Palīdzi savākt "rezerves" parakstus!

Pārstāvis: Andris ŠimfsPublicēta: 16. May (2016)

PAR LATVIJAS NEPIEVIENOŠANOS "STAMBULAS KONVENCIJAI"
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
10'449
Jau parakstījuši 10'449

2016.gada 10.maijā, Ministru kabinets, neskatoties uz atsevišķu ministru, nevalstisko organizāciju un sabiedrības veidokli, nolēma pilnvarot labklājības ministru parakstīt “Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” (Stambulas konvenciju). Savukārt 2016.gada 19.aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Latvijas pozīciju par Eiropas Savienības pievienošanos Stambulas konvencijai. Atzīstot un apzinoties, ka vardarbība sabiedrībā un ģimenē ir nopietna un risināma problēma, jāatzīst, ka Stambulas konvencija nepiedāvā kvalitatīvi būtiskus pasākumus vardarbības novēršanai sabiedrībā papildus tiem, ko Latvijā jau nodrošina esošā likumdošana, toties papildus uzliek valstij smagu finansiālu, organizatorisku un ideoloģisku apgrūtinājumu, pieprasot pamatos pārveidot sabiedrības struktūru visās tās dzīves jomās - kultūrā, izglītībā, sociālajās normās, paradumos un tradīcijās, tai skaitā pārņemot kontroli pār cilvēku privātās dzīves telpu un ģimenes dzīvi. Šis bija pamatiemesls, kādēļ Lietuvas Seima Etniskās kultūras aizsardzības padome 2013.gadā iesniedza aicinājumu Lietuvas valdībai un prezidentei neparakstīt un neratificēt Stambulas konvenciju. Šis bija arī viens no iemesliem, kādēļ Polijas Tiesību institūts «Ordo Iuris» 2014.gadā aicināja Polijas parlamentu neratificēt Stambulas konvenciju. Stambulas konvencijā ir iekļauti instrumenti, kas paver ceļu pārāk plašām jēdziena “gender” jeb "sociālais dzimums" interpretācijām, apdraudot ne tikai Latvijas tradicionālo kultūru un ģimeniskās vērtības, bet arī veselīgas sabiedrības pastāvēšanu ilgtermiņā. Tas nedrīkst būt plānotais sasniedzamais mērķis, Latvijai pievienojoties kādam starptautiskam dokumentam. Šādas izpratnes uzspiešana bērniem un pusaudžiem ir pretrunā ar starptautiski un konstitucionāli atzītām tiesībām vecākiem izglītot savus bērnus atbilstoši savai pārliecībai un vērtībām. Papildus informācijai: Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2014.gadā publicētais pētījums «Vardarbība pret sievietēm: ES līmeņa apsekojums» rāda, ka vislielākā vardarbības pret sievietēm izplatība ir tieši tajās valstīs, kurās jau ilgstoši tiek ieviesta dzimumu līdztiesība un sociālo dzimumu vienlīdzība: Dānijā – 52%; Somijā – 47%; Zviedrijā – 46%; Nīderlandē – 45%; Francijā – 44%. Savukārt Polijā, kuras Konstitūcijas 18.pantā ietverta ģimenes un laulības konstitucionālā aizsardzība, vardarbības pret sievietēm izplatība ir tikai 19%.

Aicinām Latvijas Republikas Saeimu neratificēt "Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (Stambulas konvenciju) un atsaukt Latvijas pievienošanos Eiropas Komisijas aicinājumam Eiropas Savienībai parakstīt un ratificēt Stambulas Konvenciju.

Latvija, nepievienojoties Stambulas konvencijai, izvairītos no nelabvēlīgām izmaiņām sabiedrības apziņā, saglabājot Satversmē paredzētās vērtības, un pasargātu sabiedrību no Stambulas konvencijā paredzēto sociāli konstruēto dzimumu formu uzspiešanas.

Pievienots dokuments

Skaidrojums.pdf 200 KB (atvērt)

Iniciatīvas parakstītāji 10'449

Iniciatīvas jaunumi

Stambulas konvencija paredzami atgriezīsies politiskajā dienaskārtībāpirms 25 dienām

Reģionālā reforma un elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK) ir starp Krišjāņa Kariņa valdības prioritātēm, ko atzīst visas koalīcijas partijas. Šie ir divi arī caur ManaBalss.lv platformu virzīti likumdošanas grozījumu priekšlikumi, un vēl divi – par nelaulāto dzīvesbiedru tiesību paplašināšanu jeb kopdzīves likumu un Stambulas konvencijas ratifikācija ‒ ir atrunāti jaunās valdības sadarbības līgumā.

Pirmie divi jautājumi un nacionāla mēroga dialoga nepieciešamība par reģionālo reformu tika diskutēta jaunās valdības prioritātēm veltītā LTV raidījumā „Tieša runa”.

No jaunās valdības raidījumā piedalījās finanšu ministrs Jānis Reirs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, un starp sarunas ekspertiem bija arī platformas ManaBalss.lv vadītājs Imants Breidaks.

Par reģionālās reformas nepieciešamību starp klātesošajiem valdīja praktiski vienprātība, un tika ieskicēts arī konceptuāls plāns, kā to īstenot.

Politiski nokaitētais OIK jautājums bija karstais kartupelis arī „Tieša runa” diskusijā. Klātesošie acīmredzami mulsa, ko praktiski nozīmēs valdībai uzliktais pienākums no 31. marta atcelt OIK. Saeima to atbalstīja plenārsēdē 10. janvārī, «lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem,» kā to formulē LVPortals.lv. Klātesošie ministri ļāva saprast, ka juridiski korekta OIK atcelšana, kas neizslēdz arī tiesvedības ar investoriem, reāli varētu prasīt trīs gadus.

Trešais paredzamais valdības dienaskārtības punkts, kas sakrīt ar ManaBalss.lv iniciatīvām, ir kopdzīves likuma aktualitātes atjaunošana. Tā zem formulējuma „nelaulāto dzīvesbiedru tiesību paplašināšana; kopdzīves likums” ir redzama valdības sadarbības līguma 2.8. punktā. Tas paredz, ka atsevišķos jautājumos valdības koalīcijas partneriem būs pieļaujams brīvais balsojums un ka koalīcijas partneri respektēs cits cita tiesības virzīt likumprojektus.

Starp tiem ir uzskaitīts arī kopdzīves likums un „Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu” jeb Stambulas konvencija. Tā ir ceturtais ar ManaBalss.lv platformas iniciatīvām sakritīgais valdības paredzamās dienaskārtības punkts.

Attiecībā uz reģionālo reformu, ko virzīs VARAM, ministrs J. Pūce sacīja, ka tas būs trīs līmeņu process. Sākumā būs valdības vienošanās deklarācija par reformu, kam tam sekos augstākas detalizācijas pakāpe un saskaņošana ar iesaistītajām pusēm, bet trešajā posmā jau pēc konsultācijām – iepriekš nolemtā revīzija, likumprojektu izstrāde un virzība Saeimā un ieviešana dzīvē.

Pēc konceptuālas politiskās vienošanās būs „ierobežots laiks – varbūt divi mēneši, kuros jābūt piedāvājumam, kas būtu politiskais piedāvājums,” teica ministrs.

Uz raidījuma vadītāja Gunta Bojāra repliku, vai vienošanās nozīmēs, ka politiķi kādā vakarā uzzīmēs, kā izskatīsies Latvijas jaunā karte, J. Pūce atbildēja: „Atslēga ir pakalpojumu pieejamība – kāds sabiedriskais pakalpojums tiek nodrošināts vienā vai otrā pašvaldības līmenī. Pēdējos gados valsts līmenī ir veikts daudz pētījumu par to, kādi pakalpojumi ir nepieciešami, kādā apjomā un pie kāda pašvaldības iedzīvotāju skaita ko var nodrošināt. Tā bilde ir jāsaliek kopā, un es uzticos ekspertu sagatavotajām pozīcijām.”

Kad jau būs valdības vienošanās par šādu pakalpojumu kartējumu kā reformas pamatu, tad nākamais solis ir detalizētāks piedāvājums pašvaldībām. „Tas jau ir jādod plašai sabiedrības apspriešanai. Tā nevar būt tikai formāla procedūra – „nāciet un rakstiet vēstules”, bet mēs arī kā VARAM dosimies pie pašvaldību iedzīvotājiem.” Ministrs arī apsolīja, ka VARAM brauks uz visām pašvaldībām, kuras reformas gaitā būs paredzēts konsolidēt ar lielākajiem kaimiņiem.

Gan J. Pūce, gan abi pārējie ministri piekrita, ka reģionālajai reformai principā ir pietiekama leģitimitāte – šis punkts bija gandrīz katras partijas programmā. Tāpēc tautas balsojums tam nav vajadzīgs, secināja klātesošie. Tomēr sabiedrības iesaiste un reāls nacionāla līmeņa dialogs ir noteikti nepieciešams.

Tas paredzami varētu ilgt astoņus līdz deviņus mēnešus, un pēc šā cikla „apkopojam datus un analizējam priekšlikumus no jauna, kam seko gala politiskais lēmums valdībā, likumprojektu izstrāde un to virzība Saeimā,” komentēja J. Pūce.

Savukārt organizācijas ManaBalss vadītājs Imants Breidaks debatēs par reģionālo reformu sacīja, ka „valsts pašlaik „sekmīgi” pieviļ iedzīvotājus mazajās pašvaldībās, kurās nav naudas, un kuras nespēj pakalpojumu grozu realizēt. Un valsts pieviļ arī tos, kas dzīvo t.s. bagātajās pašvaldībās ‒ tajās, kas subsidē Izlīdzināšanās fondu, jo viņu nomaksātie nodokļi tiek pārnesti uz citām vietām. Tai pašā laikā ir svarīgi, lai pakalpojumu grozs būtu pilnīgi vienāds visiem iedzīvotājiem, jo likuma priekšā mēs taču vēl joprojām esam vienlīdzīgi.”

Vienlaikus šis ir jautājums par demokrātisku dialogu, J. Pūces liktajam uzsvaram pievienojās I. Breidaks. „Esmu priecīgs dzirdēt, ka dialogs tiešām ir paredzēts, jo iedzīvotāji Latvijā no politiskās varas tomēr ir ļoti, ļoti tālu. Viņi jūtas „sekmīgi”, mērķtiecīgi vai netīšām, bet atsvešināti – es nezinu, kā, bet tā nu tas konsekventi gadās.”

„Politiskajās partijās mēs aizvien negribam stāties – tas viss mums ir svešs. Nevalstiskajās organizācijās aizvien mēs negribam piedalīties, jo – kādēļ gan? Rezultāts ir tāds, ka jaunieši saka, ka savā dzīvē viņi ļoti maz ko var ietekmēt,” situāciju raksturoja I. Breidaks. „Un, kad viņi izaug par pieaugušajiem, viņi saka jau ar pārliecību – ka viņi neko nevar ietekmēt. Lai iedzīvotāji justos iesaistīti, līdzatbildīgi un justu atgriezenisko saiti ar varu, ir virkne veicamo soļu.”

„Šai valdībai ir sakarīgas iespējas palīdzēt Latvijai izkāpt no tās bedres, kas saistās ar demokrātijas atvērtību un neatvērtību. Pērn organizācijas „Civitas” pētījumā Latvijas demokrātijas statuss tika pazemināts no atvērtas (open) uz sašaurinātu (narrowed),” raidījumā norādīja I. Breidaks. „Jaunās valdības iespēja ir atgriezt mūs tai statusā, ka Latvija ir progresīva, inovatīva valsts, kurā demokrātija ir maksimāli atvērta un pieejama.”

Organizācijas ManaBalss praksē jau ir nacionāla līmeņa dialoga pieredze platformā #ManaEiropa. Tie bija partnerībā ar Ārlietu ministriju rīkotie «Dialogi par Eiropas nākotni». Tiešsaistes dialogu platformā #ManaEiropa tika apkopotas Latvijas iedzīvotāju idejas un priekšlikumus par Eiropas nākotni un dota iespēja par tiem balsot un izšķirt, kas ir vēlamākā ES politika dažādos aktuālos jautājumos.

Platformas pamatā esošā tehnoloģija var tikt piemērota nacionāla līmeņa dialogiem par jebkuru tēmu, ieskaitot reģionālo reformu. Jānorāda, ka šis digitālās demokrātijas rīks var būtiski papildināt klātienes tikšanās un diskusijas, kas aizvien ir un paliek efektīvas nacionāla līmeņa politisko jautājumu komunicēšanā. Tā tas notika gan «Dialogu par Eiropas nākotni» kampaņā, gan var eventuāli būt saistībā ar VARAM apņemšanos apmeklēt katru no reformas skartajām mazākajām pašvaldībām.

Avots: LSM; Delfi.lv; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

33 zinātnieki adresē atklātu vēstuli, kurā aicina ratificiēt Stambulas konvenciju un nedot apliecinājumu starptautiskajai sabiedrībai un varmākām, ka Latvijā ir augsta tolerance pret vardarbību ģimenē.25. May (2018)

18. aprīlī notikušā LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas konsilija «Par Stambulas konvenciju» slēdzienam atlikt konvencijas ratificēšanu nepiekrīt 33 zinātnieki, kas uzskata, ka konsilija balsis tikušas skaitītas neatbilstoši. Savu viedokli viņi pauduši atklātā vēstulē.

Zinātnieki un pētnieki vēstulē raksta, ka «šādi organizēts konsilijs degradē Latvijas zinātni, LZA prestižu un tās ekspertīzes kvalitāti» un aicina Saeimu ratificēt Konvenciju, nesaskatot nekādus zinātniski pamatotus riskus Latvijas sabiedrībai un Satversmei.

Dalies ar jaunumiem un seko līdzi iniciatīvas attīstībai!

Ziņas avots: tvnet.lv

AUTORS: ZIņAS MB

Piedalies jaunajā "Mana Balss" raidījumā par "Stambulas konvenciju" ierakstīšanā RīgaTV24 23. februārī pl. 18:45! 22. Feb (2018)

Otrājā publiskajā diskusijā jaunājā Rīgatv24 raidījumā “Mana Balss” aplūkosim aktuālo tēmu - " Stambulas konvenciju". Spriedīsim par šobrīdējo situāciju, par rosinātajām izmaiņām tieslietu sistēmā - vai tās ir vajadzīgas? Diskusiju veidosim pēc iespējas daudzpusīgāku, pieaicinot dažādu pušu viedokļu pārstāvjus, kā arī iesaistot auditoriju diskusijas noslēgumā, dodot iespēju uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem.

Diskusijā piedalīsies:
Moderators Māris Zanders
Mācītājs Krists Kalniņš
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks
Centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce
Iniciatīvas "Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai" autors Andris Šimfs

Piedalies jaunajā "Mana Balss" raidījuma par "Stambulas konvenciju" ierakstīšanā RīgaTV24 23. februārī pl. 18:45 vai skaties šo svētdien plkst. 18:00 RigaTV24!

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Platformā jauna iespēja - piedalies diskusijā par iniciatīvu!01. Sep (2016)

Jau sen mūsu lietotāji izteikuši vēlmi pēc diskusiju iespējām platformā! Mēs esam atraduši tam risinājumu!

Spied "PIEDALIES DISKUSIJĀ" un izsaki savu viedokli par iniciatīvu!

Runā, vērtē, diskutē un dalies!

AUTORS: ANNIJA EMERSONE