadzības gadījumā jānodrošina iespēja uzturēties skolu dienesta viesnīcās. Izmantosim iespēju piesaistīt līdzekļus 1,8 miljonu eiro vērtībā, lai uzlabotu pamatskolēnu mācību iespējas gan Pļaviņu, gan Jaunjelgavas, gan J. Jaunsudrabiņa Neretas skolās." Šā gada aprīlī Pļaviņu vidusskolas direktore Ilze Luksa sasauca Skolas padomes sanāksmi, lai lemtu par vidusskolas attīstības iespējām. Skolas padome nebija gatava pieņemt lēmumu par vidusskolas pakāpes pakāpenisku pazemināšanu jau no 2024. gada 1. septembra, bet aicināja organizēt Pļaviņu vidusskolas vecāku tikšanos ar Aizkraukles novada domes un Izglītības pārvaldes vadību. Līdz ar to 2. maijā Pļaviņu vidusskolā notika sanāksme, kurā visas iesaistītās puses izteica savus argumentus par vai pret Pļaviņu vidusskolas reorganizāciju. Aizkraukles novada pašvaldība pēc sanāksmes saņēma Pļaviņu vidusskolas Skolas padomes priekšsēdētājas vēstuli, kurā teikts: "Pļaviņu vidusskolas Skolas padome nespēj pieņemt viennozīmīgu lēmumu par vai pret vidusskolas posma reorganizāciju." Par skolas reorganizāciju balsoja seši cilvēki, pret – 15, bet no sava viedokļa paušanas atturējās astoņi skolas padomes locekļi. Savukārt skolas vadība vairākkārt pauda bažas, ka atalgojuma samazinājuma dēļ, ar ko jārēķinās, ja tomēr tiks izlemts saglabāt vidusskolu, pastāv liels risks zaudēt kvalificētus pedagogus, kuri varētu nodrošināt kvalitatīvu izglītības līmeni skolā. Cienot Skolas padomes un vecāku viedokli un pēc Aizkraukles novada domes deputātu iniciatīvas, Aizkraukles novada Izglītības pārvalde 17. maijā organizēja konsultācijas ar Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem, lai pārrunātu Pļaviņu vidusskolas attīstības iespējas. Sarunā bija iespēja piedalīties domes deputātiem, vidusskolu direktoriem un Pļaviņu vidusskolas Skolas padomes pārstāvjiem. Ministrijas speciālisti norādīja, ka demogrāfiskās tendences Pļaviņu apvienībā rāda negatīvu izglītojamo dinamiku tieši vidējās izglītības pakāpē. Savukārt, piekrītot samazināt skolas izglītības pakāpi no vidusskolas uz pamatskolu, Pļaviņu vidusskolai būtu iespēja iegūt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, un šī nauda būtu lieliska iespēja nodrošināt mācību vides modernizēšanu, jaunā izglītības satura vajadzībām atbilstošu, modernu tehnoloģiju iegādi un telpu renovāciju skolā. Dažāda veida sarunas un informācijas apmaiņa par Pļaviņu vidusskolas nākotni notika vairāku nedēļu garumā. Tika vērtēta arī finansiālā puse – ja netiktu veikta skolas reorganizācija un vidusskola turpinātu funkcionēt ar neatbilstīgi skolēnu skaitu, no nākamā gada septembra pašvaldības līdzfinansējums Pļaviņu vidusskolai būtu vairāk nekā 173 tūkstoši eiro, tātad šī summa būtu papildus jārod novada budžetā. Uzklausot iesaistītās puses un izvērtējot saņemto informāciju, Aizkraukles novada domes deputāti lēma par Pļaviņu vidusskolas reorganizāciju un izglītības pakāpes maiņu, jau 2024. gada 1. septembrī skolā neatverot 10. klasi. Nākamā gada 1. septembrī Pļaviņu vidusskolā netiks atvērta 10. un 11. klase, bet 2026. gada 1. septembrī audzēkņus neuzņems visā vidusskolas posmā. Tā no 2026. gada 1. septembra Pļaviņu vidusskola tiks reorganizēta un kļūs par pamatskolu. Avots: ManaBalss.lv; "Jēkabpils Laiks", atsaucoties uz Aizkraukles novada pašvaldības informāciju Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 76 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Pļaviņās vidusskolu tomēr pakāpeniski pārveidos par pamatskolu03. Jun (2024)
Vēl pirms iniciatīvas oficiālās iesniegšanas pašvaldība ir pieņēmusi iniciatīvas prasībai pretēju lēmumu
Pārstāvis: Biedrība "Pļaviņu bērniem"Publicēta: 22. May (2024)PAR PĻAVIŅU VIDUSSKOLAS SAGLABĀŠANU
Iniciatīva tiks iesniegta Aizkraukles novada pašvaldībā
SASKAŅĀ AR PAŠVALDĪBU LIKUMU PARAKSTĪTIES AICINĀM TIKAI AIZKRAUKLES NOVADĀ DEKLARĒTOS LATVIJAS PILSOŅUS UN ĪPAŠUMA TURĒTĀJUS PAŠVALDĪBĀ. Aizkraukles novadā jau reorganizētas divas no sešām vidusskolām, un šobrīd notiek aktīvi pasākumi, lai lemtu arī par Pļaviņu vidusskolas reorganizāciju par pamatskolu. Lai arī nevar noliegt, ka skolēnu, tai skaitā vidusskolēnu, skaitam lauku teritorijās ir tendence samazināties, uzskatām, ka reorganizācija ir sasteigta, jo: 1. nav skaidri definēti finansiālie ieguvumi un pozīcijas, kurās tiks ietaupīts; 2. nav izstrādāta plāna par skolēniem nodrošināmu transportu, kā arī tikai aptuveni tiek lēsti skolēna potenciālie ieguvumi; 3. nav skaidru statistisko datu par to, vai skolēni pēc vidusskolas reorganizācijas paliktu mācīties citā Aizkraukles novada skolā, vai arī šie skolēni novadam būs zaudēti; 4. nav apsvērta vidusskolas reorganizācijas ietekme uz Pļaviņu pilsētas un apvienības attīstību, ņemot vērā, ka skola ir viena no svarīgākajām infrastruktūrām jauno ģimeņu piesaistīšanai. Tāpat nav apsvērti potenciāli sociāli un psiholoģiski riski, kas var veidoties, ja bērnam jāvelta papildus laiks ceļā uz skolu, un lielākā daļa dienas jāpavada no mājām attālinātā vidē, kā arī nav ņemts vērā papildus slogs skolēnu ģimenēm, ja tām jānodrošina transports uz skolu un jāvelta papildus finansiālie līdzekļi bērna ēdināšanai, ņemot vērā, ka ārpus mājas tiks pavadīts ilgāks laiks. Visbeidzot skolas reorganizācija šķiet uzspiesta un steidzināta, lai pretendētu uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, taču šo līdzekļu iegūšana ne tikai nav garantēta, bet nav arī prezentēts plāns, kā šos potenciālos līdzekļus varētu izmantot, un kā Pļaviņu skola no tā varētu gūt labumu.
Kopumā uzskatām, ka par Pļaviņu vidusskolas reorganizāciju nav pieejama pietiekami detalizēta informācija, līdzšinējās sanāksmēs atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem ir bijušas aptuvenas vai nav sniegtas vispār, sabiedrības informētība ir zema, un līdz ar to iedzīvotājiem nav iespējas objektīvi izvērtēt apstākļus un izteikt savu viedokli. Un, tā kā uzskatām, ka skolas reorganizācija nav tikai esošo skolēnu un viņu ģimeņu aktualitāte, bet gan visas pilsētas un apvienības perspektīvas jautājums, vēlamies šobrīd nepieļaut sasteigtu un nepamatotu Pļaviņu vidusskolas reorganizāciju, kamēr sabiedrībai nav prezentēti reāli dati, ieguvumi un darbības plāns.
Šobrīd, apstādinot Pļaviņu vidusskolas reorganizāciju, ceram nodrošināt bērniem iespēju mācīties vidusskolā Pļaviņās, kā arī saglabāt Pļaviņu apvienību kā perspektīvu dzīvesvietas izvēli ģimenēm ar bērniem. Ja tomēr tiek prezentēti pārliecinoši dati par reorganizācijas nepieciešamību, vēlamies noskaidrot, tieši kādi būs skolēnu, novada un Pļaviņu skolas ieguvumi, kā arī vēlamies redzēt izstrādātu detalizētu darbības plānu, kā topošajiem vidusskolēniem nodrošinās piekļuvi mācībām un ārpus klases nodarbībām citās skolās, lai pārmaiņu periods būtu pēc iespējas vieglāks un tiktu veikti savlaicīgi pasākumi potenciālu problēmu risināšanai.
English
Latviski
