Pārstāvis: Aleksis KorejevsPublicēta: 03. Jun

PAR SAKĀRTOTU PAŠVALDĪBAS LĪDZFINANSĒJUMU PIRMSSKOLU BĒRNU IZGLĪTĪBĀ
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
729
Jau parakstījuši 729
9'271

Ņemot vērā lielās rindas uz pašvaldību dārziņiem un jaunu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu ēku iztrūkumu, vecāki izvēlas sūtīt savas atvases uz privātām izglītības iestādēm. Ik mēnesi visi Pierīgas un Rīgas vecāki piemaksā par bērna dārziņa apmeklējumu, jo pašvaldības līdzfinansējuma modeli nav precīzi izstrādāts. Kopš 2006. gada ir izveidojusies nevienlīdzības sistēma, jo katrā pašvaldībā ir atšķirīgs gan līdzfinansējuma apjoms no pašvaldības puses (skat. tabulu šai lapā: https://ej.uz/48ji), gan atšķirīgs vecāku ikmēneša maksājums. Kāpēc tas ir izveidojies? Iznāk, ka esošais finanšu modelis sedz tikai bērna atrašanos dārziņa ēkā, taču ēkas apsaimniekošana, remonti, neparedzētie izdevumi, ēkas īre un citi izdevumi paliek uz vecāku pleciem. Vienkāršā valodā runājot – no pašvaldības puses tiek segta tikai bērna atrašanās dārziņa ēkā, bet jumts virs galvas netiek finansēts.

Tāpēc aicinu pārskatīt esošo valsts finansējuma modeli un izstrādāt jaunu aprēķinu, kas segtu arī pārējos izdevumus, kuri nav iekļauti šābrīža modelī.

Tad bērnu vecākiem, kuru atvases apmeklē privātos dārziņus Rīgas un Pierīgas pašvaldībās, vairs nebūs jāiemaksā ikmēneša izlīdzinājuma nauda par sava bērna pirmsskolas izglītības apmeklējumu. Pašvaldības pilnā apmērā nodrošinās bērnu iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību bez vecāku nepieciešamības par to piemaksāt. Jānorāda, ka šīs iniciatīvas prasītajam risinājumam potenciāli ir arī ievērojama gan ekonomiskā jēga (https://www.db.lv/zinas/19-000-eiro-par-vienu-vietu-pirmsskola-lai-gan-var-ari-par-1-200-508733), gan paredzami pozitīvs pienesums demogrāfijai līdz ar vecāku pārliecību, ka bērnam būs dārziņš, kuru turklāt varēs arī atļauties.

Iniciatīvas jaunumi

Ne īsti "bardaks", bet birokrātija – kāpēc parakstīt iniciatīvu par līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziempirms 20 dienām

"Parakstu vākšana droši vien ir tādēļ, ka vecāki vēlas, lai šis jautājums atkal būtu dienas kārtībā un to uzlabotu," TV24 sižetā par iniciatīvu "Par sakārtotu pašvaldības līdzfinansējumu pirmsskolu bērnu izglītībā" saka Daina Kājiņa, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, bērnudārzu "CreaKids" vadītāja.

D. Kājiņa ir viena no ekspertēm, ar ko ManaBalss.lv konsultējās, palīdzot iniciatīvas autoram to sagatavot publicēšanai. "Pašvaldības līdzfinansē privāto bērnudārzu apmeklējumu un tās to dara pēc valstī noteiktas metodikas, kuru izveidoja 2015. gadā. To izveidoja, tādēļ ka līdz tam brīdim pašvaldībām bija ļoti atšķirīgas summas – viena līdzfinansēja vairāk, viena mazāk. Metodiku ieviesa, lai būtu līdzvērtīgi. Metodiku ieviesa, bet šī lielā starpība palika, vēl joprojām summu starpības ir diezgan lielas, pat vairāk nekā 100 eiro uz vienu bērnu," problēmu iezīmē Kājiņa.

"Vecākiem diezgan bieži ir nesaprotams, ja pašvaldība paziņo: mēs maksājam tik, cik izmaksā bērns. Un tad privātais it kā ņem klāt naudu un it kā vaino to slikto, privāto bērnudārzu. Bet patiesība ir tāda, ka varbūt ne īsti bardaks, bet tāda birokrātija slēpjas, jo metodika nosaka zināmas pozīcijas, kur nav viss, lai bērnudārza pakalpojumu nodrošinātu. Un sanāk, ka vecāki samaksā starpību," TV24 sižetā skaidro D. Kājiņa.

Tāda starpība, piemēram, ir grāmatvedība un juridiskie pakalpojumi, telpu noma un citas pozīcijas.

"Un tad vēl sanāk haoss informācijas nodošanā, kad pašvaldības saka, ka mēs palielinām finansējumu, un sanāk, ka privātais arī paceļ cenu, un vecāki saka: kā tad tā? Pacēla finansējumu un jūs ceļat cenu? Bet, patiesību sakot, vienmēr ir jāseko līdzi, vai vecāku maksājamā daļa mainās. Jo pašvaldības šo aprēķinu veic par iepriekšējo kalendāro gadu. Inflācija, pedagogu straujais algu pieaugums… Šogad līdzfinansējuma summa, kādu līdzfinansē katram bērnam, tas ir pēc 2023. gada izdevumiem, bet savukārt privātais bērnudārzs dzīvo 2024. gadā. Es nevaru pateikt, vai tas ir labi, vai tas ir slikti, jo droši vien ir grūti atrast citus algoritmus, bet šis jautājums ir tik ilgi marinēts un vilkts, ka prasītos funkciju audits, lai saprastu, kur tad ir tā taisnība. Tā noteikti ir kaut kur pa vidu. Un, lai vecākiem nebūtu šī nevienlīdzības sajūta."

Jauns divritenis nav jāizdomā. Kā piemēru Daina Kājiņa min Skandināvijas valstis. "Vairums Skandināvu valstīs vecākiem nav starpība, viņi pat nezina, vai tas ir privātais, vai pašvaldības, viss maksā vienādi. Var atšķirties algas, var atšķirties bērnu skaits, var atšķirties telpu platības, bet principā pakalpojums pēc savas būtības, likumdošana, prasības, uzraudzība, viss ir identisks – starpība ir tikai finansēšanas avotā."

"Protams, var izklausīties, ka mums atkal vajag kaut kādu lielāku finansējumu, bet, ja mēs paskatāmies kopējā veselumā uz naudu un ja atkal kārtējais bērnudārzs tiek plānots būvēt par 13 miljoniem eiro Skanstes rajonā. Un tā atkal ir Eiropas nauda. Ja to citu kabatas naudu kaut kam iztērēs, un, iespējams, ka tajā brīdī nepadomās par efektīvu bērnudārza būvniecību vai ticam efektīvām darbībām… Tas skaidri pierāda to, ka tas privātais varētu šo pakalpojumu piedāvāt lētāk un pašvaldībai tas būtu izdevīgāk."

Ja atbalsti šo iniciatīvu, tad ne vien paraksti to, bet arī DALIES AR TĀS SAITI sociālajos tīklos!

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 77 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS